Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Faktu lapa

rescEU: Eiropas Komisija ierosina stiprināt ES katastrofu pārvarēšanas spējas: Jautājumi un atbildes

Briselē, 2017. gada 23. novembrī

Eiropas Komisija ir iesniegusi priekšlikumu kopumu, kura mērķis ir stiprināt ES civilās aizsardzības reaģēšanas spējas un palīdzēt Eiropā sekmīgāk tikt galā ar dabas katastrofām.

Šis priekšlikums papildina dalībvalstīs pastāvošās katastrofu reaģēšanas sistēmas, izveidojot īpašu operatīvo spēju rezervi Savienības līmenī — rescEU — un stiprinot sagatavotības un novēršanas pasākumus. Konkrēti, tā uzmanības centrā ir divas galvenās jomas: rescEU sistēmas izveide, lai palielinātu ES pieejamās kopējās reaģēšanas spējas un ieguldītu vairāk līdzekļu katastrofu novēršanā un sagatavotībā.

Kāpēc Komisija šobrīd ierosina rescEU kā jaunu iniciatīvu?

Katastrofas Eiropā notiek aizvien biežāk un kļūst sarežģītākas. Klimata pārmaiņu sekas un mainīgie riski pēdējos gados ir smagi skāruši daudzas valstis. Eiropas Savienība ir saskārusies ar lielu skaitu katastrofu, kurās zaudētas dzīvības un kuras radījušas arī citas kaitīgas sekas iedzīvotājiem, uzņēmumiem, kopienām un videi. Dabas katastrofās Eiropā 2017. gadā vien gāja bojā 200 cilvēki. Arī ekonomiskās izmaksas ir milzīgas: Eiropā 2016. gadā tika apzināti zaudējumi gandrīz EUR 10 miljardu apmērā. ES ir jāreaģē uz šo problēmu un iedzīvotāji labāk jāaizsargā no katastrofām.

Pašreizējie ES instrumenti reaģēšanai uz katastrofām ir ierobežoti un bieži vien nespēj sniegt dalībvalstīm palīdzību, ko tās lūdz krīzes laikā, vai to sniegt pietiekami ātri. To izskaidro apstāklis, ka pašreizējā ES Civilās aizsardzības mehānisma pamatā ir brīvprātīga sistēma, un tas, kādus papildu resursus dalībvalstis var piedāvāt citai valstij vajadzības gadījumā.

rescEU darbosies praksē?

rescEU būtībā ir resursu rezerve, ko izmanto gadījumā, ja dalībvalstis pašas nevar tikt galā ar katastrofu un pieprasa ES palīdzību, kas būtu jāsniedz ātri. Visas rescEU izmaksas un spējas pilnībā segs ES finansējums, un Komisijai būs operatīvā kontrole pār šiem resursiem un tiesības lemt par to izmantošanu.

Krīzes situācijā tas darbotos šādi:

1) dalībvalsts pieņem lēmumu iedarbināt ES Civilās aizsardzības mehānismu, lai pieprasītu atbalstu gadījumā, ja to pārņēmusi krīze (to var darīt arī citas valstis un starptautiskas organizācijas). Skaidrības labad: Eiropas Komisija pati nevar iedarbināt Civilās aizsardzības mehānismu;

2) Komisijas ārkārtas reaģēšanas un koordinācijas centrs, kas atrodas Briselē un darbojas nepārtraukti, uzrauga un pārvalda informācijas apmaiņas sistēmu, ko visas ES dalībvalstis izmanto, lai pieprasītu palīdzību un norādītu nepieciešamo atbalstu. Nekavējoties pēc palīdzības pieprasījuma saņemšanas par to tiek informētas visas valstis, kas piedalās mehānismā;

3) Ja rezervē iekļautās spējas nav pietiekamas, lai reaģētu uz katastrofu, Komisija var pieņemt lēmumu izmantot savas rescEU spējas, lai atbalstītu dalībvalstu centienus. Šādas spējas pastāvēs četrās darbības jomās; ugunsdzēšanas lidaparāti, lieljaudas sūknēšanas iekārtas plūdu gadījumiem, meklēšanas un glābšanas spējas pilsētvidei, lauka hospitāļi un neatliekamā medicīniskā palīdzība.

4) Tiklīdz ir identificēts vajadzīgais atbalsts, to nosūta uz katastrofas skarto valsti. Komisija saglabā operatīvo kontroli pār rescEU resursiem. Operācijas laikā skartā valsts nodrošinātu, ka darbības, kurās izmanto rescEU spējas, tiek veiktas atbilstīgi operatīvās izvietošanas noteikumiem, kas saskaņoti ar Komisiju.

Kā ES atbalstīs dalībvalstu solidaritāti, Eiropas Civilās aizsardzības rezervē izmantojot valstu spējas?

Priekšlikumā ir iekļauti vairāki jauni noteikumi, kas palīdzēs dalībvalstīm palielināt esošās spējas un vairāk ieguldīt Eiropas Civilās aizsardzības rezervē:

  1. Dalībvalstis saņems vērienīgu ES līdzfinansējumu 75% apmērā, lai uzlabotu savas valsts spējas. Tad tās kļūs par daļu no Eiropas Civilās aizsardzības rezerves un būs pieejamas, lai reaģētu uz katastrofām.
  2. Ja spējas būs vajadzīgas, lai reaģētu uz katastrofu citā dalībvalstī, ES līdzfinansēs to resursu izvietošanas izmaksas, kas ietilpst ES Civilās aizsardzības rezervē. ES līdzfinansējums attiecībā uz resursiem, ko dalībvalstis iekļaus Eiropas Civilās aizsardzības rezervē, būs 75 % apmērā no darbības izmaksām, ja tos izmanto ES teritorijā vai iesaistītā valstī. Pašlaik no ES budžeta sedz tikai transporta izmaksu daļu, bet ne darbības izmaksas. Tomēr lielākajā daļā operāciju ceļš no punkta A līdz punktam B nav visdārgākais: darbības izmaksas ir daudz lielākas nekā transporta izmaksas. Piemēram, izmaksas liela lauka hospitāļa pārvietošanai ir tikai neliela daļa no tā darbības izmaksām, kas ir aptuveni EUR 6 miljoni mēnesī. Arī lidmašīnas pārlidojums no Francijas uz Portugāli ir lēts salīdzinājumā ar izmaksām, tur vairākas dienas darbojoties.
  3. Lai atbalstītu visus civilās aizsardzības jomā Eiropā iesaistītos dalībniekus, tiks izveidots ES civilās aizsardzības zināšanu tīkls. Tas ļaus visiem katastrofu reaģēšanā iesaistītajiem pārzināt aktualitātes un izmantot “vienotu tehnisko valodu”.
  4. Komisija strādās kopā ar dalībvalstīm, lai gādātu, ka ar struktūrfondu atbalstu veiktie ieguldījumi ir nodrošināti pret katastrofām. Tas nozīmē, ka ieguldījumu veikšanā būs jāņem vērā dalībvalstu sniegtais riska novērtējums. Turklāt Komisijai būs pilnvaras pieprasīt valstu riska pārvaldības un sagatavotības plānus, uzraudzīt to īstenošanu un sniegt ieteikumus dalībvalstu ieguldījumiem novēršanā un sagatavotībā. Ilgtermiņā tas ir efektīvākais veids, kā palīdzēt dalībvalstīm mazināt zudumus un celt to spējas katastrofu novēršanā, sagatavotībā un reaģēšanā uz tām.

Eiropas Civilās aizsardzības rezerve: cik lieli resursi un no kurām valstīm?

Eiropas Civilās aizsardzības rezerve tiek veidota, balstoties uz jau pastāvošās „Eiropas ārkārtas reaģēšanas spējām”, kas tika izveidotas 2014. gada oktobrī un plašāk pazīstamas kā brīvprātīgā rezerve”. Rezervē pašlaik iekļautas vairāk nekā 90 reaģēšanas spējas no 20 dažādām iesaistītajām valstīm. Pārskats ir pieejams šeit. Tie ietver tādus resursus kā ugunsdzēšanas vienības un lidaparāti, plūdu ierobežošanas un ūdens attīrīšanas iekārtas, ķīmiskā, bioloģiskā, radioaktīvā un kodolapdraudējuma atklāšanas un paraugu testēšanas spējas. Tomēr, ņemot vērā to, ka katastrofas notiek vienlaikus, arvien biežāk un sarežģītākas, pieredze liecina, ka šīs spējas nav pietiekamas.

Komisija stiprinās Eiropas Civilās aizsardzības rezervi, sniedzot palielinātu Savienības finansējumu dalībvalstīm, lai segtu rezervē iekļauto resursu pielāgojumu, remonta un ekspluatācijas izmaksas. Tas nodrošinātu papildu stimulu, lai dalībvalstis savas spējas iekļautu Eiropas Civilās aizsardzības rezervē.

Vai šī struktūra attieksies arī uz Civilās aizsardzības mehānisma iedarbināšanu ārpus ES?

Priekšlikumā uzmanība lielā mērā ir pievērsta tam, lai stiprinātu ES un dalībvalstu kolektīvo spēju reaģēt uz katastrofām pašu mājās.

Gadījumos, kad ES Civilās aizsardzības mehānisms iedarbināts ārpus ES un iesaistīto valstu teritorijas, tas turpinās nodrošināt Savienības saskaņotu reaģēšanu atbilstīgi jau spēkā esošiem tiesību aktiem, kā arī finansējot 75 % no Eiropas Civilās aizsardzības rezervē iakļauto resursu transporta izmaksām.

Arī ES Civilās aizsardzības mehānismā iesaistītās valstis (Islande, Norvēģija, Serbija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne un Turcija) gūs labumu no jaunajām iespējām, ko piedāvā rescEU.

Kā priekšlikums uzlabo sagatavotību un novēršanu?

Novēršana un sagatavotība ir būtiski elementi iedarbīgai reaģēšanai uz dabas katastrofām. Ieguldījumi katastrofu novēršanā nes acīmredzamu labumu - glābj dzīvības un iztikas līdzekļus, kā arī mazina ekonomisko un fizisko kaitējumu. Priekšlikums katastrofu novēršanu un riska mazināšanu norāda kā plānošanas centrālu elementu un integrē riska novērtēšanu un mazināšanu ES fondu izlietojumā.

ES ierosina to īstenot:

  • iesaistot dalībvalstis rūpīgākā risku novērtēšanā un plānošanā, lai nodrošinātu reālu sagatavotību un novēršanas spējas. Piemēram, ja ir zināms, ka kāds apgabals ir pakļauts plūdu riskam, mums būtu jāpārliecinās, ka mājas, uzņēmumi un vide ir atbilstīgi aizsargāti. Vai, ja zinām, ka nomaļos lauku apvidos, kas pakļauti meža ugunsgrēku riskam, nepieciešams ieviest sagatavotības plānus, lai varētu viņiem palīdzēt evakuēties;

  • Nodrošinot, ka labākie pieejamie Eiropas eksperti tiek apmācīti kopā. Resursiem un vienībām vajadzētu viegli līdzdarboties pāri robežām un būt izvietotiem tuvu vietām, kur var notikt katastrofas. Tas attiecas arī uz zināšanu un iepriekšējās katastrofās gūtās pieredzes apmaiņu. Visi šie aspekti tiks veicināti ES Civilās aizsardzības zināšanu tīkla ietvaros.

Dalībvalstīm būs jāsagatavo novēršanas un sagatavotības plāni, kurus Komisija pārskatīs, lai palīdzētu tām dalībvalstīm, kurām ir nepieciešams papildu atbalsts.

Cik reizes pēdējo divu gadu laikā ir iedarbināts ES Civilās aizsardzības mehānisms?

Pēdējo divu gadu laikā (2016.-2017.gadā) mehānisms ir iedarbināts pavisam 56 reizes ­ gan ES teritorijā, gan ārpus tās.

Ja tiks panākta vienošanās ar Parlamentu un Padomi, cik izmaksās Komisijas priekšlikums?

Šā priekšlikuma ietekme uz budžetu tiek lēsta papildus 280 miljonu EUR apmērā atlikušajā DFS periodā (2018.–2020. gadā).

 

MEMO/17/4732

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar