Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Faktu lapa

Jautājumi un atbildes: ātrās brīdināšanas sistēma pārtikas un barības jomā (RASFF)

Briselē, 2017. gada 10. augustā

Kas ir ātrās brīdināšanas sistēma pārtikas un barības jomā (RASFF)?

Ātrās brīdināšanas sistēma pārtikas un barības jomā (RASFF) darbību sāka 1979. gadā, tātad pirms gandrīz četrdesmit gadiem, un tā ir galvenokārt IT instruments, kas izveidots, lai valstu iestādes varētu ātri apmainīties ar informāciju par veselības apdraudējumiem, kas saistīti ar pārtikas produktiem un dzīvnieku barību.

Tīkla dalībvalsts, kas pirmā atklājusi veselības apdraudējumu, informē pārējos sistēmas dalībniekus par attiecīgo produktu un par veiktajiem riska novēršanas pasākumiem. Tādi pasākumi var būt, piemēram, produkcijas aizturēšana, atsaukšana, konfiscēšana vai nepieņemšana. Šāda ātra informācijas apmaiņa ļauj visiem RASFF dalībniekiem reāllaikā pārbaudīt, vai tos skar kāda konkrēta problēma un vai ir nepieciešama tūlītēja rīcība. Problēmas skartās valsts iestāžu pienākums ir veikt vajadzīgos ārkārtas pasākumus, tostarp tieši informēt sabiedrību, izņemt produktus no tirgus un veikt kontroli uz vietas.

Kādos apstākļos tīkla dalībvalstij ir jābrīdina pārējie?

RASFF dalībniekiem (skatīt nākamo jautājumu) ar šīs sistēmas starpniecību tūlīt jāinformē Komisija ikreiz, kad to rīcībā nonāk informācija par sabiedrības veselībai radītu nopietnu apdraudējumu, kas saistīts ar pārtikas produktiem vai dzīvnieku barību. Konkrēti paziņošanas kritēriji ir noteikti tiesību aktos[1].

Kas ir RASFF dalībnieki?

– Visas ES dalībvalstis

– EEZ valstis (Norvēģija, Lihtenšteina un Islande) un EBTA sekretariāts, kas koordinē EEZ valstu paziņojumus

– Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA)

– Eiropas Komisija, kura ir sistēmas pārvaldītāja

Saskaņā ar vienošanos, kas spēkā stājusies 2009. gada 1. janvārī, vienā aspektā (dzīvnieku izcelsmes produktu noraidīšana uz robežas) iesaistās arī Šveice.

Kādēļ RASFF ir vajadzīga?

RASFF ļauj sabiedrības veselības aizsardzības iestādēm ātri apmainīties ar informāciju par riskiem, kas saistīti ar pārtikas produktiem un dzīvnieku barību. Ar šā rīka palīdzību visi RASFF dalībnieki var koordinēti, saskaņoti un vienlaicīgi rīkoties, lai pēc iespējas labāk aizsargātu patērētājus.

RASFF darbojas praksē?

Iesākumā ir RASFF tīkla dalībnieka paziņojums par to, ka pastāv būtisks tiešs vai netiešs sabiedrības veselības apdraudējums, kas ir saistīts ar pārtikas produktiem vai dzīvnieku barību. Šī informācija nonāk pie Eiropas Komisijas (sistēmas pārvaldītājas), kura paziņojumu pārbauda un tūlīt pārsūta to citiem tīkla dalībniekiem.

Informācijas nosūtīšanai izmanto standarta veidni, kas nodrošina, ka tiek sniegta visa svarīgā un noderīgā informācija, tāda kā produkta nosaukums, konstatētie apdraudējumi, veiktie pasākumi un ziņas par produkta izsekojamību.

Saņēmušas informāciju, pārējās dalībvalstis pārbauda, cik lielā mērā tās ir skāris konkrētais apdraudējums. Ja produkts ir laists valsts tirgū, to varēs izsekot, izmantojot paziņojumā iekļauto informāciju. Savukārt valstis paziņo katra par savu situāciju un par veiktajiem pasākumiem, šādi gādājot par to, lai informācijas apmaiņa visu RASFF dalībnieku starpā būtu pārredzama un savstarpēja. Ja produkti ir no Eiropas Savienības, to izcelsmes dalībvalsts paziņo arī savas izmeklēšanas rezultātus par problēmas izcelsmi, izplatību un cēloņiem. Tas ļauj pārējām dalībvalstīm vajadzības gadījumā strauji rīkoties.

Sistēmā paredzēta arī iespēja pēc RASFF dalībnieka paziņojuma saņemšanas prasīt sīkākus paskaidrojumus par paziņojuma laiku, tvērumu vai raksturu. Piemēram, ja ir skaidri pierādījumi tam, ka par incidentu būtu varēts paziņot agrāk, ir iespējams prasīt sīkāku skaidrojumu no paziņotājas valsts.

Ko parasti paziņo pa RASFF?

Aptuveni puse no paziņojumiem attiecas uz kontroli pie EEZ ārējās robežas[2] – iebraukšanas punktos vai robežkontroles punktos –, ja sūtījums nav pieņemts importēšanai (marķējums “robežkontrole – sūtījums aizturēts”) vai ja uz robežas ir paņemti produkta paraugi turpmākai analīzei (marķējums “skrīnings”), bet sūtījums nav aizkavēts (marķējums “robežkontrole – sūtījums ielaists”).

Nākamajā vietā pēc paziņojumu biežuma ir oficiālo iekšējā tirgus kontroļu rezultāti.

Vēl citu paziņojumu pamatā var būt patērētāju sūdzības, uzņēmuma paziņoti pašu veiktas kontroles rezultāti vai gadījumi, kad notikusi saindēšanās ar pārtiku.

Ko Komisija var darīt, ja ES dalībvalsts paziņojumu nesniedz savlaicīgi?

Ja ES dalībvalsts paziņojumu nesniedz laikus, Komisija pret šo dalībvalsti var uzsākt pārkāpuma procedūru par ES tiesību aktu uzlikto saistību nepildīšanu.

Kas un kā rīkojas gadījumā, ja konstatē problēmu?

Ja konstatē problēmu, uz to reaģē par pārtikas produktiem un dzīvnieku barību atbildīgās valsts iestādes. Reaģēšana ietver gan tūlītēju atbildi uz apdraudējumu, gan līdzīga apdraudējuma atkārtošanās iespējas novēršanu. Notiek virkne darbību, par kurām paziņo ar RASFF starpniecību: produktu izņemšana vai atsaukšana no tirgus un, iespējams, to iznīcināšana; sabiedrības informēšana; nosūtīšana atpakaļ uz izcelsmes vietu u. c. Ja ir nepieciešams veikt ārkārtas (aizsardzības) pasākumus ES līmenī, Komisija un ES dalībvalstis tos var pieņemt, izmantojot īpašu ātru procedūru[3]. Šādi pasākumi ir juridiski saistoši un spēkā stājas tūlīt.

Kas notiek, ja pa RASFF paziņotu pārtikas nekaitīguma problēmu izraisījušas krāpnieciskas darbības?

Lai nodrošinātu ātru un efektīvu sadarbību tiesību aktu pārrobežu pārkāpumu gadījumā, ir iespējams mobilizēt ES tīklu, kas izveidots krāpšanas apkarošanai pārtikas aprites jomā (FFN tīkls). Šo tīklu izveidoja 2013. gada jūlijā pēc zirga gaļas skandāla. Tā dalībnieki ir ES dalībvalstu FFN kontaktpunkti, Islande, Norvēģija, Šveice un Eiropas Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts.

FFN tīkls strādā ar iespējamiem pārtikas aprites krāpniecības gadījumiem, kuri paziņoti pa RASFF vai kurus RASFF dalībnieks atklājis oficiālās kontroles laikā, ja ir pamats aizdomām par iespējamiem pārtikas aprites tiesību aktu pārkāpumiem, kas izdarīti, tiecoties pēc ekonomiska vai finansiāla labuma. Valstu FFN kontaktpunkti un Eiropas Komisija pastāvīgi sazinās.

Kopš 2016. gada augusta FFN rīcībā ir arī īpašs IT rīks, kurš ļauj dalībniekiem ātri apstiprināt aizdomas par krāpšanu. Ar šā IT rīka palīdzību atbildīgās iestādes var divpusēji (vai daudzpusēji) sazināties, lai iegūtu informāciju un pierādījumus, kuri, iespējams, ļaus piemērot administratīvas sankcijas vai uzsākt tiesvedību.

Ar ko RASFF atšķiras no FFN tīkla?

RASFF ir galvenais instruments, ar kuru nodrošina pārrobežu informācijas plūsmu un kurš spēj ātri reaģēt, kad pārtikas apritē tiek atklāts sabiedrības veselības apdraudējums, savukārt FFN tīkls, kura pamatā ir administratīvās palīdzības un sadarbības (AAC) IT rīks, ļauj tā dalībniekiem divpusēji (vai daudzpusēji) sazināties, lai varētu ātri apstiprināt aizdomas par krāpšanu.

Darbojoties RASFF, Komisijas uzdevums ir pārbaudīt RASFF paziņojumus un informēt par tiem trešās puses, savukārt FFN tīkls galvenokārt ir līdzeklis, kas ļauj tā dalībniekiem apmainīties ar informāciju un iegūt pierādījumus, kuri, iespējams, ļaus piemērot administratīvas sankcijas vai uzsākt tiesvedību.

FFN gadījumā Komisija parasti neiejaucas divpusējā informācijas apmaiņā, kas norisinās ar AAC starpniecību. Tās uzdevums vairāk ir atvieglot šā IT rīka izmantošanu, nodrošinot palīdzības dienestu un apmācību, gādājot par to, lai dalībnieki rūpīgi atbildētu uz saņemtajiem jautājumiem, un pienācīgi izbeidzot lietu, jo īpaši attiecībā uz personas datu aizsardzību. Jāatzīmē arī tas, ka krāpšanas gadījumus ir daudz grūtāk izvērtēt, un dažādu šķēršļu ietekmē dalībnieku atbildes var prasīt ilgāku laiku nekā parasti.

Kas ir iRASFF?

iRASFF ir jauna tiešsaistes lietotne, kurā visas 32 RASFF dalībvalstis var nosūtīt jaunus paziņojumus par apdraudējumu radošiem produktiem vai sekot paziņojumiem, ko iepriekš nosūtījuši citi dalībnieki. Tā darbojas kā interaktīva tiešsaistes platforma, un tai ir īpaša darbplūsma, kas ļauj tīkla dalībniekiem pārredzamā veidā kopīgi strādāt ar paziņojumiem. Lietotne paredzēta darbam kā valstu, tā ES līmenī. Vēl viena priekšrocība ir tā, ka šī lietotne RASFF paziņojumus vēl efektīvāk sasaista ar citām sistēmām, piemēram, ar tirdzniecības un kontroles sistēmu (TRACES) un FFN tīkla IT sistēmu.

Kas ir RASFF patērētāju portāls un kā tas darbojas?

RASFF patērētāju portāls darbojas kopš 2014. gada 13. jūnija. Tas sniedz praktisku un savlaicīgu RASFF informāciju par patērētājiem adresētajiem preču atsaukšanas paziņojumiem un sabiedrības brīdinājumiem, kurus izplatījušas pārtikas nekaitīguma iestādes un uzņēmēji. Portāls papildina RASFF paziņojumu informāciju, kas darīta zināma atklātībai un faktiski ir tikai neliela daļa no visas tīklā esošās informācijas.

Sīkākas ziņas

Infografika

RASFF tīmekļa vietne

[1] Regulas (EK) Nr. 178/2002 (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.) 50. pantā.

[2]   Kopš 2009. gada – arī pie Šveices robežas.

[3] Regulas (EK) Nr. 178/2002 (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.) 53. pants.

MEMO/17/2461

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar