Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Faktu lapa

ES uzņemas līdera lomu ar vērienīgu rīcību tīrākām un drošākām jūrām

Malta, 2017. gada 5. oktobrī

ES uzņemas līdera lomu ar vērienīgu rīcību tīrākām un drošākām jūrām

Konferencē "Mūsu okeāns”, ko ES rīko Maltā (5.–6. oktobrī), Eiropas Savienība ir uzņēmusies veikt 36 konkrētas darbības, lai veicinātu veselīgākas, tīrākas, drošākas jūras. Šie paziņojumi, kuru vērtība sasniedz 550 miljonus eiro un kuri ietver aktivitātes visā pasaulē, apliecina nelokāmu ES apņemšanos uzlabot jūru stāvokli un ietver pozitīvu un pamudinošu signālu pārējai pasaulei (valdībām un privātajam sektoram) pastiprināt pūliņus un atrisināt arvien pieaugošās okeānu problēmas, sākot no plastmasas atkritumu radīta piesārņojuma, noziedzīgām darbībām jūrā un beidzot ar jūras floras un faunas aizsardzību un klimata pārmaiņu ietekmi.

36 saistības, kuras uzņēmusies ES, aprakstītas sīkāk tepat tālāk.

Jūru drošība ir pasaules tirdzniecības un labklājības pamats, bet tā ir apdraudēta — to apdraud gan dabas katastrofas, gan bruņoti konflikti, pirātu uzbrukumi un nelikumīga tirdzniecība. Lai padarītu mūsu okeānus drošākus, Eiropas Savienība paziņoja par šādiem pasākumiem:

  • 37,5 miljoni eiro jūras satiksmes drošības nodrošināšanai un pirātisma apkarošanai Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē un Indijas okeānā. Līdzekļus izmantos četras reģionālas organizācijas (IGAD, COMESA, EAC un IOC) sadarbībā ar UNODC, Interpolu un FAO. Papildus reģionālam mehānismam, kas paredzēts koordinācijai un informācijas apmaiņai jūras satiksmes jomā, ar programmu tiks atbalstītas alternatīvu iztikas iespēju iniciatīvas Somālijas piekrastes pirātisma zonās, izmeklēšanas spējas valsts un reģionālā līmenī, cietumu reformas, kriminālvajāšanas un tiesu iestāžu spējas, nelikumīgu finanšu plūsmu apturēšana, cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā arī daudzi citi uzdevumi jūras satiksmes jomā;
  • 4 miljoni eiro investīciju satelītnovērošanas programmā (“Copernicus”) 2017. gadā, lai palīdzētu ES aģentūrām un ES dalībvalstīm uzraudzīt naftas piesārņojumu un lielapmēra komerciālo zveju (tostarp apkarot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju) Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Vidusjūrā, Baltijas jūrā, Ziemeļjūrā, Melnajā jūrā, Klusajā okeānā un ap Kanāriju salām. Ar “Copernicus” tiks ieviesti arī jauni pakalpojumi, ar kuriem tiek atbalstīta tiesībaizsardzība un navigācijas drošība ledāju klātajās teritorijās;
  • arī turpmāk tiks sniegts atbalsts jūras satiksmes drošībai Gvinejas līcī, tostarp, izmantojot Gvinejas līča starpreģionālo tīklu un sākot divas jaunas programmas: SWAIMS (Support to West Africa Integrated Maritime Security – Atbalsts Rietumāfrikas integrētajai jūras satiksmes drošībai) programmu, kuras budžets ir 29 miljoni eiro, un programmu, kas paredzēta ostu drošības uzlabošanai Rietumāfrikā un Centrālāfrikā, 8,5 miljonu eiro vērtībā;
  • 1 miljons eiro 2017. gadā, lai atbalstītu ES jūrlietu pārvaldības iestāžu IKT sistēmu modernizāciju un vienkāršotu to savstarpējo sadarbību. Turklāt Eiropas Savienība paziņoja, ka tā sniegs 80 000 eiro, lai sekmētu sadarbību starp krasta apsardzes iestādēm Eiropā;
  • 2017. gada septembrī sāks darboties uzraudzības instrumenta prototips, kas konstatē iekraušanu kuģos, lai noteiktu cilvēka darbības apmērus jūrā. Šis rīks "neidentificētu jūras objektu meklēšanai", īsāk SUMO (Search for Unidentified Maritime Objects), ir programmatūra, kas automātiski analizē satelītdatus, kuri ir saņemti no attēlveidošanas radariem, lai pat mākoņainā laikā vai naktī atrastu neliela izmēra laivas, kas ir pat tikai vienu metru garas. Rīks SUMO ir atklātā pirmkoda programmatūra, jo nolūks ir sekmēt tā izmantošanu lietotāju un izstrādātāju vidū un vienkāršot starptautisko sadarbību kuģu maršrutu kartēšanā, kuģu satiksmes intensitātes uzraudzībā, piesārņojošu kuģu identificēšanā, zvejas darbību uzraudzībā, pirātisma un kontrabandas apkarošanā un jūras robežu kontrolē.

Jūru piesārņojums ir milzīga problēma — vairāk nekā 10 miljoni tonnu atkritumu katru gadu nonāk jūrā. Līdz 2050. gadam mūsu okeānos plastmasas atkritumu varētu būt vairāk nekā zivju. Lai risinātu šīs problēmas, ES paziņoja par šādiem pasākumiem:

  • darbību sāk portāls “WISE-Marine”, kas nodrošinās piekļuvi informācijai ar Eiropas ūdeņiem saistītos jautājumos; tas ir paredzēts plašai sabiedrībai un ieinteresētajām personām, un mērķis ir veicināt labāku okeānu pārvaldību un labāku ekosistēmisko pārvaldību. Tuvākajos gados platforma tiks vēl vairāk paplašināta un integrēta;
  • 2 miljoni eiro 2017. gadā, lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot Jūras stratēģijas pamatdirektīvu, un vēl 2,3 miljoni eiro, lai šī mērķa sasniegšanas nolūkā atbalstītu reģionālo un starpreģionālo sadarbību. ES tiesību akti tiecas panākt ES dalībvalstu ūdeņu labu ekoloģisko stāvokli (GES) līdz 2020. gadam un pasargāt resursu rezerves, no kā ir atkarīgas ar jūru saistītās sociālekonomiskās aktivitātes;
  • 2,85 miljoni eiro projektiem, kas saistīti ar prevenciju un sagatavotību jūras piesārņojuma jautājumā un 2,5 miljoni eiro mācībām jūras piesārņojuma jomā, lai atbalstītu un papildinātu pārrobežu sadarbības centienus starp ES valstīm un ar konkrētām ES tuvumā esošām valstīm;
  • pasākumu projekti, kuru mērķis ir līdz 2017. gada beigām samazināt plastmasas atkritumu nonākšanu vidē, atbilstīgi gaidāmajai stratēģijai plastmasas atkritumu jomā;
  • pasākumu projekti 2017. gadā, kuru mērķis ir samazināt kuģu ekspluatācijas atkritumu un kravu atlieku izmešanu jūrā.

Tiek prognozēts, ka ilgtspējīgai zilajai ekonomikai, kuras pašreizējā vērtība sasniedz 1,3 triljonus eiro, līdz 2030. gadam būtu jādivkāršojas. ES iekļāva šo tematu 2017. gada konferencē “Mūsu okeāns”, lai sekmētu stiprāku sinerģiju starp ilgtspējīgiem risinājumiem par labu mūsu okeāniem un ekonomikas un nodarbinātības izaugsmi piekrastes kopienās visā pasaulē. Šajā nolūkā ES paziņoja par šādiem pasākumiem:

  • vairāk nekā 250 miljoni eiro, lai 2017. gadā finansētu jūras un jūrlietu pētniecību. No šīs summas 40 miljoni eiro ir paredzēti tam, lai sekmētu modernu ūdenstransportu ar zemām emisijām, un vairāk nekā 30 miljoni eiro ir paredzēti jūras energoresursiem. ES arī paziņoja, ka tā nodrošinās 12 miljonus eiro, lai atbalstītu divus jaunus inovācijas projektus, kas ir saistīti ar attīrīšanas pasākumiem, kuru mērķis ir cīnīties pret atkritumiem jūrā un citiem piesārņojumiem. Visbeidzot, Eiropas Savienība paziņoja par vairāk nekā 50 miljonu eiro lielu atbalstu iniciatīvai "BlueMED", kuras mērķis ir sadarbība veselīgai, ražīgai un noturīgai Vidusjūrai ar zinātnes un pētniecības palīdzību;
  • tā plāno pastiprināt savus pūliņus attiecībā uz Visa Atlantijas okeāna pētniecības aliansi, sekmējot labākas sadarbības sistēmas ar tādām partnervalstīm Atlantijas okeāna reģionā kā Brazīlija un Dienvidāfrika attiecībā uz jūras zinātni, pētniecību un inovāciju saskaņā ar Belemas paziņojumu, un šī mērķa sasniegšanai laikposmā no 2018. līdz 2019. gadam tā piešķirs vairāk nekā 60 miljonu eiro. ES arī turpinās īstenot novatorisko Golvejas paziņojumu par sadarbību ar ASV un Kanādu okeānu pētniecības jomā. Eiropas Savienība ziņoja, ka līdz 2019. gadam tādu pētniecības komandu skaits, kuras strādā starptautiskos konsorcijos ar problēmām, kas ir saistītas ar Atlantijas okeānu, pārsniegs 500;
  • 2017. gadā darbu sāk investīciju iniciatīva, kuras budžets ir 14,5 miljoni eiro, lai sekmētu ilgtspējīgu zilo ekonomiku Eiropas Savienībā. Ar aptuveni 8 miljoniem eiro no šī finansējuma ir paredzēts nodrošināt uzņēmējdarbības sākšanas dotācijas projektiem ar augstu potenciālu jaunos zilās ekonomikas sektoros visā ES. Lai labāk uzraudzītu atkritumus jūrā un labāk cīnītos pret šo parādību, vēl 2 miljonus eiro atvēlēs inovatīvām tehnoloģijām, kas paredzētas tam, lai uzraudzītu jūras atkritumus un cīnītos pret šo parādību ūdeņos ap Eiropas Savienību. Turklāt 3 miljoni eiro tiks novirzīti tam, lai veicinātu mērķsadarbības projektus Vidusjūras baseinā, piemēram, sadarbību starp jūrnieku apmācības iestādēm un citām izglītības iestādēm vai starp uzņēmumiem, kas darbojas zilajā ekonomikā, un vietējām zvejnieku kopienām. Visbeidzot, 1,5 miljonus eiro ir paredzēts piešķirt tam, lai Vidusjūrā atjaunotu jūras un piekrastes ekosistēmas;
  • tiek sākta Klusā okeāna un Eiropas Savienības jūrlietu partnerības (PEUMP) programma 45 miljonu eiro vērtībā. Zviedrija paziņoja, ka tā programmā iemaksās 10 miljonu eiro. Programmas mērķis ir pārtikas nekaitīguma un ekonomiskās izaugsmes labad atbalstīt ilgtspējīgu zivsaimniecības pārvaldību un attīstību, vienlaikus pievēršoties noturībai pret klimata pārmaiņām un jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai;
  • darbs pie tā, lai paātrinātu jūras telpiskās plānošanas procesus visā pasaulē sadarbībā ar UNESCO Starpvalstu Okeanogrāfijas komisiju (IOC-UNESCO) un atbilstīgi saistībām, ko abas organizācijas pieņēma 2017. gada 24. martā. Jūras telpiskā plānošana tiek veikta pāri robežām un īstenojot starpnozaru pieeju, lai nodrošinātu to, ka cilvēku darbības jūrā tiek veiktas efektīvi, droši un ilgtspējīgi. Balstoties uz Kopējo ceļvedi, ES piešķirs 1,4 miljonu eiro lielu dotāciju IOC-UNESCO, lai tiktu izstrādātas starptautiskas pamatnostādnes jūras telpiskajai plānošanai. Šī pasākuma ietvaros divi pilotprojekti jūras telpiskās plānošanas jomā tiks sākti 2018. gada sākumā: viens projekts Vidusjūrā un otrs – Klusā okeāna dienvidos. Turklāt tiks izveidots starptautisks jūras telpiskās plānošanas forums, lai veicinātu diskusijas par to, kā jūras telpiskā plānošana, tostarp pārnozaru darbības, būtu jāpiemēro pasaules līmenī. Pirmais seminārs ir paredzēts 2018. gada pavasarī;
  • 23 miljoni eiro investīciju jūras vides novērošanas pakalpojumā, kas ietilpst ES satelītnovērošanas programmā “Copernicus”, 2017. un 2018. gadā. Minētais pakalpojums koncentrējas uz klimata pārmaiņām, zvejniecību un jūras aizsardzību. Tika arī paziņots, ka “Copernicus” pirmo reizi izstrādās okeāna uzraudzības rādītājus, tostarp bioķīmiskos rādītājus. Minētie rādītāji, kam ir liela nozīme okeāna veselības mērīšanā, tiks publicēti "Ziņojumā par okeāna stāvokli", kas būs pieejams tiešsaistē pirms 2018. gada beigām;
  • tās saistības turpināt attīstīt partnerattiecību nolīgumus ilgtspējīgas zivsaimniecības jomā ar piekrastes valstīm. Ar šiem nolīgumiem valstīm jau tagad palīdz attīstīt ilgtspējīgu zivsaimniecību, efektīvi pārvaldīt uzraudzības un kontroles sistēmas un cīnīties pret NNN zveju. Jaunās paaudzes nolīgumos būs paredzēta integrētāka pieeja, tostarp ilgtspējīgas zilās ekonomikas sekmēšana, kā arī investīciju turpināšana zivsaimniecības nozarē. Ar šo jauno pieeju partnervalstīm vajadzētu rasties iespējai ilgtspējīgi gūt lielāku labumu no okeāna ekonomikas;
  • 8,5 miljoni eiro jūras un piekrastes bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Karību jūras baseinā, lai tas nāktu par labu kopienām, kuras ir atkarīgas no šīm ekosistēmām. Šajā rīcībā par mērķi ir izvirzītas pirmkārt tādas dabas teritorijas, kuras apdraud nepareiza izmantošana, pārmērīga izmantošana, piesārņojums un klimata pārmaiņu sekas;
  • turpat 6 miljoni eiro tādu projektu atbalstam, ar kuriem ES valstīs ir paredzēts sākt pārrobežu sadarbību jūras telpiskajā plānošanā. Jūras telpiskā plānošana tiek veikta pāri robežām un īstenojot starpnozaru pieeju, lai nodrošinātu to, ka cilvēku darbības jūrā tiek veiktas efektīvi, droši un ilgtspējīgi;
  • finansējums 2017. gadā pirmo viļņu un plūdmaiņu tehnoloģiju parku izvietošanai izmēģinājuma kārtā Eiropā, piešķirot 1,5 miljonus eiro vides monitoringā iesaistīto iestāžu un projekta izstrādātāju atbalstam;
  • tās iecere izstrādāt eksperimentālo "zilās" zinātnes mākoni (“Pilot Blue Science Cloud”), ar ko ir paredzēts modernizēt jūras datu ieguves, pārvaldības un izmantošanas procesu, ar mērķi uzlabot dažādu jūras un jūrlietu datu apstrādi lielos daudzumos, izmantojot mākoņdatošanas tehnoloģijas. Turklāt ar "zilo mākoni" ir iecerēts vēl vairāk sekmēt darbu starp ES zinātniekiem un viņu starptautiskajiem partneriem. Mākoņdatošanas tehnoloģijas var uzlabot okeānu novērošanu un prognozēšanu pasaules un reģionālā mērogā, turpinot G7 iniciatīvu "Jūras un okeānu nākotne" (Future of the Sea and Oceans) un pasaules mērogā pieliktos pūliņus izveidot uzlabotu Zemes novērošanas sistēmu globālo tīklu (GEOSS);
  • vismaz 1 miljons eiro, lai atbalstītu Pasaules Bankas Globālo programmu attiecībā uz zivsaimniecību (PROFISH). Programmas mērķis ir uzlabot vides ilgtspēju, cilvēku labklājību un ekonomisko sniegumu pasaules zivsaimniecībā un akvakultūrā, uzmanību pievēršot nabadzīgo ļaužu labklājībai jaunattīstības valstu zivsaimniecībās un zivju audzētāju kopienās.

Klimata pārmaiņas tieši ietekmē okeānus, un jūras līmeņa celšanās un paskābināšanās ir to problēmu vidū, kas vieš vislielākās bažas. Tāpēc Eiropas Savienība paziņoja par šādiem pasākumiem:

  • projekts, kura budžets ir 10 miljoni eiro, sadarbībā ar Starptautisko Jūrniecības organizāciju (IMO) attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu jūras kuģniecības nozarē. Projekta mērķis ir izveidot piecus Jūras tehnoloģiju sadarbības centrus (MTCC), pa vienam katrā no mērķa reģioniem – Āfrikā, Āzijā, Karību jūras reģionā, Latīņamerikā un Klusā okeāna reģionā, tādējādi veidojot globālu tīklu. Tīkla uzdevums ir radīt iespēju jaunattīstības valstīm šajos reģionos izstrādāt energoefektivitātes pasākumus jūras transporta jomā;
  • 1,5 miljoni eiro melnā oglekļa emisiju samazināšanai Arktikā. Projekta mērķis ir pastiprināt starptautisko sadarbību, lai aizsargātu Arktikas vidi;
  • 600 000 eiro divu nākamo gadu laikā integrētam Arktikas projektam, kurš vērsts uz ES Arktikas politikas trim prioritārajām jomām: cīņa pret klimata pārmaiņām un Arktikas vides aizsardzība, ilgtspējīga attīstība Arktikā un tās apkaimē un starptautiskā sadarbība Arktikas jautājumos.

Jūras vides aizsardzība: pašlaik mazāk nekā 5 % no pasaules jūras un piekrastes zonām ir aizsargātas ar likumu, un vēl mazāk ir to zonu, kuras faktiski ir aizsargātas —, kaut arī ANO 2020. gadam noteiktais mērķis ir 10 % aizsargātu zonu. Tāpēc Eiropas Savienība paziņoja par šādiem pasākumiem:

  • līdz 2017. gada beigām īstenojama pakāpeniska atteikšanās no vienreizējas lietošanas plastmasas glāzēm ūdens strūklakās un tirdzniecības automātos visās tās ēkās Briselē*. Komisija arī apņēmās ziņot par visiem saviem pūliņiem, kuru mērķis ir vēl vairāk samazināt citu vienreizējas lietošanas plastmasas trauku izmantojumu visās tās ēkās un ar 2018. gada konferenci "Mūsu okeāns” saistītos pasākumos. Lai to panāktu, Komisija centīsies uzlabot savus zaļos publiskos iepirkumus, samazināt vienreizējas lietošanas plastmasas trauku izmantojumu ēdnīcās un kafejnīcās, rosināt krāna ūdens izmantojumu un sākt plašu kampaņu, kuras mērķis ir veidot personāla izpratni par atkritumu samazināšanu, šķirošanu un pārstrādi, kā arī padarīt videi draudzīgākus tās organizētos pasākumus;
  • 20 miljoni eiro aizsargājamu jūras teritoriju pārvaldības atbalstam Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīs saskaņā ar BIOPAMA II programmu (bioloģiskās daudzveidības un aizsargājamo teritoriju pārvaldības programma);
  • ar Vāciju kopīgs atbalsts dauzpusējas platformas izveidei līdz 2020. gadam; platformas mērķis ir okeānu reģionāla starpnozaru un pārrobežu pārvaldība. Šo platformu izstrādās saskaņā ar partnerību reģionālai okeānu pārvaldībai (PROG), ko 2015. gadā sāka Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programma (UNEP), Padziļināto ilgtspējības studiju institūts (IASS), Ilgtspējīgas attīstības un starptautisko attiecību institūts (Institut du Développement Durable et des Relations Internationales – IDDRI) un Ilgtspējības ideju laboratorija (TMG). Par minētās platformas izveidi, kas ir brīvprātīga apņemšanās, Vācija paziņoja ANO Konferencē par okeāniem saistībā ar 14. IAM īstenošanu (2017. gada 5.–9. jūnijs). PROG forums ļaus iegūt jaunas zināšanas par integrētu okeānu pārvaldību dažādos līmeņos: 1) reģionālā līmenī, 2) starpreģionālā līmenī, 3) starp reģionālo līmeni un globālo līmeni. Vācija un ES pirmo sanāksmi rīkos 2019. gadā, balstoties uz sadarbības procesu, ko 2018. gadā īstenos ar starptautiskajiem partneriem;
  • 1,5 miljoni eiro ekosistēmu un ekonomiskās aktivitātes analizēšanai virs Vidusatlantijas zemūdens klinšu grēdas un Rio Grande zemūdens klinšu grēdas, lai palīdzētu noteikt vides aizsardzības interesēm īpaši nozīmīgu teritoriju saskaņotu kopumu;
  • tās nodoms atbalstīt Vidusjūras Vispārējo zivsaimniecības komisiju saistībā ar zvejai ierobežota apgabala (FRA) izveidi vismaz 2700 km² platībā nolūkā aizsargāt bentiskos krājumus dzīvotnē, kas atzīta par vairākām jūras sugām nozīmīgu mazuļu dzimšanas un nārstošanas vietu un kas atrodas ārpus Itālijas un Horvātijas teritoriālajiem ūdeņiem Adrijas jūras Jabuka/Pomo Pit apgabalā. Par Jabuka/Pomo Pit zvejai ierobežota apgabala izveidošanu lems Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) ikgadējā sesijā, kas notiks 2017. gada 16.–19. oktobrī.

Ilgtspējīga zivsaimniecība ir priekšnoteikums, lai parūpētos par to, lai arī turpmāk nākamajām paaudzēm pietiekamā daudzumā būtu pieejami uzturvielām bagāti jūras produkti. Lai nodrošinātu zivsaimniecības ilgtspēju pasaulē, ES paziņoja par šādiem pasākumiem:

  • 15 miljoni eiro PESCAO programmas ietvaros reģionālās zivsaimniecības pārvaldības uzlabošanai Rietumāfrikā ar mērķi attīstīt reģionālu zvejniecības politiku, ieviešot reģionālu koordināciju cīņā pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju un uzlabojot zivju krājumu pārvaldību reģionālā līmenī;
  • 5,7 miljoni eiro, lai atbalstītu ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) un Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) darbu Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējas uzlabošanā.Šis pasākums izriet no 2017. gada 30. martā parakstītās MedFish4Ever deklarācijas, kurā uz desmit gadiem tiek uzņemtas saistības glābt Vidusjūras zivju krājumus un aizsargāt reģiona ekoloģisko un ekonomisko bagātību;
  • vismaz 1 miljonu eiro vērts ieguldījums FAO globālajā programmā (2017. gadā) ar mērķi atbalstīt nozīmīgā Nolīguma par ostas valsts pasākumiem, kas aizkavē, novērš un izskauž nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, īstenošanu. Minētā programma nodrošina politisko, juridisko un tehnisko palīdzību un spēju veidošanu, lai pastiprinātu nolīguma izpildi. Turklāt ES paziņoja, ka tā 2020. gadā rīkos starptautisku konferenci, lai novērtētu un pārskatītu Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem. Visbeidzot ES paziņoja, ka tā 2017. gadā iemaksās FAO 225 000 eiro tāda globāla reģistra izstrādei, kurā reģistrē zvejas kuģus, refridžeratorkuģus un piegādes kuģus visā pasaulē;
  • Eiropas Savienība paziņoja, ka līdz 2017. gada beigām ir plānots, ka stāsies spēkā jauni noteikumi par labāku un ilgtspējīgāku ārējo zvejas flotu pārvaldību. Jaunie noteikumi ļaus Eiropas Savienībai labāk uzraudzīt un kontrolēt savu floti un efektīvi risināt problēmas, kas saistītas ar karoga maiņu un fraktēšanu, tādējādi pastiprinot centienus cīņā pret NNN zveju;
  • tās apņemšanās panākt daudzpusēju vienošanos par zvejniecības subsīdijām 11. PTO ministru konferencē, kas notiks Buenosairesā 2017. gada decembrī. Saistībā ar šo mērķi ES 2017. gada jūlijā Pasaules Tirdzniecības organizācijā nāca klajā ar pārskatītu priekšlikumu, lai aizliegtu dažus zvejniecības subsīdiju veidus, kas veicina pārmērīgu kapacitāti un pārzveju, likvidētu subsīdijas, kas veicina nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un atturētos no jaunu šāda veida subsīdiju ieviešanas. Šis priekšlikums, kura mērķis ir īstenot 14.6 IAM, ietver arī noteikumus par uzlabotu pārredzamību un vadlīnijas par īpašu un atšķirīgu attieksmi pret jaunattīstības un vismazāk attīstītajām valstīm. Turklāt ES darīs visu, kas ir tās spēkos, lai sekmētu šo vienošanos un to atbalstītu visos sarunu un īstenošanas posmos.

Sīkāka informācija

Tīmekļa vietne “Our Ocean”

Skatieties konferences “Mūsu okeāns” tiešraidi (pieejama EN, FR, ES, CN, RU, AR)

Skatieties Eiropas Savienības preses konferences tiešraidi no Maltas (piektdien, 6. oktobrī plkst. 13.00 pēc Viduseiropas laika)

 

*Atjaunots 06.10.2017. plkst. 13.00, precīzi norādot saistības.

MEMO/17/3588

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar