Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Faktu lapa

Jautājumi un atbildes – Starptautiskā diena vardarbības pret sievietēm izskaušanai

Briselē, 2017. gada 24. novembrī

Ko Komisija dara, lai apkarotu seksuālu uzmākšanos?

PAZIŅOJUMS/17/4848

 

Ko Komisija dara, lai apkarotu seksuālu uzmākšanos?

Komisija 2017. gadā ir īpaši pievērsusies cīņai pret vardarbību pret sievietēm visā Eiropas Savienībā un pašlaik īsteno kampaņu sociālajos plašsaziņas līdzekļos, lai palielinātu informētību un ieņemtu skaidru nostāju pret vardarbību, kas vērsta pret sievietēm.

Komisija finansē konkrētus projektus, lai strādātu pie prevencijas, informētības palielināšanas un konkrētām darbībām, piemēram, nodrošinot to, ka visi speciālisti, kuri palīdz šīm sievietēm, ir labi apmācīti, patiecoties 15 miljonu eiro lielam finansējumam. Sievietēm jāvar paļauties uz to, ka viņu balsis tiks nopietni uzklausītas; tas savukārt paaugstinās varbūtību, ka viņas ziņos par uzmākšanos vai seksuālu vardarbību.

Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu (sk. paziņojumu), Padome 2017. gada maijā pieņēma lēmumu parakstīt Eiropas Padomes Stambulas konvenciju. Stambulas konvencija ir juridiski saistošs līgums, kura mērķis ir apkarot vardarbību pret sievietēm un meitenēm, novērst vardarbību, aizsargāt cietušās personas un izbeigt seksuālā vardarbībā vainojamu personu nesodāmību. Komisija ir spērusi pirmo svarīgo soli, lai Eiropas Savienībai uzliktu pienākumu kļūt par konvencijas pilnvērtīgu līgumslēdzēju pusi atbilstīgi starptautiskajām tiesībām. Pašlaik tiek risinātas sarunas par noslēgšanas lēmumu, kas Eiropas Savienībai ļaus ratificēt minēto konvenciju. Pirms Padome var pieņemt noslēgšanas lēmumu, Eiropas Parlamentam ir jādod piekrišana tam, ka ES noslēdz līgumu.

Finansējums ir pieejams arī citās jomās. Ar programmu Erasmus+ tiek atbalstīti izglītības iestāžu projekti un partnerības, kuru mērķis ir izskaut diskrimināciju dzimuma dēļ, kā arī projekti, kas novērš ar dzimumu saistītu vardarbību sportā, piemēram, projekts VOICE (BALSS) (Balsis patiesības un cieņas labā – seksuālas vardarbības apkarošana Eiropas sportā, uzklausot cietušos).

Ko Komisija dara iekšējā mērogā, lai aizsargātu savus darbiniekus?

Komisijā ir nulles tolerances politika attiecībā uz visa veida vardarbību. Saskaņā ar mūsu iekšējiem noteikumiem visiem mūsu darbiniekiem ir jāuzvedas godprātīgi, un ir aizliegta jebkāda veida uzmākšanās.

Kopš 2006. gada mēs esam ieviesuši pasākumus, lai Eiropas Komisijā nepieļautu visa veida uzmākšanos. Nesen pieņemtajā daudzveidības un iekļautības stratēģijā šie pasākumi ir vēl vairāk pastiprināti un ietver vēl citus preventīvus pasākumus.

Nepiedienīgas uzvedības gadījumā mums ir strikti noteikumi un procedūras, kas iedrošina cilvēkus izteikties – izmantojot vai nu neformālus, vai oficiālus kanālus.

Mūsu personāla nodaļā strādā kolēģu grupa, kuras uzdevums ir izskatīt jebkuru sūdzību un vajadzības gadījumā veikt izmeklēšanu.

Nesenie notikumi visā pasaulē ir radījuši jautājumus par seksuālas uzmākšanās gadījumiem arī Eiropā – tostarp Eiropas iestādēs. Vai Komisija dara pietiekami daudz?

Mēs rādām piemēru un tāpēc apņemamies panākt vēl lielākus uzlabojumus. Mēs pārskatīsim mūsu iekšējos noteikumus, jo īpaši, lai kodificētu jauno judikatūru. Mūsu mērķis ir panākt, ka 2018. gada laikā tiek ieviesta jauna, atjaunināta politika uzmākšanās nepieļaušanai.

Runāsim atklāti – pat viens vienīgs uzmākšanās gadījums ir par daudz. Tāpēc Komisija turpinās savas preventīvās darbības un arī turpmāk sekmēs savstarpējās cieņas ievērošanu darba vidē. Arī turpmāk tiks veiktas oficiālas izmeklēšanas un noteiktas sankcijas, kad vien tas ir vajadzīgs.

Kā vardarbībā cietušie tiek aizsargāti un atbalstīti?

Direktīvā par cietušo tiesībām kopš 2015. gada novembra ir izklāstīts saistošu tiesību kopums attiecībā uz noziedzīgos nodarījumos cietušajiem, kā arī skaidri, ES dalībvalstīm adresēti pienākumi nodrošināt šīs tiesības praksē. Šajos noteikumos atzīts, ka personas, kuras cietušas ar dzimumu saistītā vardarbībā un no vardarbības ģimenē, ir īpaši neaizsargātas. Cietušajiem ir tiesības uz aizsardzību un piekļuvi atbalsta dienestiem atbilstīgi viņu vajadzībām. (sk. IP/15/6095 un factsheet).

Pateicoties ES noteikumiem par aizsardzības rīkojumu atzīšanu, personas, kuras cietušas no vardarbības ģimenē, ir arī vēl lielākā mērā aizsargātas, ceļojot no vienas ES valsts uz otru. Šos noteikumus veido direktīva un regula.

Ir ieviesti arī noteikumi par kompensāciju noziedzīgos nodarījumos cietušajiem. Saskaņā ar Kompensāciju direktīvu personas, kas citā ES dalībvalstī ir cietušas ar nodomu izdarītos un vardarbīgos noziedzīgos nodarījumos, var saņemt taisnīgu kompensāciju no valsts, kurā izdarīts noziedzīgais nodarījums.

Kas ir darīts ES līmenī, lai izskaustu cilvēku tirdzniecību?

Lielais vairums Eiropas Savienībā reģistrētās cilvēku tirdzniecības upuru ir sievietes un meitenes (80 %). ES atzīst, ka sieviešu tirdzniecība ir pret sievietēm vērstas vardarbības veids, un ir pieņēmusi visaptverošu tiesisko un politisko satvaru, lai to izskaustu. Direktīvā par cilvēku tirdzniecības novēršanu ir ietverti noteikumi par cietušo personu aizsardzību un par to, kā nepieļaut, ka vairāk cilvēku kļūst par cietušajiem. ES Stratēģija cilvēku tirdzniecības izskaušanai 2012.–2016. gadā papildina šos tiesību aktus ar vairākām darbībām, tostarp tādām, kas galvenokārt pievēršas cilvēku tirdzniecības dzimumu dimensijai. Šīs stratēģijas ietvaros Komisija 2016. gada martā publicēja pētījumu par cilvēku tirdzniecības dzimumu dimensiju. Komisija 2016. gadā arī pieņēma pirmo ziņojumu par gūtajiem panākumiem cīņā pret cilvēku tirdzniecību, kurā ietverti secinājumi attiecībā uz sievietēm un meitenēm.

Komisija drīzumā publicēs savus prioritāros pasākumus, kuru mērķis ir novērst cilvēku tirdzniecību. Minēto pasākumu pamatā būs pašreizējais darbs, un ar tiem izvērtēs panākumus, kas gūti ES stratēģijas 2012.–2016. gadam īstenošanā, un nodrošinās centienu turpināšanu, tostarp ņemot vērā dzimumu aspektu, koordināciju ar ieinteresētajām personām un zināšanu bāzes palielināšanu.

Kādi dati tiek vākti, lai labāk izprastu šo fenomenu?

Efektīvai politikas veidošanai ir nepieciešami precīzi un salīdzināmi dati par vardarbību, kas saistīta ar dzimumu.

Pirmais ES mēroga apsekojums par sieviešu piedzīvotu dažāda veida vardarbību, kuru veica Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA), liecina, ka Eiropā joprojām ir plaši izplatīta vardarbība pret sievietēm. Apsekojumā tika konstatēts, ka katra trešā sieviete savas dzīves laikā ir bijusi fiziskas un/vai seksuālas vardarbības upuris un ka 55 % sieviešu ir saskārušās ar seksuālu uzmākšanos.

Lai tālāk attīstītu Pamattiesību aģentūras veikto apsekojumu, Komisija ir sākusi izstrādāt jaunu ES mēroga apsekojumu par tādas vardarbības izplatību, kas saistīta ar dzimumu; šo apsekojumu koordinē Eiropas Savienības Statistikas birojs Eurostat, un tajā ir iesaistītas valstu statistikas iestādes. Pēc izmēģinājuma posma, kas paredzēts 2018. gadā, apsekojums tiks veikts 2019. un 2020. gadā. Turklāt Eurostat apkopo noziedzības statistiku par paziņoto incidentu skaitu saistībā ar – gan vīriešu, gan sieviešu – tīšām slepkavībām, izvarošanas gadījumiem un seksuāliem uzbrukumiem. Šie dati liecina, ka daudzās dalībvalstīs vairāk nekā pusi no visām noslepkavotajām sievietēm ir nogalinājis intīmo attiecību partneris, radinieks vai ģimenes loceklis.

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts ir izstrādājis metodes un rādītāju kopumu sieviešu dzimumorgānu kropļošanas riska novērtējumam. Šī aģentūra arī izstrādājusi veidu, kā sava dzimumu līdztiesības indeksa ietvaros mērīt ar dzimumu saistītas vardarbības problēmu.

Eiropas Komisija arī publicēja pētījumu „Ar dzimumu saistīta vardarbība sportā”. Pētījumā ir aplūkots tiesiskais un politiskais satvars dalībvalstīs un sniegts atbilstošs pārskats. Tajā ir apzināti vairāki paraugprakses piemēri ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanai sportā un izklāstīti Komisijai, dalībvalstīm un sporta organizācijām adresēti ieteikumi par turpmākām darbībām, tostarp ieteikums, ka sporta jomas darbiniekiem, kuri agrāk izdarījuši pārkāpumus, Eiropas Savienībā būtu jāliedz pildīt jebkādus pienākumus sporta vidē.

Kā Eiropas Savienība novērš ar dzimumu saistītu vardarbību savas patvēruma politikas jomā?

Saistībā ar pašreizējo kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reformu Eiropas Komisija ir ierosinājusi pastiprināt noteikumus, kuri attiecas uz neaizsargātiem pieteikuma iesniedzējiem. Šajā sakarā ir paredzēti vērienīgāki noteikumi neaizsargātības novērtēšanai, kā arī pienākums dalībvalstīm ņemt vērā īpašās vajadzības, kādas ir pieteikuma iesniedzējām, kas ir piedzīvojušas ar dzimumu saistītu kaitējumu. Stingrāko noteikumu mērķis ir arī nodrošināt, ka patvēruma meklētājiem ir piekļuve medicīniskajai aprūpei, juridiskajam atbalstam, pienācīgām pēctraumas konsultācijām un psihosociālajai aprūpei. Priekšlikums jaunajai Patvēruma procedūras regulai iestājas par dzimumu specifikai pielāgotu starptautisko aizsardzību. Piemēram, sievietēm būtu jādod reāla iespēja tikt intervētām atsevišķi no viņu laulātā vai citiem ģimenes locekļiem. Ja iespējams, būtu jānodrošina, ka viņām palīdz tulces un medicīnas speciālistes, it īpaši tad, ja šīs sievietes varētu būt cietušas ar dzimumu saistītas vardarbības dēļ.

Turklāt Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO) ir izstrādājis vairākus rīkus, lai nodrošinātu tiesību normu efektīvu īstenošanu attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar dzimumu.

Ko ES dara, lai palīdzētu veicināt dzimumu līdztiesību ārpus Eiropas Savienības?

Eiropas Savienība ir noteikusi sieviešu cilvēktiesības un dzimumu līdztiesību par vienu no pamatelementiem visos savos ārpolitikas virzienos. Tā dara visu iespējamo, lai emancipētu sievietes un meitenes un stiprinātu viņu iespējas paust viedokli, un visur pasaulē aizstāvētu viņu politiskās, sociālās un ekonomiskās tiesības.

ES Dzimumu līdztiesības rīcības plāns 2016.–2020. gadam, Stratēģiskā iesaiste dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam un ES globālā stratēģija veido vispārējo satvaru ES darbībām un sadarbībai ar partnervalstīm, starptautiskajām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām un privāto sektoru. ES Dzimumu līdztiesības rīcības plānā 2016.–2020. gadam ir noteikts vērienīgs mērķis, proti, līdz 2020. gadam integrēt dzimumu līdztiesības aspektu 85 % no visām jaunajām ES iniciatīvām; Progress ir nenoliedzams – 92 % visu jauno iniciatīvu, kuras pieņemtas ES ārpolitikas jomā, un aptuveni 60 % visu jauno iniciatīvu, kas pieņemtas ES starptautiskās sadarbības un attīstības darba jomā, ir noteiktas kā tādas, kuru mērķis galvenokārt vai ievērojamā apmērā ir sekmēt dzimumu līdztiesību un/vai pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm. Eiropas Komisija 2016. gadā atvēlēja 419 miljonus eiro konkrētiem pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm.

Tā kā dzimumu līdztiesība caurvij visu Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ir ļoti svarīga visu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai, Eiropas Savienība sniegs savu artavu šajā būtiskajā attīstības procesa dzinējspēkā, koncentrējoties arī uz konkrētām darbībām, ar kurām apkaro un novērš jebkāda veida vardarbību pret sievietēm un meitenēm, mainot ES un tās dalībvalstu institucionālo kultūru, lai īstenotu saistības, un atbalstot partnervalstis, lai radītu visām meitenēm un sievietēm tādu vidi, kas dotu viņām vairāk iespēju īstenot savas tiesības. Nesen pieņemtais Eiropas Konsenss par attīstību ir daļa no vispārējās atbildes uz 2030. gada programmu, un tajā ir atkārtoti apstiprināta ES apņemšanās prioritārā kārtā visās darbības jomās veicināt dzimumu līdztiesību, sieviešu un meiteņu tiesības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu viņām, kā arī nodrošināt dzimumu aspekta iekļaušanu visos mūsu politikas virzienos un programmās.

Mēs jo īpaši ieguldīsim līdzekļus to sieviešu un meiteņu atbalstam visur pasaulē, kuru tiesības tiek pārkāptas, jo viņām ir liegta izglītība un nav piekļuves darba tirgum un politiskajai dzīvei, un kuras vienlaikus saskaras ar nevienlīdzīgiem noteikumiem un tiesību aktiem mantojuma, pilsonības vai zemes īpašumtiesību jomā. 2017. gadā mēs sniegsim konkrētu atbalstu vardarbībā cietušajiem, kuri dzīvo visattālākajos un nestabilākajos reģionos. Šajā nolūkā ES kopā ar ANO uzsāka iniciatīvu „Spotlight (Fokusā), kurai piešķirts 500 miljonu eiro finansējums un kuras mērķis ir izskaust visu veidu vardarbību pret sievietēm un meitenēm.

Īstenojot programmu „Sievietes, miers un drošība”, Eiropas Savienība arī ir pirmajās rindās cīņā par dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm konfliktu situācijās. Mēs rīkojamies, lai īstenotu ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1325 par sievietēm, mieru un drošību un tai sekojošās septiņas rezolūcijas.

Mēs cieši sadarbojamies ar ANO un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām visur pasaulē attiecībā uz nepieciešamību panākt to, ka sievietes ir pienācīgi iesaistītas konfliktu novēršanā un pēckonflikta situācijās (tostarp piedalās miera procesos), kā arī centienos apkarot visu veidu vardarbību pret sievietēm, tostarp ar dzimumu saistītu vardarbību un seksuālu vardarbību konfliktos.

ES aktīvi sadarbojas ar partnervalstīm daudzpusējos forumos, lai konsekventi sekmētu dzimumu jautājumu izskatīšanu, jo īpaši ANO Sieviešu statusa komisijas ikgadējās sesijās un ANO Cilvēktiesību padomes reizi ceturksnī notiekošajās sesijās, kas ir svarīgākie ANO forumi politikas veidošanas jomā.

Mēs sistemātiski izvirzām dzimumu jautājumus politiskajos dialogos, cilvēktiesību dialogos/apakškomitejās, neoficiālās darba grupās un diskusijās ar partnervalstīm par cilvēktiesībām. Dzimumu līdztiesība ir iekļauta kā viena no galvenajām prioritātēm jaunajās valstu stratēģijās 2016.–2020. gadam par cilvēktiesībām un demokrātiju. Turklāt ES nāk klajā ar politiskiem demaršiem, ieņem politiskas nostājas un finansē darbības, kuru mērķis ir novērst sieviešu un meiteņu nevienlīdzību un diskrimināciju. Dzimumu jautājumi ir lielā mērā ietverti mūsu politikas virzienos un programmās attiecībā uz vēlēšanu novērošanu, pārejas tiesiskumu, cilvēktiesību aizstāvjiem un Starptautisko Krimināltiesu.

Ko ES dara, lai aizsargātu sievietes humanitāro krīžu apstākļos?

Konflikti un dabas katastrofas dažādi skar sievietes, meitenes, zēnus un vīriešus. Nozīmīgs piemērs ir ES finansētie humānās palīdzības projekti visā pasaulē, kuri ir pielāgoti atšķirīgajām zēnu, vīriešu, sieviešu un meiteņu vajadzībām. Visos projektos tiek ņemts vērā dzimums, lai nodrošinātu maksimālu efektu, kā rezultātā palīdzību saņem tie, kuriem tā visvairāk vajadzīga. Lai nodrošinātu to, ka humānās palīdzības pasākumi apmierina sieviešu un meiteņu īpašās vajadzības, visos ES finansētajos humānās palīdzības projektos tiek veicināta sieviešu un meiteņu perspektīvas ievērošana.

Eiropas Komisijas pieeja jautājumiem par dzimumu un ar dzimumu saistītai vardarbībai humānās palīdzības jomā ir izklāstīta politikas dokumentā „Dzimumu līdztiesība humānajā palīdzībā – dažādas vajadzības, pielāgota palīdzība”. Šī pieeja ir tālāk izstrādāta dokumentā „Alternatīvā aizsardzība: aizsardzības rezultātu uzlabošana nolūkā samazināt riskus humanitāro krīžu skartajiem cilvēkiem”. ES arī ieviesa dzimuma un vecuma rādītāju – rīku, ar ko izvērtē, cik lielā mērā ES finansētajos humānās palīdzības pasākumos tiek ņemts vērā cilvēku dzimums un vecums.

Veicot mērķtiecīgas darbības un īstenojot spēju veidošanas pasākumus, ES reaģē uz humanitārajās krīzēs konstatējamo vardarbību, kas saistīta ar dzimumu. 2016. gadā ES atbalstīja 62 humānās palīdzības projektus, kas saistīti ar dzimumu vardarbību. Šo projektu kopējais finansējums ir gandrīz 24,5 miljoni eiro, un tie nāks par labu 3,4 miljoniem sieviešu, meiteņu, zēnu un vīriešu visā pasaulē. Kopš 2014. gada Eiropas Savienība ir izdevusi vairāk nekā 1 miljonu eiro gadā par projektiem, kas palīdz veidot humānās palīdzības sistēmas spējas tikt galā ar vardarbību, kas saistīta ar dzimumu. ES ir aktīva dalībniece globālajā iniciatīvā „Aicinājums rīkoties, lai ārkārtas situācijās aizsargātu pret vardarbību, kas saistīta ar dzimumu”.

ES arī atbalsta to, lai īstenotu Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW) un Pekinas deklarāciju un rīcības platformu, kā arī Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību (ICPD) rīcības programmu.

Eiropas Savienībai ir ļoti būtiski, ka tiek iesaistīti arī nevalstiski dalībnieki. Mēs cieši sadarbojamies ar pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, ir īpaši ar sieviešu organizācijām, privātiem fondiem, privāto sektoru un viņu interešu aizstāvjiem. Tas palīdzēs novērst dzimumu nelīdztiesības pamatcēloņus – trūkstošo piekļuvi finanšu un materiāliem resursiem, nevienlīdzīgās varas attiecības, diskrimināciju, stigmatizāciju, dzimumu stereotipus un vardarbību.

 

 

 

MEMO/17/4849

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar