Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Faktu lapa

Jautājumi un atbildes: Komisija nāk klajā ar ceļvedi Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanai

Briselē, 2017. gada 6. decembrī

Komisija nāk klajā ar ceļvedi Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanai

Kādi ir pasākumu kopuma elementi?

Kāpēc pasākumu kopums tiek iesniegts tagad?

Ar šo pasākumu kopumu tiek īstenota priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera 2017. gada runā par stāvokli Savienībā paustā apņemšanās nākt klajā ar konkrētiem turpmākiem pasākumiem, kas ļautu vēl vairāk padziļināt Eiropas ekonomisko un monetāro savienību (EMS).

Balstoties uz redzējumu, kas izklāstīts piecu priekšsēdētāju 2015. gada jūnija ziņojumā un 2017. gada pavasara pārdomu dokumentos par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu un ES finanšu nākotni, Eiropas Komisija nāk klajā ar ceļvedi ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanai, tostarp nosakot konkrētus pasākumus, kas jāveic nākamajos 18 mēnešos. Pasākumu kopuma ietvaros tiek iesniegtas arī vairākas iniciatīvas. Vispārējais mērķis ir līdz 2025. gadam palielināt Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības vienotību, efektivitāti un demokrātisko pārskatatbildību.

Stabilā atlabšana ES un eurozonas ekonomikās un izaugsme visās dalībvalstīs, kā arī fakts, ka bezdarbs ir sasniedzis zemāko līmeni kopš 2008. gada un ekonomikas sentimenta rādītājs ir visaugstākais kopš 2000. gada, rada iespējas veikt reformas, kas nepieciešamas, lai panāktu vienotāku, efektīvāku un demokrātiskāku EMS: jumts jālabo, kamēr vēl spīd saule.

Šīs pozitīvās norises apstiprina arī šodien publicētā Eirobarometra zibensaptauja par eurozonu, kurā 64 % respondentu atzīst, ka euro viņu valstij nāk par labu, — tas ir augstākais rādītājs kopš euro banknošu un monētu ieviešanas 2002. gadā.

Šodien ierosinātais pasākumu kopums ir daļa no Komisijas priekšsēdētāja Junkera plašāka Vienotākas, stiprākas un demokrātiskākas Savienības ceļveža un Eiropadomes priekšsēdētāja Donalda Tuska Vadītāju programmas, kas iesniegta, gatavojoties 2019. gada 9. maija sanāksmei Sibiu, kurā būtu jāpieņem svarīgi lēmumi par Eiropas nākotni.

Šis pasākumu kopums, kura pamatā ir arī idejas, ar ko nācis klajā Eiropas Parlaments un Francijas prezidents Emanuels Makrons savā Sorbonnas runā septembrī, ir iesniegta pirms iekļaujošā Eurosamita, kurš notiks 2017. gada 15. decembrī un kurā ES vadītāji tiksies uz pirmajām apspriedēm par turpmākajiem veicamajiem pasākumiem, kā arī pirms īpašās sanāksmes, kura plānota 2018. gada 28. un 29. jūnijā, lai pieņemtu konkrētus lēmumus.

Kāpēc ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšana ir svarīga?

Pēdējos gados ir pausti daudzi viedokļi par ekonomiskās un monetārās savienības pabeigšanu. Viedokļi var atšķirties, bet pastāv plaša vienprātība par nepieciešamību panākt turpmāku progresu. Ļoti būtisku ieguldījumu ir devis arī Eiropas Parlaments un Eirogupā notikušās svarīgās diskusijas.

EMS padziļināšana ir līdzeklis šāda mērķa sasniegšanai: lielāka nodarbinātība, izaugsme, ieguldījumi, sociālais taisnīgums un makroekonomikas stabilitāte. Vienotā valūta sniedz aizsardzību un iespējas Eiropas iedzīvotājiem, turklāt spēcīga un stabila eurozona ir svarīga gan tās dalībniekiem, gan ES kopumā.

Ekonomikas un finanšu krīze, kas nesākās eurozonā, atklāja dažus trūkumus Eiropas EMS institucionālajā struktūrā. Pateicoties vērienīgām institucionālām reformām, tagad EMS ir spēcīgāka nekā jebkad iepriekš, taču tās arhitektūra joprojām nav pabeigta. Šodien izklāstītais ceļvedis Eiropas EMS padziļināšanai atspoguļo atlikušās problēmas un nosaka turpmāko virzību.

EMS padziļināšana ir viena no galvenajām priekšsēdētāja Junkera vadītās Komisijas prioritātēm, kas izklāstītas viņa politikas pamatnostādnēs. Šī pasākumu kopuma ietvaros tiek iesniegtas arī vairākas jaunas iniciatīvas. Tie nav nedz pirmie, nedz arī pēdējie soļi Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanā, bet tiem ir arī svarīga nozīme kopējā darbībā.

Ceļvedis ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanai

Kāds ir Komisijas iecerētais grafiks?

Paredzams, ka, pamatojoties uz Vadītāju programmu, tuvākajos mēnešos tiks pieņemti konkrēti lēmumi. Komisija uzskata, ka būtu jāvienojas par ceļvedi, kurā vajadzētu ietvert vairākus pasākumus, kas jāveic nākamajos 18 mēnešos. Tie ir apkopoti Paziņojuma par turpmākajiem pasākumiem Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanai beigās.

Lai gan progress ir panākts visās šajās jomās, svarīgi būs noteikt skaidru virzienu 2019.–2024. gadam, lai līdz 2025. gadam paplašinātu Eiropas ekonomisko un monetāro savienību. Tādējādi Komisijas iesniegtais ceļvedis atgādina arī par galvenajiem pasākumiem, kas joprojām būs nepieciešami pēc 2019. gada, pamatojoties uz pārdomu dokumentu par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu. Šiem pasākumiem vajadzētu būt iekļautiem kopējā vienošanās dokumentā, kas jānoslēdz līdz 2018. gada vidum.

Eiropas monetārais fonds

Kāpēc Komisija ierosina izveidot Eiropas Monetāro fondu?

Kopš 2012. gada Eiropas Stabilizācijas mehānismam (ESM) ir bijusi izšķiroša nozīme, lai palīdzētu dalībvalstīm vai nu atjaunot, vai saglabāt piekļuvi valsts obligāciju tirgiem. Tas ir palīdzējis nodrošināt visas eurozonas stabilitāti.

Lai gan krīzes laikā pastāvošā spiediena dēļ tika izveidota starpvaldību struktūra, jau tobrīd bija skaidrs, ka to varētu sasniegt arī ES Līgumu ietvaros.

Nostiprināts institucionālais pamats palīdzēs radīt jaunas sinerģijas, jo īpaši attiecībā uz ES finanšu līdzekļu pārredzamību, juridisko pārbaudi un efektivitāti. Tas var arī palīdzēt vēl vairāk uzlabot sadarbību ar Eiropas Komisiju un demokrātisko pārskatatbildību attiecībā pret Eiropas Parlamentu.

Komisijas mērķis ir balstīties uz iedibināto ESM struktūru un izveidot jaunu Eiropas Monetāro fondu (EMF) kā stabilu krīzes pārvarēšanas struktūru, kas cieši nostiprināta Savienības tiesiskajā regulējumā. Tas jau bija paredzēts piecu priekšsēdētāju ziņojumā, turklāt uz to ir aicinājis arī Eiropas Parlaments.

Kādas būs EMF funkcijas un iespējas?

EMF nomainīs ESM, kura pašreizējās finansiālās un institucionālās struktūras kopumā tiks saglabātas, vienlaikus uzlabojot tā efektivitāti, pārredzamību un demokrātisko pārskatatbildību un respektējot valstu parlamentu lomu.

EMF turpinās sniegt finanšu stabilitātes atbalstu dalībvalstīm, kurām tas nepieciešams, piesaistīt līdzekļus, emitējot kapitāla tirgus instrumentus, un iesaistīties naudas tirgus darījumos. Turklāt priekšlikumā ir iekļauti jauni elementi.

  1. EMF varēs sniegt atbalstu vienotajam noregulējuma fondam (VNF), darbojoties kā pēdējās instances aizdevējs un galu galā aizsargājot nodokļu maksātājus maz ticamā gadījumā, ja VNF nebūs pietiekamu resursu, lai nodrošinātu grūtībās nonākušu banku pienācīgu noregulēšanu. Par šāda atbalsta mehānisma izveidi, kam vidējā termiņā vajadzētu būt fiskāli neitrālam, dalībvalstis jau vienojās 2013. gadā.
  2. Priekšlikums ietver ātrākas lēmumu pieņemšanas iespēju konkrētās steidzamās situācijās, paredzot paplašinātu kvalificētu vairākumu, kam nepieciešami 85 % balsu, savukārt vienprātības balsojums tiktu saglabāts attiecībā uz visiem galvenajiem lēmumiem, kam ir finansiāla ietekme.
  3. Priekšlikums paredz kopā ar Eiropas Komisiju īstenotu tiešāku ESM iesaisti finansiālās palīdzības programmu pārvaldībā.
  4. Priekšlikums attiecas uz EMF iespēju izstrādāt jaunus finanšu instrumentus, kas varētu būt īpaši lietderīgi iespējama stabilizācijas mehānisma atbalstam nākotnē.

Vai EMF būs piekļuve tādiem pašiem finanšu līdzekļiem kā ESM?

EMF balstīsies uz ESM pašreizējām finansiālajām un institucionālajām struktūrām. Tas nozīmē, ka Eiropas Monetārā fonda finansiālais potenciāls reaģēšanai uz krīzēm būs tāds pats kā Eiropas Stabilizācijas mehānismam pieejamais un kopējā aizdošanas kapacitāte būs EUR 500 miljardi. Tāpat kā gadījumā ar ESM EMF valdei būtu jāspēj palielināt šo aizdošanas kapacitāti, ja tā uzskata, ka šāds palielinājums ir piemērots fonda mērķu īstenošanai.

Kādi būs nākamie pasākumi?

Iniciatīva tiek iesniegta kā priekšlikums Padomes regulai saskaņā ar LESD 352. pantu. Eiropas Parlaments, kuram jādod sava piekrišana, un Padome tiek aicināti pieņemt šo priekšlikumu līdz 2019. gada vidum.

Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību būtības integrēšana Savienības tiesiskajā regulējumā, ņemot vērā atbilstošo elastīgumu, kas iestrādāts Stabilitātes un izaugsmes paktā un ko Komisija noteikusi kopš 2015. gada janvāra

Kāpēc Komisija to ierosina?

Tāpat kā attiecībā uz ESM, 2012. gada lēmums izveidot Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību (zināms arī kā “fiskālais pakts”) kā starpvaldību līgumu ir jāaplūko krīzes kontekstā. Tomēr jau toreiz pēc Eiropas Parlamenta un Komisijas prasības 25 parakstītājas dalībvalstis[1]uzņēmās juridiskās saistības Līguma būtību integrēt Savienības tiesību aktos piecus gadus pēc tā stāšanās spēkā, proti, 2018. gada 1. janvārī (sk. Līguma 16. pantu). Eiropas Parlaments ir vēlreiz aicinājis to darīt.

Priekšlikuma pamatojums ir tāds, ka starpvaldību instrumentu integrēšana Savienības tiesiskajā regulējumā uzlabos to demokrātisko leģitimitāti, vienkāršos tiesisko regulējumu un mazinās dublēšanās risku.

Līguma integrēšana Eiropas Savienības tiesību aktos nodrošinās nepārtrauktu un uzlabotu uzraudzību ES kopējās ekonomikas pārvaldības sistēmas ietvaros. Priekšlikumā tiek ņemta vērā atbilstošais elastīgums, kas iestrādāts Stabilitātes un izaugsmes paktā un ko Komisija noteikusi kopš 2015. gada janvāra, un tādējādi tas pilnībā atbilst spēkā esošajiem noteikumiem, kas ietverti primārajos un sekundārajos tiesību aktos.

Visbeidzot, priekšlikumā ir saglabāta līdzšinējā prakse, saskaņā ar kuru Eiropas Parlaments katru gadu rīko starpparlamentāras sanāksmes.

Kādi būs nākamie pasākumi?

Priekšlikums par fiskālā pakta integrēšanu Savienības tiesiskajā regulējumā tiek iesniegts kā Padomes direktīva saskaņā ar LESD 126. panta 14. punkta otro daļu. Eiropas Parlaments, ar ko nepieciešams konsultēties, un Padome tiek aicināti pieņemt šo priekšlikumu līdz 2019. gada vidum.

Jauni budžeta instrumenti stabilai eurozonai Savienības ietvaros

Komisija iesniedz Paziņojumu par jauniem budžeta instrumentiem stabilai eurozonai Savienības ietvaros. Paziņojumā ir norādītas četras īpašas funkcijas, kas ir būtiskas ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanai, un ierosināti konkrēti turpmākie pasākumi attiecībā uz katru no tām. Ierosinātie instrumenti ir savstarpēji cieši saistīti un darbosies kopā ar Eiropas pusgadu.

  1. Atbalsts valstu reformām, izmantojot jaunu reformu īstenošanas instrumentu un tehnisko palīdzību pēc dalībvalstu pieprasījuma.
  2. Īpašs konverģences mehānisms tām dalībvalstīm, kuras gatavojas pievienoties eurozonai.
  3. Atbalsts banku savienībai, izmantojot EMF/ESM, kā izskaidrots iepriekš .
  4. Stabilizācijas mehānisms, ko var izmantot investīciju apjomu saglabāšanai lielu asimetrisku satricinājumu gadījumā.

Lai šie instrumenti būtu efektīvi un ar maksimālu ietekmi arī attiecībā uz nodokļu maksātājiem, tie ir jāizstrādā un jāattīsta pilnīgā sinerģijā ar ES tagadnes un nākotnes finansēm. Dažas darbības ir paredzētas laikposmam no 2018. līdz 2020. gadam. Citas paredzētas 2018. gada maijā kā daļa no Komisijas priekšlikumiem nākamajai daudzgadu finanšu shēmai.

Eiropas Parlaments un Padome ir aicināti līdz 2018. gada vidum pieņemt priekšlikumu Strukturālo reformu atbalsta programmas stiprināšanai un izmaiņas Kopīgo noteikumu regulā, kā arī vienoties par kopīgu atbalsta mehānismu vienotajam noregulējuma fondam.

Eiropas Parlaments un Padome tiek aicināti līdz 2019. gada vidum (saistībā ar priekšlikumiem nākamajai daudzgadu finanšu shēmai pēc 2020. gada) pieņemt priekšlikumus par strukturālo reformu atbalstu, īpašu konverģences mehānismu dalībvalstīm, kas nav eurozonas dalībnieces, un stabilizācijas mehānismu.

Atbalsts valstu reformām

Kādi ir Komisijas priekšlikumi?

Komisija paredz divus papildu pasākumus: 1) reformu īstenošanas instrumentu, lai atbalstītu dalībvalstu reformu saistības; 2) tehnisko atbalstu konkrētām darbībām pēc dalībvalstu lūguma.

Attiecībā uz laikposmu pēc 2020. gada Komisija 2018. gada maijā nāks klajā ar sīki izstrādātiem priekšlikumiem, kas būs daļa no tās priekšlikumiem nākamajai daudzgadu finanšu shēmai.

Komisija plāno jau 2018.–2020. gadā izstrādāt dažas no šīm idejām divos veidos.

Pirmkārt, lai izmēģinājuma posmā pārbaudītu ideju par reformu īstenošanas instrumentu, tā ierosina īstenot mērķtiecīgas izmaiņas Kopīgo noteikumu regulā, ar ko reglamentē ES strukturālos un investīciju fondus (ESIF). Tās dos dalībvalstīm iespēju daļu no ES fondu snieguma rezerves izmantot Eiropas pusgada procesā apzināto reformu īstenošanas atbalstam.

Otrkārt, Komisija ierosina palielināt visām dalībvalstīm pieejamo tehnisko palīdzību un izveidot īpašu darbplūsmu dalībvalstīm, kas nav eurozonas dalībnieces un gatavojas pievienoties eurozonai. Šo divu iemeslu dēļ Komisija ierosina divkāršot esošās un nesen izveidotās Strukturālo reformu atbalsta programmas (SRAP) kapacitāti, lai līdz 2020. gadam no tās pieejamais finansējums sasniegtu EUR 300 miljonus.

Kā jaunais reformu īstenošanas instruments atbalstīs reformas Eiropas pusgada procesa ietvaros? Kā par reformām vienosies?

Pēc 2020. gada jaunais reformu īstenošanas instruments varētu darboties šādi.

  1. Reformas ierosinātu pašas dalībvalstis savās valsts reformu programmās, ņemot vērā Eiropas pusgada procesā konstatētās problēmas.
  2. Tam sekotu strukturēts dialogs starp Komisiju un attiecīgo dalībvalsti, lai noslēgtu reformu saistību paketi, kas ietver vairākas reformas, kuras jāīsteno trīs gadu laikā.
  3. Dalībvalstis iesniegtu sīki izstrādātu pasākumu kopumu, īstenošanas atskaites punktus un pabeigšanas grafiku, kā arī ziņotu par progresu un valsts reformu programmu Eiropas pusgada ietvaros.
  4. Par otru reformu kopumu varētu vienoties vēlākā posmā, piemēram, pēc jaunievēlētas valdības pieprasījuma.
  5. Tiktu izstrādāti kritēriji, pēc kuriem novērtēt dažādos atskaites punktos panākto progresu. Šis novērtējums kalpotu par pamatu, lai novērtētu finansiālo atbalstu.

Kas ir domāts ar tehnisko palīdzību pēc dalībvalstu pieprasījuma?

2017. gada sākumā pēc Komisijas priekšlikuma Eiropas Parlaments un Padome vienojās par Strukturālo reformu atbalsta programmu (SRAP).
Šī programma tagad pilnībā darbojas, un to īsteno Komisijas Strukturālo reformu atbalsta dienests.

SRAP mērķis ir finansēt konkrētām vajadzībām pielāgotu tehnisko palīdzību dalībvalstīm, lai palīdzētu tām izpildīt reformu plānus. Atbalsts ir pieejams visām ES dalībvalstīm, to nosaka pieprasījums, un tam nav nepieciešams līdzfinansējums.

Pirmās atsauksmes liecina, ka pieprasījums ievērojami pārsniedz SRAP pieejamās summas. Komisija ierosina līdz 2020. gadam ievērojami uzlabot tehnisko palīdzību, kas tiek sniegta SRAP ietvaros. Tā arī ierosinās šīs darbības turpināt pēc 2020. gada.

Atbalsts dalībvalstīm, kuras gatavojas pievienoties eurozonai

Kādi ir Komisijas priekšlikumi?

Laikposmam no 2018. līdz 2020. gadam Komisija ierosina izveidot īpašu darba plūsmu Strukturālo reformu atbalsta programmas ietvaros, lai sniegtu mērķorientētu atbalstu dalībvalstīm, kuras gatavojas pievienoties eurozonai.

Tas tiks sniegts pēc pieprasījuma un aptvers visus politikas virzienus, kas var palīdzēt sasniegt augstu konverģences pakāpi, piemēram, publisko finanšu pārvaldība, uzņēmējdarbības vide, finanšu sektors, darba un produktu tirgi un valsts pārvalde.

Ieinteresētās dalībvalstis var arī nolemt daļu no sava tehniskās palīdzības budžeta Eiropas strukturālo un investīciju fondu ietvaros pārdalīt projektiem, ko atbalstīs ar Strukturālo reformu atbalsta dienesta starpniecību.

Attiecībā uz laikposmu pēc 2020. gada Komisija ierosinās izveidot īpašu konverģences mehānismu Strukturālo reformu atbalsta programmas turpmāko pasākumu ietvaros.

Šāds atbalsts nemaina formālos euro ieviešanas kritērijus un nav atkarīgs no oficiālā procesa euro ieviešanai, uz kuru attiecas īpaša ziņošanas sistēma.

Atbalsta mehānisms banku savienībai

Kādi ir Komisijas priekšlikumi?

Atbalsta mehānisms tiktu izmantots vienīgi kā pēdējās instances garantija bankas noregulējuma gadījumā, ja vienotā noregulējuma fonda pieejamie resursi nebūtu pietiekami. Šodien ierosinātā pasākumu kopuma ietvaros Komisija ierosina, ka turpmākais Eiropas Monetārais fonds nodrošina kredītlīniju vai garantijas vienotajam noregulējuma fondam (sk. arī iepriekš).

Kāpēc Komisija ierosina, ka Eiropas Monetārais fonds kalpos par banku savienības atbalsta mehānismu?

Atbalsta mehānisma izveide vienotajam noregulējuma fondam (VNF) nodrošinās, ka ir pieejams finansējums, lai sekmētu grūtībās nonākušu banku pienācīgu noregulēšanu gadījumā, ja VNF nav nepieciešamo resursu. Par atbalsta mehānismu principā vienošanās tika panākta jau 2013. gadā.

Pastāv plaša vienprātība par to, ka Eiropas Stabilizācijas mehānisms — turpmākais Eiropas Monetārais fonds — vislabāk spēj sniegt atbalstu kredītlīniju vai garantiju veidā vienotajam noregulējuma fondam. Tas ir risinājums, kam būs atbilstošs apmērs un kas būs viegli pieejams. Turklāt tam ir aizdošanas spējas, tirgus darbības zināšanas un kredītspēja, kas nepieciešami, lai efektīvi pildītu kopīgā atbalsta mehānisma funkciju.

Turklāt ir ierosināts īpašs režīms, lai ņemtu vērā to dalībvalstu intereses, kas nav eurozonas dalībnieces un kas ir pievienojušās banku savienībai, nodrošinot, ka vienādās situācijās banku savienības ietvaros tiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme.

Vai nodokļu maksātāji atkal būs spiesti maksāt par grūtībās nonākušu banku noregulēšanu?

Nē. Gluži pretēji, priekšlikums palīdzēs aizsargāt nodokļu maksātājus pat lielākā mērā nekā šobrīd.

EMF kalpos par vienotā noregulējuma fonda atbalsta mehānismu, kas izmantojams kā galējais līdzeklis. Ja būs nepieciešams izmantot šo funkciju, EMF uzticamā veidā sniegs papildu līdzekļus īsā termiņā.

Visas iemaksas no EMF vienotajā noregulējuma fondā tiks atgūtas no banku nozares. Tas nodrošina, ka nodokļu maksātājiem nebūs jāsedz izmaksas, kas saistītas ar grūtībās nonākušu banku noregulēšanu. Galu galā maksās banku nozare, tādējādi šis atbalsta mehānisms publisko finanšu ziņā laika gaitā kļūs neitrāls.

Atbalsta mehānisma izveide vēl vairāk pastiprinās uzticību Eiropas banku sistēmai un Vienotā noregulējuma valdes veiktajām darbībām. Savukārt tas faktiski samazinātu iespējamību, ka īstenosies situācija, kurā atbalsta mehānisms tiktu izmantots.

Stabilizācijas mehānisms

Kāpēc ir nepieciešams stabilizācijas mehānisms?

Pēc monetārās politikas apvienošanas vienotās valūtas zonā makroekonomikas politikas instrumenti, kas pieejami iesaistītajām dalībvalstīm, vairs nav tādi paši. Lai gan katra valsts ir atšķirīga un ekonomikas apjoms un struktūra ietekmē iespējamību tikt pakļautai satricinājumiem, krīze atklāja atsevišķām eurozonas dalībvalstīm pieejamo līdzekļu ierobežojumus attiecībā uz spēju absorbēt lielu asimetrisku satricinājumu ietekmi, savukārt dažas dalībvalstis zaudēja piekļuvi tirgiem, kas bija vajadzīga, lai sevi finansētu. Vairākos gadījumos tas izraisīja ilgstošu recesiju un negatīvu papildu ietekmi uz citām dalībvalstīm.

Stabilizācijas mehānisms Eiropas līmenī dotu iespēju ātri aktivizēt resursus dalībvalstu vajadzībām lielu asimetrisku satricinājumu gadījumā, lai papildinātu valstu budžetu lomu. Tas palīdzētu mazināt lielu asimetrisku satricinājumu ietekmi, aizsargāt investīcijas lejupslīdes gadījumā un novērst negatīvu papildu seku risku. Šie jautājumi jau tika aplūkoti piecu priekšsēdētāju ziņojumā.

Pastāv dažādi veidi, kā veidot stabilizācijas mehānismu. Pārdomu dokumentā par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu tika izklāstīti trīs risinājumi: Eiropas līmeņa investīciju aizsardzības shēma, ar ko atbalsta plānotās un iepriekš noteiktās investīcijas, piemēram, infrastruktūras vai prasmju jomā, kas pretējā gadījumā varētu tikt atceltas vai pārceltas; Eiropas bezdarbnieku pārapdrošināšanas shēma, kas darbojas kā pārapdrošināšanas fonds valstu shēmām; fonds “nebaltai dienai”, kurā varētu regulāri uzkrāt līdzekļus no dalībvalstīm un no kura izmaksas tiktu veiktas uz iepriekš noteikta pamata. Visiem šiem risinājumiem ir savas priekšrocības, un laika gaitā tos var arī apvienot.

Kādi ir Komisijas priekšlikumi?

Piecu priekšsēdētāju ziņojumā un pārdomu dokumentā par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu tika noteikti svarīgi principi, kas paliek spēkā: stabilizācijas instrumentam vajadzētu samazināt bezrūpīgas rīcības risku, un tas nedrīkstētu izraisīt pastāvīgus pārskaitījumus; tam jābūt stingri pakļautiem skaidriem kritērijiem un pārdomātai politikai, jo īpaši tādai, kas rada lielāku konverģenci eurozonā; tam jābūt izstrādātam ES tiesiskā regulējuma ietvaros; tam jābūt atvērtam un pārredzamam attiecībā uz visām dalībvalstīm; turklāt tas nedrīkst dublēt Eiropas stabilitātes mehānisma — turpmākā Eiropas Monetārā fonda — kā krīzes pārvarēšanas instrumenta lomu.

Šāds mehānisms papildinātu stabilizācijas lomu, ko pilda valstu budžeti. Tāpēc dalībvalstīm ir jāturpina veidot un saglabāt atbilstošas fiskālās rezerves, jo īpaši labvēlīgos apstākļos, kā paredzēts Stabilitātes un izaugsmes paktā. Lejupslīdes gadījumā dalībvalstis vispirms izmantotu savus valsts automātiskos stabilizatorus un diskrecionāro fiskālo politiku atbilstoši paktam.

Komisija savā šodienas paziņojumā paredz stabilizācijas mehānismu, kas apvienotu dažādus finansējuma avotus ES līmenī, lai saglabātu valstu investīciju līmeni lielu asimetrisku satricinājumu gadījumā. Tas atbilst nozīmei, kādu šī Komisija piešķir investīcijām kā ilgtermiņa izaugsmes virzītājspēkam, turklāt notiktu ātrāka aktivizēšana salīdzinājumā ar citiem risinājumiem, kas apspriesti pārdomu dokumentā par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu. Principā tikai dalībvalstīm, kuras laikposmā pirms liela asimetriska satricinājuma atbilst ES uzraudzības sistēmai, vajadzētu būt tiesīgām saņemt piekļuvi.

Liela asimetriska satricinājuma gadījumā un atkarībā no skaidriem atbilstības kritērijiem un iepriekš noteikta aktivizēšanas mehānisma attiecīgā dalībvalsts automātiski saņemtu atbalstu, kas varētu būt aizdevumu un dotāciju apvienojums.

  • ES budžets un Eiropas Monetārais fonds varētu sniegt aizdevumus, kurus garantē ES budžets.
  • ES budžets varētu sniegt ierobežotu ikgadēju budžetā paredzētu dotāciju atbalstu.
  • Šo atbalsta funkciju varētu papildināt apdrošināšanas mehānisms, kura pamatā ir dalībvalstu brīvprātīgi ieguldījumi.

Laika gaitā varētu izstrādāt vairākus no šiem elementiem.

Šis stabilizācijas mehānisms ir paredzēts eurozonai un atvērts visiem, kas vēlas piedalīties. Attiecībā uz laikposmu pēc 2020. gada Komisija 2018. gada maijā iesniegs priekšlikumu, kas ietilps tās priekšlikumos nākamajai daudzgadu finanšu shēmai.

Eiropas ekonomikas un finanšu ministrs

Kāpēc Komisija atbalsta Eiropas ekonomikas un finanšu ministra amata izveidi?

Pašreizējā EMS institucionālā struktūra ir sarežģīta, turklāt atbildība par ekonomisko, fiskālo, strukturālo un finanšu politiku ir sadalīta starp dažādām struktūrām dažādos tiesiskajos regulējumos un pārraudzības sistēmās. Eiropas ekonomikas un finanšu ministra amata izveide varētu palīdzēt veicināt ES ekonomikas politikas veidošanas lielāku saskaņotību, efektivitāti, pārredzamību un demokrātisko pārskatatbildību.

Ministrs varētu sekmēt Savienības un eurozonas ekonomiku vispārējās intereses gan iekšējā, gan pasaules līmenī un veicinātu ekonomikas politikas koordinēšanu un īstenošanu, apvienojot esošos pienākumus un pieejamo zinātību. Ministrs atskaitītos Eiropas Parlamentam un iesaistītos arī regulārā dialogā ar dalībvalstu parlamentiem.

Ideja izveidot Eiropas ekonomikas un finanšu ministra amatu jau tika apspriesta pārdomu dokumentā par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu, un Eiropas Parlaments to aicināja īstenot 2017. gada 16. februāra rezolūcijā, savukārt idejas par pilnas slodzes Eurogrupas priekšsēdētāja amatu jau tika apspriestas 2011. gada oktobra Eurosamitā un ierosinātas piecu priekšsēdētāju 2015. gada ziņojumā.

Kāda būtu Eiropas ekonomikas un finanšu ministra loma?

Eiropas ekonomikas un finanšu ministrs varētu pildīt Komisijas priekšsēdētāja vietnieka pienākumus, vadīt Eurogrupu, pārraudzīt jaunā Eiropas Monetārā fonda darbu un atskaitīties Eiropas Parlamentam. Ministrs nedublētu pašreizējās funkcijas vai kompetences. Gluži pretēji, ministrs rīkotos, lai radītu sinerģiju starp esošajiem birojiem, lai veicinātu efektīvāku ekonomikas pārvaldību ES un eurozonā.

Paziņojumā paredzētā amata pienākumu apvienošana, saskaņā ar kuru Eiropas ekonomikas un finanšu ministrs vienlaikus ir Komisijas loceklis un Eurogrupas priekšsēdētājs, jau ir iespējama saskaņā ar spēkā esošajiem Līgumiem. Protokola Nr. 14 par Eurogrupu, kas pievienots Līgumiem, 2. pantā ir paredzēts: “To dalībvalstu ministri, kuru naudas vienība ir euro, ar šo dalībvalstu vairākumu uz divarpus gadiem ievēl priekšsēdētāju.”

Kādi būtu Eiropas ekonomikas un finanšu ministra pienākumi un funkcijas?

Komisija šodien iesniedz pārskatu par iespējamām funkcijām. Ministram varētu uzticēt pienākumus palīdzēt stiprināt ES ekonomikas politikas veidošanas vispārējo saskaņotību un efektivitāti. Tas papildinātu un atvieglotu valstu kompetenču īstenošanu, tostarp to sadarbībā ES līmenī, neskarot valstu prerogatīvas un nedublējot valstu funkcijas.

Ministrs būs atbildīgs par ES un eurozonas ekonomiku vispārējo interešu sekmēšanu, darbojoties kā galvenais sarunu partneris attiecībā pret ES iestādēm un struktūrām, dalībvalstīm un plašāku sabiedrību. Šī loma aptvers sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, ja ministrs varētu, piemēram, pārstāvēt ES starptautisko finanšu iestāžu sanāksmēs.

Ministrs veicinās un atbalstīs reformu koordināciju un īstenošanu dalībvalstīs. Ministrs būs atbildīgs arī par to, lai noteiktu atbilstīgu fiskālo politiku eurozonai kopumā. Visbeidzot, ministrs varētu koordinēt attiecīgo ES un eurozonas budžeta instrumentu izmantošanu, lai maksimāli palielinātu to lietderību un efektivitāti, īstenojot ES politikas prioritātes.

Kādi būs nākamie pasākumi?

Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi apsvērt idejas, kas iekļautas šajā pasākumu kopumā, lai līdz 2019. gada vidum panāktu kopīgu izpratni par Eiropas ekonomikas un finanšu ministra uzdevumiem un funkcijām.

Eiropas ekonomikas un finanšu ministra amatu varētu izveidot secīgos posmos spēkā esošo Līgumu noteikumu ietvaros.

  • Ministra kā Komisijas priekšsēdētāja vietnieka lomu varētu ieviest nākamās Komisijas iecelšanas laikā, sākot no 2019. gada novembra.
  • Eurogrupa varētu neformāli vienoties par ministra ievēlēšanu sava priekšsēdētāja amatā uz diviem pilnvaru termiņiem pēc kārtas, lai tā mandātu saskaņotu ar Komisijas mandātu.

[1] Austrija, Beļģija, Bulgārija, Kipra, Vācija, Dānija, Igaunija, Spānija, Francija, Grieķija, Ungārija, Itālija, Īrija, Lietuva, Luksemburga, Latvija, Malta, Nīderlande, Portugāle, Polija, Rumānija, Zviedrija, Somija, Slovēnija un Slovākija

MEMO/17/5006

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar