Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Faktu lapa

Jautājumi un atbildes par jauno Sociālo fondu un Globalizācijas pielāgošanās fondu 2021.–2027. gada periodam

Briselē, 2018. gada 30. maijā

Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+)

IP/18/3923

Kādus jauninājumus paredz ESF+ regula?

Jau 60 gadus Eiropas Sociālais fonds ir galvenais ES finanšu instruments ieguldījumiem cilvēkos, tas ES iedzīvotājiem palīdz atrast labāku darbu un nodrošina taisnīgākas darba iespējas visiem.

Tāpat kā esošais Eiropas Sociālais fonds arī Eiropas Sociālais fonds+ joprojām būs galvenais ES finanšu instruments ieguldījumiem cilvēkos, tas būs arī sociālās kohēzijas stiprināšanas, sociālā taisnīguma veidošanas un konkurētspējas paaugstināšanas vektors. Nākotnē Eiropas Sociālā fonda+ prioritātes tiks vēl vairāk pielāgotas ieteikumiem un ziņojumiem par valstīm, kas sniegti sakarā ar Eiropas politikas koordinēšanas pusgadu, un tā būtība būs vērsta uz Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu īstenošanu dzīvē.

ESF+ regula ir Eiropas Sociālā fonda (ESF), Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas (JNI), Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām, Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI) un ES Veselības programmas apvienošanas rezultāts. Šis ir būtisks solis ceļā uz to, lai racionalizētu un vienkāršotu spēkā esošos noteikumus, kas starp dažādiem fondiem atšķiras, un pārmaiņas palīdzēs palielināt sinerģiju starp dažādiem fonda komponentiem, lai panāktu labākus rezultātus.

Kāds būs nākamais ESF+ budžets salīdzinājumā ar pašreizējo?

Komisija ierosina ESF+ 2021.–2027. gada periodam no ES budžeta piešķirt 101,2 miljardus eiro pašreizējās cenās. Tādējādi Eiropas Sociālā fonda Plus īpatsvars kopējā kohēzijas politikas budžetā palielināsies no pašreizējiem 23 % līdz 27 % no struktūrfondiem.

Cik liels finansējums tiks piešķirts katram ESF+ komponentam?

Kopējā summa 101,2 miljardi eiro ietver 100 miljardus eiro, kas paredzēti ESF+ dalītā pārvaldībā ar dalībvalstīm. Vismaz 25 % no minētās summas tiks piešķirti, lai veicinātu sociālo integrāciju, un vismaz 4 % — cīņai pret materiālo nenodrošinātību, tādā veidā sekojot prioritātēm un īstenojot pasākumus, ko paredz esošais FEAD. Turklāt dalībvalstīm, kuru NEET rādītājs (NEET — jaunieši, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu) pārsniedz 2019. gada Savienības vidējo rādītāju, vismaz 10 % no tām piešķirtās ESF+ dalītās pārvaldības sadaļas būs jāatvēl jauniešu nodarbinātību veicinošiem pasākumiem. Atlikušie 1,2 miljardi eiro tiek sadalīti tiešā pārvaldībā: nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļai paredzēts 761 miljons eiro, bet veselības sadaļai — 413 miljoni eiro. Šīs divas finansējuma sadaļas tiks izmantotas, lai pārrobežu pieejas kontekstā testētu inovatīvus risinājumus, piemēram, atbalstītu darbaspēka mobilitāti Eiropā un palīdzētu dalībvalstu veselības aprūpes sistēmām nākotnē.

Kādi ir ESF+ mērķi?

Galvenais ESF+ mērķis ir veicināt sociāli atbildīgāku Eiropu un īstenot dzīvē Eiropas sociālo tiesību pīlāra principus, tādā veidā arī sekmējot augšupēju ekonomisko un sociālo konverģenci visā Eiropā. ESF+ finansējums arī palīdzēs īstenot nodarbinātības pamatnostādnes, kas definētas Eiropas politikas koordinēšanas pusgada ietvaros, un vispārējo mērķi panākt gudru, iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi pēc 2020. gada (ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi), kā arī nodrošināt augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni. Šī iniciatīva palīdzēs uzlabot nodarbinātības iespējas, paaugstināt dzīves līmeni, veicināt darbaspēka mobilitāti un palielināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, kā noteikts Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) un ES Pamattiesību hartā.

ESF+ veiks ieguldījumus trijās galvenajās jomās: 1) izglītība, apmācība un mūžizglītība; 2) darba tirgu efektivitāte un vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai nodarbinātībai; 3) sociālā integrācija, veselība un nabadzības apkarošana.

Kā ESF+ atbalstīs Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu ieviešanu dzīvē?

ESF+ regula veido tiešu saikni starp ESF+ mērķiem un pīlāra trim nodaļām: 1) vienlīdzīgas iespējas un piekļuve darba tirgum (tostarp kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības un apmācības sistēmas), 2) taisnīgi darba apstākļi un 3) sociālā aizsardzība un sociālā integrācija. ESF+ programmām minētās prioritātes būs jāatspoguļo saskaņā ar pīlāra principiem. Ieteikumu kontekstā tiks apspriestas katras valsts prioritātes, ņemot vērā ieteikumus un analīzi, kas sniegta saskaņā ar Eiropas politikas koordinēšanas pusgadu. Šāda prioritāšu noteikšana būtu jāveic iekļaujošā veidā, jo ESF+ priekšlikuma mērķis ir stiprināt partnerības. Fonds centīsies panākt, lai dažādos tā īstenošanas posmos iesaistītos visas ieinteresētās personas, tostarp publiskās iestādes, ekonomiskie un sociālie partneri, iesaistītās pilsonisko sabiedrību pārstāvošās struktūras, kā arī struktūras, kas atbildīgas par sociālās iekļaušanas, pamattiesību, personu ar invaliditāti tiesību, dzimumu līdztiesības un diskriminācijas nepieļaušanas veicināšanu. Tiek sagaidīts, ka katrā programmā dalībvalstis pienācīgu summu no ESF+ resursiem atvēl sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošanai.

Kā būtu jāstiprina saikne starp ESF+ un Eiropas pusgada procedūru?

Komisijas priekšlikums paredz, ka saikne starp Eiropas pusgadu un ESF+ ieguldījumiem būs vēl tiešāka, nekā līdzšinējā Eiropas Sociālā fonda ietvaros. ESF+ plānošanas sākumpunkts būs konkrētām valstīm adresētie ieteikumi, kas pieņemti Eiropas pusgada kontekstā, kā arī citi nozīmīgi politikas problēmjautājumi, ko Komisija un dalībvalstis ir kopīgi noteikušas. Dalībvalstīm būs jāatvēl pietiekami ESF+ resursi, lai palīdzētu risināt apzinātās problēmas un izpildīt ieteikumus.

Lai nodrošinātu, ka investīcijas ir labi pielāgotas konkrētajai valstij raksturīgajiem politikas problēmjautājumiem, prioritātes tiks noteiktas divos svarīgos etapos: vispirms dalībvalstis to veiks plānošanas perioda sākumā un vēl vienu reizi saistībā ar darbības programmu vidusposma pārskatu. Uzraudzība notiks Eiropas pusgada ikgadējā cikla ietvaros.

Kā ESF+ vienkāršos pārvaldību un finansējuma izmaksu?

Viens no galvenajiem jauninājumiem ir vienkāršojumi attiecībā uz to, kā valstu ESF iestādēm un projektu īstenotājiem jāpaziņo un jānorāda izmaksas. Lai panāktu vajadzīgo vienkāršošanu un koncentrētos uz rezultātu sasniegšanu, ESF+ regula ievērojami paplašinās vienkāršoto izmaksu iespēju izmantošanu, atlīdzināšanu dalībvalstīm veicot uz vienreizēju maksājumu pamata vai balstoties uz standarta izmaksām, par ko iepriekš panākta vienošanās ar dalībvalstīm. Dažkārt dažām valstu iestādēm ir sarežģīti nosaukt vidējo cenu, piemēram, saistībā ar jaunu mācību programmu, tāpēc Komisija pati ierosinās dažu standarta pasākumu (piemēram, jau minēto apmācību) vidējo cenu, kuras pamatā būs dati no visām dalībvalstīm, kas koriģēti, ņemot vērā konkrētās valsts apstākļus. Pēc tam, kad mācību pasākums būs veiksmīgi pabeigts, Komisija katrai dalībvalstij atlīdzinās konkrētu summu.
Turklāt ESF+ regula arī izmanto jauno iespēju dalībvalstīm izdevumus atlīdzināt, pamatojoties uz rezultātu sasniegšanu vai nosacījumu izpildi.

Vēl tiks ievērojami samazinātas uzraudzības un ziņošanas prasības, kā arī vienkāršotas. datu vākšanas prasības.

Kā ESF+ nodrošinās atbalstu nelabvēlīgā situācijā esošām sabiedrības grupām un vistrūcīgākajām personām?

Saskaņā ar ierosinātajiem noteikumiem vismaz 25 % no ESF+ tiks piešķirti, lai sekmētu sociālo integrāciju. ESF+ integrācijas politikas sadaļā īpaši izdalītas nelabvēlīgā situācijā esošās sabiedrības grupas, piemēram, neaktīvie un ilgtermiņa bezdarbnieki, bērni, marginalizētas kopienas, piemēram, romi, vistrūcīgākās personas un trešo valstu valstspiederīgie.

ESF+ tiks integrēts atbalsts vistrūcīgākajām personām. Patlaban šo atbalstu sniedz ar Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām (FEAD), pārtikas atbalsta, pamata materiālās palīdzības un papildu atbalsta pasākumu starpniecību. Savienības līmenī vismaz 4 % no ESF+ resursiem, kas ir dalītā pārvaldībā, būs paredzēti vistrūcīgāko personu atbalstam.

Pašreizējā tiesiskā regulējuma kontekstā FEAD un ESF projekti bieži tiek pārvaldīti atsevišķi un projektu prasības atšķiras. Tomēr pierādījumi liecina, ka abu fondu apvienošanas ļautu izmantot stratēģiskāku politisko pieeju, kas stiprinātu saikni starp materiālo atbalstu (kuru nodrošina FEAD) un visaptverošu sociālo atbalstu un profesionālo aktivizēšanu (ko īsteno ESF). Arī pašas FEAD ieinteresētās personas ir uzsvērušas, ka ir vajadzīga labāka koordinēšana starp FEAD un ESF projektiem.

Tomēr apvienošana neietekmēs noteikumus, kas attiecas uz piekļuvi vistrūcīgākajām personām paredzētajam atbalstam. FEAD sadaļai joprojām būs spēkā vienkāršāki noteikumi, lai nodrošinātu, ka fonds joprojām ir pieejams vēl plašākam saņēmēju lokam, jo īpaši mazām nevalstiskajām organizācijām.

Vai ESF+ saglabās mērķtiecīgu atbalstu jauniešu nodarbinātībai?

Komisijas priekšlikums pamatojas uz Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas īstenošanu 2020.–2014. gada plānošanas periodā, kad minētā iniciatīva bija galvenais finanšu instruments shēmas “Garantija jauniešiem” īstenošanai. Kopš 2013. gada šai shēmā reģistrējušies aptuveni 18 miljoni jauniešu, no tiem 11 miljoni saņēmuši darba piedāvājumu, iespēju turpināt mācības, apmācību vai māceklību. Patlaban ir par 2,2 miljoniem mazāk jauniešu bezdarbnieku un par 1,4 miljoniem mazāk jauniešu, kas nav nodarbināti, nemācās un negūst apmācību.

Lai arī turpmāk palīdzētu jauniešiem iesaistīties darba tirgū, šā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, ka tām dalībvalstīm, kurās ir augsti NEET rādītāji (rādītājs, kas ilustrē cik daudz ir jauniešu, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu), vismaz 10 % no piešķirtajiem ESF+ fondiem būs jāatvēl jaunatnes pasākumiem. Tie varētu būt mērķtiecīgi pasākumi, lai atbalstītu jauniešu nodarbinātību, jo īpaši saistībā ar valsts shēmas “Garantija jauniešiem” ieviešanu. Tiks vienkāršotas dažas programmu izstrādes prasības, lai atvieglotu ieviešanu vietējā līmenī gan attiecībā uz iestādēm, gan atbalsta saņēmējiem. Turklāt gadījumos, kad jauniešu bezdarbs ir definēts kā problēma Eiropas pusgada kontekstā un konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, visas dalībvalstis programmā varēs ieplānot papildu finansējumu jauniešu nodarbinātības atbalstam.

Kāda būs ESF+ nozīme trešo valstu valstspiederīgo integrācijā?

Komisija ir apņēmusies atbalstīt dalībvalstu centienus attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo ilgtermiņa integrāciju, kuri ES uzturas likumīgi. ESF+ minētajiem trešo valstu valstspiederīgajiem sniegs atbalstu attiecībā uz ilgtermiņa sociālekonomisko integrāciju, īstenojot pasākumus, kas mazina nabadzību, veicina sociālo integrāciju un veselību, kā arī cīnās pret diskrimināciju un nevienlīdzību. ESF+ to panāks, papildinot Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) pasākumus, kuri vērsti uz īstermiņa vajadzību apmierināšanu.

Kopš 2014. gada Eiropas Savienībā ierodas arvien vairāk trešo valstu valstpiederīgo, jo īpaši ir pieaudzis bēgļu skaits.[1] Pieredze liecina, ka migrantiem salīdzinājumā ar ES valstu pilsoņiem ir daudz grūtāk iekļauties darba tirgū. Tādēļ nepieciešami lielāki ieguldījumi migrantu integrācijā. Tā kā ESF+ ir galvenais Savienības instruments ieguldījumiem cilvēkos, neatkarīgi no viņu tautības vai pilsonības statusa, tas ir piemērots instruments, lai risinātu šo problēmu.

Regulas priekšlikumā iekļauts īpašs mērķis saistībā ar trešo valstu valstspiederīgo integrāciju, kā arī uzraudzības rādītājs.

Kā ESF+ ietekmēs nesen pieņemtā Kopīgo noteikumu regula?

Kopīgo noteikumu regula (KNR) iedibina pamatnoteikumus attiecībā uz vairumu dalītās pārvaldības fondu, ieskaitot ESF+.

Kopīgo noteikumu regulā paredzētās noteikumu izmaiņas, kas pozitīvi ietekmēs ESF+, ir šādas:

  • septiņu gadu laikposmā līdz 2025. gadam tiks paredzēta lielāka elastība; divus pēdējos gadus piešķīrumus īstenos, pamatojoties uz starpposma pārskatīšanu; programmu saturs būs racionālāks un stratēģiskās, piemēram, ESF+, Eiropas Reģionālās attīstības fondam un Kohēzijas fondam izmantojot kopēju programmu veidni;
  • turpināsies elektroniska datu pārraide, kas līdz šim ievērojami samazinājusi administratīvo slogu;
  • ir skaidrāk noteikti dažādu iestāžu uzdevumi un atbildība pārvaldības un kontroles sistēmā;
  • tiek atvieglots administratīvais slogs, ievērojami samazinot pārbaužu un revīziju skaitu, bet saglabājot spēkā esošos pasākumus, ar ko novērš, ka finansējums varētu tikt izmantots nepareizi.

Kā ESF+ mijiedarbosies ar citiem ES instrumentiem, kas veic ieguldījumus cilvēkos?

Lai Eiropas sociālo tiesību pīlāra principus ieviestu dzīvē, ESF+ darbosies kopā ar citiem attiecīgajiem fondiem, ko paredz no 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) kohēzijas un vērtības izdevumu kategorijām. Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds arī turpmāk atbalstīs sociālo infrastruktūru, savukārt “Erasmus+” palīdzēs atbalstīt prasmju veidošanu, pilnveidošanu un digitālās prasmes. Eiropas Solidaritātes korpuss arī turpmāk paredz ieguldījumus personīgo un profesionālo prasmju attīstīšanai, kā arī atbalstu profesionāla un brīvprātīga darba iespējām.

Turklāt Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu īstenošana tiks atbalstīta ar vairākiem instrumentiem un programmām no citām budžeta pozīcijām, piemēram, ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai vai Patvēruma un migrācijas fondu, palielinot ESF+ pasākumu efektivitāti. ESF+ turklāt papildinās citus ES instrumentus, kas sniedz atbalstu reformu īstenošanai, jo īpaši Reformu atbalsta programmu.

Racionalizētais InvestEU investīciju fonds nodrošinās 15,2 miljardu eiro finansējumu, no kura 4 miljardi eiro paredzēti sociālajām investīcijām un prasmju veidošanai ar īpašu uzsvaru uz sociālajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem, kuros strādā nelabvēlīgā situācijā esoši cilvēki. Tas aizstās pašreizējo mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības sadaļu Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmā (EaSI).

Visbeidzot, ESF+ un Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds turpinās viens otru savstarpēji papildināt. ESF+ arī turpmāk atbalstīs preventīvos un sagatavošanās pasākumus, savukārt EGF būs reaģēšanas ārkārtas fonds ārpus DFS, ko izmantos būtiskas pārstrukturēšanas gadījumā.

Kā ESF+ atbalstīs investīcijas veselības jomā?

ES veselības programma tiks integrēta ESF+ un tās prioritātes būs saskaņā ar principu par sabiedrības veselības politiku, ko noteic Eiropas sociālo tiesību pīlārs.

Jau šobrīd ES Veselības programma sekmē dalībvalstu veselības aprūpes sistēmu efektivitāti, pieejamību un noturību, palīdz Savienības iedzīvotājiem nodrošināt piekļuvi labākai un drošākai veselības aprūpei, atbalsta ES veselības aizsardzības regulējumu un uzlabo pārrobežu sadarbību. Piemēram, Veselības programmas ietvaros ir izveidoti 24 Eiropas references tīkli, kuri palīdz 27 līdz 36 miljoniem cilvēku, kas slimo ar retām slimībām.

Samazinot nevienlīdzību veselības jomā gan dalībvalstīs, gan starp tām, pasargājot pilsoņus no nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, kā arī atbalstot veselības veicināšanu un slimību profilaksi, veselības sadaļa vairo iedzīvotāju noturību un mobilitāti un palīdz veicināt veselīgu dzīvesveidu, un tādējādi papildina ESF+ ietvaros īstenojamos pasākumus.

Kādi ir veselības sadaļas galvenie mērķi?

ESF+ programmas veselības sadaļa veidota nolūkā atbalstīt un papildināt dalībvalstu centienus sasniegt šādus mērķus.

  • Stiprināt Eiropas Savienībā gatavību krīzes situācijām, to pārvaldību un reaģēšanu uz tām, tādējādi aizsargājot iedzīvotājus pret veselības pārrobežu apdraudējumiem.
  • Veicot ieguldījumus veselības veicināšanas un slimību profilakses jomā un atbalstot veselības un aprūpes digitālo pārveidi, radīt plašākas iespējas veselības sistēmās; ilgtspējīgu ES veselības informācijas sistēmu izstrādi un valsts reformu procesus, kuri ļautu izveidot rezultatīvākas, pieejamākas un noturīgākas veselības aprūpes sistēmas.
  • Atbalstīt ES veselības aizsardzības tiesību aktu izstrādi attiecībā uz: zālēm, medicīnas ierīcēm, veselības aprūpes tehnoloģiju novērtējumu, cilvēka izcelsmes vielām, tabaku, ārstēšanos ārzemēs, pārrobežu veselības aprūpi, un atbalstīt Komisijas Patērētāju drošības zinātnisko komiteju un Veselības, vides un potenciālo risku zinātnisko komiteju.
  • Atbalstīt integrētu darbu saistībā ar Eiropas references tīkliem (ERT), sadarbības veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanas (HTA) jomā pilnveidošanu, izstrādājot jaunus saskaņotus noteikumus un paraugprakses īstenošanu, lai atbalstītu strukturālas inovācijas, jo īpaši sabiedrības veselības jomā.

Kādi ir Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda mērķi pēc 2020. gada?

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) konkrēti pauž Eiropas Savienības solidarizēšanos ar Eiropas darba ņēmējiem, kuri palikuši bez darba. Kopš 2007. gada, kad Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds sāka savu darbību, tas atvēlējis 611 miljonus eiro, lai atbalstītu 147 000 atlaisto darba ņēmēju un jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu. Šī fonda finansējums tiek piešķirts, lai uzlabotu šādu darba ņēmēju prasmes un piemērotību darba tirgum un sekmētu vispārēju Eiropas darbaspēka prasmju pilnveidi, tādējādi nodrošinot, ka neviens netiek atstāts novārtā un ka no darba atlaistie darba ņēmēji var saņemt palīdzību jauna darba atrašanā.

Kas nākamajā ES budžetā būs ieviests no jauna?

Patlaban EGF atbalstu var piešķirt vienīgi tajos atlaišanas gadījumos, ja darbvietu zaudēšana bijusi saistīta ar pasaules tirdzniecības modeļu pārmaiņām vai ar finanšu vai ekonomikas krīzes sekām. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu par nākamo ES budžetu to ievērojamas pārstrukturēšanas pasākumu loks, saistībā ar kuriem var pieteikties finansējumam, būs daudz plašāks. Tādējādi tiktu nodrošināts, ka fonds ir pietiekami elastīgs, lai reaģētu uz pašreizējiem vai turpmākiem ekonomikas izaicinājumiem, piemēram, automatizāciju vai digitalizāciju, un kļūst iekļaujošāks.

Komisija arī ierosina samazināt to pārvietoto darba ņēmēju slieksni, par kuriem piešķirams atbalsts, proti, no 500 uz 250 katrā atsevišķā gadījumā. Daudzos reģionos ļoti lielu uzņēmumu nav, taču pārstrukturēšanās pasākumi, kas skar mazāku atlaisto darba ņēmēju skaitu, ievērojami ietekmē šos reģionus.

Visbeidzot, fonda līdzfinansējuma likme, kas patlaban ir 60 %, tiks salāgota ar konkrētai dalībvalstij noteiktām ESF+ augstākajām līdzfinansējuma likmēm. Vairākos gadījumos tad nozīmēs, ka ES līdzfinansēs lielāku daļu no kopējām izmaksām.

Cik liels finansējums tiks piešķirts Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam?

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds arī turpmāk būs viens no īpašajiem instrumentiem, kas ļauj Eiropas Savienībai reaģēt neparedzētās situācijās. Tādēļ uz tam piešķiramajiem līdzekļiem neattiecas daudzgadu finanšu shēmas budžeta ierobežojumi. Maksimālā summa, ko laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam var izmantot EGF, ir aptuveni 1,6 miljardi eiro (pašreizējās cenās), kas vidēji ir 225 miljoni eiro gadā; salīdzinājumam – patlaban tie ir 170 miljoni eiro gadā.

 

[1] Eurostat dati liecina, ka laikposmā no 2015. līdz 2017. gadam Eiropas Savienībā patvērumu lūdza aptuveni 3,1 miljoni (45 %) trešo valstu valstpiederīgo (pieteikumu iesnieguši pirmo reizi), no kuriem 1,4 miljoniem (45 %) tika piešķirta starptautiskā aizsardzība. Šajos datos nav ieskaitīti nepavadīti nepilngadīgie. Avots: http://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/Asylum_statistics

 

 

MEMO/18/3922

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar