Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Faktu lapa

Pienākumu neizpildes pakete jūlijā: galvenie lēmumi

Briselē, 2018. gada 19. jūlijā

Pārskats pa politikas jomām

Arī šomēnes ar lēmumu paketi pienākumu neizpildes lietās Eiropas Komisija (“Komisija”) tiesiski vēršas pret dalībvalstīm, kuras nav izpildījušas pienākumus, ko tām uzliek ES tiesību akti. Šie lēmumi attiecas uz dažādām nozarēm un ES politikas jomām, un to mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu iedzīvotāju un uzņēmumu labā.

Svarīgākie Komisijas lēmumi, grupējot tos pa politikas jomām, izklāstīti turpmāk tekstā. Komisija arī slēdz 80 lietas, kurās problēmas ar attiecīgajām dalībvalstīm ir atrisinātas un Komisijai nav iemesla procedūru turpināt.

Plašāku informāciju par pienākumu neizpildes procedūru sk. MEMO/12/12 pilnajā tekstā. Sīkākas ziņas par visiem pieņemtajiem lēmumiem pieejamas ar pienākumu neizpildes procedūru saistīto lēmumu reģistrā.

1. Digitālais vienotais tirgus

(Sīkāka informācija: Nathalie Vandystadt — tālr.: + 32 229 67083, Inga Högund — tālr.: +32 229 50698)

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

Radiofrekvenču spektrs. Komisija aicina BEĻĢIJU ievērot ES noteikumus par radiofrekvenču spektru

Eiropas Komisija šodien nolēma nosūtīt Beļģijai oficiāla paziņojuma vēstuli, kurā pieprasa pilnībā īstenot Eiropas radiofrekvenču spektra noteikumus, pamatojoties uz Lēmumu (ES) 2017/899 par 700 MHz. Saskaņā ar šo lēmumu dalībvalstīm ir jāatļauj pēc 2020. gada 30. jūnija izmantot 694–790 MHz (“700 MHz”) frekvenču joslu mobilajiem platjoslas sakariem. Beļģija nav noslēgusi frekvenču koordinēšanas pārrobežu nolīgumus ar kaimiņvalstīm, konkrēti ar Vāciju un Apvienoto Karalisti, un tādējādi nepilda pienākumus, ko tai uzliek lēmums par 700 MHz. Šo nolīgumu pieņemšanas termiņš bija 2017. gada beigas. Tā rezultātā Beļģijā un tās kaimiņvalstīs var aizkavēties 5G attīstība. Kopš panākta vienošanās par turpmākajiem telesakaru noteikumiem, proti, Elektronisko sakaru kodeksu, 5G savienojamība ir kļuvusi par vienu no Komisijas galvenajām prioritātēm. Jaunie noteikumi nodrošinās, ka 5G radiofrekvenču spektrs ne vēlāk kā 2020. gadā būs pieejams visā ES. Ja Beļģija nerīkosies nākamo divu mēnešu laikā, Komisija tai var nosūtīt argumentētu atzinumu par šo jautājumu.

Komisija pieprasa dalībvalstīm transponēt valstu tiesību aktos ES mēroga tiesību aktus par kiberdrošību

Komisija šodien nolēma nosūtīt 17 dalībvalstīm oficiāla paziņojuma vēstules, kurās aicina tās pilnībā transponēt savos tiesību aktos pirmo ES mēroga tiesību aktu par kiberdrošību. Šis lēmums skar šādas dalībvalstis: Austrija, Bulgārija, Beļģija, Horvātija, Dānija, Francija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija un Spānija. Direktīvas par tīklu un informācijas sistēmu drošību (TID direktīva; Direktīva 2016/1148/ES) mērķis ir visā ES sasniegt vienādi augstu tīklu un informācijas sistēmu drošības līmeni, attīstot nacionālās kiberdrošības spējas un uzlabojot ES līmeņa sadarbību un pamatpakalpojumu sniedzēju un digitālo pakalpojumu sniedzēju incidentu ziņošanas pienākumus. Dalībvalstīm TID direktīva bija jātransponē valstu tiesību aktos līdz 2018. gada 9. maijam, jo tā stājās spēkā 2016. gada augustā. Līdz šim 11 dalībvalstis ir paziņojušas Eiropas Komisijai par pilnīgu direktīvas transponēšanu un veic transponēšanas pārbaudi, lai pilnīgo transponēšanu apstiprinātu. Pārējām dalībvalstīm tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu uz Komisijas nosūtīto oficiāla paziņojuma vēstuli; pretējā gadījumā Komisija var nosūtīt argumentētu atzinumu.

 

2. Ekonomika un finanses

(Sīkāka informācija: Christian Spahr – tālr.: +32 229 56194, Annikky Lamp – tālr.: +32 229 56151, Enda McNamara - tālr.: +32 229 64976)

 

Argumentēts atzinums

Komisija aicina SLOVĒNIJU respektēt ECB arhīvu neaizskaramību un lojāli sadarboties saistībā ar informācijas izņemšanu no Slovēnijas Centrālās bankas

Komisija ir nolēmusi nosūtīt argumentētu atzinumu Slovēnijai par Eiropas Centrālās bankas (ECB) arhīvu neaizskaramības (Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 7. protokols ) neievērošanu un lojālas sadarbības pienākumu (Līguma par ES (LES) 4. panta 3. punkts) saistībā ar Slovēnijas Centrālajā bankā notikušo ECB dokumentu izņemšanu. Slovēnijas iestādes 2016. gada 6. jūlijā saistībā ar valsts veiktu izmeklēšanu pret centrālās bankas amatpersonām Slovēnijas Bankā izņēma informāciju, tostarp ECB dokumentus un IT aparatūru. ECB nebija devusi iepriekšēju atļauju šo dokumentu izņemšanai. Komisija nav apmierināta ar Slovēnijas iestāžu sniegtajām atbildēm, kad tā, 2016. gada decembrī nosūtot vēstuli pilotprocedūras ietvaros un 2017. gada maijā – oficiāla paziņojuma vēstuli, centās noskaidrot faktus un apstākļus. Argumentētais atzinums neapšauba valsts iestāžu pilnvaras saskaņā ar valsts procedūrām. Slovēnijas iestādēm tagad ir divi mēneši, lai atbildētu uz argumentēto atzinumu. Komisija šajā jautājumā joprojām turpina uzturēt ciešus kontaktus ar ECB.

 

3. Enerģētika

(Sīkāka informācija: Anna-Kaisa Itkonen — tālr.: +32 229 56186, Nicole Bockstaller – tālr.: +32 229 52589)

 

Lietu nodošana Eiropas Savienības Tiesai

Iekšējais enerģijas tirgus. Komisija vēršas ES Tiesā pret VĀCIJU un UNGĀRIJU sakarā ar to, ka tās nav pilnībā ievērojušas trešo enerģētikas paketi

Prasība Tiesā pret Vāciju par trešo enerģētikas paketi. Komisija vēršas ES Tiesā pret Vāciju, lai nodrošinātu Elektroenerģijas direktīvas (Direktīva 2009/72/EK) un Gāzes direktīvas (Direktīva 2009/73/EK) pareizu īstenošanu. Abas direktīvas ir daļa no trešās enerģētikas paketes un ietver pamatnoteikumus par enerģijas tirgu pareizu darbību. Vācija nav nodrošinājusi, ka tiek pilnībā ievēroti noteikumi par valsts regulatīvās iestādes pilnvarām un neatkarību. Jo īpaši – regulatoram nav dota pilnīga rīcības brīvība, nosakot tīkla tarifus un citus noteikumus un nosacījumus attiecībā uz piekļuvi tīkliem un balansēšanas pakalpojumiem, jo daudzi elementi šo tarifu un noteikumu un nosacījumu noteikšanai lielā mērā ir noteikti/iekļauti sīki izstrādātos normatīvajos aktos, ko pieņēmusi federālā valdība. Turklāt Vācija ir nepareizi transponējusi valsts tiesību aktos vairākas prasības, kas attiecas uz neatkarīgo pārvades operatoru (ITO) nodalīšanas modeli. Piemēram, noteikumi par personāla neatkarību un ITO pārvaldību pilnībā neatbilst šīm direktīvām, un vertikāli integrēta uzņēmuma definīcija neietver darbības ārpus ES. 2015. gada februārī Vācijai tika nosūtīta oficiāla paziņojuma vēstule, kam 2016. gada aprīlī sekoja argumentēts atzinums. Tā kā atbilstība ES tiesību aktiem joprojām nav nodrošināta, Komisijai jānodod šī lieta izskatīšanai ES Tiesā. Komisija vēršas ES Tiesā pret Ungāriju sakarā ar tās tiesību aktiem par enerģijas tīklu tarifiem. Eiropas Komisija vēršas ES Tiesā pret Ungāriju, lai nodrošinātu trešās enerģētikas paketes prasību par tīkla tarifiem pareizu īstenošanu. Trešā enerģētikas pakete paredz, ka tarifi, ko tīklu operatori piemēro par elektroenerģijas un gāzes tīklu izmantošanu, tiek regulēti, lai novērstu pret konkurenci vērstu rīcību, un uztic valsts regulatīvajām iestādēm noteikt šos tarifus vai to noteikšanas metodiku. Izvērtējusi Ungārijas pieņemtos tiesību aktus enerģētikas jomā, Komisija konstatēja, ka Ungārijas tiesību akti izslēdz no elektroenerģijas un gāzes tarifu aprēķina noteiktus izmaksu veidus, tādējādi pārkāpjot elektroenerģijas un gāzes regulās paredzēto tarifu izmaksu atgūšanas principu. Turklāt Komisija konstatēja, ka Ungārija savos enerģētikas tiesību aktos ir izdarījusi grozījumus, kas apdraud tirgus dalībnieku tiesības uz valsts regulatora lēmumu par tīkla tarifiem pilnīgu pārbaudi tiesā. 2015. gada februārī Komisija nosūtīja Ungārijai oficiāla paziņojuma vēstuli par šiem jautājumiem, kā arī divus argumentētus atzinumus — attiecīgi 2016. gada decembrī un 2017. gada aprīlī. Tā kā atbilstība ES tiesību aktiem vēl aizvien nav nodrošināta, Komisija ir nolēmusi nodot šo lietu izskatīšanai ES Tiesā. Plašākai informācijai skatīt paziņojuma presei pilno versiju.

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

Energoefektivitāte. Komisija aicina septiņas dalībvalstis pareizi transponēt ES noteikumus

Komisija šodien nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstules Kiprai, Īrijai, Maltai, Nīderlandei, Slovēnijai, Zviedrijai un Apvienotajai Karalistei par to, ka tās nav pareizi transponējušas vai īstenojušas konkrētas Energoefektivitātes direktīvā (Direktīva 2012/27/ES) noteiktas prasības. Ar šo direktīvu izveido kopīgu pasākumu sistēmu energoefektivitātes veicināšanai Savienībā, lai nodrošinātu ES 2020. gada 20 % energoefektivitātes mērķa sasniegšanu un liktu pamatus turpmākiem energoefektivitātes uzlabojumiem pēc minētā termiņa. Šo dalībvalstu rīcībā tagad ir divi mēneši, lai sniegtu atbildes uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem; pretējā gadījumā Komisija var nosūtīt argumentētu atzinumu.

4. Vide.

(Sīkāka informācija: Enrico Brivio – tālr.: +32 229 56172, Iris Petsa – tālr.: +32 229 93321)

 

Argumentēti atzinumi

Troksnis. Komisija mudina PORTUGĀLI un SPĀNIJU pieņemt trokšņa kartes un rīcības plānus vides trokšņa mazināšanai

Komisija aicina Portugāli un Spāniju izpildīt Trokšņa direktīvas (Direktīva 2002/49/EK) pamatprasības. Trokšņa direktīvā paredzēts, ka dalībvalstīm jāpieņem trokšņa kartes, kurās attēlota trokšņa iedarbība lielākajās aglomerācijās, piemēram, pie galvenajiem dzelzceļiem, autoceļiem un nozīmīgākajām lidostām. Šīs kartes kalpo par pamatu trokšņa piesārņojuma samazināšanas pasākumu noteikšanai. Pēc pirmā paziņojuma saņemšanas 2016. gada septembrī Spānijai vēl ir jāiesniedz stratēģiskās trokšņa kartes un rīcības plāni attiecībā uz daudzām aglomerācijām, galvenajiem autoceļiem un galvenajām dzelzceļa līnijām tās teritorijā. Turklāt Spānija nav pārskatījusi un/vai pārstrādājusi spēkā esošos rīcības plānus attiecībā uz galvenajām lidostām. Arī Portugāle nav panākusi progresu kopš pirmā brīdinājuma, ko Komisija nosūtīja 2017. gada maijā. Portugāles iestāžu iesniegtie ziņojumi apstiprina, ka stratēģiskās trokšņa kartes nav pieņemtas attiecībā uz divām galvenajām aglomerācijām un 123 galvenajiem autoceļiem un rīcības plāni nav izstrādāti attiecībā uz trim aglomerācijām, 60 galvenajiem dzelzceļa posmiem un 466 galvenajiem autoceļu posmiem. Gan Spānijai, gan Portugālei ir doti divi mēneši, lai sniegtu atbildes, un, ja minētās dalībvalstis to neizdarīs, Komisija var pieņemt lēmumu nodot lietu izskatīšanai ES Tiesā.

Gaiss. Komisija aicina RUMĀNIJU īstenot ES noteikumus par rūpnieciskajām emisijām

Komisija mudina Rumāniju savos tiesību aktos pilnībā iestrādāt ES tiesību aktus par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošu vielu emisijām gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām (Direktīva (ES) 2015/2193). Ar šo direktīvu reglamentē pieļaujamās SO2, NOx un putekļu emisijas gaisā, lai samazinātu šīs emisijas un riskus, ko tās var radīt cilvēku veselībai un videi. Tajā ir paredzēti arī noteikumi par tvana gāzes emisiju monitoringu. Dalībvalstīm līdz 2017. gada 19. decembrim bija jāpaziņo par saviem pasākumiem, kas ievieš šo direktīvu to tiesību aktos. Tā kā Rumānija termiņu neievēroja, Komisija 2018. gada janvārī nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli. Tā kā Rumānija vēl aizvien nav paziņojusi minētos pasākumus, Komisija nosūta argumentētu atzinumu. Rumānijai ir doti divi mēneši, lai sniegtu atbildi. Ja netiks saņemta pienācīga atbilde, Komisija var pret Rumāniju vērsties ES Tiesā.

Ūdens. Komisija mudina SPĀNIJU ievērot ES noteikumus par plūdu novēršanu

Komisija aicina Spāniju izpildīt Plūdu direktīvas (Direktīva 2007/60/EK) prasības. Direktīvas mērķis ir samazināt un pārvaldīt risku, ko plūdi rada cilvēka veselībai, saimnieciskajai darbībai un videi. Saskaņā ar ES tiesību aktiem dalībvalstīm līdz 2016. gada 22. martam bija jāsagatavo un jāpublicē plūdu riska pārvaldības plāni, kā arī jādara tie zināmi Komisijai. 2018. gada martā Komisija nosūtīja Spānijas iestādēm oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka tās nav sagatavojušas un publicējušas visu septiņu upju baseinu apgabalu (Kanāriju salās) plūdu riska pārvaldības plānus un par tiem paziņojušas. Tā kā Spānija par šiem plāniem vēl nav paziņojusi, Komisija nosūta argumentētu atzinumu. Spānijai divu mēnešu laikā jāsniedz atbilde. Ja Spānija divu mēnešu laikā nerīkosies, lietu var nodot izskatīšanai ES Tiesā.

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

Daba. Komisija pieprasa BULGĀRIJAI uzlabot ES dabas aizsardzības tiesību aktu īstenošanu

Komisija nosūta Bulgārijai oficiālā paziņojuma papildu vēstuli par sistēmiskiem trūkumiem ES dabas aizsardzības tiesību aktu īstenošanā. ES Putnu direktīva (Direktīva 2009/147/EK) un Dzīvotņu direktīva (Padomes Direktīva 92/43/EEK) izveido ES mēroga Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīklu. Saimniecisko darbību Natura 2000 teritorijās var veikt, ja tā neizjauc attiecīgās teritorijas viengabalainību. Bulgārijā sistemātiski nav ņemta vērā pašreizējo un apstiprināto plānu un projektu kumulatīvā ietekme uz Natura 2000 teritorijām, un joprojām ir atļautas daudzas darbības, kas apdraud saglabāšanas mērķu sasniegšanu. Šī problēma pirmo reizi tika konstatēta pirms desmit gadiem, un, lai gan kopš tā laika Bulgārija ir veikusi dažus pasākumus, risinot šo jautājumu, šī strukturālā problēma joprojām pastāv un Komisija regulāri saņem sūdzības par plāniem un projektiem, kas tikuši atļauti, pamatojoties uz neatbilstīgiem novērtējumiem vai pat bez pienācīga novērtējuma. Tādēļ Komisija ir nolēmusi nosūtīt oficiālā paziņojuma papildu vēstuli, dodot Bulgārijas iestādēm divus mēnešus atbildes sniegšanai; pretējā gadījumā Komisija var nosūtīt argumentētu atzinumu.

Dzeramais ūdens. Komisija mudina ĪRIJU nodrošināt saviem pilsoņiem drošu dzeramo ūdeni

Eiropas Komisija ir nolēmusi nosūtīt Īrijai oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka tā nav izpildījusi savus pienākumus, kas izriet no Dzeramā ūdens direktīvas (Padomes Direktīvas 98/83/EK), un pieļāvusi trihalogenētā metāna (THM) parametra vērtības pārsniegšanu. Minētās direktīvas mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību no kaitīgas ietekmes, ko rada dzeramā ūdens piesārņojums, un nodrošināt, ka šis ūdens ir pilnvērtīgs un tīrs. Ilgā laikposmā vairāk nekā 500 000 cilvēku Īrijā nodrošinātais dzeramais ūdens ir saturējis pārāk daudz trihalogenētā metāna. Šī ķīmiskā viela, kas rodas kā blakusprodukts galvenokārt tad, kad dzeramā ūdens dezinficēšanai un tā padarīšanai par drošu dzeršanai lieto hloru, apdraud veselību. Īrijas iestādes nav veikušas atbilstīgus pasākumus, lai samazinātu THM vērtību un paziņotu patērētājiem par ietekmi uz veselību. Īrijai ir divi mēneši laika, lai atbildētu uz šo vēstuli; pretējā gadījumā Komisija var nosūtīt argumentētu atzinumu.

Notekūdeņi. Komisija mudina ITĀLIJU ievērot ES prasības, kas attiecas uz komunālo notekūdeņu attīrīšanu

Komisija aicina Itāliju panākt atbilstību ES tiesību aktiem par komunālo notekūdeņu attīrīšanu un nodrošināt, ka visu aglomerāciju, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 2000, komunālie notekūdeņi tiek savākti un attīrīti. Saskaņā ar ES tiesību aktiem (Padomes Direktīva 91/271/EEK) pilsētām un lielpilsētām ir jāgādā par vajadzīgās infrastruktūras izveidi, lai to komunālie notekūdeņi tiktu savākti un attīrīti. Neattīrīti notekūdeņi var apdraudēt cilvēku veselību un piesārņot ezerus, upes, augsni, piekrastes ūdeņus un gruntsūdeņus. Pret Itāliju jau ir uzsāktas trīs atsevišķas pienākumu neizpildes procedūras par dažādiem minētās direktīvas prasību pārkāpumiem, bet Itālijas iesniegto jaunāko datu novērtējums liecina, ka ievērojams skaits mazāku aglomerāciju (276) arī pārkāpj savākšanas, attīrīšanas un pārraudzības pamatpienākumus. Ņemot vērā šo trūkumu mērogus, Komisija nosūta Itālijai oficiāla paziņojuma vēstuli. Itālijas iestādēm ir divi mēneši laika atbildes sniegšanai; pretējā gadījumā Komisija var nosūtīt argumentētu atzinumu.

Daba. Komisija mudina POLIJU ievērot dabas aizsardzības noteikumus

Komisija aicina Poliju nodrošināt, ka attiecībā uz aizsargātiem mežiem ir ieviesti atbilstīgi aizsardzības pasākumi, ko paredz ES tiesību akti vides jomā. ES tiesību akti par putniem (Direktīva 2009/147/EK) un dzīvotnēm (Padomes Direktīva 92/43/EEK) izveido Natura 2000 — ES mēroga aizsargājamo teritoriju tīklu, kas pasargā no potenciāli kaitīgām darbībām. Saskaņā ar šiem tiesību aktiem meža apsaimniekošanas plāniem un darbībām, piemēram, mežistrādei aizsargājamās teritorijās, pirms atļaujas piešķiršanas jāveic ietekmes novērtējums. Nesenās izmaiņas Polijas tiesību aktos meža apsaimniekošanas darbībām ievieš izņēmumus, kas apdraud nepieciešamo aizsardzības režīmu. Turklāt Polijas tiesību akti neparedz iespēju griezties tiesā ar meža apsaimniekošanas plāniem saistītās lietās. Tā kā šiem plāniem var būt būtiska ietekme uz Natura 2000 teritorijām, sabiedrībai šajā sakarā tiek liegta efektīva tiesiskā aizsardzība saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu. Šo iemeslu dēļ Komisija ir nolēmusi nosūtīt Polijai oficiāla paziņojuma vēstuli un dot tai divus mēnešus laika, lai sniegtu atbildi; pretējā gadījumā Komisija var nosūtīt argumentētu atzinumu.

Atkritumi. Komisija aicina POLIJU nodrošināt ES tiesību aktu par nolietotiem transportlīdzekļiem efektīvu piemērošanu

Komisija nosūta oficiāla paziņojuma vēstuli Polijai par to, ka tā nav nodrošinājusi transportlīdzekļu demontēšanu un pārstrādi videi draudzīgā veidā, kad tie sasnieguši lietderīgās lietošanas laika beigas. Direktīva par nolietotiem transportlīdzekļiem (Direktīva 2000/53/EK) ir viens no plaša mēroga centieniem padarīt Eiropu par aprites ekonomiku, kurā atkritumus sistemātiski reģenerē, izmanto atkārtoti vai pārstrādā. Polijas tiesību aktos patlaban nav paredzētas sankcijas par importētu transportlīdzekļu nereģistrēšanu vai par to, ka par šādu transportlīdzekļu iegādi vai utilizāciju netiek informētas kompetentās iestādes. Tas, ka trūkst precīzas informācijas, kavē centienus nodrošināt, ka transportlīdzekļi tiek apstrādāti saskaņā ar direktīvu. Neatbilstīga nolietotu transportlīdzekļu apstrāde var radīt nopietnu bīstamību videi, jo gaisa kondicionēšanas šķidruma, akumulatora skābes, plastmasas detaļu un riepu nedroša apstrāde var radīt nopietnu apdraudējumu cilvēka veselībai un videi. Polijai ir divi mēneši, lai sniegtu atbildi.

Labturība. Komisija aicina sešas dalībvalstis pareizi īstenot izmēģinājumu dzīvnieku aizsardzības pasākumus

Eiropas Komisija nolēma nosūtīt sešām dalībvalstīm (Igaunijai, Vācijai, Portugālei, Rumānijai, Slovākijai un Spānijai) oficiāla paziņojuma vēstules par trūkumiem ES noteikumu par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (Direktīva 2010/63/ES) iestrādāšanā savos tiesību aktos. Direktīva, kuru vajadzēja ieviest līdz 2012. gada 10. novembrim, nodrošina augstu labturības līmeni, vienlaikus aizsargājot iekšējā tirgus pareizu darbību. Tā arī paredz maksimāli ierobežot to dzīvnieku skaitu, kurus izmanto eksperimentos, un prasa pēc iespējas izmantot alternatīvas metodes. Visās sešās dalībvalstīs ir daudzi trūkumi to tiesību aktos.

Igaunijas tiesību aktos ir trūkumi vairāk nekā divdesmit pantu un trīs direktīvas pielikumu ieviešanā; Vācijas tiesību aktiem ir trūkumi tādās jomās kā inspekcijas, personāla kompetence un veterinārārstu klātbūtne. Portugāles tiesību aktos nav iekļauti noteikumi par pārbaudēm, un tie nenodrošina, ka procedūrām, kas ietver stipras sāpes, var būt tikai pagaidu raksturs; Rumānijas tiesību aktos nav paredzētas sankcijas un pienākums nodrošināt veterināro personālu uz vietas; Slovākijas tiesību aktos nav iekļauti pienākumi attiecībā uz anestēziju, kā arī efektīvas un preventīvas sankcijas; un Spānijas iestādes ir atzinušas savu tiesību aktu trūkumus, bet vēl nav tos izlabojušas tādās jomās kā uzskaite un drošības klauzula attiecībā uz zemāko primātu izmantošanu. Dalībvalstu iestādēm ir divi mēneši laika atbilžu sniegšanai; pretējā gadījumā Komisija var nosūtīt argumentētu atzinumu.

Gaiss. Komisija mudina RUMĀNIJU īstenot ES noteikumus par rūpnieciskajām emisijām

Komisija nosūta Rumānijai oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka šī dalībvalsts nekontrolē divu lielu sadedzināšanas iekārtu sēra dioksīda emisijas. Saskaņā ar direktīvu par rūpnieciskajām emisijām (Direktīvu 2010/75/ES), kas aizsargā iedzīvotājus no bīstamām rūpniecisko iekārtu emisijām, dalībvalstīm ir jāievēro valstij noteiktā maksimāli pieļaujamā putekļu un sēra dioksīda emisija. Iekārtas, kas uzskaitītas valsts pārejas plānā, līdz 2020. gadam var atkāpties no stingrās emisiju robežvērtības, ja vien joprojām tiek ievērota valsts robežvērtība. Divas lielas sadedzināšanas iekārtas, proti, Govora 2 un Deva 2, ir būtiski veicinājušas to, ka Rumānijas emisijas ievērojami pārsniedz valstij noteikto maksimāli pieļaujamo sēra dioksīda un putekļu emisiju, un tas būtiski ietekmē vidi un sabiedrības veselību. Tā kā Rumānija neveic vajadzīgos pasākumus šo pārsniegumu novēršanai, Komisija ir nolēmusi sākt pienākumu neizpildes procedūru un nosūtīt Rumānijai oficiāla paziņojuma vēstuli. Rumānijai divu mēnešu laikā jāsniedz atbilde; pretējā gadījumā Komisija var nosūtīt argumentētu atzinumu.

Dabas aizsardzība. Komisija mudina SLOVĀKIJU ievērot dabas aizsardzības noteikumus

Komisija nosūta Slovākijai oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka minētā dalībvalsts nenodrošina atbilstošu dabas aizsardzību un tā rezultātā ir ievērojami samazinājies putnu skaits. ES tiesību akti par putniem (Direktīva 2009/147/EK) un dzīvotnēm (Padomes Direktīva 92/43/EEK) izveido Natura 2000 — ES mēroga aizsargājamo teritoriju tīklu, kas pasargā no potenciāli kaitīgām darbībām. Saskaņā ar šiem tiesību aktiem meža apsaimniekošanas plāniem un darbībām, piemēram, mežistrādei aizsargājamās teritorijās, pirms atļaujas piešķiršanas jāveic ietekmes novērtējums. Šādi noteikumi Slovākijas tiesību aktos nav atrodami. Tā rezultātā Capercaillie (Tetrao urogallus), proti, medņu populācija Slovākijā kopš tās pievienošanās ES 2004. gadā ir samazinājusies uz pusi. Turklāt Slovākija nav pieņēmusi īpašos saglabāšanas pasākumus, kas saskaņā ar Putnu direktīvu nepieciešami attiecībā uz sugām, jo nav apstiprināti attiecīgo apgabalu apsaimniekošanas plāni. Slovākijai divu mēnešu laikā jāsniedz atbilde; pretējā gadījumā Komisija var nosūtīt argumentētu atzinumu.

 

Atbildība par kaitējumu videi. Komisija aicina ZVIEDRIJU pilnībā ieviest Direktīvu par atbildību vides jomā

Komisija mudina Zviedriju pareizi ieviest savos tiesību aktos noteikumus par atbildību vides jomā, lai nodrošinātu pilsoņu pietiekamu aizsardzību. Direktīva par atbildību vides jomā (Direktīva 2004/35/EK) nosaka tiesisko regulējumu atbildībai vides jomā, kas balstās uz principu “maksā piesārņotājs”, nolūkā novērst un atlīdzināt kaitējumu videi. Šāds kaitējums ietver kaitējumu ūdensobjektiem, aizsargājamām sugām un dzīvotnēm un augsnei. Saskaņā ar direktīvu fiziskām vai juridiskām personām, arī vides NVO, ko nelabvēlīgi ietekmē vai ko var nelabvēlīgi ietekmēt kaitējums videi, ir tiesības prasīt kompetentajai iestādei veikt korektīvus pasākumus. Tādu problēmu dēļ, kas saistītas ar termina “kaitējums ūdeņiem” definīciju Zviedrijas tiesību aktos, ES noteikumi par atbildību vides jomā pašlaik neattiecas uz kaitējumu videi, kas nodarīts jūras ūdeņos. Tāpēc Komisija ir nolēmusi nosūtīt Zviedrijai oficiāla paziņojuma vēstuli. Zviedrijai ir divi mēneši, lai sniegtu atbildi; pretējā gadījumā Komisija var nosūtīt argumentētu atzinumu.

 

Lietas izbeigšana

Nitrāti. Komisija izbeidz pienākumu neizpildes procedūru pret POLIJU

Eiropas Komisija šodien nolēma izbeigt pienākumu neizpildes procedūru pret Poliju par to, ka tā nav garantējusi nitrātu radītā ūdens piesārņojuma efektīvu samazināšanu. ES Tiesa 2014. gada 20. novembrī paziņoja, ka Polija nav pietiekami noteikusi jutīgās zonas un nav iekļāvusi atbilstīgus pasākumus rīcības programmās, kā noteikts Nitrātu direktīvā (Padomes Direktīvā 91/676/EEK). Polijas atbilstība Nitrātu direktīvai ir īpaši svarīga, lai varētu risināt nopietno Baltijas jūras piesārņojuma problēmu, kas cieš no pārmērīga nitrātu līmeņa. Gandrīz visi Polijas ūdeņi nonāk Baltijas jūrā. 2017. gada jūlijā Polija pieņēma jaunu tiesību aktu par ūdeni un ar to paplašināja rīcības programmas piemērošanu no mazas valsts daļas līdz visai teritorijai. Polija atbilstīgus pasākumus ir noteikusi arī jaunā rīcības programmā, ar kuru tiek novērsti konstatētie trūkumi.

 

5. Finansiālā stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība

(Sīkāka informācija: Vanessa Mock — tālr.: +32 229 56194, Letizia Lupini - tālr.: +32 229 51958)

 

Lietu nodošana Eiropas Savienības Tiesai

Komisija aptur vēršanos ES Tiesā ar prasību pret HORVĀTIJU par to, ka tā nav grozījusi likumu par enerģētikas uzņēmuma INA-Industrija Nafte, d.d. (INA) privatizāciju

Komisija, ņemot vērā nesenās norises šajā lietā, ir nolēmusi apturēt vēršanos ES Tiesā ar prasību pret Horvātiju. Komisija 2017. gada 13. jūlijā nolēma vērsties ES Tiesā pret Horvātiju sakarā ar to, ka šī valsts 2002. gada likumu par uzņēmuma INA-Industrija Nafte d.d. (“INA likums”) privatizāciju nav darījusi atbilstīgu ES noteikumiem par kapitāla brīvu apriti un brīvību veikt uzņēmējdarbību. Kopš tā laika Horvātijas iestādes ar Komisiju ir apspriedušas grozījumus, kas vajadzīgi, lai INA likumu saskaņotu ar ES noteikumiem. Tās nesen iesniedza iepriekš minētā likuma grozījumu projektu, kas kliedētu Komisijas galvenās bažas, ja tiktu veiktas vēl dažas korekcijas. Horvātijas iestādes arī iesniedza minēto grozījumu pieņemšanas grafiku, kas ļautu rast risinājumu pirms iespējama Tiesas sprieduma. Tāpēc Komisija uzskata, ka, gaidot INA likuma grozījumu pieņemšanu, lietas nodošana izskatīšanai būtu jāaptur. Ja nākamajos mēnešos netiks novērots progress virzībā uz lietas risinājumu, procedūras apturēšanu var pārskatīt. Plašākai informācijai skatīt paziņojuma presei pilno versiju.

Vērtspapīru tirgi. Komisija vēršas Tiesā pret SLOVĒNIJU un SPĀNIJU saistībā ar to, ka tās nav pilnībā ieviesušas ES noteikumus par finanšu instrumentu tirgiem

Eiropas Komisija šodien nolēma vērsties ES Tiesā pret Slovēniju un Spāniju par to, ka tās nav pilnībā īstenojušas Eiropas noteikumus par finanšu instrumentu tirgiem (FITD II), kā arī to papildu direktīvu (Komisijas Deleģētā Direktīva (ES) 2017/593). Šie noteikumi ir nozīmīgi pamatelementi pareizai vērtspapīru tirgu darbībai un ir būtiski Eiropas vienotā tirgus turpmākai darbībai. Ja dalībvalstis šos noteikumus nav transponējušas, investori nevar gūt labumu no uzlabotās investoru aizsardzības, kas paredzēta FITD II. Tā ietver finanšu instrumentu un klientiem piederošu līdzekļu aizsardzību, produktu pārvaldības pienākumus un noteikumus, kas piemērojami maksu, komisijas maksu vai jebkādu monetāru vai nemonetāru labumu sniegšanai vai saņemšanai. Arī tirgi tādējādi tiek padarīti mazāk droši, jo tirdzniecības vietām un ieguldījumu brokeru sabiedrībām nav jādarbojas saskaņā ar stingrākām un pārskatāmām darbības prasībām. Netransponējušo dalībvalstu kompetentās iestādes nespēj sniegt juridiski pareizas atļaujas attiecībā uz darbībām, kas iepriekš netika regulētas vai kas saskaņā ar FITD I tika regulētas citādi. Tas ietver tirdzniecības vietu darbību, piemēram, regulētu tirgu, daudzpusēju tirdzniecības sistēmu (MTF) un organizētu tirdzniecības sistēmu (OTS) darbību, un FITD I ieguldījumu brokeru sabiedrību reģistrāciju par sistemātiskiem internalizētājiem. Pilnībā netransponējot šos ES noteikumus, tiek kropļots vienotais tirgus, jo tie kļuva piemērojami 2018. gada 3. janvārī un papildina Finanšu instrumentu tirgu regulas (FITR) noteikumus. Pārrobežu atļaujas piešķiršana dažādiem ieguldījumu pakalpojumiem un darbībām varētu nedarboties tikpat raiti, cik starp dalībvalstīm, kuras ir pilnībā transponējušas MiFID II noteikumu kopumu. Plašākai informācijai skatīt paziņojuma presei pilno versiju.

Finansiālie pakalpojumi. Komisija vēršas Tiesā pret SPĀNIJU par to, ka tā nepiemēro ES banku un ieguldījumu sabiedrību uzraudzības noteikumus

Komisija ir nolēmusi vērsties ES Tiesā ar prasību pret Spāniju par Kapitāla prasību direktīvas (Direktīvas 2013/36/ES) nepilnīgu īstenojumu. Līdz šim brīdim Spānija nav pilnā mērā īstenojusi šo regulu un tās tiesību aktos joprojām trūkst dažu normu. Tie pamatā attiecas uz kompetento iestāžu pilnvarām un rīcības brīvību ieguldījumu sabiedrību sakarā un administratīvām sankcijām vai citiem pasākumiem, kas piemērojami iestādēm, no kurām prasa atbildību gadījumos, kad pieļauti smagi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas regulējuma pārkāpumi. Trūkst noteikumu arī tādās jomās kā trauksmes celšanas mehānismi kapitāla prasību pārkāpumu gadījumos, normas par vadības struktūras locekļu godaprātu un neatkarību un Spānijas kompetento iestāžu pienākums sazināties ar konsolidētās uzraudzības iestādi, lai iegūtu informāciju, un tas apgrūtina uzraudzības iestāžu sadarbību. Visbeidzot, iestāžu pārvaldības noteikumi Spānijā ir vājāki tāpēc, ka nav transponēts pienākums nodrošināt atšķirīgas un kvalificētas iestāžu pārvaldības struktūras. Šajā direktīvā un Kapitāla prasību regulā (Regula (ES) Nr. 575/2013) ir izklāstītas kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību uzraudzības prasības Eiropas Savienībā, nosakot, cik lielam pašu kapitālam ir jābūt iestāžu rīcībā, lai segtu zaudējumus, kurus var izraisīt risks, kam tās ir pakļautas. Direktīvā arī formulēti noteikumi par iestāžu darbības atļaušanu un pārraudzību, sadarbību pārraudzības jomā, riska pārvaldību, uzņēmumu pārvaldību (ieskaitot atalgojumu) un kapitāla rezervēm. Plašākai informācijai skatīt paziņojuma presei pilno versiju.

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

Finansiālie pakalpojumi. Komisija aicina RUMĀNIJU pieskaņot ES normām tiesību aktus par transportlīdzekļu apdrošināšanu

Komisija šodien nolēma Rumānijai nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli ar lūgumu iesniegt paskaidrojumus par saviem noteikumiem par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu transportlīdzekļu jomā. Spēkā esošie noteikumi prasa iepriekš paziņot par nodomiem mainīt prēmijas un uzliek vairākus ierobežojumus apdrošinātājiem, kas tās aprēķina. Komisija uzskatīja, ka šie pienākumi ir pretrunā Maksātspējas II direktīvas 21. un 181. pantam Tiesas judikatūras dotajā tarifu brīvības principa interpretācijā. Valsts attiecīgajos tiesību aktos ir arī normas, kas apdrošinātājiem uzliek pienākumu noteiktās transportlīdzekļu kategorijās izdot polisi (apdrošināšanas noteikumus), kas ir derīga tikai Rumānijas teritorijā, un prēmiju tarifa noteikšanā ņemt vērā ar to saistītos riskus. Komisija uzskata, ka tās ir pretrunā Mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas direktīvas 14. pantam, kas nosaka, ka trešo personu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises aptver visu Savienības teritoriju uz vienotas apdrošināšanas prēmijas pamata. Ja Rumānija nerīkosies nākamo divu mēnešu laikā, Komisijai var nākties tai nosūtīt argumentētu atzinumu šajā jautājumā.

6. Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU

(Sīkāka informācija: Lucia Caudet – tālr. +32 229 56182, Maud Noyon – tālr. +32 229 80379)

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

Brīvajās profesijās strādājošo brīva pārvietošanās. Komisija aicina 27 dalībvalstis ievērot ES noteikumus par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu

Šodien Komisija nolēmusi izsūtīt oficiāla paziņojuma vēstules 27 dalībvalstīm (visām, izņemot Lietuvu) par tiesību aktu un prakses neatbilstību ES noteikumiem par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu (Direktīvai 2005/36/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2013/55/ES). ES ir ieviesusi mūsdienīgu sistēmu profesionālās kvalifikācijas un pieredzes atzīšanai visā ES. Tā ne tikai atvieglo kvalifikācijas atzīšanu speciālistiem, kuri vēlas iedibināties vai sniegt pakalpojumus citās dalībvalstīs, bet arī garantē patērētāju un pilsoņu aizsardzības līmeņa celšanos. Komisijai īpaši rūp šo noteikumu saskaņotas piemērošanas nodrošināšana pilsoņu un uzņēmumu labā. Oficiāla paziņojuma vēstules aptver jautājumus, kas ir būtiski Profesionālās kvalifikācijas direktīvas darbībai, sevišķi Eiropas profesionālās kartes ieviešanu, brīdinājuma mehānismu, iespēju saņemt daļēju pielaišanu profesionālai praksei, valodas prasību samērīgumu un palīdzības centru izveidi. Komisija arī izvirza jautājumus par profesionālo pakalpojumu regulatīvo šķēršļu pārredzamību un proporcionalitāti, kas daļēji minēti tās 2017. gada janvāra Paziņojumā par profesionālo pakalpojumu regulējuma reformu ieteikumiem. Atbildei uz Komisijas argumentiem minētajām dalībvalstīm tiek doti divi mēneši; citādi Komisijai var nākties tām nosūtīt argumentētu atzinumu.

Publiskais iepirkums. Komisija mudina AUSTRIJU ievērot ES tiesību normas atkritumu novietnes sakopšanas līgumā

Komisija šodien nolēma nosūtīt Austrijai oficiāla paziņojuma vēstuli par konkursa procedūru, kas attiecas uz publisku pakalpojumu līgumu par bīstamo atkritumu novietnes sakopšanu Vīnes Neištates pašvaldības teritorijā. ES publiskā iepirkuma tiesību aktos ir noteikts, ka ES mēroga konkursos uz publiskā iepirkuma līgumiem, kuru vērtība pārsniedz noteiktu robežvērtību, jāievēro pārredzamības, vienādas izturēšanās un nediskriminēšanas principus. Komisija uzskata, ka līgumslēdzēja iestāde (BALSA) vairākos veidos ir pārkāpusi ES publiskā iepirkuma noteikumus (Direktīvas 2004/18/EK 28. pantu, 23. panta 2. punktu, 2. pantu un 23. panta 1. punktu). Līgumslēdzēja iestāde bez pietiekama pamatojuma izmantojusi sarunu procedūru ar iepriekšēju publicēšanu, tehniskās specifikācijas nav visiem pretendentiem nodrošinājušas līdztiesību piekļuvē, un uzvarētāja projekts nav atbildis alumīnija sārņu putekļu pārstrādes tehniskajām specifikācijām. Atbildei uz Komisijas argumentiem Austrijai tiek doti divi mēneši; pretējā gadījumā Komisija var nolemt nosūtīt Austrijai argumentētu atzinumu.

Spiediena iekārtas. Komisija mudina ITĀLIJU nodrošināt ES tiesību normu pareizu piemērošanu

Komisija šodien nolēma nosūtīt Itālijai oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka tā nav nodrošinājusi visu tirgū laisto vai ekspluatācijā nodoto sašķidrinātās naftas gāzes (LPG) uzglabāšanas tvertņu atbilstību Spiediena iekārtu direktīvas prasībām (Direktīvai 2014/68/ES, kas no 2016. gada 19. jūlija aizstāj Direktīvu 97/23/EK). ES tiesību aktos uz sašķidrinātās naftas gāzes glabāšanas tvertnēm attiecas specifiskas prasības atkarā no tā, vai tās izmanto virszemē vai pazemē, ņemot vērā atšķirīgo apdraudējumu pilsoņiem. Itālija ir ļāvusi dažas vecākas LPG tvertnes, kas sākotnēji paredzētas izmantošanai virszemē, pārveidot un izmantot par LPG pazemes tvertnēm. Komisija uzskata, ka tādi pārveidoti izstrādājumi jāuzskata par atšķirīgiem no sākotnējiem un pirms atkallaišanas tirgū ir jāpārbauda to atbilstība ES normām. No Komisijas viedokļa Itālija, to nedarīdama, pārkāpj Spiediena iekārtu direktīvu. Atbildei uz Komisijas argumentiem Itālijai doti divi mēneši; citādi Komisijai var nākties nosūtīt Itālijai argumentētu atzinumu.

Brīva preču aprite. Komisija aicina SLOVĒNIJU atcelt ierobežojumus zibensaizsardzības sistēmām

Šodien Komisija nolēmusi nosūtīt Slovēnijai oficiāla paziņojuma vēstuli par tās ierobežojumiem zibensuztvērēja apsteidzošās emisijas (ESE) aktīvo zibensnovedēju uzstādīšanai un izmantošanai Slovēnijas ēkās. Saskaņā ar Slovēnijas tiesību normām uzstādīt un izmantot aktīvo zibensaizsardzību, kas balstīta uz citas ES valsts standartiem, atļauts tikai papildus iekārtām, kuras atbilst Slovēnijas tehniskajām normām, bet ne kā patstāvīgu aizsardzību ēkām. Slovēnija arī prasa pierādīt ikkatras aktīvās zibensaizsardzības ietaises drošības pakāpi, pat tad, ja ražojums tiek likumīgi tirgots citās dalībvalstīs. Šīs prasības rada šķērsli zibensnovedēju importam. Komisija uzskata, ka ierobežojumi ir pretrunā savstarpējas atzīšanas principam un pārkāpj ES noteikumus par brīvu preču apriti, un tas ir aizliegts ar LESD 34. pantu. Atbildei uz Komisijas argumentiem Slovēnijai doti divi mēneši; citādi Komisijai var nākties nosūtīt Slovēnijai argumentētu atzinumu.

Brīva preču aprite. Komisija mudina SPĀNIJU atcelt ierobežojumus konstrukciju tērauda un betona importam

Šodien Eiropas Komisija nolēmusi nosūtīt Spānijai oficiāla paziņojuma vēstuli par tās ierobežojumiem konstrukciju tērauda un celtniecības betona importam. Vienotajā tirgū uz to produktu tirdzniecību, uz kuriem neattiecas kopīgi ES noteikumi, attiecas savstarpējās atzīšanas princips. Pēc šā principa produktu, ko likumīgi pārdod vienā valstī, var pārdot citā ES valstī bez izmaiņām vai pielāgojumiem. Pašreizējā Spānijas tiesiskajā regulējumā nav paredzēts mehānisms, kas ļautu atzīt citu dalībvalstu piešķirtās kvalitātes zīmes, tāpēc ir apgrūtināta importēto materiālu iekļuve Spānijas tirgū. Šo ražojumu kvalitātes zīmes rāda, ka ražojums atbilst zināmam ekspluatācijas īpašību līmenim. Piemērojot savstarpējās atzīšanas principu, vienā dalībvalstī piešķirtās zīmes jāatzīst arī citā dalībvalstī un par vienādu ekspluatācijas īpašību līmeni jāpiešķir vienāds garantējošs marķējums. Komisija uzskata, ka Spānijas pašreizējā prakse runā pretī ES noteikumiem par brīvu preču apriti (LESD 34. pantam). Atbildei uz Komisijas argumentiem Spānijai tiek doti divi mēneši; citādi Komisijai var nākties nosūtīt Spānijai argumentētu atzinumu.

7. Tiesiskums, patērētāji un dzimumu līdztiesība

(Sīkāka informācija: Christian Wigand – tālr. +32 229 62253, Melanie Voin - tālr. +32 229 58659)

 

Lietu nodošana Eiropas Savienības Tiesai

Pārkāpumi. Komisija vēršas Tiesā pret Grieķiju, Īriju un Rumāniju par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumu neīstenošanu

Šodien Komisija vērsās Eiropas Savienības Tiesā pret Grieķiju un Rumāniju par to, ka tās nav savos tiesību aktos pārņēmušas 4. nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu. Īrija ir īstenojusi pavisam nelielu daļu no direktīvas noteikumiem, tāpēc arī Īrijas lieta tiek nodota Eiropas Savienības Tiesai. Komisija Tiesai lika priekšā piespriest šīm trim valstīm vienreizēju naudassodu un kavējuma naudu par katru dienu, līdz tās veiks nepieciešamās darbības. Par tieslietām, patērētājiem un dzimumu līdztiesību atbildīgā Komisijas locekle Vera Jourova: “Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma finansēšana skar visu ES. Mēs nevaram atļaut nevienai ES valstij būt vājākajam posmam. Nauda, kas tiek mazgāta vienā valstī, mēdz atbalstīt noziedzību citā valstī. Tāpēc prasām, lai visas dalībvalstis veic nepieciešamos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas pasākumus un tādējādi atņem noziedzniekiem un teroristiem līdzekļus. Mēs turpināsim cieši un prioritāri uzraudzīt šo ES tiesību normu īstenošanu dalībvalstīs.” 4. nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīva dalībvalstīm bija jātransponē savos tiesību aktos līdz 2017. gada 26. jūnijam. Šie noteikumi agrāk spēkā esošos noteikumus nostiprina ar šādiem pasākumiem: riska novērtējuma pienākuma pastiprināšana bankām, juristiem un grāmatvežiem, skaidru pārredzamības prasību noteikšana attiecībā uz uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem, sadarbības un informācijas apmaiņas veicināšana starp dažādu dalībvalstu finansiālās izlūkošanas vienībām ar mērķi konstatēt un izsekot aizdomīgus naudas pārskaitījumus, lai novērstu un atklātu naudas mazgāšanu vai terorisma finansēšanu, saskaņotas politikas izveide attiecībā uz trešām valstīm, kurās spēkā ir nepilnīgi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un teroristu finansēšanas novēršanas noteikumi, kompetento iestāžu pilnvaru paplašināšana sankciju piemērošanas jomā. Vienlaikus Panamas dokumentu atklāšanas un Eiropā notikušo terora aktu sakarā Komisija ierosināja pieņemt 5. nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu, lai vēl vairāk pastiprinātu cīņu ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu. Jauno noteikumu mērķis ir nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību finanšu plūsmām no augsta riska trešām valstīm, uzlabot finansiālās izlūkošanas vienību piekļuvi informācijai, radīt centralizētus banku kontu reģistrus un novērst terorisma finansēšanas risku, kas saistīts ar virtuālām valūtām un priekšmaksas kartēm. Jaunie noteikumi stājās spēkā 2018. gada 9. jūlijā pēc publicēšanas ES "Oficiālajā Vēstnesī", un 5. nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīva dalībvalstīm būs jātransponē līdz 2020. gada 10. janvārim. Plašākai informācijai skatīt paziņojuma presei pilno versiju.

 

Argumentēti atzinumi

Cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Komisija aicina LATVIJU, MALTU un SPĀNIJU pilnīgi transponēt 4. nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu

Šodien Komisija nosūtīja argumentētus atzinumus Latvijai un Spānijai un argumentētu papildu atzinumu Maltai par to, ka tās nav savos tiesību aktos īstenojušas 4. nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu. Spānija līdz šim noteikumus transponējusi tik daļēji, un Komisija ir konstatējusi, ka transponējums Latvijā un Maltā ir nepilnīgs. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumi ir būtiski cīņā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Skandālā ar Panamas dokumentu un citos ir atklājusies vajadzība pēc stingrākiem noteikumiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā. Nepilnības vienā dalībvalstī iespaido visas pārējās. Tāpēc efektīva cīņa ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir viens no galvenajiem punktiem ES pieejā noziedzības apkarošanai Eiropā. 4. nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas noteikumi visām dalībvalstīm bija jāievieš līdz 2017. gada 26. jūnijam. Pašlaik notiek pienākumu neizpildes procedūras pret 20 dalībvalstīm: trīs – tiesvedības, deviņas – argumentētā atzinuma, astoņas – oficiālā paziņojuma vēstules stadijā (sk. astoņus iepriekšējos 2017. gada decembrī un vēl divus 2018. gada martā nosūtītos argumentētos atzinumus). Pa šo laiku lielākā daļa dalībvalstu ir pieņēmušas attiecīgus likumus. Komisija tagad rūpīgi pārbauda, vai tie pilnībā īsteno 4. direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. Tikām ir panākta vienošanās par 5. nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu, kas stājās spēkā 2018. gada 9. jūlijā. Dalībvalstīm jaunie noteikumi būs jāiestrādā valsts tiesību aktos līdz 2020. gada 10. janvārim. Ja divu nākamo mēnešu laikā Malta, Latvija un Spānija nenodrošinās savu tiesību aktu atbilstību ES tiesību normām, Komisijai var nākties šo lietu nodot izskatīšanai ES Tiesā.

 

8. Migrācija, iekšlietas un pilsonība

(Sīkāka informācija: Tove Ernst – tālr. +32 229 86764, Markus Lammert – tālr. +32 229 80423)

 

Lietu nodošana Eiropas Savienības Tiesai

Likumīgā migrācija. Komisija vēršas ES Tiesā ar prasību pret BEĻĢIJU par to, ka nav nodrošināti vienoti noteikumi trešo valstu sezonas strādniekiem

Komisija šodien nolēma vērsties ES Tiesā ar prasību pret Beļģiju par to, ka nav pilnīgi īstenota Sezonas strādnieku direktīva (Direktīva 2014/36/ES). Direktīvā izklāstīti trešu valstu sezonas strādnieku ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumi un tiesības. Beļģija, kas nav ievērojusi arī sākotnējo transponēšanas termiņu – 2016. gada 30. decembri, vēl tagad nav pilnīgi īstenojusi minēto direktīvu. Sezonas darbinieku direktīva nosaka, kādi nosacījumi dalībvalstīm jāievēro, lemjot par tādu trešu valstu piederīgo pielaišanu darba tirgiem, kuri vēlas strādāt kādā ES dalībvalstī kā sezonas strādnieki īsu laikposmu (līdz deviņiem mēnešiem), parasti lauksaimniecībā vai tūrismā. Tā nodrošina, ka pret tādiem darba ņēmējiem izturas tāpat kā pret savas valsts darba ņēmējiem tādos svarīgos aspektos kā darba noteikumi, atalgojums, veselības aizsardzība un drošība, sociālais nodrošinājums, un nosaka drošības pasākumus, kas viņus pasargā no ekspluatācijas. Dalībvalstīm šī direktīva bija pilnībā jātransponē līdz 2016. gada 30. septembrim. Līdz norādītajam datumam Beļģija jaunos noteikumus bija transponējusi tikai daļēji. 2016. gada novembrī Komisija nosūtīja Beļģijai oficiāla paziņojuma vēstuli, pēc tam 2017. gada jūlijā – argumentētu atzinumu. Beļģija līdz šim nav paziņojusi Komisijai par direktīvas pilnīgu transponējumu savos tiesību aktos. Tāpēc Komisija pieņēma lēmumu šo lietu nodot izskatīšanai ES Tiesā. Vēršoties pret Beļģiju ES Tiesā, Komisija ierosina piespriest kavējuma naudu 49 906,50 EUR dienā. Naudassoda apmērs aprēķināts, ņemot vērā pārkāpuma smagumu un ilgumu un preventīvo ietekmi, kas atspoguļojas dalībvalsts spējā to samaksāt. Ja transponēšana joprojām būs nepilnīga un ES Tiesa būs Komisijas pusē, kavējuma nauda būs jāmaksā no sprieduma dienas vai Tiesas noteikta vēlāka datuma līdz pilnīgai transponēšanai. Par kavējuma naudas galīgo lielumu lems Tiesa, bet tā nedrīkst pārsniegt Komisijas ierosināto. Plašākai informācijai skatīt paziņojuma presei pilno versiju.

 

Lietu nodošana Eiropas Savienības Tiesai un oficiāla paziņojuma vēstule

Migrācija un patvērums. Komisija iet tālāk pienākumu neizpildes procedūrās pret UNGĀRIJU

Eiropas Komisija šodien nolēmusi vērsties ES Tiesā ar prasību pret Ungāriju sakarā ar tās patvēruma un atpakaļraidīšanas tiesību aktu neatbilstību ES normām. Šodien tā arī nolēmusi Ungārijai nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli par tās jaunajiem tiesību aktiem, kas paredz kriminālatbildību par darbībām, kuras atbalsta patvēruma un uzturēšanās atļaujas pieteikumus un vēl vairāk ierobežo tiesības pieprasīt patvērumu. Par nodošanu Tiesai par to, ka nav ievēroti ES tiesību akti patvēruma un atpakaļraidīšanas jomā: vispirms Komisija 2015. gada decembrī sāka pienākumu neizpildes procedūru pret Ungāriju sakarā ar tās tiesību aktiem par patvērumu. Pēc garākas saziņas gan administratīvā, gan politiskā līmenī un papildinošas oficiāla paziņojuma vēstules Komisija 2017. gada decembrī nosūtīja argumentētu atzinumu. Izanalizējusi Ungārijas iestāžu atbildi, Komisija uzskata, ka lielākā daļa minēto trūkumu aizvien vēl nav pārvarēti, un tāpēc ir nolēmusi pret Ungāriju vērsties Eiropas Savienības Tiesā – tas ir pienākumu neizpildes procedūras pēdējais posms. Oficiālā paziņojuma vēstule par jaunajiem Ungārijas tiesību aktiem, kas paredz kriminālatbildību par patvēruma pieteikumu atbalstīšanu: Ungārijas iestāžu jaunie tiesību akti, t. s. “Stop Soros”, paredz kriminālatbildību par palīdzību, ko valstu, starptautiskās un nevalstiskās organizācijas vai citas personas sniedz ļaudīm, kuri vēlas Ungārijā pieprasīt patvērumu vai uzturēšanās atļauju. Tajos ir arī pasākumi, kas ierobežo indivīda brīvību, neļaujot tiem, kuri uz šo tiesību aktu pamata ir saucami pie kriminālatbildības, tuvoties tranzīta zonām pie Ungārijas robežas, kur tiek turēti patvēruma meklētāji. Paredzēti tādi sodi kā brīvības atņemšana līdz vienam gadam un izraidīšana no valsts. Bez tam jaunais likums un konstitūcijas grozījums ieliek jaunu pamatu patvēruma pieteikuma neatzīšanai, ierobežojot tiesības uz patvērumu līdz ļaudīm, kas Ungārijā tieši ierodas no tādas vietas, kurā ir briesmas viņu dzīvībai vai brīvībai. Tāpēc Komisija secināja, ka Ungārija nepilda pienākumus, kas noteikti ES Līgumos, ES tiesību aktos un ES Pamattiesību hartā. Ungārijas iestādēm tagad doti divi mēneši, lai kliedētu Komisijas bažas. Komisija ir gatava atbalstīt Ungārijas iestādes šā jautājuma risināšanā un sniegt tām palīdzību. Plašākai informācijai skatīt paziņojuma presei pilno versiju.

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

Likumīgā migrācija. Komisija aicina UNGĀRIJU pareizi īstenot Pastāvīgo iedzīvotāju direktīvu

Komisija šodien nolēma nosūtīt oficiālu paziņojuma vēstuli Ungārijai, kas, nepareizi īstenojot Pastāvīgo iedzīvotāju direktīvu (Padomes Direktīvu 2003/109/EK), liedz trešu valstu valstspiederīgajiem, kuri ir pastāvīgā iedzīvotāja statusā, praktizēt veterināra profesijā. Ārpussavienības valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturējušies kādā ES dalībvalstī vismaz piecus gadus, šī direktīva zināmās jomās, ieskaitot iespējas dabūt darbu un būt pašnodarbinātiem, nodrošina tādu pašu izturēšanos kā pret attiecīgās valsts valstspiederīgajiem. Ungārijas tiesību akti neļauj Ungārijā strādāt savā profesijā trešu valstu valstspiederīgajiem, kuri ir kvalificēti veterinārie speciālisti, pat tiem, kuri Ungārijā ieguvuši grādu. Atbildei uz Komisijas argumentiem Ungārijai tiek doti divi mēneši.

Likumīgā migrācija. Komisija aicina 17 dalībvalstis īstenot direktīvu par ārpussavienības studentiem un pētniekiem

Komisija šodien nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli 17 dalībvalstīm (Austrijai, Beļģijai, Horvātijai, Kiprai, Čehijai, Somijai, Francijai, Grieķijai, Ungārijai, Latvijai, Lietuvai, Luksemburgai, Polijai, Rumānijai, Slovēnijai, Spānijai un Zviedrijai) par to, ka tās nav darījušas zināmus savus tiesību aktus, kas pilnībā transponē Direktīvu par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā (Direktīvu 2016/801). Dalībvalstīm bija līdz 2018. gada 23. maijam savi tiesību akti jāpieskaņo šai direktīvai un attiecīgi jāinformē Komisija. Dalībvalstīm tagad divu mēnešu laikā pilnībā jātransponē direktīva savos tiesību aktos, citādi Komisijai var nākties tām nosūtīt argumentētus atzinumus.

Drošības savienība. Komisija aicina 14 dalībvalstis īstenot jaunos noteikumus par pasažieru datu reģistru (PDR) datiem

Šodien Komisija nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli šādām dalībvalstīm: Austrijai, Bulgārijai, Kiprai, Čehija, Igaunijai, Somijai, Francijai, Grieķijai, Luksemburgai, Nīderlandei, Portugālei, Rumānijai, Slovēnijai un Spānijai, par to, ka tās nav paziņojušas par savu tiesību aktu pieņemšanu, kuros pilnībā transponēta PDR direktīva (Direktīva 2016/681). Līdz 2018. gada 25. maijam dalībvalstīm bija direktīva jātransponē savos tiesību aktos. PDR dati attiecas uz informāciju, ko pasažieri sniedz aviosabiedrībām, rezervējot lidojumus un reģistrējoties uz tiem. To vidū var būt tādas ziņas kā pasažiera vārds un uzvārds, brauciena laiks, paredzētā brauciena kopsavilkums, sēdvietas numurs, bagāža, kontaktdati un maksāšanas līdzekļi. Direktīvā noteikts, ka dalībvalstij jāizveido sava sistēma PDR datu vākšanai, analīzei un apmaiņai tiesībaizsardzības vajadzībām, pilnībā ievērojot datu aizsardzības pasākumus. PDR datu apstrāde ir svarīgs ierocis cīņā ar terorismu un smagiem noziegumiem, kas palīdz izsekot aizdomīgus braucienu maršrutus un identificēt potenciālos noziedzniekus un teroristus, ieskaitot tādus, kas tiesībaizsardzības iestādēm pirmāk nav bijuši zināmi. Tas ir būtisks elements Eiropas Drošības programmā un stūrakmens efektīvas un īstas drošības savienības celtniecībā. Pēdējos gados Komisija ir savu iespēju robežās palīdzējusi dalībvalstīm izstrādāt savas PDR sistēmas, nodrošinādama speciālās zināšanas un finansējumu, kā arī veicinot dalīšanos paraugpraksē. Tomēr, lai PDR sistēma varētu pilnīgi izmantot savu potenciālu, ir svarīgi, lai visas dalībvalstis būtu izveidojušas savas sistēmas un tās darbotos. Attiecīgajām dalībvalstīm tiek doti divi mēneši atbildei uz oficiālā paziņojuma vēstuli, bet pēc tam Komisijai var nākties nosūtīt argumentētos atzinumus. Komisija turpinās sniegt atbalstu un norādījumus dalībvalstīm, kurām vēl jāpabeidz īstenošanas darbs.

 

9. Mobilitāte un transports

(Sīkāka informācija: Enrico Brivio – tālr.: +32 229 56172, Alexis Perier – tālr. +32 229 69143)

 

Lietas nodošana Eiropas Savienības Tiesai

Jūras transports. Komisija vēršas Tiesā pret ĪRIJU par to, ka tā nav pareizi īstenojusi drošības jomas tiesību aktus

Komisija šodien nolēma vērsties ES Tiesā pret Īriju par to, ka tā nav pareizi īstenojusi ES tiesību aktus, kas nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transportā (Direktīvu 2009/18/EK). Direktīvā prasīts katrai dalībvalstij izveidot neatkarīgu, pastāvīgu izmeklēšanas iestādi, kam organizācijas, juridiskās struktūras un lēmumu pieņemšanas ziņā jābūt neatkarīgai no personām, kuru intereses var būt pretējas tai uzticētajam uzdevumam. Taču Komisijai vairākos aspektos ir bažas par atbilstoši Īrijas tiesību aktiem nodibinātās Jūras negadījumu izmeklēšanas padomes (MCIB) locekļu neatkarību. Īrijas tiesību aktos noteikts, ka viens no pieciem padomes locekļiem ir Transporta, tūrisma un sporta ministrijas (DTTAS) ģenerālsekretārs vai šā amata kandidāts, bet otrs – Jūras pārvaldes (Marine Survey Office, MSO) priekšnieks. Taču Jūras pārvaldei ir regulatīvas, administratīvas un izpildes nodrošināšanas funkcijas, kas attiecas uz kuģiem, to aprīkojumu, kā arī jūrnieku kompetenci. Transporta, tūrisma un sporta ministrija savukārt cita starpā atbild par kuģošanas drošības politiku. Komisija uzskata, ka DTTAS un MSO pienākumi un darbība var būt pretēji Jūras negadījumu izmeklēšanas padomes izmeklēšanas uzdevumam. No tā izriet, ka Jūras negadījumu izmeklēšanas padomei nav nepieciešamās neatkarības no Īrijas varas iestādēm. Plašākai informācijai skatīt paziņojuma presei pilno versiju.

 

Argumentēti atzinumi

Alternatīvās degvielas. Komisija mudina BULGĀRIJU un POLIJU pilnībā īstenot ES noteikumus par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu

Komisija šodien mudināja Bulgāriju un Poliju pilnībā transponēt Eiropas noteikumus par alternatīvo degvielu infrastruktūru (Direktīvu 2014/94/ES). Šiem noteikumiem, kas cita starpā attiecas uz saskaņotajiem alternatīvo degvielu infrastruktūras standartiem un pamatnoteikumiem par elektromobilitāti, ir liela nozīme ES iekšējā tirgus darbības nodrošināšanā. Turklāt to mērķis ir samazināt transporta atkarību no naftas un mazināt ietekmi uz vidi. Šī direktīva abām dalībvalstīm bija jātransponē līdz 2016. gada 18. novembrim, taču Komisijas ieskatā tās līdz minētajam datumam nebija transponējušas konkrētus direktīvas noteikumus. Tagad tām ir divi mēneši laika, lai atbildētu. Ja atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt pret šīm valstīm vērsties ES Tiesā.

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

Intelektiskās transporta sistēmas. Komisija mudina deviņas dalībvalstis nodrošināt satiksmes informācijas pakalpojumus

Šodien Komisija nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Kiprai, Ungārijai, Itālijai, Lietuvai, Luksemburgai, Maltai, Polijai, Slovākijai un Slovēnijai par to, ka tās nav izpildījušas pienākumu nodrošināt vispārējas ar ceļu satiksmes drošību saistītas informācijas minimumu lietotājiem (Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 886/2013). Dalībvalstīm ir jāpaziņo Komisijai par informācijas pakalpojuma īstenošanā un citas informācijas sniegšanā panākto progresu ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā pēc attiecīgās regulas stāšanās spēkā, bet pēc tam — reizi katrā kalendārajā gadā. Deviņas minētās dalībvalstis to arvien nav izdarījušas. Turklāt Komisija arī nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli Kiprai, Ungārijai, Lietuvai, Luksemburgai, Maltai, Slovākijai un Slovēnijai par to, ka tās nav izpildījušas pienākumu nodrošināt reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumus visā ES (Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/962). Dalībvalstīm līdz 2017. gada 13. jūlijam bija jāpaziņo Komisijai par pasākumiem, ko tās veikušas saistībā ar nacionālā piekļuves punkta izveidi, un par tā darbības nosacījumiem un attiecīgā gadījumā jāiesniedz Eiropas autoceļu visaptverošajā tīklā neiekļauto automaģistrāļu un norādīto prioritāro zonu saraksts. Visām dalībvalstīm tagad ir divi mēneši laika, lai atbildētu uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.

Autopārvadājumi. Komisija aicina DĀNIJU izbeigt ārvalstu pārvadātāju diskrimināciju un ievērot pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas brīvību

Komisija šodien nolēma prasīt, lai Dānija atteiktos no ierobežojuma, kas liedz novietot kravas automašīnas valstij piederošās atpūtas vietās uz vairāk nekā 25 stundām. Šis laika ierobežojums galvenokārt skar ārvalstu pārvadātājus un ir diskriminācija valstspiederības dēļ, kas ir aizliegta ar ES līgumiem. Turklāt tas neļauj autovadītājiem ievērot stingros ES noteikumus par kravas automobiļu vadītājiem piemērojamo atpūtas laiku, kas ir būtisks aspekts, lai panāktu ceļu satiksmes drošību un ievērotu transportlīdzekļu vadītāju tiesības. Tas arī ietekmē pārvadātāju brīvību sniegt transporta pakalpojumus (ko paredz Regula (ES) Nr. 1072/2009) un ir uzskatāms par nepamatotu netiešu diskrimināciju. Dānijai tagad ir divi mēneši laika, lai iesniegtu savus apsvērumus Komisijai, un pēc tam Komisija var lemt par argumentēta atzinuma pieņemšanu.

Jūrnieki. Komisija mudina MALTU panākt atbilstību ES noteikumiem par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni

Komisija ir nolēmusi nosūtīt Maltai oficiāla paziņojuma vēstuli sakarā ar to, ka tā nav nodrošinājusi atbilstību Eiropas noteikumiem par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni (Direktīvai 2008/106/EK ar grozījumiem). Komisija mudina Maltu veikt korektīvus pasākumus, kas ļautu nodrošināt, ka kvalitātes vadības sistēma, ko īsteno kāda no tās apstiprinātajām jūrniecības mācību un izglītības iestādēm, attiecas uz visiem jūrniecības mācību kursiem un programmām, eksāmeniem un novērtējumiem, jo īpaši apmācību, kurā tiek izmantoti simulatori. Maltas rīcībā ir divi mēneši laika, lai panāktu atbilstību ES tiesību aktiem. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt sūtīt argumentētu atzinumu.

Autopārvadājumi. Komisija pieprasa, lai 10 dalībvalstis ievērotu ES noteikumus par vadītāja karšu nacionālo elektronisko reģistru savstarpējo savienojamību.

Eiropas Komisija ir nolēmusi Beļģijai, Kiprai, Somijai, Francijai, Grieķijai, Ungārijai, Luksemburgai, Maltai un Zviedrijai nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli sakarā ar to, ka tās nav veikušas TACHOnet sistēmas pieslēgšanas testus, bet Dānijai – par to, ka tā nav pievienojusies TACHOnet sistēmai atbilstoši Regulā (ES) 2016/68 paredzētajam. TACHOnet ir Eiropas sistēma informācijas elektroniskai apmaiņai starp dalībvalstīm attiecībā uz tahogrāfa kartēm (tahogrāfs ir ierīce, kas reģistrē transportlīdzekļa vadīšanas laiku, pārtraukumus, atpūtas laikposmus, kā arī citas vadītāja veiktas darbības). Tas ir svarīgs rīks, kas autotransporta nozarē ļauj nodrošināt transportlīdzekļu vadīšanas un atpūtas laika noteikumu izpildi. TACHOnet galvenais mērķis ir pārliecināties, ka vienam un tam pašam vadītājam dažādas dalībvalstis nav izdevušas divas vai vairākas tahogrāfa kartes. Regula (ES) 2016/68 uzliek dalībvalstīm pienākumu pieslēgties TACHOnet sistēmai, ievērojot īpašas tehniskās prasības. Pat ja iepriekšminētās dalībvalstis (izņemot Dāniju) ir pieslēgušās TACHOnet sistēmai, tām nav izdevies sekmīgi pabeigt sākotnējos testus, kas apliecinātu, ka pieslēgums atbilst visām attiecīgajām tehniskajām prasībām. Attiecīgajām dalībvalstīm tagad ir divi mēneši laika, lai sniegtu atbildes uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt sūtīt argumentētu atzinumu.

Jūras transports. Komisija aicina piecas dalībvalstis panākt atbilstību ES tiesību aktiem par karoga valstij noteiktajām prasībām

Komisija ir pieprasījusi Ungārijai, Horvātijai, Kiprai, Čehijas Republikai un Apvienotajai Karalistei izpildīt administratīvās uzraudzības pienākumus, kas paredzēti ES noteikumos par karoga valstij noteiktajām prasībām (Direktīvā 2009/21/EK). Šīs prasības ietver pārbaudi, vai kuģa struktūra, aprīkojums un ekspluatācijas vadība atbilst drošības noteikumiem un vai jūrnieki ir attiecīgi sertificēti. Direktīvā noteikts, ka kvalitātes vadības sistēmai jābūt ieviestai 2012. gada jūnijā, vēlāk tā jāuztur un jāsertificē saskaņā ar spēkā esošajiem starptautiskajiem kvalitātes standartiem. Minētās valstis līdz šim brīdim nav iesniegušas vajadzīgos kvalitātes vadības sistēmas sertifikācijas dokumentus. Ja administrācijai un administrācijā nav sistemātiskas kontroles, ko atbalsta sertificēta kvalitātes vadības sistēma, tas ilgtermiņā var negatīvi ietekmēt karoga flotes drošumu, drošību un ekoloģiskos raksturlielumus. Tāpēc Komisija ir nolēmusi nosūtīt šīm dalībvalstīm oficiāla paziņojuma vēstuli, dodot tām divus mēnešus laika direktīvas prasību izpildei. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt pieņemt argumentētu atzinumu.

Aviācijas drošība. Komisija aicina UNGĀRIJU izpildīt ES noteikumus par tehniskajām prasībām un administratīvajām procedūrām saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju
Komisija šodien nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Ungārijai par to, ka tā nav izpildījusi Eiropas tehniskās prasības un administratīvās procedūras, kas saistītas ar civilās aviācijas gaisa kuģu ekspluatāciju (Regula (ES) Nr. 965/2012). Šajā regulā sīki izstrādāti noteikumi par gaisa pārvadājumiem ar lidmašīnām, helikopteriem, gaisa baloniem un planieriem, arī par tādu ekspluatantu gaisa kuģu pārbaudēm uz perona, kuri atrodas citas dalībvalsts drošības uzraudzībā. Nepietiekama personāla dēļ Ungārija tomēr nav pārbaudījusi atbilstību drošības prasībām, ko piemēro organizācijām vai darbību veidiem. Ungārijai ir divi mēneši laika, lai atbildētu uz Komisijas paustajiem argumentiem. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt sūtīt argumentētu atzinumu.

10. Nodokļu politika un muitas savienība

(Sīkāka informācija: Vanessa Mock — tālr.: + 32 229 56194, Patrick Mc Cullough — tālr. +32 229 87183)

 

Argumentēti atzinumi

Nodokļi. Komisija aicina VĀCIJU pielāgot ES tiesību aktiem savu administratīvo praksi pārrobežu PVN atmaksāšanā

Komisija šodien nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Vācijai, aicinot to saskaņot PVN atmaksāšanas noteikumus ar ES tiesību aktiem (PVN direktīvu – Padomes Direktīvu 2006/112/EK un Padomes Direktīvu 2008/9/EK par PVN atmaksāšanu). Dažos gadījumos Vācija patlaban atsakās atlīdzināt PVN, kas piemērots nodokļa maksātājiem, kuri veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, jo uzskata, ka sniegtā informācija nav pietiekama, nepieprasot no pieteikuma iesniedzēja papildu informāciju. Tā rezultātā kompensācijas tiek noraidītas pat tad, ja pieteikuma iesniedzēji atbilst ES tiesību aktos noteiktajām pamatprasībām. Ja Vācija divu mēnešu laikā nerīkosies, Komisija var nolemt vērsties ES Tiesā.

Nodokļi. Komisija pieprasa Nīderlandei izbeigt mobilo darba ņēmēju pensiju kapitāla pārvedumu aplikšanu ar nodokli

Komisija šodien nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Nīderlandei par to, ka tā apliek ar nodokli mobilo darba ņēmēju pensiju kapitāla pārvedumus uz 13 ES dalībvalstīm, kurās atļauts pensiju fondiem veikt pensiju izmaksas tādos veidos, kas nav gadskārtējais pabalsts. Saskaņā ar ES tiesību aktiem mobilie darba ņēmēji var brīvi pieņemt darbu dalībvalstīs, kurās ir atļauta pensiju izmaksa pilnīga vai daļēja fiksēta maksājuma veidā. Nīderlandes tiesību akti ierobežo darba ņēmēju pārvietošanās brīvību (LESD 45. pantu), pakalpojumu sniegšanas brīvību (LESD 56. pantu) un brīvu kapitāla apriti (LESD 63. pantu). Ja Nīderlande divu mēnešu laikā nerīkosies, Komisija var nolemt vērsties ES Tiesā.

 

Nodokļi. Komisija aicina PORTUGĀLI pieskaņot Lisabonas lidostas nodokli ES tiesību aktiem

Komisija šodien nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Portugālei par to, ka Lisabonas lidostas nodoklis ir jāpieskaņo ES noteikumiem. Ievērojot Portugāles tiesību aktus, minētais nodoklis patlaban attiecas tikai uz Portugāles nerezidentiem. Lidostas nodokļa piemērošana vienīgi Portugālē mītošajiem nerezidentiem ir pretrunā LESD 18. un 21. pantam, jo tā uzskatāma par diskrimināciju valstspiederības dēļ. Ja Portugāle divu mēnešu laikā nerīkosies, Komisija var nolemt vērsties ES Tiesā.

Nodokļi. Komisija aicina APVIENOTO KARALISTI saskaņot ar ES noteikumiem savu praksi, kas attiecas uz PVN mini vienas pieturas aģentūras (MOSS) shēmu

Komisija nolēma nosūtīt Apvienotajai Karalistei argumentētu atzinumu par to, ka minētā valsts nav savākusi un nosūtījusi citām dalībvalstīm visu to nodokļa maksātāju bankas kontu datus, kuri reģistrējušies ES sistēmā PVN iekasēšanai par elektronisko pakalpojumu pārdošanu tiešsaistē (PVN mini vienas pieturas aģentūra). Šī prakse ir pretrunā ES noteikumiem par administratīvo sadarbību un informācijas apmaiņu (Padomes Regulai (ES) Nr. 904/2010 un Komisijas Īstenošanas regulai (ES) Nr. 815/2012). Patlaban dalībvalstīm, kuras vēlas atlīdzināt naudas līdzekļus nodokļa maksātājiem Apvienotajā Karalistē, ir jāiegūst papildu dati katrā gadījumā atsevišķi, un tas apgrūtina un aizkavē naudas līdzekļu atmaksāšanu. Ja Apvienotā Karaliste divu mēnešu laikā nerīkosies, Komisija var nolemt vērsties ES Tiesā.

 

Oficiāla paziņojuma vēstule un lietu izbeigšana

Nodokļi. Komisija aicina IGAUNIJU grozīt noteikumus par informācijas apmaiņu un izbeigt četras nodokļu jomas pārredzamības lietas

Komisija šodien nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Igaunijai, lūdzot tai saskaņot noteikumus par apmaiņu ar dalībvalstu rīcībā esošo konkrēto nodokļu informāciju par citu ES valstu nodokļu maksātājiem tā, kā paredzēts Direktīvā par administratīvo sadarbību (DAC1 Padomes Direktīvā 2011/16/ES). Saskaņā ar Igaunijas tiesību aktiem Igaunijas nodokļu iestādēm patlaban nav pienākuma sniegt citu ES dalībvalstu nodokļu iestādēm pieprasīto informāciju. Igaunijas tiesību akti arī neliek tām sākt nodokļu procedūras, lai vajadzības gadījumā iegūtu šādu informāciju, vai veikt spontānu informācijas apmaiņu. Ja Igaunija divu mēnešu laikā nerīkosies, Komisija var nosūtīt Igaunijas iestādēm argumentētu atzinumu. Tajā pašā laikā Komisija šodien izbeidz četras atsevišķas nodokļu pārredzamības lietas. Tā atzinīgi vērtē paziņojumu par informācijas apmaiņu par provizoriskiem pārrobežu nodokļu nolēmumiem un par noteikumiem, kas paredz nodokļu iestāžu piekļuvi informācijai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, ko Beļģija sagatavojusi saskaņā ar ES tiesību aktiem (DAC3 un DAC5 Padomes Direktīvas 2015/2376 un 2016/2258). Komisija arī nolēma izbeigt pienākumu neizpildes procedūras pret Kipru un Itāliju, jo tās ir paziņojušas Komisijai, ka transponējušas noteikumus par valstu savstarpējo apmaiņu ar informāciju ar citām dalībvalstīm saskaņā ar DAC4 (Padomes Direktīvas 2016/881) un noteikumus, kas paredz nodokļu iestāžu piekļuvi informācijai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, kas prasīta DAC5 (Padomes Direktīvā 2016/2258).

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

Nodokļi. Komisija pieprasa, lai BEĻĢIJA nodrošina atbilstību noteikumiem, kuri jāievēro, apliekot ar nodokli no uzkrājumiem gūtus ienākumus

Komisija šodien nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Beļģijai par to, ka tai savi noteikumi par ienākumiem no uzkrājumiem, ko Beļģijas rezidenti gūst kā procentmaksājumus Luksemburgā un Austrijā, ir jāsaskaņo ar ES tiesību aktiem. Patlaban Beļģija atsakās piešķirt nodokļu kredītus par ieturamo nodokli, ko Luksemburgā un Austrijā iekasē no iepriekš minētajiem procentmaksājumiem. Šāda atteikšanās ir pretrunā ES tiesību aktiem par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokli, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem Padomes Direktīvas 2003/48/EK 14. pantam). Ja Beļģija divu mēnešu laikā nerīkosies, Komisija var nosūtīt tās iestādēm argumentētu atzinumu.

Nodokļi. Komisija pieprasa GRIEĶIJAI saskaņot noteikumus par ārvalstu zaudējumu atskaitīšanu ar ES tiesību aktiem

Komisija šodien nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Grieķijai par iekšzemē un citā ES/EEZ valstī radušos uzņēmējdarbības zaudējumu kompensēšanu nodokļu vajadzībām. Lai gan uzņēmumu peļņai, kuras izcelsme ir Grieķijā, un peļņai, kuras izcelsme ir citā ES/EEZ valstī, Grieķijā tiek piemēroti nodokļi, ārzemēs radušos zaudējumu izskatīšanu ierobežo Grieķijas tiesību akti un Grieķijas nodokļu iestāžu izdotās pamatnostādnes. Šī atšķirīgā attieksme ierobežo tiesības veikt uzņēmējdarbību (LESD 49. pants). Ja Grieķija divu mēnešu laikā nerīkosies, Komisija var nosūtīt tās iestādēm argumentētu atzinumu.

Nodokļi. Komisija pieprasa ITĀLIJAI salāgot PVN noteikumus par pakalpojumu sniegšanu saistībā ar preču importu ar ES tiesību aktiem

Komisija šodien nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Itālijai par to, ka minētā valsts izvirza papildu nosacījumus ar preču importēšanu saistītu pakalpojumu atbrīvošanai no PVN. Itālijas tiesību akti pašlaik paredz – lai papildu pakalpojumi, kas saistīti ar preču importu, tiktu atbrīvoti no PVN, to vērtība ne vien jāiekļauj darījuma summā, bet arī importēšanas brīdī muitas posmā par tiem faktiski jāiekasē PVN. Tas ir pretrunā Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīvas) noteikumiem. Ja Itālija divu mēnešu laikā nerīkosies, Komisija var nosūtīt šīs valsts iestādēm argumentētu atzinumu.

Nodokļi. Komisija pieprasa ITĀLIJAI izbeigt mehānisko transportlīdzekļu degvielas aplikšanu ar reģionālo nodokli

Komisija šodien nolēma nosūtīt Itālijai oficiāla paziņojuma vēstuli, kurā pieprasa atcelt mehānisko transportlīdzekļu degvielas aplikšanu ar reģionālo nodokli (“IRBA”). Minētais nodoklis ir aptuveni 2 centi par litru degvielas, salīdzinot ar akcīzes nodokli 72 centu apmērā, ko iekasē, pamatojoties uz saskaņotiem ES tiesību aktiem. Minētajam nodoklim nav cita konkrēta mērķa kā vien papildināt budžetu, un tas ir pretrunā ES tiesību aktiem (Akcīzes nodokļa direktīvas (Padomes Direktīvas 2008/118/EK) 1. panta 2. punktam). Ja Itālija divu mēnešu laikā nerīkosies, Komisija var nosūtīt tās iestādēm argumentētu atzinumu.

Nodokļi. Komisija pieprasa LATVIJAI grozīt noteikumus par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu Rīgā.

Komisija šodien nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Latvijai par Rīgas domes noteiktajām diskriminējošām prasībām attiecībā uz samazinātu likmju nodokļa piemērošanu nekustamajam īpašumam Rīgā. Samazinātas likmes ir piemērojamas Latvijas valstspiederīgajam piederošam nekustamajam īpašumam, ja viņš to ir deklarējis par galveno dzīvesvietu. Savukārt uz citu ES un EEZ dalībvalstu valstspiederīgajiem attiecas papildu nosacījums — tiem jābūt deklarējušiem dzīvesvietu Latvijā septiņus gadus pirms attiecīgā nodokļu gada. Šis papildu nosacījums pārkāpj kapitāla brīvu apriti (LESD 63. panta 1. punktu). Ja Latvija divu mēnešu laikā nerīkosies, Komisija var nosūtīt tās iestādēm argumentētu atzinumu.

Nodokļi. Komisija pieprasa APVIENOTAJAI KARALISTEI panākt ienākuma nodokļa noteikumu atbilstību ES tiesību aktiem

Komisija šodien nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Apvienotajai Karalistei, aicinot to saskaņot ar ES tiesību aktiem noteikumus par ienākumu nodokļa atvieglojumiem attiecībā uz zaudējumiem no akciju pārdošanas. Patlaban uz atbrīvojumu var pretendēt tikai tādu uzņēmumu akcijas, kuri pilnībā vai galvenokārt veic uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē. Šis noteikums nostāda neizdevīgā stāvoklī tos nodokļa maksātājus, kuri veic ieguldījumus uzņēmumos, kas darbību veic citās ES dalībvalstīs, nevis Apvienotajā Karalistē. Tas uzskatāms par kapitāla brīvas aprites (LESD 63. panta) ierobežojumu. Ja Apvienotā Karaliste divu mēnešu laikā nerīkosies, Komisija var nosūtīt tās iestādēm argumentētu atzinumu.

Nodokļi. Komisija pieprasa APVIENOTAJAI KARALISTEI saskaņot noteikumus, kas attiecas uz nodokļu atvieglojumiem par tirgotājiem izsniegtiem aizdevumiem

Komisija šodien nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Apvienotajai Karalistei par šīs valsts tiesību aktiem, kuri attiecas uz nodokļu atvieglojumiem par tirgotājiem izsniegtiem aizdevumiem. Apvienotās Karalistes tiesību aktos pašlaik ir paredzēts īpašs atvieglojums, ja “atbilstīgais aizdevums” ir kļuvis neatgūstams. Šajā gadījumā aizdevējam ir tiesības pieprasīt, lai aizdevuma summa tiktu atskaitīta no summas, kas tam jāmaksā kā kapitāla pieauguma nodoklis vai uzņēmuma nodoklis ar nodokli apliekamai peļņai. Tomēr noteikumos ir paredzēts atšķirīgs nodokļu režīms par “neatgūstamiem aizdevumiem”, kas izsniegti Apvienotās Karalistes rezidentiem, un aizdevumiem, kas izsniegti citu valstu rezidentiem. Tas uzskatāms par nepamatotu kapitāla brīvas aprites (LESD 63. panta) ierobežojumu. Ja Apvienotā Karaliste divu mēnešu laikā nerīkosies, Komisija var nosūtīt tās iestādēm argumentētu atzinumu.

 

Lietu izbeigšana

Nodokļi. Komisija izbeidz pret BEĻĢIJU uzsākto mantojuma nodokļa lietu

Komisija atzinīgi vērtē Beļģijas ieviestos mantojuma nodokļa noteikumu grozījumus Valonijas reģionā. Jaunie noteikumi tagad ļauj Beļģijā esošu nekustamo īpašumu atbrīvot no mantojuma nodokļa un nomirējam, kas dzīvojis citā EEZ valstī, tiesības uz šādu īpašumu nodot tālāk ar tādiem pašiem nosacījumiem kā īpašumu, kas mantots no Beļģijas rezidenta. Šodien Komisija nolēma izbeigt šo pienākuma neizpildes lietu.

MEMO/18/4486

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar