Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Faktu lapa

Bieži uzdotie jautājumi par Eiropas Prokuratūru

Briselē, 2018. gada 7. augustā

Jautājumi un atbildes

2017. gada 8. jūnijā 20 ES dalībvalstis panāca politisku vienošanos par jaunās Eiropas Prokuratūras izveidi ciešākas sadarbības ietvaros. Regulu par Eiropas Prokuratūras izveidi pieņēma Tieslietu un iekšlietu padomē 2017. gada 12. oktobrī, un tā stājās spēkā 2017. gada 20. novembrī.

2018. gada 1. augustā Komisija apstiprināja Nīderlandes līdzdalību Eiropas Prokuratūrā (EPPO).

Šodien (2018. gada 7. augustā) Komisija apstiprināja, ka Malta ir 22. ES dalībvalsts, kura ir pievienojusies EPPO.*

Kas ir Eiropas Prokuratūra?

Eiropas Prokuratūra būs neatkarīga un decentralizēta Eiropas Savienības prokuratūra ar kompetenci izmeklēt, veikt kriminālvajāšanu un saukt pie atbildības par noziegumiem pret ES budžetu, piemēram, krāpšanu, korupciju vai pārrobežu krāpšanu PVN jomā, kas pārsniedz 10 miljonus eiro.

Eiropas Prokuratūra darbosies kā viens birojs visās iesaistītajās dalībvalstīs un apvienos Eiropas un valstu tiesībaizsardzības centienus vienotā, saliedētā un efektīvā pieejā.

Kāpēc ir vajadzīga Eiropas Prokuratūra?

Pašlaik ES finanšu intereses nav pietiekami aizsargātas, un pārrobežu krāpšana PVN jomā rada nozīmīgus zaudējumus valstu budžetiem.

Pirmkārt, pašreizējām ES struktūrām — OLAF (Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai), Eurojust (Eiropas aģentūrai sadarbībai krimināllietās) un Eiropolam (Eiropas Policijas birojam) — nav pilnvaru veikt kriminālizmeklēšanu vai kriminālvajāšanu krāpšanas lietās. OLAF var tikai iesniegt savas administratīvās izmeklēšanas rezultātus kompetentajām valstu iestādēm, kuras neatkarīgi pieņem lēmumu par to, vai ierosināt krimināllietu, pamatojoties uz OLAF konstatējumiem.

Otrkārt, valstu tiesībaizsardzības centieni ir sadrumstaloti dažādās dalībvalstīs, kuras ne vienmēr veic vajadzīgās darbības, lai apkarotu noziedzīgus nodarījumus pret ES budžetu. Šobrīd tikai aptuveni 50 % no OLAF ieteikumiem, kas nodoti valstu prokuratūrām, ir vainagojušies ar notiesājošu spriedumu. Notiesājošo spriedumu īpatsvars dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras.

Treškārt, zemais krimināllietu skaits iet roku rokā ar zemiem izkrāpto summu atgūšanas rādītājiem. Krāpnieki, kas apdraud ES budžetu vai izveido sarežģītu PVN krāpšanas shēmu, kas valstu budžetiem katru gadu izmaksā vismaz 50 miljardus eiro negūtos ieņēmumos, zina, ka viņiem ir labas izredzes paturēt noziedzīgi iegūtos līdzekļus, jo tiesībaizsardzības centieni Eiropas Savienībā nav konsekventi.

Kādi būs Eiropas Prokuratūras galvenie elementi?

Eiropas Prokuratūra būs neatkarīga un augsti specializēta prokuratūra. Tās prokurori veiks izmeklēšanas visās iesaistītajās dalībvalstīs; viņi darbosies koordinēti, ātri apmainīsies ar informāciju un apvienos spēkus, lai nodrošinātu koordinētas izmeklēšanas, aktīvu ātru iesaldēšanu vai izņemšanu, un, ja nepieciešams, pieprasītu aizdomās turēto personu aizturēšanu, un tas viss norisināsies vienotas Eiropas izmeklēšanas un kriminālvajāšanas stratēģijas ietvaros.

Eiropas Prokuratūra balstīsies uz dalībvalstu spējām un apvienos zināšanas tādās jomās kā noziedzības analīze, nodokļi, grāmatvedība vai IT un garantēs raitu saziņu bez valodas barjerām. Eiropas Prokuratūras izmeklētāji darbosies viena biroja ietvaros, izmantojot raitas procedūras un sniedzoties tālāk par laikietilpīgo un sarežģīto ad hoc sadarbību katrā atsevišķā gadījumā starp dažādām valstu iestādēm.

Turklāt Eiropas Prokuratūrai būs pārskats par “kopīgo ainu”, un tādējādi tā varēs vieglāk konstatēt krāpšanu un citus noziegumus un attiecīgi rīkoties.

Kāda būs Eiropas Prokuratūras struktūra?

Eiropas Prokuratūra būs dienests, kas izveidots divos līmeņos: centrālā līmenī un valsts līmenī. Centrālo līmeni veidos Eiropas galvenais prokurors, 21 Eiropas prokurors (viens no katras iesaistītās dalībvalsts), no kuriem divi darbosies kā Eiropas galvenā prokurora vietnieki, administratīvais direktors un īpašs tehniskais un izmeklēšanas personāls. Decentralizēto līmeni veidos Eiropas pilnvarotie prokurori, kuri atradīsies iesaistītajās dalībvalstīs. Izmeklēšanas un kriminālvajāšanas, kas norisināsies valsts līmenī, tiks pārraudzītas centrālā līmenī.

Kā darbosies Eiropas pilnvarotie prokurori?

Eiropas pilnvarotie prokurori ietilps Eiropas Prokuratūrā. Parasti Eiropas pilnvarotie prokurori būs tie, kas veiks izmeklēšanu un kriminālvajāšanu dalībvalstīs, strādājot roku rokā ar attiecīgās dalībvalsts tiesībaizsardzības iestādēm un piemērojot valsts tiesību aktus. Viņu darbības koordinēs centrālais birojs, kuru vadīs Eiropas galvenais prokurors, kurš savukārt nodrošinās saskaņotību un efektivitāti visās iesaistītajās dalībvalstīs.

Šī decentralizētā struktūra nodrošinās, ka Eiropas Prokuratūrai būs tieša piekļuve valstu specializētajām zināšanām, piemēram, padziļinātām zināšanām par attiecīgās valsts tiesu sistēmu, vietējās valodas zināšanām, kā arī tiks nodrošināta integrācija vietējās prokuratūras struktūrā, būs pieejama pieredze vietējo tiesu lietu izskatīšanā utt.

Eiropas pilnvarotie prokurori var turpināt darboties kā valsts prokurori (veicot dubultus pienākumus). Tomēr, rīkojoties saskaņā ar Eiropas Prokuratūras pilnvarām, pilnvarotie prokurori būs pilnībā neatkarīgi no savas valsts prokuratūras iestādēm.

Kā tiks atlasīti Eiropas Prokuratūras prokurori?

Eiropas galveno prokuroru un Eiropas prokurorus izraudzīsies atlases komiteja. Šā iemesla dēļ Komisija 2018. gada 31. jūlijā nāca klājā ar priekšlikumu Padomes Īstenošanas lēmumam par atlases komitejas locekļu iecelšanu. Atlases komitejas locekļu galvenais uzdevums būs izveidot Eiropas galvenā prokurora amata kandidātu sarakstu un novērtēt Eiropas prokuroru kandidātu kvalifikāciju, pirms Padome tos ieceļ amatā.

Komitejā būs divpadsmit locekļu. Tie visi ir bijušie Tiesas un Revīzijas palātas locekļi, bijušie valstu Eurojust locekļi, valstu augstāko tiesu locekļi vai augsta līmeņa prokurori un juristi. Attiecībā uz atlases komitejas sastāvu — Komisija ir ievērojusi vajadzību pēc ģeogrāfiskā līdzsvara, dzimumu līdzsvara un to dalībvalstu, kuras piedalās Eiropas Prokuratūrā, pienācīgas juridisko sistēmu pārstāvības.

Pēc šī priekšlikuma pieņemšanas paredzams, ka Padomē tiks apspriests un pieņemts īstenošanas lēmums par atlases komitejas locekļu iecelšanu. Pamatojoties uz to, paredzams, ka atlases komiteja sāks pildīt savus pienākumus 2018. gada oktobrī. Paredzams, ka atlases komiteja savus uzdevumus, izvēloties Eiropas galveno prokuroru un Eiropas prokurorus, veiks līdz 2019. gada beigām.

Kāds ir Eiropas Prokuratūras juridiskais pamats?

Lisabonas līgumā ir īpaši uzsvērta to smago finanšu un ekonomikas noziegumu apkarošana, kuriem ir pārrobežu raksturs. Eiropas Prokuratūras juridiskais pamats un izveides noteikumi ir izklāstīti Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 86. pantā, kurā ir noteikts:

„Lai apkarotu noziegumus, kas skar Savienības finansiālās intereses, Padome, pieņemot regulas saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, var no Eurojust izveidot Eiropas Prokuratūru.”

LESD 86. pantā ir paredzēta arī iespēja izveidot Eiropas Prokuratūru, izmantojot ciešāku sadarbību, ja to vēlas darīt grupa, kurā ir vismaz 9 Eiropas Savienības dalībvalstis.

EPPO būs kompetenta attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud Savienības budžetu, kā noteikts direktīvā par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (PIF direktīva), kuru pieņēma 2017. gada 5. jūlijā.

Kas ir ciešāka sadarbība, un vai Eiropas Prokuratūras izveidei ciešākas sadarbības ietvaros ir jēga?

Ciešāka sadarbība ir procedūra, kuras ietvaros vismaz deviņas dalībvalstis piekrīt virzīties uz priekšu un izveidot ciešāku sadarbību kādā konkrētā jomā. Šī procedūra jau ir piemērota tādās jomās kā laulības šķiršanas tiesības, patenti un mantisko attiecību režīmi.

Ar Eiropas Prokuratūru 22 dalībvalstis vēlas apvienot spēkus un stiprināt Savienības finanšu interešu aizsardzību.

Eiropas Prokuratūrai būs svarīga nozīme cīņā pret noziegumiem, kas apdraud ES budžetu. Tas būs liels solis uz priekšu ES finanšu interešu aizsardzībā.

Neiesaistītās dalībvalstis vienmēr varēs pievienoties Eiropas Prokuratūrai vēlākā posmā.

Kuras dalībvalstis piedalās Eiropas Prokuratūras izveidē?

2017. gada 8. jūnijā 20 ES dalībvalstis panāca vienošanos par vispārīgu pieeju Eiropas Prokuratūras izveidei ciešākas sadarbības ietvaros. Tieslietu un iekšlietu padome 2017. gada 12. oktobrī pieņēma Padomes Regulu (ES) 2017/1939, ar ko ciešākas sadarbības ietvaros izveido Eiropas Prokuratūru, un tā stājās spēkā 2017. gada 20. novembrī. Dalībvalstis, kuras piedalās no regulas stāšanās spēkā, ir: Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija un Vācija.

2018. gada 1. augustā Nīderlande kļuva par 21. dalībvalsti, kura piedalās Eiropas Prokuratūrā. Šodien Komisija apstiprināja, ka Malta ir 22. ES dalībvalsts, kura piedalās Eiropas Prokuratūrā.*

Šajā posmā ne visas dalībvalstis vēlas piedalīties Eiropas Prokuratūrā, bet neiesaistītās dalībvalstis tai var pievienoties jebkurā laikā pēc regulas pieņemšanas.

Kāpēc krāpšanas apkarošanu neatstāt tiešā dalībvalstu pārziņā?

Pašlaik tikai valstu iestādes var veikt izmeklēšanas un kriminālvajāšanas krāpšanas lietās, kas skar Savienības finanšu intereses. Taču to pilnvaras ir spēkā tikai attiecīgajā valstī. Noziedzīgi nodarījumi, kas skar ES budžetu, bieži vien ir komplicēti. Tie ietver vairākus dalībniekus, sarežģītas un sīki izstrādātas krāpšanas shēmas, vairākas valstis un vairāku valstu jurisdikcijas. Turklāt, lai krāpšanas izmeklēšana būtu sekmīga, ir vajadzīga padziļināta izpratne par attiecīgo tiesību un pārvaldes sistēmu.

Efektīvu sadarbību starp dalībvalstīm apgrūtina atšķirīgās krimināltiesību sistēmas, neskaidra jurisdikcija, apgrūtinošas un laikietilpīgas tiesiskās palīdzības procedūras, valodu barjeras, līdzekļu trūkums un atšķirīgās prioritātes.

Tas var novest pie valstu uzskata, ka krāpšanas, kas skar ES budžetu, apkarošana ir laikietilpīga un saistīta ar lielu cilvēkresursu patēriņu. Tā rezultātā šādu krāpšanu, iespējams, vispār neizskata vai lietas izskatīšanu pārtrauc, tiklīdz rodas grūtības. Dažos gadījumos valsts iestādes var pieņemt lēmumu izmeklēt tikai to nozieguma daļu, kas skar konkrēto valsti, neņemot vērā krāpšanas shēmas iespējamo plašāko ietekmi.

Kas mainīsies pēc Eiropas Prokuratūras izveides?

Eiropas Prokuratūra kā viens birojs darbosies visās iesaistītajās dalībvalstīs, un tai nevajadzēs paļauties uz tradicionālajiem ES tiesību aktu instrumentiem par sadarbību starp tiesu iestādēm dažādās dalībvalstīs.

Tā apvienos vienkop ekspertu zināšanas un pieredzi un darbosies kā viens birojs visās iesaistītajās dalībvalstīs. Tā spēs ātri rīkoties pāri valstu robežām bez garām tiesiskās sadarbības procedūrām. Tas ļaus veidot kopīgu kriminālvajāšanas politiku, izbeidzot patlaban pastāvošo sadrumstaloto pieeju.

Eiropas Prokuratūra pārvarēs pašreizējās nepilnības un izskatīs lietas par krāpšanu saistībā ar ES finansējumu, kas pārsniedz 10 000 eiro, kā arī lietas par sarežģītiem pārrobežu PVN krāpšanas gadījumiem, kuros kaitējums pārsniedz 10 miljonus eiro.

Sagaidāms, ka Eiropas Prokuratūra ļaus panākt sekmīgāku saukšanu pie atbildības un izkrāpto līdzekļu labāku atgūšanu.

Kā tiks nodrošināta Eiropas Prokuratūras neatkarība?

Pirmkārt, regula paredz, ka Eiropas Prokuratūra darbojas visas Savienības interesēs un ne no viena nelūdz un nepieņem norādījumus. Tas nodrošina, ka Savienības iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras un dalībvalstis ievēro Eiropas Prokuratūras neatkarību un necenšas to ietekmēt tās uzdevumu izpildē.

Otrkārt, Eiropas Prokuratūra būs strukturāli neatkarīga, jo tā nebūs integrēta nevienā citā ES iestādē vai dienestā.

Treškārt, Eiropas galveno prokuroru amatā iecels Eiropas Parlaments un Padome pēc atklāta kandidātu konkursa. Kandidātu sarakstu palīdzēs izskatīt žūrija, kas sastāvēs no bijušajiem Tiesas locekļiem, valstu augstāko tiesu locekļiem, valstu prokuratūras dienestu pārstāvjiem un/vai atzītiem juristiem. Eiropas galvenā prokurora pilnvaru termiņš ir septiņi gadi, un tas nav atjaunojams, tādējādi nodrošinot, ka prokurora darbību neietekmē apsvērumi, kurus diktē vēlme tikt atkārtoti ieceltam amatā. Eiropas galveno prokuroru var atcelt no amata tikai ar Eiropas Savienības Tiesas lēmumu, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieteikumu.

Ceturtkārt, attiecībā uz Eiropas pilnvarotajiem prokuroriem šī regula nodrošina, ka valsts prokurori, kurus ieceļ darbam Eiropas Prokuratūrā, ir pilnīgi neatkarīgi no valstu prokuratūras iestādēm.

Kādas ir aizdomās turēto personu procesuālās tiesības?

Ir svarīgi stiprināt tiesiskās garantijas, kas aizsargā izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas skartās personas un uzņēmumus Eiropas Savienībā. Regulā ir iekļauts stingrs un visaptverošs procesuālo garantiju kopums, kas nodrošina, ka Eiropas Prokuratūras veiktajā izmeklēšanā iesaistīto aizdomās turēto un citu personu tiesības aizsargā gan pašlaik spēkā esošie ES tiesību akti, gan valstu tiesiskās garantijas aizstāvības ietvaros.

Regula nodrošina, ka aizdomās turētajai personai ir visas tiesības, ko piešķir ES tiesību akti un Eiropas Savienības Pamattiesību harta. Šīs tiesības ir skaidri uzskaitītas un ietver šādas tiesības:

  • uz mutisko un rakstisko tulkojumu,
  • uz informāciju un piekļuvi lietas materiāliem,
  • uz juristu un uz saziņu ar trešām personām un to informēšanu aizturēšanas gadījumā,
  • klusēt un tikt uzskatītam par nevainīgu,
  • uz juridisko palīdzību,
  • iesniegt pierādījumus, iecelt ekspertus un uzklausīt lieciniekus.

Turklāt aizdomās turētajai personai ir tiesības uz aizstāvību, ko piešķir valsts tiesību akti, kas regulē procesu.

Kāda būs Eurojust loma pēc Eiropas Prokuratūras izveides?

Eurojust palīdz valstu izmeklēšanas un prokuratūras iestādēm sadarboties un gadā koordinē aptuveni 1500 pārrobežu lietas. Tas ir palīdzējis radīt savstarpēju uzticēšanos un ES mērogā pārvarēt atšķirības starp dažādajām tiesību sistēmām un tradīcijām. Taču Eurojust nav pilnvaru veikt izmeklēšanu krimināllietās vai virzīt kriminālprocesu ar krāpšanu saistītās lietās. Komisija 2013. gadā ierosināja reformēt Eurojust ar mērķi vēl vairāk uzlabot tā vispārējo darbību un ļaut tā kolēģijai un valstu locekļiem koncentrēties uz saviem darba uzdevumiem, t. i., koordinēt un veicināt sadarbību starp valstu tiesu iestādēm cīņā pret pārrobežu noziedzību.

Reformētais Eurojust atbalstīs Eiropas Prokuratūru cīņā pret krāpšanu, kas skar ES budžetu. Tas palīdzēs koordinēt Eiropas Prokuratūras izmeklēšanas ar izmeklēšanas iestādēm dalībvalstīs, kuras nepiedalās prokuratūras izveidē. Eurojust var sniegt administratīvo atbalstu un resursus Eiropas Prokuratūrai. Šī sadarbība tiks precizēta nolīgumā starp Eiropas Prokuratūru un Eurojust.

Kāda būs OLAF loma pēc Eiropas Prokuratūras izveides?

OLAF joprojām būs atbildīgs par administratīvu izmeklēšanu pārkāpumos, ietverot krāpšanu, kas ietekmē ES finanšu intereses, un ES darbinieku nopietnos pārkāpumos.

Tā kā ne visas dalībvalstis piedalās Eiropas Prokuratūras izveidē, OLAF turpinās savas administratīvās izmeklēšanas attiecībā uz neiesaistītajām dalībvalstīm tādā pašā veidā, kā tas notiek pašlaik.

Iesaistītajās dalībvalstīs jomās, kas ir EPPO kompetencē, EPPO un OLAF būs jāizveido un jāuztur cieša sadarbība, lai nodrošinātu pilnvaru papildināmību un izvairītos no to pārklāšanās. Šajā sakarā OLAF neuzsāks administratīvu izmeklēšanu paralēli izmeklēšanai, kuru par tiem pašiem faktiem veic Eiropas Prokuratūra. Šādos gadījumos Eiropas Prokuratūra var lūgt OLAF atbalstīt vai papildināt Eiropas Prokuratūras darbību. Savukārt gadījumos, kad Eiropas Prokuratūra neveic izmeklēšanu, OLAF saglabās tiesības uzsākt administratīvu izmeklēšanu pēc paša iniciatīvas, cieši konsultējoties ar Eiropas Prokuratūru, un Eiropas Prokuratūra varēs sniegt OLAF attiecīgu informāciju, lai tas varētu apsvērt piemērotāko administratīvo rīcību.

Komisija 2018. gada 23. maijā ierosināja grozīt Regulu (ES, Euratom) 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), lai nodrošinātu, ka OLAF kļūst par EPPO ciešu un uzticamu partneri un ka tas turpina veikt administratīvu izmeklēšanu, lai papildinātu EPPO darbu.

Cieša sadarbība starp Eiropas Prokuratūru un OLAF – un fakts, ka OLAF turpinās darboties saskaņā ar savām pilnvarām – ļaus ievērojami uzlabot Savienības finanšu interešu aizsardzību.

Vai Eiropas Prokuratūra sāks aizturēt cilvēkus ar savas policijas palīdzību?

Nē. Tikai valstu iestādēm būs tiesības aizturēt vai apcietināt cilvēkus par nodarījumiem, kas ietilpst Eiropas Prokuratūras pilnvaru jomā. Eiropas pilnvarotie prokurori veiks izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iesaistītajās dalībvalstīs roku rokā ar dalībvalstu policijas un tiesībaizsardzības iestādēm. Eiropas Prokuratūrai būs tiesības tikai pieprasīt, lai tiesu iestādes saistībā ar nodarījumu aiztur vai apcietina aizdomās turēto personu, ja tā uzskatīs, ka tas ir absolūti nepieciešams izmeklēšanas veikšanai, un ja konkrēto mērķi nebūs iespējams sasniegt, piemērojot mazāk bargus līdzekļus. Šādus pieprasījumus izskatīs un apstiprinās attiecīgās valsts kompetentās tiesu iestādes, pamatojoties uz attiecīgās valsts tiesību aktiem.

Kur būs Eiropas Prokuratūras mītne?

Prokuratūras mītne būs Luksemburgā.

Kad Eiropas Prokuratūra sāks darboties?

Kopš 2017. gada 20. novembrī stājās spēkā Eiropas Prokuratūras izveides regula, sākās biroja izveides darbs. Paredzēts, ka pēc trīs gadu ilgā izveides posma Eiropas Prokuratūra varētu sākt darboties 2020. gada beigās.

 

*Atjaunināts 07.08.2018. plkst. 12:00

MEMO/18/4767

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar