Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Faktu lapa

Jautājumi un atbildes – Komisija atbild Eiropas pilsoņu iniciatīvai par glifosātu un paziņo par zinātnisko novērtējumu lielāku pārredzamību

Strasbūrā, 2017. gada 12. decembrī

Kāpēc Komisija neaizliedza glifosātu?

Pašlaik glifosāta aizliegumam nav ne zinātniska, ne juridiska pamatojuma. Pēc visaptveroša un pārredzama zinātniska procesa, kurā tika publiskots vairāk nekā 6000 zinātniskā novērtējuma lappušu, ES riska novērtējumā tika secināts, ka glifosāts neizraisa vēzi un, ja to izmanto saskaņā ar labu lauksaimniecības praksi, nerada nepieņemamu risku videi. Pēc šīs rūpīgās zinātniskās novērtēšanas, kurā tika aplūkoti visi pieejamie dati par glifosātu, un pēc dalībvalstu pārstāvju 2017. gada 27. novembra pozitīvā balsojuma[1] Komisija šodien pieņēma priekšlikumu par glifosāta apstiprinājuma atjaunošanu uz 5 gadiem.

Kanādas, Japānas, Austrālijas un Jaunzēlandes valsts iestādēs, kā arī Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas un Pasaules Veselības organizācijas rīkotajā apvienotajā sanāksmē par pesticīdu atliekām ir izdarīts tāds pats secinājums. Atšķirīgs viedoklis attiecībā uz iespējamo saikni starp glifosātu un vēža izraisīšanu cilvēkiem ir tikai vienai aģentūrai – Starptautiskajai Vēža izpētes aģentūrai (IARC).

Turklāt ES novērtējumā par glifosāta ietekmi uz vidi nebija nekādu pierādījumu, kas liecinātu par glifosāta izraisītu ekosistēmu degradāciju, ja tas tiek izmantots saskaņā ar atļaujas nosacījumiem un labu lauksaimniecības praksi. Tomēr Komisija pieprasīs, lai dalībvalstis, izvērtējot pieteikumus uz glifosātu saturošu līdzekļu atļauju, pievērš īpašu uzmanību bioloģiskajai daudzveidībai radītajiem riskiem, kā arī tādu lietotāju aizsardzībai, kas nav profesionāļi.

Visbeidzot, Eiropas Komisijai ir juridisks pienākums atbildēt uz apstiprināšanas vai apstiprinājuma atjaunošanas pieteikumiem, ņemot vērā ES riska novērtējuma rezultātus.

Kāds pašlaik ir glifosāta statuss Eiropas Savienībā?

2017. gada 27. novembrī ES dalībvalstis nobalsoja par Komisijas priekšlikumu atjaunot apstiprinājumu uz 5 gadiem, un šodien Komisija šo priekšlikumu ir pieņēmusi. Tas atbilst Komisijas priekšsēdētāja Ž. K. Junkera iniciatīvai apspriest jautājumu kolēģijā vairākas reizes, un šo apspriežu rezultātā priekšlikumā ierosinātais atjaunošanas periods –15 gadi – tika saīsināts līdz 5 gadiem, lai ņemtu vērā Eiropas Parlamenta jaunāko rezolūciju un gūtu pēc iespējas vairāk dalībvalstu atbalstu. Tagad dalībvalstīm būtu vēlreiz jānovērtē visi glifosātu saturošie līdzekļi, kas pieejami to teritorijās.                                                                                                      

Kāpēc 5, nevis 15 gadi?

Lai gan 15 gadi ir laikposms, ko Komisija parasti ierosina darbīgās vielas apstiprinājuma atjaunošanai, ja ir ievēroti visi apstiprināšanas kritēriji, glifosāta gadījums nav parasts.

Nosakot atbilstošu atjaunošanas periodu, papildus Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA), Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) un dalībvalstu ES līmenī veikto glifosāta zinātnisko novērtējumu rezultātiem tika ņemti vērā citi leģitīmi faktori. Lai gan jau ir daudz informācijas par darbīgo vielu glifosātu, par to pastāvīgi lielā daudzumā (salīdzinot ar citām darbīgajām vielām) tiek publicēta papildu informācija.

Tāpēc, lemjot par glifosāta apstiprinājuma perioda ilgumu, Komisija ņēma vērā iespējamo straujo zinātnes un tehnikas attīstību nākotnē, paturot prātā, ka glifosāts ir visplašāk izmantotais herbicīds Eiropas Savienībā.

Komisija ņēma vērā arī jaunākās Eiropas Parlamenta pieņemtās nesaistošās rezolūcijas. Šodien oficiāli pieņemtajā lēmumā arī rūpīgi izvērtēta ceturtā Eiropas pilsoņu iniciatīva.

Kas notiks ar glifosātu saturošiem līdzekļiem, piemēram, “Roundup”? Vai arī tiem automātiski ir piešķirts atļaujas pagarinājums?

Nē. Tas ir dalībvalstu ziņā. Dalībvalstis ir atbildīgas par augu aizsardzības līdzekļu (“pesticīdu”) atļaušanu un izmantošanu to teritorijās.

ES līmenī tiek lemts tikai par darbīgo vielu apstiprinājumu. Atbildības sadalījuma pamatā ir subsidiaritātes princips, un šis sadalījums ņem vērā dalībvalstu atšķirības klimata, lauksaimniecības un vides apstākļos.

Pēc glifosāta apstiprinājuma atjaunošanas dalībvalstīm atkārtoti jānovērtē visi pastāvošie atļautie līdzekļi, kas satur šo darbīgo vielu, piemēram, līdzekli “Roundup”. Ja atļaujas turētāji lūdz valsts iestādes saglabāt izsniegtās atļaujas, dalībvalstis var arī nolemt ieviest ierobežojumus vai aizliegumus attiecībā uz dažām vai visām atļaujām, ja vien to pamato pierādījumi, kas saistīti ar īpašiem apstākļiem to teritorijās.

Kā pesticīdi tiek apstiprināti Eiropas Savienībā:

http://ec.europa.eu/assets/sante/food/plants/pesticides/lop/index.html

Ko Komisija darīs, lai palielinātu publisku piekļuvi nozares pārstāvju iesniegtajiem zinātniskajiem pētījumiem?

Komisija pilnīgi piekrīt, ka zinātnisko novērtējumu un lēmumu pieņemšanas pārredzamībai ir izšķirīga nozīme, lai nodrošinātu uzticēšanos pārtikas nekaitīguma tiesiskajam regulējumam. Tāpēc Komisija līdz 2018. gada pavasarim nāks klajā ar tiesību akta priekšlikumu, kas uzlabos pārredzamību un to pētījumu kvalitāti, kas tiek izmantoti vielu zinātniskajā novērtēšanā. Priekšlikumā tiks ietverti šie un citi svarīgi aspekti, piemēram, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) pārvaldība.

Konkrēti, tajā tiks pētītas iespējas palielināt nozares pasūtīto pētījumu pārredzamību un stiprināt šādu pētījumu veikšanas pārvaldību. Pirms tam tiks rīkota sabiedriskā apspriešana.

Nozares pārstāvju iesniegto un darbīgo vielu novērtēšanai paredzēto pētījumu un citas informācijas būtiska daļa jau ir publiski pieejama. Piemēram, pieejama ir kopsavilkuma dokumentācija, ziņotājas dalībvalsts sagatavotais novērtējuma ziņojums, par kuru EFSA rīko sabiedrisko apspriešanu, visi dalībvalstu ekspertu un sabiedrības komentāri un atbildes uz tiem, salīdzinošās izvērtēšanas ekspertu sanāksmju ziņojumi un EFSA secinājums. Glifosāta gadījumā publiski pieejami ir jau 6000 zinātniskā novērtējuma lappušu.

Vai ir iespējams saņemt publisko finansējumu zinātniskiem pētījumiem par tādiem līdzekļiem kā glifosāts?

Atsevišķi pētījumi izmaksā no vairākiem tūkstošiem līdz vairākiem miljoniem eiro. Komisija paliek uzticīga principam, ka Komisijas pētījumiem, kas palīdzētu nozares uzņēmumiem laist tirgū produktu, publiskie līdzekļi jātērē nebūtu. Tomēr Komisija turpmākajos mēnešos izvērtēs, vai varētu paredzēt inovatīvus risinājumus, piemēram, Eiropas aģentūru īstenotu ad -hoc pētījumu finansēšanu gadījumos, kad pastāv nopietnas šaubas par kādu plaši lietotu vielu. Šādos gadījumos varētu paredzēt arī dalībvalstu publisko iestāžu iesaisti un pētījumu pastiprinātu revidēšanu.

Vai pesticīdu pašreizējais izmantojums Eiropas Savienībā uzskatāms par ilgtspējīgu?

ES politika jau tagad ir vērsta uz to, lai mazinātu atkarību no pesticīdiem un panāktu no pesticīdiem brīvu nākotni, kā pieprasīts Eiropas pilsoņu iniciatīvā “Aizliegt glifosātu un aizsargāt no kaitīgiem pesticīdiem gan cilvēkus, gan vidi”. Minētās pilsoņu iniciatīvas organizētāji aicināja ieviest “ES mērogā obligātus pesticīdu izmantojuma samazināšanas mērķrādītājus, lai nākotnē pesticīdi vairs netiktu izmantoti vispār”.

Par pesticīdu (ilgtspējīgu) izmantošanu savā teritorijā ir atbildīgas un lemj dalībvalstis. Tajā pašā laikā Pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas direktīvas īstenošana[2] ir juceklīga. Kā liecina 2017. gada oktobrī publicētais ziņojums, par spīti tam, ka visas dalībvalstis ir pieņēmušas Nacionālos rīcības plānus pesticīdu jomā — daudzos gadījumos ar ievērojamiem kavējumiem un milzīgām atšķirībām to pilnīgumā un tvērumā — , tikai piecas dalībvalstis [3] ir noteikušas stingrus, izmērāmus mērķrādītājus, no kuriem četri attiecas uz riska mazināšanu, bet viens — uz lietošanas samazinājumu.

Komisija turpina mudināt dalībvalstis īstenot papildu centienus, tostarp veikt profesionālo lietotāju, izplatītāju un konsultantu sertifikāciju un apmācību, ierobežot pesticīdu pārdošanu profesionāliem lietotājiem, atļaujot tos iegādāties vienīgi personām, kurām ir attiecīgs sertifikāts, ieviest stingrus nosacījumus attiecībā uz darbībām ar pesticīdiem un to uzglabāšanu, ieviest izsmidzināšanas iekārtu inspekcijas un vispārēju aizliegumu attiecībā uz izsmidzināšanu no gaisa, panākt pesticīdu lietošanas samazinājumu konkrētās teritorijās, piemēram, sabiedriskajos parkos, nodrošināt ūdens vides aizsardzību un informācijas sniegšanu sabiedrībai.

Nesen pieņemtajā Komisijas paziņojumā par pārtikas un lauksaimniecības nākotni [4] ir atzīta vajadzība atbalstīt Pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas direktīvas mērķus.

Kāda ir integrētās augu aizsardzības (IAA) nozīme?

Pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas direktīvā ir iekļauta prasība dalībvalstīm veicināt tādu augu aizsardzību, kurā ir zems pesticīdu izmantojums, un iespēju robežās dot priekšroku metodēm, kas nav ķīmiskas. Integrētā augu aizsardzība ir direktīvas stūrakmens, taču dalībvalstīs trūkst sistemātiskas kontroles pār to, kā IAA principus ievēro individuālie audzētāji. Lai gan dalībvalstis veic virkni IAA veicināšanas pasākumu, tas ne vienmēr garantē, ka lietotāji faktiski izmanto attiecīgās metodes praksē. Ziņojumā secināts, ka dalībvalstis joprojām nepietiekami izmanto IAA.

Turklāt dalībvalstis vēl nav noteikušas skaidrus kritērijus, ar kuriem nodrošināt to, lai integrētās augu aizsardzības vispārējos principus īstenotu visi profesionālie lietotāji. Šādi kritēriji ir vajadzīgi, lai pārliecinātos par IAA iecerēto iznākumu un pesticīdu izmantošanas kritumu. Ja tas nebūs sasniegts, dalībvalstīm jāīsteno izpildes panākšanas pasākumi.

Kā Komisija palīdzēs dalībvalstīm mazināt pesticīdu ietekmi?

Komisija atbalstīs dalībvalstis tādu metodiku izstādē, ar kurām novērtē atbilstību integrētās augu aizsardzības principiem, ņemot vērā ES lauksaimniecības daudzveidību un subsidiaritātes principu. Augu aizsardzība ar zemu pesticīdu izmantojumu ietver bioloģisko lauksaimniecību, kas tagad aptver 6,2 % no ES lauksaimniecības zemes.

Komisija turklāt cītīgi cenšas palielināt zema riska vielu pieejamību. Kā konkrētu rezultātu var minēt faktu, ka ES apstiprinātu zema riska un/ vai neķīmisku augu aizsardzības vielu skaits kopš 2009. gada ir dubultojies. Lai vēl vairāk palielinātu zema riska vielu pieejamību, Komisija pašreizējā pārskatīšanas programmā prioritāti deva potenciāli zema riska darbīgo vielu novērtēšanai. Līdz ar nesen pieņemto tiesību aktu Komisija precizēja pašreizējos zema riska vielu identifikācijas un apstiprināšanas kritērijus.

Visbeidzot, Komisija turpinās strādāt ar dalībvalstīm un izplatīt īstenošanas paraugprakses piemērus, organizējot darba grupas un apmācības. Programmā “Labāka apmācība nekaitīgai pārtikai” par prioritāti ir izvirzīts uzdevums stiprināt dalībvalstu spēju izprast un īstenot pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas principus.

Pēc pārskatītu nacionālo rīcības plānu pieņemšanas un tiklīdz Komisijai būs pieejama atjaunināta informācija gan no Komisijas veiktajām revīzijām, gan no citiem avotiem, Komisija 2019. gadā sagatavos jaunu ziņojumu par pesticīdu izmantošanu.

Kā tiks mērīts padarītais Pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas direktīvas īstenošanā?

Lai uzraudzītu pesticīdu lietošanas riska mazināšanas tendences ES mērogā, Komisija papildus spēkā esošajiem valsts mēroga riska rādītājiem noteiks saskaņotus riska rādītājus. Šie rādītāji dos iespēju Komisijai noteikt pasākumu rezultativitāti, novērtējot nākotnes politikas variantus.

Plašāka informācija

Eiropas pilsoņu iniciatīva “Aizliegt glifosātu un aizsargāt no kaitīgiem pesticīdiem gan cilvēkus, gan vidi

Paziņojums presei: Glifosāts. Komisija atbild uz Eiropas pilsoņu iniciatīvu un paziņo par lielāku pārredzamību zinātniskajos novērtējumos

[1] Pārsūdzības komitejas 2017. gada 27. novembra sēdē tika panākts pozitīvs dalībvalstu atzinums: 18 no tām (65,71 % no ES iedzīvotāju skaita) nobalsoja par atjaunošanu, 9 (32,26 %) balsoja pret un 1 valsts (2,02 %) atturējās.

[2] https://ec.europa.eu/food/plant/pesticides/sustainable_use_pesticides_en

[3] Četrām dalībvalstīm ir riska mazināšanas mērķrādītāji (Beļģija, Dānija, Grieķija un Vācija), savukārt vienai (Francija) — lietošanas samazinājuma mērķrādītājs.

[4] COM (2017) 713.

MEMO/17/5192

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar