Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Faktu lapa

No “Erasmus” uz “Erasmus+”: stāsts, kas turpinās jau 30 gadus

Briselē, 2017. gada 26. janvārī

Šodien Komisija uzsāks svinīgos pasākumus par godu vienas no veiksmīgākajām Eiropas Savienības programmām —“Erasmus” — 30. gadadienai.

Šodien Komisija publicē arī “Erasmus+” 2015. gada pārskatu, kas aptver “Erasmus+” otro darbības gadu. Esošā izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta programma būs spēkā no 2014. līdz 2020. gadam.

Kā pēdējo 30 gadu laikā ir attīstījusies “Erasmus” programma?

“Erasmus” tika izveidota 1987. gadā kā apmaiņas programma augstākās izglītības studentiem. Kopš pirmā tās darbības gada, kad programmā piedalījās 3200 studentu no 11 Eiropas valstīm (Apvienotās Karalistes, Beļģijas, Dānijas, Grieķijas, Francijas, Itālijas, Īrijas, Nīderlandes, Portugāles, Spānijas un Vācijas), “Erasmus” ir pastāvīgi attīstījusies. Šodien “Erasmus+” piedāvā plašas iespējas augstākās izglītības, profesionālās izglītības un apmācības, skolu izglītības, pieaugušo izglītības, jaunatnes un sporta jomās, un tā ir pieejama gan studentiem, gan macībspēkiem, gan jaunatnes darbiniekiem. Šo 30 darbības gadu laikā programma 9 miljoniem cilvēku ir devusi iespēju studēt, apmācīt, veikt brīvprātīgo darbu vai iegūt profesionālo pieredzi ārvalstīs. “Erasmus+” ir ciešāka saikne ar darba tirgu nekā tās priekšgājējām programmām, ļaujot studentiem pavadīt prakses periodus ārvalstu uzņēmumos vai organizācijās, kā arī caur neformālās izglītības pieredzi sagatavojot jauniešus darba tirgum un līdzdalībai pilsoniskajā dzīvē.

“Erasmus+” ir attīstībā jau 30 gadu

Cik veiksmīga bijusi “Erasmus” programma?

Jau 30 gadus mobilitātes iespēja ir palīdzējusi cilvēkiem nodrošināt izglītību, prasmes un zināšanas, kas vajadzīgas, lai dzīvotu neatkarīgu un piepildītu dzīvi. Tā devusi arī eiropeisku pieredzi un piederības sajūtu Eiropas kopienai. Vairākos izvērtējumos un ietekmes novērtējumos uzsvērta mobilitātes nozīme. No tiem izriet, ka došanās uz ārvalstīm ļauj Eiropas jauniešiem iegūt prasmes, kas darba tirgū tiek augstu vērtētas gan šodien, gan arī nākotnē, un uzlabo viņu izredzes uz veiksmīgu karjeru. Mobilo studentu izredzes atrast darbu gada laikā pēc mācību pabeigšanas ir divreiz lielākas nekā tiem, kas nav devušies studēt uz ārvalstīm, turklāt katrs trešais ārvalstu praksē pabijušais students saņem darba piedāvājumu no uzņēmuma, kur bijis praktikants. Programmas dalībnieku apsekojumi, kas tiek veikti kopš 2014. gada, skaidri parāda, cik pozitīvi studenti vērtē šo pieredzi: 96 % respondentu atbild, ka ir apmierināti ar piedalīšanos programmā.

Ko vēl papildus mobilitātei piedāvā “Erasmus+”?

“Erasmus+” ir pilnveidojusies, sniedzot vairāk nekā tikai mobilitāti. Sadarbības projekti ir instrumenti, kas izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā aktīvām organizācijām sniedz iespēju veidot gan savstarpējas partnerības, gan partnerības ar citām iesaistītajām personām — piemēram, uzņēmumiem un publiskajām iestādēm. Šie sadarbības projekti ceļ kvalitāti un sekmē inovāciju, piemēram, uzlabojot ekonomiskajai izaugsmei un darbvietu radīšanai svarīgas politikas jomas. Izsmeļošu pārskatu par agrākiem un šābrīža projektiem skatīt šeit.

Kā ES atzīmēs “Erasmus” 30. gadadienu?

“Erasmus” 30. gadadiena tiks atzīmēta ar Eiropas, valstu un vietēja līmeņa pasākumu programmu visa gada garumā, kuru atbalstīs un iedvesmos “Erasmus” bijušie dalībnieki. Ar šo pasākumu starpniecību un izmantojot tiešsaistes saziņu ar iedzīvotājiem, Komisija vēlas uzklausīt iedzīvotāju viedokli, kā stiprināt programmu un kā to padarīt noderīgu Eiropas sabiedrībai nākotnē.


Programma “Erasmus+”: otrais darbības gads

“Erasmus+” 2015. gada pārskats sniedz datus par programmas otrajā īstenošanas gadā sasniegto un īsumā apraksta, kā notikumi sabiedrībā ietekmēja “Erasmus+” prioritātes 2015. gadā.

Kādas bija svarīgākās pārmaiņas 2015. gadā?

Programmai “Erasmus+” ir svarīga loma sociālās iekļautības veicināšanā, tostarp attiecībā uz nesen iebraukušajiem bēgļiem un migrantiem. Tagad programmā lielāks uzsvars likts uz viņu izglītības vajadzībām — “Erasmus+” tiešsaistes lingvistiskajam atbalstam tika paredzēti vēl 4 miljoni eiro, kurus nākamo trīs gadu laikā izmantos 100 000 bēgļu labā.

Lielāks uzsvars likts arī uz pasākumiem, kas ar “Erasmus+” darbībām palīdz cīnīties pret radikalizāciju. Izglītībai un jauniešu pasākumiem ir izšķiroša loma sociālās integrācijas sekmēšanā un starpkultūru sapratnes veicināšanā, turklāt tie attīsta piederības sajūtu sabiedrībai. “Erasmus+” finansē, piemēram, tādus projektus, kas palīdz nodrošināt labākas darbam nepieciešamās prasmes jaunatnes darbiniekiem visā Eiropā un kaimiņu reģionos, un kas atbalsta jauniešu iekļaušanu: 2015. gadā aptuveni 28 miljoni eiro tika piešķirti, lai atbalstītu 38 000 jaunatnes darbinieku, kuri piedalījās “Erasmus+” projektos.

“Erasmus+”: 2015. gads ciparos

Vai mobilitāte 2015. gadā palielinājās?

Mobilitātes pasākumu popularitāte 2015. gadā joprojām bija augsta — pieteikumu skaits bija par 10 % lielāks nekā iepriekšējā gadā.

“Erasmus+” darbības otrajā gadā atbalstu 19 600 projektu ietvaros saņēma kopumā 678 000 studentu un mācībspēku no visām izglītības, apmācību un jaunatnes jomām; tiem izmaksāto stipendiju kopsumma bija 2,1 miljards eiro. Tas ir vairāk nekā jebkad agrāk. Pirmo reizi Eiropas augstākās izglītības iestādes varēja pieteikties apmaiņas programmām ar izglītības iestādēm no visas pasaules, kā rezultātā stipendijās tika izmaksāti 110 miljoni eiro, kurus saņēma vairāk nekā 28 000 personas. “Erasmus+” darbības otrajā gadā augstākās izglītības iestāžu starptautiskais konsorcijs izveidoja 32 “Erasmus Mundus” kopīgās maģistrantūras programmas, kas piedāvā ES finansētas stipendijas studentiem no visas pasaules.

Kādi citi ar izglītību, apmācību un jaunatni saistīti projekti saņēma finansējumu 2015. gadā?

Otrā darbības gada laikā “Erasmus+” finansēja vairāk nekā 1900 stratēģiskās partnerības projektu dažādās izglītības, apmācību un jaunatnes nozarēs, savedot kopā aptuveni 11 000 organizāciju gan minēto nozaru ietvaros, gan no citām nozarēm. Projekti bija vērsti uz aktuālākajām nozares problēmām, piemēram, mācīšanas un apmācību kvalitāte, nodarbinātība, jaunās tehnoloģijas un digitālās prasmes, kā arī iekļautības un tolerances sekmēšana.

2015. gadā programma atbalstīja arī 10 jaunus sadarbības projektus starp uzņēmumiem un augstākās izglītības iestādēm ("zināšanu apvienības"), 8 sadarbības projektus starp uzņēmumiem un profesionālās izglītības un apmācības iestādēm ("nozaru prasmju apvienības") un 279 iniciatīvas, kas stiprina izglītības un darba ar jauniešiem sistēmas jaunattīstības valstīs ("spēju veidošanas projekti"), tādos reģionos kā Āzija, Āfrika un Latīņamerika.

Kā programma atbalsta jauniešus no nelabvēlīgas vides?

“Erasmus” apmaiņas programmas ir pieejamas ikvienam. Saskaņā ar programmas mērķi veicināt vienlīdzību un iekļautību programmas pieejamība ir atvieglota cilvēkiem, kuru materiālais stāvoklis, invaliditāte, sociālais statuss, ģeogrāfiskā nošķirtība vai veselības problēmas rada šķēršļus dalībai tajā. Šādas personas ir aptuveni 10 % no mobilitātes programmu dalībniekiem. “Erasmus+” programma kandidātiem no nelabvēlīgas vides paredz papildu finansējumu 100-200 eiro apmērā mēnesī atkarībā no konkrētās valsts. Jau tagad programmas ietvaros īpašas piemaksas saņem 39 000 studentu, kas nāk no nelabvēlīgas vides. Runājot par jauniešu programmām, katrs trešais jauniešu apmaiņu dalībnieks nāk no nelabvēlīgas sociālekonomiskās vides. Eiropas Brīvprātīgo dienestā un jauniešu apmaiņās var piedalīties ikviens, un tās ir bez maksas. Programma sedz brīvprātīgā ceļošanas un dzīvošanas izdevumus un kabatas naudu, kā arī piešķir apdrošināšanas un atlaižu karti.

Kādas bijušas pārmaiņas sporta nozarē?

2015. gadā “Erasmus+ Sport” programmā izraudzīto finansējamo projektu skaits pieauga līdz 53. No tiem 8 projekti bija tieši saistīti ar pirmo Eiropas sporta nedēļu, kamēr pārējie 45 projekti bija veltīti dažādām sporta jomām, īpašu uzmanību vēršot uz veselību veicinošām fiziskajām aktivitātēm un sportistu dubultkarjeru.

Kādi dati ir pieejami par pabeigtajiem “Erasmus+” projektiem?

Pirmie “Erasmus+” mobilitātes projekti tuvojas nobeigumam, un ir pieejama statistika par 2014./2015. akadēmiskajā gadā finansētajiem pasākumiem, kas ir pabeigti. Tā liecina, ka “Erasmus+” studentu mobilitāte jau atkal ir pārspējusi līdzšinējos rekordus — studēt vai mācību praksē devušies vairāk nekā 290 000 mobilo studentu. Trīs valstis, no kurām studēt devušies visvairāk studentu, ir tās pašas, kas iepriekšējos gados: Francija (39 985), Vācija (39 719) un Spānija (36 842). Valstis, kas uzņem visvairāk studentu, ir Spānija (42 537), Vācija (32 871) un Apvienotā Karaliste (30 183). Studentiem izmaksātās stipendijas vidējais apmērs bija 281 eiro mēnesī.

Papildus informācija

IP/17/82

“Erasmus+” (“Erasmus+” 2015. gada pārskats; faktu lapas; videoklipi; pieredzes stāsti, infografikas)

MEMO/17/83


Side Bar