Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Faktu lapa

Stāvoklis Savienībā – demokrātijas pakete: jautājumi un atbildes par Eiropas pilsoņu iniciatīvu un politisko partiju finansēšanu

Briselē, 2017. gada 15. septembrī

.

1

Kas ir Eiropas pilsoņu iniciatīva?

Eiropas pilsoņu iniciatīva ir instruments līdzdalībai un darba kārtības noteikšanai ES līmenī, kas dod iespēju vienam miljonam ES pilsoņu aicināt Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu. Pašreizējie noteikumi, ar kuriem tiek reglamentēta pilsoņu iniciatīva, balstās uz Lisabonas līguma noteikumiem un tiek īstenoti ar Eiropas pilsoņu iniciatīvas regulu, ko piemēro kopš 2012. gada 1. aprīļa.

Iniciatīva ir jāuzsāk komitejai, kuras sastāvā jābūt ne mazāk kā septiņiem ES pilsoņiem no vismaz septiņām dažādām dalībvalstīm. Lai ierosināto iniciatīvu reģistrētu, tās organizatoriem tā ir jāiesniedz Komisijai. Komisijai jāizvērtē priekšlikuma juridiskā pieņemamība, pirms to reģistrēt. Šajā posmā Komisija neanalizē priekšlikuma būtību.

Pēc iniciatīvas reģistrācijas tās organizatoriem ir viens gads laika, lai savāktu paziņojumus par atbalstu. Ja ir sasniegta robežvērtība, proti, viens miljons paziņojumu par atbalstu no vismaz septiņām dalībvalstīm, tad organizatori var iesniegt Komisijai savu sekmīgo iniciatīvu. Organizatori pēc tam tiek aicināti tikties ar Komisiju un piedalīties atklātā uzklausīšanā Eiropas Parlamentā. Trīs mēnešu laikā Komisijai jāpieņem lēmums, vai apmierināt pieprasījumu vai nē, un abos gadījumos tai ir jāizskaidro šādas rīcības iemesli ­Komisijas paziņojumā.

Kas ir panākts pirmajos piecos gados kopš Eiropas pilsoņu iniciatīvas ieviešanas?

Kopš 2012. gada aprīļa ir reģistrētas 47 iniciatīvas, un saskaņā ar aplēsēm organizatori ir savākuši astoņus miljonus paziņojumu par atbalstu. Trīs iniciatīvas ir sasniegušas viena miljona parakstu robežvērtību. Vēl viena – ceturtā – iniciatīva arī ir sasniegusi šo robežvērtību, un pašlaik tiek pārbaudīti paraksti, pirms tā tiek iesniegta. Komisija veic turpmākus pasākumus saistībā ar divām no trim sekmīgajām iniciatīvām – tās ir iniciatīvas „Right2Water” („Tiesības uz ūdeni”) un „Stop Vivisection” („Izbeigt vivisekciju”).

Kā Komisija ir atbalstījusi pilsoņu iniciatīvas?

Pašreizējās regulas robežās Komisija ir veikusi vairākus praktiskus pasākumus, lai atbalstītu iniciatīvu organizatorus. Komisija piedāvā mitināt savos serveros vākšanas tiešsaistes sistēmas un palīdz organizatoriem panākt šo sistēmu sertifikāciju attiecīgajā valsts iestādē.

Komisija arī pakāpeniski uzlabojusi atbalstu, kas sniegts organizatoriem viņu iniciatīvu izstrādē, uzlabojusi savu programmatūru datu vākšanai tiešsaistē, tostarp darot iespējamu vākt datus mobilajās ierīcēs, un atļāvusi iniciatīvu daļēju reģistrāciju, lai tādējādi samazinātu atteikumu īpatsvaru.

Kaut arī vairākas iniciatīvas ir sekmīgi pabeigtas, apliecinot to, ka tehniskajā ziņā regula darbojas, tomēr šis instruments vēl nav pilnībā izsmēlis savu potenciālu. Ir nepieciešams pārskatīt regulu, lai novērstu atlikušos šķēršļus.

Kā jaunā regula palīdzēs organizatoriem sekmīgi reģistrēt viņu iniciatīvas un vākt atbalsta parakstus?

Pirms reģistrācijas organizatori varēs tieši uzdot savus jautājumus Komisijai, kā arī apspriesties ar citiem iniciatīvu organizatoriem, izmantojot sadarbības platformu, kurai Komisija nodrošinās piekļuvi. Viņi varēs arī meklēt padomu uz vietas savās dalībvalstīs, kur tiks izveidoti kontaktpunkti. Būs arī daļējas reģistrācijas iespēja.

Priekšlikumā arī precizēts, ka daļēja reģistrācija ir iespējama tad, ja vienīgi daļa/daļas no iniciatīvas ir acīmredzami ārpus Komisijas pilnvarām un ja šajās daļās nav ietverti galvenie iniciatīvas mērķi.

Atbalsta vākšanas periods arī turpmāk būs 12 mēneši. Tomēr jaunums ir tas, ka organizatori varēs izvēlēties šā perioda sākuma datumu 3 mēnešu ilgā laikposmā, kas sākas pēc reģistrācijas.

Organizatori varēs izmantot centralizētu vākšanas tiešsaistes sistēmu, ko pārvalda Komisija. Sistēma organizatoriem būs pieejama bez maksas, un tajā būs paredzēta iespēja atbalstīt iniciatīvas, izmantojot elektronisko identifikāciju (eID), augšupielādēt drukātus paziņojumus par atbalstu skenētā versijā un digitāli pārsūtīt tos dalībvalstu kompetentajām iestādēm pārbaudes nolūkā. Komisija būs atbildīga par personas datu apstrādi šajā sistēmā, kā rezultātā tiks ierobežota organizatoru atbildība. Tomēr organizatori, ja viņi to vēlētos, joprojām varētu veidot paši savu sistēmu un iegūt tās sertifikāciju.

Organizatori un Komisija var arī vākt pilsoņu iniciatīvas parakstītāju e-pasta adreses, ja vien viņi tam piekrīt, informēt viņus par iniciatīvas tālāko virzību un/vai jebkuru turpmāko rīcību.

Kā jaunā regula panāks to, ka pilsoņiem būs vienkāršāk atbalstīt iniciatīvas?

Jaunajos noteikumos paredzēts, ka Komisija tulkos visas iniciatīvas visās ES oficiālajās valodās, lai tādējādi palielinātu iekļautību un uzlabotu saziņu.

Komisija arī ierosina saskaņot iniciatīvas atbalstīšanai noteikto minimālo vecumu, samazinot to no 18 līdz 16 gadiem. Šī izmaiņa nekavējoties skars aptuveni 10 miljonus Eiropas jauniešu un arī ļaus visiem ES pilsoņiem atbalstīt iniciatīvu neatkarīgi no viņu dzīvesvietas valsts.

Turklāt ar priekšlikumu tiks samazināts to personas datu apjoms, kas pilsoņiem jānorāda. Atkarībā no dalībvalsts pilsoņiem būtu jānorāda vai nu savs vārds, uzvārds, dzimšanas datums un adrese, vai arī savs vārds, uzvārds un personas koda pēdējie četri cipari.

Visbeidzot, tā kā jaunajā sistēmā līdzdalība ir balstīta uz valstspiederību (nevis uz valstspiederības un dzīvesvietas kombināciju, kā bija līdz šim), jauno noteikumu mērķis ir nodrošināt, ka visi ES pilsoņi, kuri dzīvo ārpus savas valstspiederības valsts, var izmantot savas tiesības atbalstīt pilsoņu iniciatīvas.

Kā jaunā regula uzlabos diskusijas par sekmīgām iniciatīvām?

Lai atvēlētu diskusijām vairāk laika, pārbaudes posms tiks pagarināts no trim līdz pieciem mēnešiem. Viena mēneša laikā pēc iniciatīvas iesniegšanas Komisija tiksies ar organizatoriem, savukārt trīs mēnešu laikā Eiropas Parlamentā tiks rīkota atklātā uzklausīšana, kurā būs nodrošināta līdzsvarota visu ieinteresēto personu un citu ES iestāžu un padomdevēju struktūru pārstāvība. Piecu mēnešu laikā (pašreizējo trīs mēnešu vietā) Komisija pieņems paziņojumu, lai atbildētu uz iniciatīvu.

Kāda ir Eiropas politisko partiju loma?

Demokrātija ir viena no pamatvērtībām, uz kurām balstās Eiropas Savienība. Lai nodrošinātu pārstāvības demokrātijas darbību Eiropas līmenī, Līgumos ir noteikts, ka Eiropas Savienības pilsoņi ir tieši pārstāvēti Eiropas Parlamentā – tas ir aspekts, kas nostiprināts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Tādējādi Eiropas mēroga politiskās partijas un fondi saņem finansējumu no ES budžeta.

Eiropas politisko partiju var izveidot, ja tiek izpildīti vairāki kritēriji, jo īpaši kritērijs, ka šī partija ievēro vērtības, kuras ir Savienības pamatā, kā pausts Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā.

Kāpēc jūs ierosināt izmaiņas pašreizējā regulā par Eiropas politiskajām partijām?

Neraugoties uz zināmu progresu, pārstāvības kritērija izpilde (pārstāvība vismaz vienā ceturtdaļā dalībvalstu) praksē ļāva izveidot partijas ar mākslīgu Eiropas dimensiju, kuras galvenokārt sastāvēja no atsevišķiem politiķiem, kurās dominēja viena vai divas valsts līmeņa partijas un nebija nodrošināta pārredzamība attiecībā pret vēlētājiem un kuras ieguva nesamērīgu daļu no ES finansējuma salīdzinājumā ar šo partiju demokrātisko pārstāvību. Tāpēc Komisija ierosina šādas tiesību aktu izmaiņas.

  • Lai nodrošinātu, ka Eiropas politiskajām partijām būtu patiesa Eiropas dimensija, un nepieļautu, ka viena un tā pati valsts līmeņa partija vai privātpersonas mākslīgi sponsorē vairākas Eiropas līmeņa politiskās partijas, partijas veidošanai nepieciešamo pārstāvības kritēriju aprēķināšanā būtu jāņem vērā tikai politiskās partijas, nevis privātpersonas, kā tas bija līdz šim.

  • Eiropas politisko partiju finansējumam būtu labāk jāatspoguļo katras partijas patiesais vēlētāju balsu īpatsvars, kas gūts Eiropas Parlamenta vēlēšanās. 15 % no kopējā budžeta šobrīd tiek vienādi sadalīti pa visām partijām neatkarīgi no to, cik liels ir to vēlēšanās saņemto balsu īpatsvars. Tāpēc Komisija ir ierosinājusi uzlabot politiskajām partijām paredzētā ES finansējuma demokrātisko leģitimitāti, skaidrāk sasaistot šo finansējumu ar partiju pārstāvību Eiropas Parlamentā, ko panāktu, piešķirot 95 % no kopējā budžeta uz Eiropas Parlamenta vēlēšanās saņemto balsu īpatsvara pamata.

  • Pilsoņiem ir tiesības zināt, par kādām personām un kādām partijām viņi balso Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Lai panāktu lielāku pārredzamību un stiprinātu Eiropas politisko partiju demokrātisko pārskatatbildību, Komisija arī ierosina noteikt, ka Eiropas politiskās partijās nodrošina, ka to sastāvā ietilpstošās valsts līmeņa partijas savās tīmekļa vietnēs publicē attiecīgās Eiropas partijas programmu un logotipu, vienlaikus arī norādot vīriešu–sieviešu skaita pašreizējo attiecību partiju pārstāvošo Eiropas Parlamenta deputātu vidū.

Kādas citas izmaiņas jūs ierosināt politisko partiju un fondu finansēšanā?

Mūsu priekšlikumi ļaus Eiropas politiskajām partijām un fondiem apgūt lielāku daļu no esošā finansējuma, kas paredzēts tiem Eiropas Savienības budžetā.

To Eiropas politisko partiju un fondu gadījumā, kuriem ir grūti sasniegt pašreizējo līdzfinansējuma robežvērtību 15 % apmērā, tā būtu jāpazemina, kā rezultātā lielāku Eiropas partijām un fondiem atvēlētā esošā publiskā finansējuma daļu varētu novirzīt pienācīgi, piemēram, Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņā 2019. gadā. Komisija ierosina pazemināt līdzfinansējuma prasību līdz 10 % Eiropas politisko partiju gadījumā un līdz 5 % attiecībā uz Eiropas politiskajiem fondiem.

Kā šie jaunie noteikumi tiks izpildīti, lai labāk pārvaldītu nodokļu maksātāju naudu?

Juridiskās noteiktības un pārredzamības apsvērumu dēļ tiks skaidri noteikts, ka gadījumos, kad sakarā ar apstākļu maiņu Eiropas politiskā partija vai politiskais fonds vairs neatbilst reģistrācijas nosacījumiem vai partija vai fonds ir sniedzis nepatiesu vai nepilnīgu informāciju, tas būtu jāizslēdz no reģistra.

ES finanšu interešu aizsardzība tiks pastiprināta, paredzot efektīvāku finansējuma atgūšanu noteikumu pārkāpuma gadījumā. Nepareizi izmaksātie līdzekļi tiks atgūti, tostarp arī no privātpersonām, kuras ir atbildīgas par konkrēto pārkāpumu.

Sīkāka informācija:

Runa par stāvokli Savienībā 2017. gadā

Stāvoklis Savienībā 2017. gadā – brošūra

Priekšlikums regulai – regulas par Eiropas pilsoņu iniciatīvu pārskatīšana

Priekšlikums regulai – Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusa un finansēšanas grozījums

Paziņojums presei: pilsoņu iniciatīvas un politisko partiju finansēšanas reforma

MEMO/17/3168

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar