Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Faktu lapa

ES budžets: kopējā lauksaimniecības politika pēc 2020. g.

Briselē, 2018. gada 1. jūnijā

Eiropas Komisija šodien publicējusi regulu priekšlikumus, kas modernizē un vienkāršo kopējo lauksaimniecības politiku (KLP).

Šie priekšlikumi ir regula par KLP stratēģiskajiem plāniem (tiek ierosināta jauna kārtība, kas aptver tiešos maksājumus lauksaimniekiem, atbalstu lauku attīstībai un nozaru atbalsta programmas), regula par vienoto tirgu kopīgo organizāciju (TKO) un horizontālā regula par KLP finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību. Šajos priekšlikumos ir iestrādātas idejas par KLP nākotni, kuras ieskicētas jau Komisijas 2017. gada novembra Paziņojumā par pārtikas un lauksaimniecības nākotni.

Kāpēc vajadzīga kopējās lauksaimniecības politikas reforma?

Kopš 1962. gada kopējā lauksaimniecības politika ir sekmīgi pildījusi savus sākotnējos mērķus nodrošināt ienākumu atbalstu lauksaimniekiem, lai garantētu Eiropas iedzīvotājiem apgādi ar kvalitatīvu, drošu un cenas ziņā pieejamu pārtiku. KLP pielāgojamība šajā laikā padarījusi to noderīgu arī šodien. Pasaule strauji attīstās, un līdz ar to mainās arī problēmas, ar kurām saskaras ne tikai lauksaimnieki, bet visa sabiedrība. Klimata pārmaiņas, cenu nestabilitāte, lauku iedzīvotāju skaita sarukums un arvien pieaugoša globālās tirdzniecības ietekme: lauksaimniekiem pastāvīgi jāpielāgojas mainīgajiem apstākļiem, un likumdevējiem ir jānodrošina vidēja termiņa un ilgtermiņa atbalsts ar skaidriem un vienkāršiem noteikumiem.

KLP jānodrošina pāreja uz ilgtspējīgāku lauksaimniecību. Tai ir jāsekmē nozares izturētspēja krīzes apstākļos un jāatbalsta lauksaimnieku ienākumi un dzīvotspēja. Tai ir jānodrošina, ka lauksaimniecība pilnībā izpilda savu lomu vides un klimata pārmaiņu jomā, un tai būtu pilnībā jāņem vērā digitālā inovācija, kas lauksaimnieku ikdienas darbu padara vieglāku, samazina birokrātiju un sekmē nozarē tik ļoti nepieciešamo paaudžu maiņu. Tā kā vairāk nekā 50 % ES iedzīvotāju dzīvo laukos, ir jāgādā, lai arī turpmāk lauki būtu pievilcīgi un dzīvīgi — dzīves telpa, kurā ir izaugsme, darbs, kā arī infrastruktūra, mobilitāte un pamatpakalpojumi. ES lauksaimniecība ir svarīga, jo tā stimulē ekonomiku laukos un sociālo un kultūras dzīvi tajos. Nozīmīga ir arī jaunā KLP, kuras mērķis ir saglabāt ilgtspējīgu lauksaimniecību visā Eiropā un investēt lauku un lauku kopienu attīstībā.

Šodien publiskotie tiesību aktu priekšlikumi ievieš vienkāršotu un modernizētu rīcībpolitiku, kas ir labāk piemērota šo problēmu risināšanai un mērķu sasniegšanai.

Kāds budžets ir pieejams 2021.–2027. gada KLP?

Komisijas priekšlikumā attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam 365 miljardi eiro atvēlēti KLP (pašreizējās cenās). Tas atbilst vidēji 28,5 % no kopējā ES budžeta 2021.–2027. gadam. Šajā KLP domātajā summā 265,2 miljardi eiro ir paredzēti tiešajiem maksājumiem, 20 miljardi eiro – tirgus atbalsta pasākumiem (ELGF) un 78,8 miljardi eiro – lauku attīstībai (ELFLA).

Papildu 10 miljardi eiro būs pieejami ES pētniecības programmas “Apvārsnis” ietvaros, lai atbalstītu īpašas pētniecības un inovācijas darbības pārtikas, lauksaimniecības, lauku attīstības un bioekonomikas jomās.

Kādi ir turpmākās 2021.–2027. gada KLP mērķi?

Nākotnes KLP tieksies uz deviņiem vispārīgiem mērķiem, kas atspoguļo politikas ekonomisko, ar vides jautājumiem saistīto un sociālo nozīmīgumu:

  1. sekmēt lauku saimniecību pietiekamus ienākumus un noturību visā ES teritorijā, lai stiprinātu uzturdrošību;
  2. pastiprināt orientēšanos uz tirgu un vairot konkurētspēju, tostarp vairāk akcentējot pētniecību, tehnoloģijas un digitalizāciju;
  3. uzlabot lauksaimnieku stāvokli vērtības veidošanas ķēdē;
  4. dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, pielāgoties tām un attīstīt ilgtspējīgu enerģētiku;
  5. veicināt ilgtspējīgu attīstību un dabas resursu – ūdens, augsnes un gaisa – efektīvu apsaimniekošanu;
  6. palīdzēt aizsargāt bioloģisko daudzveidību, stiprināt ekosistēmu pakalpojumus un saglabāt biotopus un ainavas;
  7. piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un veicināt darījumdarbību lauku apvidos;
  8. veicināt nodarbinātību, izaugsmi, sociālo iekļautību un vietējo attīstību lauku apvidos, tostarp veicināt bioekonomiku un ilgtspējīgu mežsaimniecību;
  9. uzlabot ES lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp uz prasību pēc nekaitīgas, uzturvielām bagātas un ilgtspējīgi ražotas pārtikas un prasībām par dzīvnieku labturību.

Zināšanu, inovācijas un digitalizācijas veicināšana lauksaimniecībā un lauku apvidos ir starpnozaru mērķis.

Kā ir paredzēts sasniegt šos mērķus?

Nākotnes KLP būs mūsu iedzīvotājiem noderīgāka. Gan lauksaimniekiem, gan dalībvalstīm tā ievērojami vienkāršo un modernizē to, kā darbojas rīcībpolitika. Galvenā uzmanība tiks pievērsta nevis noteikumiem un atbilstībai, bet gan rezultātiem un sniegumam. Pāreja no pieejas, ka visu vajadzības tiek risinātas pilnīgi vienādi, uz individuālu pieeju nozīmē to, ka politika būs tuvāka tiem, kuri to īsteno dzīvē. Šī pieejas ietvaros ES valstīm būs daudz lielāka brīvība lemt par to, kā vislabāk sasniegt kopīgos mērķus, vienlaikus apmierinot savu lauksaimnieku, lauku kopienu un visas sabiedrības vajadzības.

ES līmenī akcents ir uz šādiem aspektiem:

  • kopīgo mērķu noteikšana;
  • nepieciešamās intervences veidu saraksts un kopīga “rīkkopa”, kas satur pasākumus, ko dalībvalstis var izmantot, lai sasniegtu kopīgos mērķus;
  • vienotā tirgus saglabāšana un godīgas konkurences ES līmeņa nosacījumi visiem lauksaimniekiem;
  • aizsargmehānismi, kas nodrošina, ka politika dara to, kas tai ir jādara, un;
  • progresa novērtēšanas rādītāju sniegšana.

Dalībvalstis varēs pielāgot instrumentus savām īpašajām vajadzībām, precizējot, kā tās to plāno darīt KLP stratēģiskā plāna ietvaros.

Šie KLP stratēģiskie plāni parādīs to, kā katra valsts ierosina sasniegt kopējos KLP mērķus, ņemot vērā pašu konkrētās vajadzības. Tie noteiks stratēģiju un izskaidros, kā darbības abu pīlāru ietvaros palīdzēs sasniegt šos mērķus. Plānos tiks noteikti arī mērķu sasniegšanas rādītāji; progresu ceļā uz šo mērķrādītāju sasniegšanu izvērtēs dalībvalsts līmenī un verificēs Eiropas Komisijas dienesti jaunā ikgadējā uzraudzības un pārskatīšanas periodā.

Katram KLP stratēģiskajam plānam vispirms būs vajadzīgs Eiropas Komisijas apstiprinājums, lai nodrošinātu, ka tas joprojām atbilst ES mēroga mērķiem, saglabā politikas kopīgo būtību, nekropļo vienoto tirgu un neuzliek pārmērīgu nastu saņēmējiem vai pārvaldes iestādēm.

Kā tiks novērtēti rezultāti?

ES līmenī būs jānosaka vienots rezultātu rādītāju kopums, lai garantētu vienādus izmantoto pasākumu rezultativitātes novērtēšanas noteikumus.

Katru gadu valstis iesniegs Komisijai veikuma ziņojumu, kurā būs atspoguļots noteikto mērķu īstenošanā panāktais progress, pamatojoties uz konkrētiem rezultātu rādītājiem. Komisija izskatīs šos ziņojumus un vajadzības gadījumā formulēs ieteikumus veikuma uzlabošanai.

Tiks ieviesta arī jauna iespējamu sankciju un apbalvojumu sistēma, lai gādātu, ka tiek panākts progress. Piemēram, dalībvalstīm, kuras izpildīs savus mērķrādītājus klimata, vides un bioloģiskās daudzveidības jomā, DFS perioda beigās būs iespēja kā apbalvojumu saņemt līdz pat 5 % sava lauka attīstības piešķīruma. Tajā pašā laikā, ja gada darbības rezultātu ziņojums parādīs, ka netiek panākts pietiekams progress, Komisija varēs iejaukties, lai gādātu, ka finansējums lielākā mērā tiek orientēts uz rezultātu sasniegšanu. Tas varētu ietvert, piemēram, konkrētus obligātus rīcības plānus, ar kuriem atjauno attiecīgās valsts programmas virzību uz mērķrādītāju sasniegšanu, maksājumu apturēšanu uz laiku un/vai pārplānošanu (atkarībā no nepietiekamā veikuma būtības).

Kādā veidā tas vienkāršo dzīvi lauksaimniekiem un valstu pārvaldes iestādēm? Un kādā veidā tas modernizē KLP?

Lauksaimnieki labāk par jebkuru citu zina, kāda veida atbalsts viņiem ir vajadzīgs, lai uzlabotu veikumu. Līdz ar jaunajiem KLP stratēģiskajiem plāniem dalībvalstis var strādāt sadarbībā ar lauksaimniekiem, lai noteiktu, kas ir jādara valsts un reģionu līmenī, lai sasniegtu mērķus, kas pieņemti ES līmenī, elastīgāk izraudzīt rezultātu sasniegšanai vispiemērotākos pasākumus. Tiks vienkāršots arī ES līmenī pieņemto pasākumu saraksts — piemēram, jaunā KLP nosaka astoņas lielas jomas rīcībai lauku attīstības ietvaros (vide un klimats; gados jauni lauksaimnieki; riska pārvaldības rīki; zināšanas un informācija u.c.), nevis 69 pasākumus un apakšpasākumus. Lemt par to, kā dalībvalstis var labāk sasniegt vispārējos mērķus, lielākā mērā būs valstu ziņā, un tas būs gan vienkāršāk, gan efektīvāk, nekā pārlieku preskriptīva un visiem vienāda pieeja.

Komisija vērsīs uzmanību arī uz to, lai pārvaldības sistēmas katrā dalībvalstī darbotos efektīvi, ļaujot tām lemt, vai priekšlikumi ir tiesīgi saņemt ES atbalstu, nevis pārbaudīt katra projekta saņēmēja atbilstīguma noteikumus, kā tas ir pašreiz.

Jaunā KLP veicinās jauno tehnoloģiju pārņemšanu kā lauksaimnieku, tā valstu iestāžu vidū, un mērķis ir vienkāršot viņu darbu. Piemēram, tiks izstrādāta jauna uzraudzības sistēma, kas balstīsies uz lauksaimniecisko darbību sistemātisku, attālinātu novērošanu visa gada garumā. Tas ļaus iespēju robežās aizstāt tādas klasiskās kontroles metodes kā pārbaudes uz vietas, un tam vajadzētu būtiski mazināt kontroles slogu. Tiks sekmēts arī plašāks citu digitālo rīku izmantojums, piem., uz ģeogrāfiskiem datiem bāzēti pieteikumi, kur izmantota satelīttehnoloģija, lai lauksaimnieki varētu iesniegt precīzas deklarācijas par savu zemi un tā izvairīties no kļūdām deklarācijās un sodiem. Lauksaimnieku pieteikumus tiešajam atbalstam daļēji aizpildīs dalībvalsts iestādes, kas izmantos cik vien iespējams atjaunotu un ticamu informāciju, kas nāk no lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu identifikācijas sistēmas un citiem pieejamiem rīkiem, tā būtiski ietaupot lauksaimnieku laiku.

Saskaņā ar jauno KLP dalībvalstīm būs jāgādā, lai lauksaimniekiem būtu pieejami saimniecību konsultatīvās sistēmas (FAS) pakalpojumi, kas aptver dažādus, pašā regulā detalizēti izskatītus jautājumus. Tie ir, piemēram, šādi: padoms par visām saimniecības līmeņa prasībām un noteikumiem, kas izriet no katras valsts KLP stratēģiskā plāna; kā nodrošināt atbilstību vides tiesību aktiem par ūdeni, pesticīdiem, tīru gaisu u.c.; riska pārvaldība; piekļuve inovācijai un tehnoloģijām. Šie konsultatīvie pakalpojumi būs pilnā mērā iekļauti dalībvalstu lauksaimniecības zināšanu un jauninājumu sistēmās (AKIS), kas piesaistīs arī zinātniekus, lauksaimnieku organizācijas un citas ieinteresētas personas.

Vai tiks nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret lauksaimniekiem visā ES?

Jaunais KLP satvars paredz vairāk izlīdzināt tiešo maksājumu līmeni starp dalībvalstīm: tajās valstīs, kurās atbalsta maksājuma maksājums par hektāru ir zem 90 % ES vidējā līmeņa, sedzot pusi no summas, kas trūkst līdz 90 %. Tas palīdz pildīt Komisijas apņemšanos gādāt par tiešo maksājumu taisnīgāku sadalījumu.

Kā nodrošināt lauksaimniekiem un mazajām un vidējām lauku saimniecībām piešķirto maksājumu taisnīgāku sadalījumu?

Tiešie maksājumi arī turpmāk būs būtisks šīs politikas elements, ievērojot to, ka ir jāatbalsta lauksaimnieku ienākumi, lai veicinātu viedu un noturīgu lauksaimniecības nozari.

Komisija ierosina maksājumu samazināšanu, sākot no 60 000 eiro, un obligātu ierobežošanu, sākot no 100 000 eiro uz saimniecību. Darbaspēka izmaksas pilnībā tiks ņemtas vērā. Tam būtu jāgarantē maksājumu taisnīgāka sadale.

Tā atbrīvotie līdzekļi katras dalībvalsts ietvaros tiks pārdalīti, izmantojot pārdalošo ienākumu papildatbalstu vai piešķīrumus lauku attīstībai; principā mērķis ir panākt, lai mazās un vidējās saimniecības saņemtu lielāku daļu katras valsts tiešo maksājumu piešķīruma. Dalībvalstis varēs reizi gadā piedāvāt mazajiem lauksaimniekiem fiksētu summu, kas saņēmējiem ir daudz vienkāršāka administratīvā procedūra, jo tiem nebūs katru gadu jāaizpilda gada deklarācijas, lai saņemtu savus maksājumus. Katrai dalībvalstij būs jānosaka, kā klasificēt mazos lauksaimniekus, ņemot vērā to, ka katras dalībvalsts lauksaimniecības nozare ir atšķirīga.

Katrai valstij būs jāpiemēro stingrākas definīcijas, lai nodrošinātu, ka tikai patiesi lauksaimnieki saņem atbalstu. Attiecībā uz mazajām saimniecībām katrai dalībvalstij būs jāpieņem precīza definīcija (Komisijai tā būs jāapstiprina KLP stratēģiskā plāna ietvaros), pamatojoties uz vairākiem faktoriem, tādiem kā ienākumi, saimniecībā nodarbinātais darbaspēks, darbības mērķis un/vai iekļautība uzņēmumu reģistrā. Šai definīcijai ir jānodrošina, ka atbalsts netiek piešķirts personām, kuru lauksaimnieciskās darbības ir tikai neliela daļa viņu saimnieciskajā darbībā vai kuru galvenā darbība nav lauksaimnieciska. Regula arī noteikts, ka, pamatojoties uz katrā dalībvalstī pieņemto definīciju, automātiski nedrīkst izslēgt lauksaimniekus, kuru darbība ir vairāku veidu (t.i., kuri īsteno ne tikai lauksaimniecisko darbību, bet arī ar lauksaimniecību nesaistītas darbības ārpus viņu saimniecības).

Kādā ziņā jaunā KLP būs ieguvums gados jaunajiem lauksaimniekiem?

Viena no galvenajām prioritātēm kopējā lauksaimniecības politikā pēc 2020. gada ir padarīt nozari pievilcīgu gados jaunajiem lauksaimniekiem un palīdzēt viņiem izveidot noturīgu uzņēmējdarbību. Gados jauniem lauksaimniekiem tiks paredzēti dažādi pasākumi, daži no tiem būs obligāti un daži – fakultatīvi:

  • dalībvalstīm būs pienākums vismaz 2 % no sava tiešo maksājumu piešķīruma rezervēt tiešiem maksājumiem, kas īpaši paredzēti, lai palīdzētu gados jauniem lauksaimniekiem uzsākt darbību, — tādu papildu maksājumu veidā, kas papildina ienākumu pamatatbalstu, vai arī darbības uzsākšanas dotāciju veidā. Dalībvalstis var rezervēt lielāku summu, lai pamudinātu jaunos lauksaimniekus, ja tās uzskata, ka tas ir nepieciešams;
  • maksimālā atbalsta summa, kas piešķirama jauno lauksaimnieku darbības uzsākšanai un lauku uzņēmumu izveidei, tiks palielināta līdz 100 000 eiro;
  • katras valsts KLP stratēģiskā plānā būs jābūt efektīvai stratēģijai jauno lauksaimnieku piesaistīšanai un atbalstīšanai un būs jānorāda, kā valsts un ES līmeņa atbalsts var tikt izmantots saskaņotāk un efektīvāk;
  • lauku attīstības budžetu var izmantot, lai atbalstītu shēmas, kuras uzlabo zemes pieejamību un zemes nodošanu, kas tradicionāli ir būtisks šķērslis, kurš kavē jauno lauksaimnieku darbības uzsākšanu. Šīs shēmas varētu ietvert: partnerības starp dažādu paaudžu lauksaimniekiem; pakalpojumus saistībā ar saimniecību pārņemšanu vai pārejas plānošanu; zemes iegādes starpniecību; novatoriskas valsts vai reģionālās organizācijas, kas tiecas veicināt un atvieglināt pakalpojumus, kuri tuvina jaunos un ne tik jaunos lauksaimniekus utt.;
  • jauniem lauksaimniekiem arī turpmāk no lauku attīstības fondiem tiks piešķirts ieguldījumu atbalsts un būs pieejams atbalsts zināšanu nodošanai un mācībām;
  • dalībvalstis drīkstēs izveidot finanšu instrumentus, kas atbalsta apgrozāmo kapitālu, par labu jaunajiem lauksaimniekiem, kas bieži saskaras ar lielām problēmām finansējuma piesaistīšanā, ņemot vērā lielos ieguldījumus un nelielo peļņu uzņēmuma darbības uzsākšanas posmā. Komisija arī pastiprinās sadarbību ar Eiropas Investīciju banku, jo īpaši, izmantojot finanšu instrumentu tehnisko konsultāciju platformu (fi-compass), lai mācītos no pieredzes un labākās prakses attiecībā uz konkrētām gados jaunajiem lauksaimniekiem domātām shēmām.

Kā jaunā KLP atbalsta rūpes par vidi un rīcību klimata pārmaiņu jomā?

Trīs no deviņiem KLP konkrētajiem mērķiem attieksies uz vidi un klimatu, un būs vērsti uz klimata pārmaiņām, dabas resursiem, bioloģisko daudzveidību, biotopu un ainavu jautājumiem.

Savos KLP stratēģiskajos plānos dalībvalstīm būs jānorāda, kā tās iecerējušas sasniegt šos mērķus, gādājot, ka pašu lauksaimnieki izpilda prasības vides un klimata jomā. Tās arī detalizēti norādīs, kā tās savas stratēģijas atbalstam izmantos divu KLP pīlāru fondus. Tiks noteikti mērķrādītāji; katru gadu tos izvērtēs, lai vērtētu panākto progresu.

Vērienīgie mērķi saistībā ar klimatu, vidi un bioloģisko daudzveidību var tikt sasniegti dažādi.

Jauna nosacījumu sistēma, kas visu lauksaimnieku ienākumu atbalstu (un citus platībatkarīgos un dzīvniekbāzētos maksājumus) saistīs ar videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses piemērojumu. Līdz ar to augstāki standarti attiecībā uz atbalstu ir uzlabojums salīdzinājumā ar pašreizējiem KLP noteikumiem.

Jaunā t.s. ekoshēmu sistēma, ko finansē no tiešajiem maksājumiem atvēlētā valsts budžeta, būs obligāta dalībvalstīm, bet lauksaimniekiem nebūs obligāti tajā piedalīties. Šīm ekoshēmām būs jāpalīdz sasniegt KLP mērķus vides un klimata jomā tā, ka tiek papildināti citi attiecīgie pieejamie instrumenti, un jāpārsniedz nosacījumu sistēmas prasības. Taču šo ekoshēmu konkrēta izstrāde paliek dalībvalstu ziņā. Tā varētu būt, piem., ekoloģiska programma, kas finansē atteikšanos no mēslojuma, lai uzlabotu ūdens kvalitāti. Konkrētos maksājumus varētu piedāvāt kā tādus maksājumus, kas papildina tiešos maksājumus, vai arī kā autonomus pasākumus, kuru ietvaros pārskaitīto summu pamatā būtu lauksaimnieku papildu izmaksas un negūtie ienākumi.

Dalībvalstīm būs jāatvēl vismaz 30 % no lauku attīstības budžeta vides un klimata aizsardzībai. Lauku attīstības līdzekļi tiks izmantoti, lai atbalstītu darbības, kas aizsargā klimatu un vidi, īpaši t.s. “agrovides un klimata saistības”, kuras tāpat dalībvalstīm būs jāpiedāvā obligāti, bet lauksaimniekiem tās būs fakultatīvas. Lauku attīstības budžetus varēs izmantot, lai finansētu vairākus citus pasākumus, tādus kā zināšanu nodošana, kā arī videi draudzīgi ieguldījumi, inovācija un sadarbība. Šāds atbalsts varētu attiekties uz lauksaimniekiem, mežu apsaimniekotājiem un citām ieinteresētajām personām laukos.

Finansējums vides pasākumiem apgabalos, kuros ir dabiski ierobežojumi, piemēram, kalnu vai piekrastes reģionos, tagad papildinās lauku attīstībai domātos 30 %.

Saskaņā ar ES saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, ieguldījumam, ko sniedz KLP ietvaros īstenotās darbības, ir jāsasniedz 40% no KLP kopējā budžeta rīcībai klimata jomā.

Kāda ir pētniecības, inovācijas un jauno tehnoloģiju loma jaunajā KLP?

Nākotnes KLP veicinās lielākus ieguldījumus zināšanās un inovācijā un dos lauksaimniekiem un lauku kopienām iespēju no tiem būt ieguvējiem. Jaunajā KLP galvenais inovācijas atbalstīšanas rīks joprojām būs Eiropas inovācijas partnerība “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” (EIP-AGRI). Piemēram, tiks palīdzēts “augšupējiem” (bottom-up) inovācijas projektiem, kurus īsteno darbības grupas. EIP-AGRI pieeja inovācijai ir orientēta uz zināšanu apmaiņu, kurā visi iesaistītie ir interaktīvi iesaistīti procesā.

Papildus 10 miljardus eiro liels finansējums būs pieejams ar pētniecības programmas “Apvārsnis Eiropai” starpniecību; tās mērķis ir atbalstīt konkrētus pētniecības un inovācijas virzienus pārtikas nozarē, lauksaimniecībā, lauku attīstībā un bioekonomikā. Programmai “Apvārsnis Eiropai” būs svarīga loma to zināšanu kopīgā ieguvē, kuras nepieciešamas lauksaimniecības modernizēšanai. Sinerģija starp “Apvārsnis Eiropai” (ar starptautisku projektu palīdzību) un KLP (īstenojot projektus reģionu un vietējā līmenī un veidojot KLP tīklus) palīdzēs veidot zināšanas par lauksaimniecību un inovācijas sistēmu, kuru uzdevums ir paātrināt inovatīvas prakses pārņemšanu laukos.

Kas ir tirgus kopīgā organizācija (TKO)? Kāpēc tā attiecas tikai uz dažām nozarēm?

Tirgus kopīgā organizācija ir noteikumu kopums, kura mērķis ir organizēt lauksaimniecības preču vienoto tirgu. Minēto noteikumu praktiskās izpausmes ir ļoti dažādas: tas ir “drošības tīkls” tirgum (valsts intervence un atbalsts privātajai uzglabāšanai), ārkārtas pasākumi tirgus traucējumu gadījumā, tirgvedības standarti, programma skolu apgādei ar pienu un augļiem, tirdzniecības noteikumi un daudzas dažādām nozarēm domātas rīcības programmas: augļiem un dārzeņiem, biškopībai, vīnam, apiņiem un olīvām.

Jaunajā KLP lielākā daļa TKO regulējuma paliek bez izmaiņām, taču ir daži izņēmumi. Viena būtiska izmaiņa ir tāda, ka iepriekšminētās rīcības programmas būs jāiekļauj katras valsts KLP stratēģiskajā plānā un dalībvalstīm būs iespēja (ja tās uzskata par nepieciešamu) izstrādāt rīcības programmas (citkārt tās sauc par nozares intervenci) citām nozarēm. Tās var būs visas lauksaimniecības nozares — jebkas, sākot no graudaugiem un gaļas līdz pat sēklām, dzīviem augiem un kokiem (bet ne etilspirts un tabaka). Dalībvalstis šīm intervencēm, kas paredzētas konkrētām nozarēm, var iedalīt līdz pat 3 % no sava I pīlāra budžeta. Ar šiem pasākumiem tiks atbalstīti ražotāji, kas pulcējas ražotāju organizācijās, lai kopā veiktu darbības, kas nāk par labu videi vai palīdz nodrošināt labāku vietu pārtikas piegādes ķēdē.

Vai ir paredzēts īpašs atbalsts dažām nozarēm?

Dažu konkrētu produktu nozares, kuras atrodas grūtā situācijā, joprojām saņems papildu atbalstu, kura mērķis ir uzlabot konkurētspēju, ilgtspēju un kvalitāti (to pašreizējā KLP sauc par saistīto ienākumu atbalstu vai brīvprātīgu saistīto atbalstu). Šīm nozarēm ir jābūt tādām, kuras uzskata par svarīgām ekonomisku, sociālu vai ar vidi saistītu iemeslu dēļ.

Komisija ierosina paturēt līdzšinējo to nozaru sarakstu, kurām potenciāli ir tiesības saņemt atbalstu (citiem vārdiem sakot, to nozaru sarakstu, kuras kopš 2013. gada bija tiesīgas saņemt brīvprātīgu saistīto atbalstu; saraksta pēdējā redakcija atrodama te). Komisija arī ierosina šo sarakstu paplašināt, tajā iekļaujot nepārtikas kultūras (kas nav īscirtmeta atvasāji un nav koki), ko izmanto tādas produkcijas ražošanai, ar kuru potenciāli varētu aizstāt fosilās degvielas.

Prasībām atbilstīgas dalībvalstis var līdz pat 10 % savu tiešo maksājumu iedalīt saistītajam atbalstam. Vēl 2 % drīkst rezervēt proteīnaugu atbalstīšanai.

Vai ir paredzēts īpašs režīms ES attālākajiem reģioniem?

Tā kā ES tālāko reģionu lauksaimniecība saskaras ar īpašām grūtībām, KLP ir pieejams papildu atbalsts turienes lauksaimniekiem. Ierosinātā finansējuma apjoms šiem reģioniem, proti, Francijas aizjūras departamentiem (Gvadelupa, Francijas Gviāna, Martinika, Reinjona, Senmartēna un Majota), Azoru salām un Madeirai, kā arī Kanāriju salām, ir 627,63 miljoni eiro gadā visā septiņu gadu periodā.

Tiešie maksājumi, kas pieejami attālāko reģionu lauksaimniekiem, arī turpmāk būs ievērojami lielāki nekā citās dalībvalstīs izmaksātā palīdzība.

Šajā skaitlī nav iekļauts potenciālais papildfinansējums šiem reģioniem no lauku attīstības budžeta. To var izmantot, lai atbalstītu darbības, kuru mērķis ir atjaunot, saglabāt un paplašināt bioloģisko daudzveidību lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kā arī veicināt šo attālo reģionu lauku saimniecisko attīstību. ES ieguldījums lauku attīstības sistēmās, kas paredzētas šīm jomām, ir palielināts līdz 70 % salīdzinājumā ar 40 % citās jomās.

Kā jaunā KLP palīdzēs lauksaimniekiem tikt galā ar krīzēm un mazināt riskus?

Pašreizējā KLP jau palīdz lauksaimniekiem risināt viņu profesijai raksturīgās nenoteiktības radītās problēmas ar ienākumu atbalsta (tiešo maksājumu) un tirgus pasākumu palīdzību, kā arī atbalstot riska pārvaldības rīkus un nodrošinot lauku attīstību veicinošu apmācību un investīcijas.

Jaunajā KLP šī pieeja ir saglabāta, taču ieviesti arī uzlabojumi:

  • pašreizējie noteikumi par valsts intervenci, privāto uzglabāšanu un ārkārtas pasākumiem netiek mainīti, un šie rīki joprojām paliek pieejami kā atbalsts ES lauksaimniekiem, kad viņi nonākuši grūtā situācijā;
  • dalībvalstīm nākotnē būs iespēja 3 % no sava I pīlāra atvēlēt tam, lai atbalstītu sektorus, kas nav starp tiem (piemēram, augļi un dārzeņi, vīns vai olīveļļa), kas jau saņem finansējumu no nozaru programmām; mērķis ir stimulēt tādas ražotāju organizāciju darbības, kas nāk par labu, piemēram, konkurētspējai, ilgtspējībai un riska/krīžu pārvaldībai;
  • tiks saglabāta pašreizējā prakse daļu I pīlāra līdzekļu novirzīt “lauksaimniecības rezervei”, kuru var izmantot tirgus instrumentiem un ārkārtējiem atbalsta pasākumiem. Šajā rezervē būs kopumā vismaz 400 miljoni eiro katru gadu, un tā tiks iegūta, pārceļot krīzes rezervi no 2020. gada (proti, no pašreizējās KLP un pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas) uz 2021. gadu (nākamajos gados visus neizmantotos līdzekļus atkal pārcels). Rezervi pārceļot nevis izvēloties to katru gadu veidot no jauna un neizmantotos līdzekļus atdodot atpakaļ dalībvalstīm, ievērojami samazināsies administratīvais slogs;
  • dalībvalstīm būs jāatbalsta riska pārvaldības instrumenti, kas lauksaimniekiem palīdz pārvaldīt ražošanas un ienākumu riskus, kurus lauksaimnieks nevar kontrolēt. Šāda veida atbalsts, kas izpaudīsies kā finansiālas iemaksas apdrošināšanas prēmijās un apdrošināšanas fondos, mazina gan ražošanas, gan ienākumu riskus, un būs obligāts visām dalībvalstīm. Saistībā ar lauku attīstību kļūs obligāts atbalsts dažādiem pasākumiem, piemēram investīcijām un mācībām, kas var lauksaimniekiem palīdzēt novērst risku vai tikt galā ar tā sekām;
  • tiks izveidota ES līmeņa platforma riska pārvaldībai; tā izpaudīsies kā daudzpusējs ieinteresēto personu sadarbības centrs, kurā visi iesaistītie (sākot no lauksaimniekiem līdz pat publiskām iestādēm un pētniecības institūtiem, un privātiem nozares dalībniekiem) dalās ar zināšanām un apmainās ar pieredzi un paraugpraksi;
  • finanšu instrumentus varēs izmantot arī tam, lai atvieglotu piekļuvi apgrozāmajam kapitālam. Piemēram, lai grūtībās nonākušiem lauksaimniekiem palīdzētu pārvarēt īslaicīgu likviditātes deficītu, kas radies negaidītas krīzes dēļ;
  • programma “Apvārsnis 2020” finansēs pētījumus par riska pārvaldību, lauku saimniecību digitalizāciju un lielo datu gudru izmantošanu lauksaimniecībā. Savukārt Eiropas inovācijas partnerība “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” (EIP-AGRI) var atbalstīt arī riska pārvaldības projektus.

Kā jaunā KLP nāks par labu ES lauku nākotnei?

Tā kā vairāk nekā 50 % ES iedzīvotāju dzīvo laukos, ir jāgādā, lai lauki joprojām būtu pievilcīgi, dinamiski un ilgtspējīgi — vieta, kurā ir kvalitatīvas darbvietas, ekonomikas izaugsme, laba infrastruktūra, mobilitāte un pamatpakalpojumi. Lauksaimniecība daudzās lauku kopienās ir galvenā dzīvības ādere, jo nodrošina iztiku lauksaimniekiem. Līdz ar to ļoti svarīga ir arī KLP.

Vienkāršojot lauku attīstību, ES līmenī nosakot plašus mērķus un dodot dalībvalstīm vairāk rīcības brīvības pielāgot to darbības savām specifiskajām vajadzībām, tiks nodrošināts, ka atbalsts lauku attīstībai arī nākotnē visā ES būs efektīvs. Līdzfinansējuma daļas palielināšana dalībvalstīm ļaus tām saglabāt ambiciozu investēšanas līmeni laukos.

Tādēļ nākotnē lauku attīstības finansējums tiks piešķirts tieši tām jomām, kurās tas var sniegt reālu pievienoto vērtību — vietējās, lauku un lauksaimniecības ekonomikas attīstībai, pārējos ES līdzekļus atstājot lieliem infrastruktūras projektiem, tostarp platjoslas interneta ieviešanai. Viens no svarīgiem nākamās lauku attīstības politikas elementiem būs atbalsts viedo ciematu attīstībai laukos līdztekus vietējās infrastruktūras uzlabošanai.

Kāda ir atšķirība starp pašreizējām un salīdzināmajām cenām, un kādi ir reālie ietaupījumi jaunajā KLP budžetā? Kā KLP budžets tiks sadalīts starp dalībvalstīm?

Komisija ir nodrošinājusi līdz šim nepiedzīvoti labu pārskatāmību, pirmo reizi vēsturē savā priekšlikumā jaunajam ES ilgtermiņa budžetam (ar kuru tā nāca klajā 2. maijā) norādot gan pašreizējās, gan salīdzināmās 2018. gada cenas.

Pašreizējās cenas ir reālās summas, ko galasaņēmēji saņems no ES budžeta. Par katra gada ES budžetu tiek panākta vienošanās pašreizējās cenās, un dalībvalstis veic iemaksas ES kopējā budžetā pašreizējās cenās.

Tā ir tā pati metodoloģija, ko pagātnē izmantoja, lai izteiktu KLP budžetu, līdz ar to pašreizējos priekšlikumus var tiešā veidā salīdzināt ar agrākajiem budžetiem.

Salīdzināmās cenas, no kurām atņemta inflācija, izmanto, lai salīdzinātu investīciju ietekmi uz ekonomiku ilgākā laikposmā. Ir viegli pāriet no salīdzināmajām uz pašreizējām cenām un otrādi, jo kā nākotnē gaidāmo inflācijas līmeņu aizstājējvārtību Komisija aprēķinos izmanto (un vienmēr ir izmantojusi) ikgadējo inflācijas līmeni 2 % apmērā.

Tas nozīmē, ka ir ierosināts KLP budžetu samazināt par apmēram 5 % pašreizējās cenās; tas atbilst apmēram 12 % lielam samazinājumam salīdzināmajās 2018. gada cenās bez inflācijas.

 

Piešķīrumi katrā dalībvalstī, pašreizējās cenās (miljonos eiro)

 

Tiešie maksājumi

Tirgi

Lauku attīstība

KOPĀ

BE

3399,2

3,0

470,2

3872,4

BG

5552,5

194,5

1972,0

7719,0

CZ

5871,9

49,5

1811,4

7732,9

DK

5922,9

2,1

530,7

6455,6

DE

33761,8

296,5

6929,5

40987,8

EE

1243,3

1,0

615,1

1859,4

IE

8147,6

0,4

1852,7

10000,7

EL

14255,9

440,0

3567,1

18263,1

ES

33481,4

3287,8

7008,4

43777,6

FR

50034,5

3809,2

8464,8

62308,6

HR

2489,0

86,3

1969,4

4544,6

IT

24921,3

2545,5

8892,2

36359,0

CY

327,3

32,4

111,9

471,6

LV

2218,7

2,3

821,2

3042,1

LT

3770,5

4,2

1366,3

5140,9

LU

224,9

0,2

86,0

311,2

HU

8538,4

225,7

2913,4

11677,5

MT

31,6

0,1

85,5

117,1

NL

4927,1

2,1

512,1

5441,2

AT

4653,7

102,4

3363,3

8119,4

PL

21239,2

35,2

9225,2

30499,6

PT

4214,4

1168,7

3452,5

8835,6

RO

13371,8

363,5

6758,5

20493,8

SI

903,4

38,5

715,7

1657,6

SK

2753,4

41,2

1593,8

4388,4

FIN

3567,0

1,4

2044,1

5612,5

SE

4712,5

4,1

1480,9

6197,4

 

Piešķīrumi katrā dalībvalstī, salīdzināmajās 2018. g. cenās (miljonos eiro)

 

Tiešie maksājumi

Tirgi

Lauku attīstība

KOPĀ

BE

3020,8

2,6

417,9

3441,3

BG

4930,2

172,8

1752,4

6855,4

CZ

5218,2

44,0

1609,7

6871,9

DK

5263,5

1,8

471,6

5736,9

DE

30003,0

263,5

6158,0

36424,5

EE

1102,4

0,9

546,6

1650,0

IE

7240,5

0,4

1646,4

8887,3

EL

12668,8

391,0

3170,0

16229,8

ES

29750,3

2921,7

6228,2

38900,2

FR

44464,1

3385,1

7522,4

55371,6

HR

2207,7

76,7

1750,1

4034,5

IT

22146,8

2262,1

7902,2

32311,0

CY

290,8

28,8

99,5

419,1

LV

1967,4

2,0

729,7

2699,2

LT

3343,9

3,7

1214,2

4561,7

LU

199,9

0,2

76,5

276,5

HU

7587,8

200,6

2589,1

10377,4

MT

28,0

0,1

75,9

104,1

NL

4378,5

1,8

455,0

4835,4

AT

4135,6

91,0

2988,8

7215,5

PL

18859,5

31,3

8198,2

27088,9

PT

3741,0

1038,6

3068,1

7847,7

RO

11869,7

323,0

6006,1

18198,8

SI

802,8

34,2

636,1

1473,1

SK

2444,5

36,6

1416,3

3897,5

FIN

3169,0

1,2

1816,6

4986,8

SE

4187,7

3,7

1316,0

5507,4

 

Kas notiks tālāk?

Trīs regulu priekšlikumi par jauno KLP 2021.–2027. gadam tiks nosūtīti likumdevējiem — Eiropas Parlamentam un Padomei. Likumdevējiem tad būs jāizlemj, kāda ir to nostāja pret Komisijas priekšlikumiem.

Lai nodrošinātu pēc iespējas drīzākus ES finansējuma rezultātus uz vietas un lauksaimniekiem būtu skaidrība un iespēja prognozēt, kad viņi pieņem lēmumus par savu darbību un ieguldījumiem, ir svarīgi panākt ātru vienošanos par vispārējo ES ilgtermiņa budžetu un tā nozaru priekšlikumiem.

Kavēšanās, kas būtu līdzīga tai, kas notika pašreizējā 2014.–2020. gada budžeta perioda sākumā, nozīmētu to, ka lauksaimnieki un valsts iestādes nevarētu izmantot jaunās KLP priekšrocības: samazinātu birokrātiju, vairāk rīcības brīvības un vairāk rezultātu. Kavēšanās ar nākamā budžeta apstiprināšanu aizkavētu arī tūkstošiem tādu projektu sākšanu visā ES, kuru mērķis ir atbalstīt lauksaimniekus un lauku kopienas, risinot visdažādākās problēmas, piemēram, vairāk aizsargājot vidi un ieinteresējot jauniešus par lauksaimnieka profesiju.

Vienošanās par nākamo ilgtermiņa budžetu 2019. gadā nodrošinātu raitu pāreju no pašreizējā ilgtermiņa budžeta (2014–2020) uz jauno un finansējuma paredzamību un nepārtrauktību, kas ir mūsu visu interesēs.

MEMO/18/3974

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar