Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Faktu lapa

Jautājumi un atbildes – lielāks drošības jomas finansējums 2021.–2027. gadam

Strasbūrā, 2018. gada 13. jūnijā

Ž. K. Junkera vadītā Komisija jau no pirmās dienas drošību ir izvirzījusi par vienu no galvenajām prioritātēm. Justies drošībā un pasargātam savās mājās ir viselementārākās un vispārīgākās tiesības.

ES budžetam ir būtiska loma, lai atbalstītu dalībvalstis to centienos gādāt par Eiropas iedzīvotāju drošību – jo īpaši tad, ja drošības apdraudējumi neapstājas pie robežām un iekšēji vēršas pret mūsu vērtībām un dzīvesveidu.

Kā nākotnē mainīsies iekšējai drošībai paredzētais budžets?

Pēdējos gados drošības apdraudējumi ir kļuvuši intensīvāki un daudzveidīgāki. Tiem aizvien biežāk ir pārrobežu raksturs, kas nozīmē to, ka dalībvalstis vairs nespēj rīkoties vienas pašas. Kaut arī iedzīvotāju aizsardzība ir atsevišķu valstu kompetencē, tomēr Eiropas Savienībai ir būtiska loma dalībvalstu centienu atbalstīšanā. Drošība arī nākamajos gados būs izšķirīgs jautājums Eiropas Savienībai, un Eiropas iedzīvotāji pamatoti sagaida no savām valdībām un no Savienības, ka tās gādās par drošību strauji mainīgā un nepastāvīgā pasaulē.

Nākotnes budžetam ir jāatbilst minētajiem politiskajiem mērķiem. Eiropas Komisija ierosina būtiski palielināt pašreizējo drošības jomas finansējumu – no 3,5 līdz 4,8 miljardiem eiro –, lai veidotu Savienību, kas ir noturīga pret turpmākiem izaicinājumiem drošības jomā un gatava reaģēt uz ārkārtas situācijām. Kopīgo drošības jomas finansējumu 2021.–2027. gadā veidos šādi elementi: pastiprinātais Iekšējās drošības fonds (2,5 miljardi eiro), drošāka kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšana dažās dalībvalstīs (1,2 miljardi eiro) un spēcīgākas ES aģentūras, kas darbojas drošības jomā (1,1 miljards eiro).

Šodien ierosinātajā regulā nav ietverts finansējums šādām aģentūrām: Eiropols, Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūra (CEPOL) un Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (EMCDDA), kuru budžets (1,1 miljards eiro) tiks izklāstīts atsevišķi.

Kāpēc no ES budžeta jāpiešķir finansējums drošībai?

Pēdējos gados drošības apdraudējumi Eiropā ir kļuvuši intensīvāki un daudzveidīgāki. Kopīgā neseno teroristu uzbrukumu, jauno organizētās noziedzības veidu un aizvien biežāko kibernoziedzības incidentu iezīme ir to pārrobežu dimensija. Tādēļ ir vajadzīga spēcīga un koordinēta reakcija ES līmenī. Drošības izaicinājumus, ar kuriem saskaras Savienība, piemēram, starptautiskais terorisms, atsevišķas dalībvalstis nevar pārvarēt vienas pašas.

ES finansiālais un tehniskais atbalsts jau ir apliecinājis savu nozīmību un darīs to arī nākamajā budžeta periodā. Tas ir devis konkrētus rezultātus un radījis nepārprotamu pievienoto vērtību – piemēram, atbalstot novērošanas iekārtu iegādi pēc 2015. gada novembrī Parīzē notikušajiem teroristu uzbrukumiem vai ar Eiropola ietvaros izveidotās darba grupas Fraternité palīdzību sekmējot teicamo sadarbību starp Francijas un Beļģijas iestādēm.

Kā Iekšējās drošības fonds palīdzēs labāk risināt jaunas un briestošas problēmas?

Pastiprinātais Iekšējās drošības fonds (IFD) būs elastīgāks, un tam būs instrumenti, lai ātri reaģētu uz jaunām problēmām drošības jomā. Tas arī nodrošinās labāku koordināciju ar citiem ES fondiem, kurus skar jautājumi saistībā ar drošību.

Pirmkārt, nākotnē pastiprinātais IDF koncentrēsies uz trim jauniem mērķiem: 1) pastiprinātu informācijas apmaiņu; 2) intensīvākām kopīgām pārrobežu operācijām un 3) uzlabotām noziedzības apkarošanas un novēršanas spējām. Minētie mērķi ļaus dalībvalstīm elastīgāk īstenot šādas galvenās prioritātes drošības jomā: cīņa pret terorismu un radikalizāciju, smagās un organizētās noziedzības apkarošana, kibernoziedzības apkarošana un noziegumu upuru aizsardzība.

Otrkārt, jaunā IDF pamatā būs proporcija 60 %–40 %. Tas nozīmē, ka jau pašā sākumā dalībvalstīm tiks atvēlēti 1,25 miljardi eiro no fonda līdzekļiem (vēlākais (vidusposma) papildu piešķīrums būs 250 miljoni eiro), tādējādi ļaujot tām veikt ilgtermiņa ieguldījumus drošības jomā. Atlikušie 40 %, t. i. 1 miljards eiro, tiks rezervēti „tematiskajam mehānismam” un paredzēti mērķtiecīgam dalībvalstu atbalstam, lai palīdzētu tām efektīvāk reaģēt uz ārkārtas situācijām un neparedzētiem izaicinājumiem drošības jomā.  

Visbeidzot, drošība ir transversāls jautājums, kas skar daudzas un dažādas politikas jomas. Kaut arī jaunais IDF ir īpašais, drošības jomai paredzētais finanšu instruments, tas efektīvāk sadarbosies arī ar citiem ES fondiem, piemēram, Patvēruma un migrācijas fondu un Integrētas robežu pārvaldības fondu, kuri arī ietver ar drošību saistītus elementus. Tas palīdzēs dalībvalstīm visaptverošākā veidā risināt drošības problēmas, visos līmeņos un dažādās nozarēs panākot valsts mēroga sagatavotību.

Kas Iekšējās drošības fondā ir jauns?

Pašreizējais Iekšējās drošības fonds (IDF) ir bijis efektīvs un sekmējis augstu drošības līmeni Savienībā. Tomēr sabiedriskajās apspriešanās tika uzsvērta nepieciešamība pēc vienkāršošanas un lielāka elastīguma iekšlietu jomas finansējuma instrumentu īstenošanā. Šajā sakarā turpmākais IDF ietvers šādus elementus:

  • lielāka elastība un labāka reaģēšana ārkārtas situācijās – jaunais fonds ir izveidots tā, lai nodrošinātu pietiekamu elastību novirzīt ārkārtas finansējumu dalībvalstīm vajadzības gadījumā un risināt jaunas un būtiski svarīgas prioritātes, tiklīdz tās rodas. 1 miljards eiro no fonda līdzekļiem tiks rezervēts neparedzētiem izaicinājumiem drošības jomā, kā rezultātā fonds būs īpaši pielāgots dalībvalstu vajadzībām un gatavs ātri reaģēt uz ārkārtas situācijām;  
  • lielāka ES politikas jomu koordinācija – drošība ir transversāls jautājums un skar daudzas politikas jomas. Kaut arī jaunais IDF ir īpašais, drošības jomai paredzētais finanšu instruments, tas efektīvāk sadarbosies arī ar citiem ES fondiem, piemēram, Patvēruma un migrācijas fondu un Integrētas robežu pārvaldības fondu, kuri arī ietver ar drošību saistītus elementus. Tas palīdzēs dalībvalstīm visaptverošākā veidā risināt drošības problēmas, visos līmeņos un dažādās nozarēs panākot valsts mēroga sagatavotību. Turklāt fonda ietvaros tiks veikts atbalsta darbs, lai samazinātu pieprasījumu pēc narkotikām, piemēram, ar izpratnes veicināšanas kampaņu palīdzību. Pasākumi narkotiku pieprasījuma samazināšanai pašlaik ir ietverti programmā „Tiesiskums”.

Kādas darbības nefinansēs no Iekšējās drošības fonda līdzekļiem?

Ir pasākumi, kas ir vienīgi dalībvalstu kompetencē, un Eiropas Savienība tos nevar atbalstīt, izmantojot IDF finansējumu. Minētie pasākumi cita starpā ir šādi:

  • pasākumi, kas paredzēti vienīgi sabiedriskās kārtības uzturēšanai valsts līmenī;
  • pasākumi, kas paredzēti tam, lai iegādātos vai uzturētu tiesībaizsardzības iestāžu un citu kompetento iestāžu standarta aprīkojumu, standarta transportlīdzekļus vai standarta iekārtas;
  • pasākumi militāros vai aizsardzības nolūkos;
  • aprīkojums, kura vismaz viens no nolūkiem ir muitas kontrole;
  • piespiedu līdzekļi, tostarp ieroči, munīcija, sprāgstvielas un steki, izņemot tad, ja tie paredzēti apmācības nolūkiem.

Kas noticis ar šiem diviem elementiem: IDF robežu un vīzu instrumentu un IDF policijas instrumentu?

Komisijas mērķis ir garantēt ES ārējo robežu labāku un integrētāku pārvaldību. Tāpēc pašreizējais robežu un vīzu instruments tiek pārnests no Iekšējās drošības fonda uz jauno Integrētas robežu pārvaldības fondu, kurā būs arī ietverts jauns instruments – Muitas kontroles iekārtu instruments. Attiecībā uz turpmāko Iekšējās drošības fondu jānorāda, ka tas strukturāli atbilst pašreizējam Iekšējās drošības fonda policijas instrumentam.

Cik daudz līdzekļu ir atvēlēts dažādajām drošības jomas prioritātēm?

Turpmākajā Iekšējās drošības fondā (IDF) nav paredzēti konkrēti piešķīrumi pa prioritātēm vai mērķiem. Izaicinājumi drošības jomā pastāvīgi mainās, un dalībvalstis vislabāk var apzināt savas vajadzības, lai īstenotu drošības prioritātes. Katrai dalībvalstij būs jānodrošina, ka to valsts programmās izklāstītās prioritātes atbilst Savienības prioritātēm un uzdevumiem drošības jomā un ņem tos vērā; Komisijai būs jāapstiprina minētās programmas.

Saskaņā ar savām valsts programmām dalībvalstīm jau pašā sākumā tiks atvēlēti 50 % (1,25 miljardi eiro) no fonda kopējā budžeta. Vidusposmā tiks atvēlēts papildu piešķīrums 10 % (0,25 miljardu eiro) apmērā no kopējā finansējuma. Atlikušie 40 % (1 miljards eiro) no kopējā budžeta tiks regulāri atvēlēti konkrētām prioritātēm dalībvalstīs. Šī elastība ļaus dalībvalstīm izmantot pieejamo finansējumu atbilstīgi to faktiskajām vajadzībām un ātri reaģēt uz jaunām drošības problēmām un ārkārtas situācijām.

Plānošanas perioda sākumā katra dalībvalsts saņems vienreizēju fiksētu summu 5 miljonu eiro apmērā kritiskās masas nodrošināšanai, kā arī summu, kas ir atkarīga no sadalījuma koeficienta pēc šādiem kritērijiem:

  • 45 % apgriezti proporcionāli iekšzemes kopproduktam;
  • 40 % proporcionāli iedzīvotāju skaitam un
  • 15 % proporcionāli valsts teritorijas lielumam.

Kā Iekšējās drošības fonds tiks vienkāršots un padarīts elastīgāks?

Galvenie vienkāršošanas pasākumi attiecas uz fonda saskaņošanu ar vienoto noteikumu kopumu. Piemēram, Komisijas mērķis ir paplašināt tādu vienkāršoto izmaksu iespēju izmantošanu kā fiksētās summas un racionalizēt horizontālos noteikumus par revīziju un kontrolēm.

Attiecībā uz elastību jānorāda, ka turpmākais IDF nodrošina individuālām vajadzībām labāk pielāgotu finansējumu.

Kā tiks pastiprināta saskaņotība ar citiem fondiem?

Drošība ir transversāls jautājums, kas skar daudzas un dažādas politikas jomas. Kaut arī Iekšējās drošības fonds (IDF) būs Savienības īpašais, drošības jomai paredzētais finanšu instruments, tiks arī nodrošināta lielāka saskaņotība un efektivitāte ar citiem ES fondiem, kuri ietver ar drošību saistītus elementus. Papildināmība jo īpaši būtu jānodrošina ar:

  • Patvēruma un migrācijas fondu un Integrētas robežu pārvaldības fondu, kā arī ar tādiem robežu uzraudzības pasākumiem kā nelegālu preču, sprāgstvielu un prekursoru kontrabandas un nelikumīgas migrācijas atklāšana un drošības pārbaudes pie ārējām robežām, jo šie pasākumi ir ļoti būtiski ES vispārējās drošības saglabāšanai;
  • kohēzijas politikas fondiem, programmu „Apvārsnis Eiropa”, programmu „Digitālā Eiropa”, programmu „Tiesības un vērtības” un programmu „Tiesiskums”, jo tie visi pievēršas drošībai, piemēram, ieguldījumiem pētniecībā drošības jomā un tam, lai sniegtu pienācīgu aizsardzību noziegumos cietušajiem;
  • Eiropas Sociālo fondu+, kurā arī ietverti drošības elementi, piemēram, tādās jomās kā narkomānijas apkarošanas politika, infrastruktūras un sabiedrisko vietu drošība, kiberdrošība un radikalizācijas novēršana;
  • fondu InvestEU, kam arī var būt svarīga loma, lai uzlabotu infrastruktūras ieguldījumu un IT sistēmu drošību visā Savienībā, pievēršoties kiberdrošībai.

Papildināmība tiks nodrošināta arī ar citiem pasākumiem, kurus īsteno ārpus Savienības un atbalsta ar ES ārējās palīdzības instrumentiem.

Kā tiks uzlabota uzraudzība un izvērtēšana?

Komisija tieši uzraudzīs, kā tiek īstenotas darbības tiešā un netiešā pārvaldībā. Dalītas pārvaldības gadījumā katra dalībvalsts izveidos sistēmu savas programmas pārvaldībai un kontrolei un nodrošinās uzraudzības sistēmas, datu un rādītāju kvalitāti un ticamību. Lai sekmētu ātru fonda īstenošanas uzsākšanu līdz 2021. gada 1. janvārim, būs iespējams „pārcelt“ esošās, labi funkcionējošās pārvaldības un kontroles sistēmas uz nākamo budžeta periodu.

Attiecībā uz nākamo finanšu periodu ir būtiski uzlabots novērtējums par orientēšanos uz rezultātiem. Papildus iznākumu un rezultātu rādītājiem tiek ierosināts arī galveno snieguma rādītāju kopums. Dalībvalstīm sešas reizes gadā būtu jānosūta dati par katru programmu, iedalot šos datus pa konkrētajiem mērķiem. Šiem datiem būtu jāattiecas uz darbību izmaksām un kopējo iznākuma un rezultātu rādītāju vērtībām.

Dalībvalstīm būs arī jānosūta gada darbības rezultātu ziņojums, kurā būtu jāietver informācija par progresu, kas panākts savu valsts programmu īstenošanā un starpposma mērķu un galamērķu sasniegšanā. Pārskatīšanas sanāksmes starp Komisiju un katru dalībvalsti tiks organizētas ik pēc 2 gadiem, lai izvērtētu katras programmas darbības rezultātus. Perioda beigās katra dalībvalsts iesniegs galīgo darbības rezultātu ziņojumu.

Kāpēc tiek palielināts Eiropolam paredzētais finansiālais atbalsts?

2014.–2020. gada finansēšanas periodā ir mainījusies visu drošības jomā strādājošo ES aģentūru, proti, Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropola), Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūras (CEPOL) un Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA), loma un nozīmība. Eiropols ir kļuvis īpaši nozīmīgs, jo tas sniedz dalībvalstīm izlūkdatus, koordinē dažādus aspektus cīņā pret organizēto noziedzību un terorismu un vēršas pret nelikumīgu teroristisku saturu internetā. Tas bija iespējams, jo Eiropola ietvaros tika izveidotas tādas jaunas struktūras kā:

  • Eiropas Kibernoziedzības apkarošanas centrs (EC3), kas, piemēram, cieši sadarbojās ar kibernoziedzības apkarošanas vienībām valstīs, ko skāra WannaCry ļaunprogrammatūras uzbrukums, un sniedza operatīvu atbalstu un palīdzēja koordinēt starptautiskos centienus, lai mazinātu apdraudējumu un palīdzētu cietušajiem;
  • Eiropas Terorisma apkarošanas centrs (ETAC), kas palīdz nodrošināt efektīvu un koordinētu reakciju uz starptautiskā terorisma (piemēram, Da'esh) radītajiem izaicinājumiem. Šis centrs to dara, pēc pieprasījuma sniedzot operatīvu atbalstu, kā arī novērš draudus, kurus rada tie ārvalstu kaujinieki teroristi, kas atgriežas, vai arī ļauj apmainīties ar izlūkdatiem par teroristu finansēšanu;
  • Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centrs (EMKAC), kas palīdzēja atbalstīt dalībvalstīs veiktās izmeklēšanas pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka 2016. gadā ieceļojušo neatbilstīgo migrantu pieplūdumu daļēji bija organizējuši noziedzīgi migrantu kontrabandistu tīkli, kas centās iedzīvoties uz cilvēku ciešanām.

Dienās un nedēļās pēc 2015. gada novembrī Parīzē notikušajiem teroristu uzbrukumiem Eiropolam bija arī neatsverama loma darba grupā „Fraternité”.

Tomēr Eiropolam paredzētais, palielinātais finansiālais atbalsts tieši nenāks no Iekšējās drošības fonda (IDF) līdzekļiem. ES aģentūras, kuras darbojas drošības jomā, saņem citu budžeta piešķīrumu, kas tiks izklāstīts atsevišķi.

Vai citas specializētās ES aģentūras, kas darbojas drošības jomā, saņems lielāku finansiālo atbalstu?

Lai gan Eiropolam patiešām ir ļoti būtiska nozīme, arī pārējās aģentūras, piemēram, CEPOL un EMCDDA, ir tikpat svarīgas citu Savienības drošības aspektu nodrošināšanai.

CEPOL gādā par to, lai dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm būtu nodrošināta apmācība, kas tām vajadzīga savu pienākumu izpildei, savukārt EMCDDA ir ļoti svarīga nozīme tādu sabiedrības problēmu risināšanā kā narkotisko vielu tirdzniecība un narkomānija.

Papildus 2,5 miljardiem eiro, kas paredzēti Iekšējās drošības fondam un tiks izklāstīti atsevišķi, kopējais drošības jomā strādājošo aģentūru budžets tiks palielināts līdz 1,1 miljardam eiro, kas atbilst 29 % pieaugumam salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada finansēšanas periodu.

Kāpēc ir paredzēts finansējums kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanai?

ES kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanas palīdzības programmu (NDAP) mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm likvidēt un slēgt tās kodoliekārtas, kuras atrodas savā pēdējā pastāvēšanas ciklā, vienlaikus saglabājot augstākā līmeņa drošību. Tas palīdz nodrošināt ievērojamu un ilgstošu atbalstu darbinieku un sabiedrības veselībai, nepieļaujot vides degradāciju un nodrošinot reālu virzību kodoldrošības un drošuma jomā.

2021.–2027. gadā Savienības turpinās sniegt precīzi mērķorientētu finansiālu atbalstu, proti:

  • 552 miljoni eiro ir atvēlēti Lietuvai, lai atbalstītu Ignalinas kodolelektrostacijas ekspluatācijas izbeigšanu;
  • 118 miljoni eiro ir atvēlēti Bulgārijai un Slovākijai. Bulgārijas gadījumā mērķis ir Kozlodujas kodolelektrostacijas 1. līdz 4. bloka ekspluatācijas izbeigšana. Slovākijas gadījumā runa ir par Bohunices V1 kodolelektrostaciju;
  • 348 miljoni eiro ir atvēlēti to Komisijas kodolpētniecības objektu ekspluatācijas izbeigšanai un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai, kurus ekspluatē un/vai kuru īpašnieks ir Kopīgais pētniecības centrs (JRC);
  • 160 miljoni eiro ir atvēlēti vispārējiem pasākumiem kodoldrošības un aizsardzības mehānismu jomā.

Sīkāka informācija

Paziņojums presei – ES budžets: 4,8 miljardu eiro drošības jomas finansējums Eiropai, kas aizsargā

Tiesību akti un faktu lapas:

Iekšējās drošības fonds

  • Faktu lapa – ES budžets nākotnei: Iekšējās drošības fonds
  • Priekšlikums regulai, ar ko izveido Iekšējās drošības fondu
  • Pielikumi regulai, ar ko izveido Iekšējās drošības fondu

Kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšana

  • Faktu lapa – ES budžets nākotnei: kodoldrošība un kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšana
  • Priekšlikums Padomes regulai, ar ko izveido kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanas palīdzības programmu attiecībā uz Ignalinas kodolelektrostaciju Lietuvā
  • Priekšlikums Padomes regulai, ar ko izveido īpašu finanšu programmu kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanai un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai un atceļ Padomes regulu (Euratom)
  • Ziņojums par ES kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanas palīdzības programmu izvērtēšanu un īstenošanu Bulgārijā, Slovākijā un Lietuvā

Savienības civilās aizsardzības mehānisms (rescEU)

  • Faktu lapa – ES budžets nākotnei: rescEU, Savienības civilās aizsardzības mehānisms

Papildu informācija par ES budžetu nākotnei

 

MEMO/18/4128

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar