Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Faktu lapa

Pienākumu neizpildes pakete jūlijā — 1. daļa: galvenie lēmumi

Briselē, 2017. gada 13. jūlijā

Pārskats pa rīcībpolitikas jomām

Arī šomēnes pienākumu neizpildes lēmumu paketes ietvaros Eiropas Komisija ("Komisija") tiesiski ir vērsusies pret dalībvalstīm, kuras nav izpildījušas pienākumus, ko tām uzliek ES tiesību akti. Šie lēmumi attiecas uz dažādām nozarēm un ES rīcībpolitikas jomām, un to mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu iedzīvotāju un uzņēmumu labā.

Svarīgākie Komisijas lēmumi, grupējot tos pa rīcībpolitikas jomām, izklāstīti turpmāk tekstā. Komisija arī slēdz 122 lietas, kurās problēmas attiecīgajās dalībvalstīs ir atrisinātas un Komisijai nav iemesla procedūru turpināt.

Turklāt Komisija šodien nolēma nosūtīt vairākas oficiāla paziņojuma vēstules. Sīkāka informācija izklāstīta 2. daļā: MEMO/17/1936.

Plašāku informāciju par ES pienākumu neizpildes procedūru sk. pilnajā MEMO/12/12. Sīkākas ziņas par visiem pieņemtajiem lēmumiem sk. ar pienākumu neizpildes procedūru saistīto lēmumu reģistrā.

1. Lauksaimniecība un lauku attīstība

(Sīkāka informācija: Daniel Rosario — tālr.: +32 229 56185, Clémence Robin — tālr.: +32 229 52509)

Argumentēti atzinumi

Komisija aicina KIPRU, ITĀLIJU un APVIENOTO KARALISTI transponēt pasākumus attiecībā uz atsevišķu piena produktu tirdzniecības standartiem

Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Apvienotajai Karalistei, Īrijai un Kiprai, jo tās vēl nav Komisijai paziņojušas par nacionālajiem transponēšanas pasākumiem attiecībā uz atsevišķu piena produktu, proti, kazeīnu un kazeinātu, tirdzniecības standartiem (Direktīva (ES) 2015/2203). Šajā direktīvā ietverto marķēšanas noteikumu mērķis ir nodrošināt augstu veselības aizsardzības līmeni, saskaņot ES tiesību normas par pārtiku ar starptautiskajiem standartiem un atvieglot pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem pārtikas produktu brīvu apriti. Dalībvalstīm līdz 2016. gada 22. decembrim šī direktīva bija jātransponē nacionālajos tiesību aktos un par šādiem pasākumiem jāinformē Komisija. Pienā esošajiem kazeīniem, kurus daudzās nozarēs var neatkarīgi izmantot par saistvielu, ir plaša spektra pielietojums, tostarp kā siera galvenajai sastāvdaļai un pārtikas piedevai. Kazeinātiem ir svarīgas uzturīpašības, tie satur visas neaizstājamās aminoskābes un pārsvarā tiek izmantoti siera gatavošanā, olbaltumvielu piedevās un kafijas baltinātāja pulveros. Komisijas prasības ir iesniegtas argumentēta atzinuma un oficiāla paziņojuma vēstuļu veidā, ko Komisija ir izsūtījusi 2017. gada janvārī. Dalībvalstīm ir divi mēneši, kuru laikā jāizpilda savas saistības; pretējā gadījumā Komisija var nolemt pret šīm valstīm vērsties ES Tiesā.

 

2. Konkurence

(Sīkāka informācija: Ricardo Cardoso — tālr.: +32 229 80100, Yizhou Ren — tālr.: +32 229 94889)

Argumentēti atzinumi

Komisija aicina BULGĀRIJU, ČEHIJU, GRIEĶIJU, KIPRU, LATVIJU, MALTU un PORTUGĀLI īstenot direktīvu par atsevišķiem noteikumiem, kuri reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem

Eiropas Komisija ir aicinājusi Bulgāriju, Čehiju, Grieķiju, Kipru, Latviju, Maltu un Portugāli nacionālajos tiesību aktos pilnībā īstenot direktīvu par atsevišķiem noteikumiem, kuri reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem (Direktīva 2014/104/ES). Šīs direktīvas mērķis ir palīdzēt iedzīvotājiem un uzņēmumiem pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu, ja tie kļūst par cietušajiem gadījumos, kad tiek pārkāpti ES pretmonopola noteikumi, piemēram, karteļu vai monopolstāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas dēļ. Cita starpā tā sniedz iespēju cietušajiem vieglāk piekļūt pie pierādījumiem, kas viņiem nepieciešami, lai pierādītu nodarīto kaitējumu, un dod vairāk laika prasību iesniegšanai. Tāpēc direktīva par atsevišķiem noteikumiem, kuri reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem, ir ES konkurences tiesību aktu izpildes nodrošināšanas būtiska sastāvdaļa. Dalībvalstīm bija pienākums īstenot šo direktīvu nacionālajos tiesību aktos līdz 2016. gada 27. decembrim. Šodien Komisija nosūta argumentētu atzinumu Bulgārijai, Čehijai, Grieķijai, Kiprai, Latvijai, Maltai un Portugālei sakarā ar to, ka tās nav paziņojušas Komisijai par nacionālajiem transponēšanas pasākumiem. Šo septiņu dalībvalstu rīcībā tagad ir divi mēneši, kuru laikā Komisija jāinformē par to, kādi pasākumi veikti, lai direktīvu īstenotu. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt pret šīm valstīm vērsties ES Tiesā.

 

3. Ekonomika un finanses

(Sīkāka informācija: Vanessa Mock – tālr.: +32 229 56194, Barbara Ochotnicka – tālr: +32 229 13754)

ES Tiesai nosūtīta lieta

Komisija vēršas Tiesā pret SLOVĒNIJU budžeta noteikumu transponēšanas dēļ

Eiropas Komisija ir nolēmusi vērsties pret Slovēniju ES Tiesā sakarā ar to, ka tā nav paziņojusi par transponēšanas pasākumiem, kas saistīti ar direktīvu, kura nosaka prasības attiecībā uz dalībvalstu budžetiem. Direktīva par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām (Padomes Direktīva 2011/85/ES) paredz, ka dalībvalstīm minētās direktīvas noteikumi ir jātransponē nacionālajās tiesību sistēmās līdz 2013. gada 31. decembrim un ka dalībvalstīm jādara Komisijai zināmi šo nacionālo tiesību aktu teksti. Līdz šim Slovēnija ir iesniegusi tikai daļēju paziņojumu par šādiem pasākumiem. Tāpēc Komisija šodien nolēma vērsties pret Slovēniju ES Tiesā sakarā ar to, ka tā par transponēšanas pasākumiem nav paziņojusi pilnībā. Šī direktīva ir viena no sešiem leģislatīviem pasākumiem, t. s. “sešnieks”, kas 2011. gadā tika pieņemti, lai stiprinātu ekonomikas pārvaldību Eiropas Savienībā. Tās mērķis ir nodrošināt, ka dalībvalstis īsteno pārdomātu budžeta rīcībpolitiku, un padarīt to fiskālo rīcībpolitiku stingrāku. Šā mērķa sasniegšanai direktīvā dalībvalstīm ir noteikta prasība pieņemt tādus pasākumus kā savlaicīga uzticamu un detalizētu fiskālo datu publicēšana, nacionālo skaitlisko fiskālo normu ieviešana, vidēja termiņa budžeta plānošanas nostiprināšana un makroekonomikas un budžeta prognožu uzticamības un pārskatāmības uzlabošana. Plašāku informāciju sk. pilnajā paziņojumā presei.

 

4. Digitālais vienotais tirgus

(Sīkāka informācija: Nathalie Vandystadt — tālr.: +32 229 67083, Johannes Bahrke — tālr.: +32 229 58615)

ES Tiesai nosūtītās lietas

Platjoslas izmaksu samazināšana: Komisija nolemj vērsties pret trijām dalībvalstīm Tiesā

Eiropas Komisija šodien pieņēma lēmumu vērsties ES Tiesā ar prasību pret Beļģiju, Horvātiju un Slovākiju sakarā ar kavēšanos Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvas (Direktīva 2014/61/ES) transponēšanā. Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē nacionālajos tiesību aktos līdz 2016. gada 1. janvārim. Komisija lūgs Tiesu minētajām trijām dalībvalstīm piemērot dienas sodanaudu, sākot no dienas, kad spriedums pieņemts, līdz dienai, kad direktīva stājas spēkā nacionālajos tiesību aktos. Pārkāpuma procedūras pret Beļģiju, Horvātiju un Slovākiju tika sāktas 2016. gada martā, un argumentētie atzinumi šajās procedūrās tika nosūtīti 2016. gada septembrī. Kopš tā laika šīs valstis vēl nav informējušas Komisiju par visu direktīvas transponēšanai nepieciešamo pasākumu pieņemšanu. Attiecībā uz Horvātiju Komisija tikmēr tika pārliecināta, ka pēdējais trūkstošais transponēšanas elements tiks oficiāli pieņemts piektdien. Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīva var ietaupīt līdz 30 % izmaksu ātrdarbīga interneta pieslēgumu ierīkošanai. Tajā ietilpst tādi noteikumi kā komunālo pakalpojumu fiziskās infrastruktūras atkārtota izmantošana ātrdarbīga interneta vajadzībām. Direktīva arī aptver inženiertehnisko darbu koordinēšanu dažādās nozarēs, to skaitā telesakaru, enerģētikas, notekūdeņu, transporta un citās infrastruktūras nozarēs. Minētie pasākumi rada apstākļus efektīvākai jaunas fiziskās infrastruktūras izvēršanai, samazinot tīklu ierīkošanas izmaksas. Inženiertehniskie darbi, piemēram, ceļu uzrakšana, lai ievilktu ātrdarbīgu platjoslas kabeli, sasniedz līdz pat 80 % no ātrdarbīgu tīklu izvēršanas izmaksām. Šie noteikumi tika pieņemti tādēļ, lai vairāk cilvēku Eiropas Savienībā būtu piekļuve ātrdarbīgam internetam. Šī īstenošana ir ļoti svarīga arī vispārējā ES digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanas perspektīvā, kā arī, lai palielinātu savienojamību. Plašāku informāciju sk. pilnajā paziņojumā presei.

 

5. Nodarbinātība, sociālās lietas un iekļautība

(Sīkāka informācija: Christian Wigand — tālr.: +32 229 62253, Sara Soumillion — tālr.: +32 229 67094)

ES Tiesai nosūtītās lietas

Komisija vēršas Tiesā pret HORVĀTIJU par to, ka tā nav paziņojusi par nacionālajiem pasākumiem, ar ko transponē ES noteikumus Darba ņēmēju norīkošanas direktīvas izpildei

Eiropas Komisija vēršas ES Tiesā pret Horvātiju sakarā ar to, ka gandrīz vienu gadu pēc transponēšanas termiņa beigām tā vēl aizvien nav paziņojusi par pasākumiem, kas pieņemti, lai nacionālajos tiesību aktos transponētu ES tiesību aktu par Darba ņēmēju norīkošanas direktīvas (Direktīva 2014/67/ES) izpildi. Direktīva 2014/67/ES, kas pazīstama arī kā “Izpildes direktīva”, nodrošina galvenos instrumentus cīņai pret darba ņēmēju norīkošanas ES noteikumu apiešanu un ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī šā mērķa sasniegšanai nepieciešamās administratīvās sadarbības un informācijas apmaiņas uzlabošanai starp dalībvalstīm. Tāpēc Izpildes direktīvas pareiza un savlaicīga transponēšana ir svarīga, lai cīnītos pret krāpšanu un ļaunprātīgu uzmantošanu darba ņēmēju norīkošanas jomā, un tas ir visu dalībvalstu, uzņēmumu un darba ņēmēju interesēs. Izpildes direktīva nacionālajos tiesību aktos bija jātransponē līdz 2016. gada 18. jūlijam. Visas dalībvalstis, izņemot Horvātiju, ir paziņojušas Komisijai par nacionālajiem transponēšanas pasākumiem. Ņemot to vērā, Komisija novērtē, vai Izpildes direktīva ir pareizi īstenota. Lai gan Komisija ir nosūtījusi oficiāla paziņojuma vēstuli 2016. gada septembrī un argumentētu atzinumu 2017. gada februārī, pieprasot, lai Horvātija paziņotu par nacionālajiem transponēšanas pasākumiem, Horvātijas iestādes to joprojām nav izdarījušas. Tāpēc, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 260. panta 3. punktu, Komisija pieprasīs, lai Tiesa Horvātijai piemēro dienas sodanaudu līdz direktīvas pilnīgai transponēšanai nacionālajos tiesību aktos. Pret dalībvalstīm, kas nepaziņo par nacionālajiem transponēšanas pasākumiem, Komisija tiesvedību uzsāk prioritārā secībā. Šī paziņošana Komisijai ir svarīga arī tāpēc, lai varētu novērtēt transponēšanas pasākumu atbilstību un tādējādi nodrošināt pareizu un vienādu Izpildes direktīvas piemērošanu. Plašāku informāciju sk. pilnajā paziņojumā presei.

 

6. Enerģētika

(Sīkāka informācija: Anna-Kaisa Itkonen — tālr. +32 229 56186, Nicole Bockstaller — tālr. +32 229 52589)

Argumentēti atzinumi

Kodolenerģētika: Komisija aicina AUSTRIJU, ČEHIJU, HORVĀTIJU, ITĀLIJU un PORTUGĀLI izpildīt visas Radioaktīvo atkritumu direktīvas prasības

Komisija ir aicinājusi Austriju, Čehiju, Horvātiju, Itāliju un Portugāli izpildīt visas Radioaktīvo atkritumu direktīvas (Padomes Direktīva 2011/70/Euratom) prasības un, jo īpaši, paziņot Komisijai par nacionālajām programmām lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai. Ar šo direktīvu izveido satvaru lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgas un drošas apsaimniekošanas nodrošināšanai, lai izvairītos no nevajadzīgu slogu uzlikšanas nākamajām paaudzēm. Šī direktīva no dalībvalstīm prasa, lai tās gādātu par piemērotiem nacionālajiem pasākumiem nolūkā nodrošināt augstu drošības līmeni lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanā. Tās mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus un sabiedrību pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem. Radioaktīvos atkritumus rada elektroenerģijas ražošana kodolspēkstacijās vai ar to nesaistīta radioaktīvo materiālu izmantošana medicīnas, pētniecības, rūpniecības un lauksaimniecības vajadzībām. Tas nozīmē, ka radioaktīvos atkritumus rada visas ES valstis. Dalībvalstīm par nacionālajām programmām bija jāpaziņo Komisijai līdz 2015. gada 23. augustam. Attiecīgajām dalībvalstīm ir divi mēneši, kuru laikā jāizpilda savas saistības; pretējā gadījumā Komisija var nolemt pret šīm valstīm vērsties ES Tiesā.

 

7. Vide

(Sīkāka informācija: Enrico Brivio — tālr.: +32 229 56172, Iris Petsa —tālr: +32 229 93321)

ES Tiesai nosūtīta lieta

Komisija aicina nekavējoties apturēt mežizstrādi POLIJAS Bjalovežas mežā

Eiropas Komisija ir nolēmusi vērsties ES Tiesā pret Poliju sakarā ar mežistrādes darbu paplašināšanos Bjalovežas mežā, kas ir aizsargājama Natura 2000 teritorija.Tā kā mežistrādes darbi ir sākušies plašā mērogā, Komisija arī pieprasa, lai Tiesa noteiktu pagaidu pasākumus, kas liktu Polijai šos darbus nekavējoties apturēt. 2016. gada 25. martā Polijas iestādes pieņēma lēmumu, kas ļāva trīskārt palielināt mežistrādes darbības Bjalovežas meža rajonā, kā arī veikt mežistrādi apgabalos, kuri iepriekš tika pasargāti no jebkādas iejaukšanās. Šīs darbības, to skaitā gadsimtu vecu koku aizvākšana, nopietni apdraud Natura 2000 teritorijas integritāti. Šī Natura 2000 teritorija aizsargā sugas un dzīvotnes, kas ir atkarīgas no veco mežu audzēm un arī kritušo koku pieejamības. Dažām sugām Bjalovežas mežs ir vissvarīgākā vai pēdējā atlikusī teritorija Polijā. Pieejamie pierādījumi liecina, ka šīs darbības ir pretrunā teritorijas saglabāšanas mērķiem un pārsniedz tādu darbību mērogu, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu meža ilgtspējīgu izmantošanu. Turklāt pirms Polijas lēmuma pieņemšanas tika neatbilstoši novērtētas Natura 2000 teritorijā veikto darbību sekas. 2017. gada aprīlī Komisija izdeva argumentētu atzinumu, kas mudināja Poliju atturēties no lielapjoma mežistrādes un sniedza Polijai vienu mēnesi, kura laikā šis aicinājums jāizpilda. Tomēr, neraugoties uz to, Polija ir sākusi sava plāna īstenošanu. Plašāku informāciju sk. pilnajā paziņojumā presei.

 

Argumentēti atzinumi

Plastmasas maisi: Komisija aicina SPĀNIJU piemērot ES noteikumus par vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem

Komisija mudina Spāniju pabeigt atkritumus reglamentējošo ES tiesību aktu ieviešanu tās nacionālajos tiesību aktos. Attiecībā uz vēršanos pret resursu izšķērdēšanu un piegružošanu, ES valstu valdībām bija līdz 2016. gada 27. novembrim jāpieņem pasākumi, kuri, kā to prasa Plastmasas maisiņu direktīva (Direktīva (ES) 2015/720), mazinātu vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņu. Nacionālās valdības var no pasākumu saraksta izvēlēties, kurus izmantot kopīgo mērķu sasniegšanai. Šo pasākumu vidū ir arī ekonomiski rīki, piemēram, par vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem iekasēt samaksu. Vēl viens risinājums ir valsts līmeņa samazināšanas mērķi: dalībvalstīm līdz 2019. gada beigām jānodrošina, ka gada patēriņa apjoms nepārsniedz 90 vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus uz vienu cilvēku. Līdz 2025. gada beigām šis skaits jāsamazina, panākot, ka tas nepārsniedz 40 maisiņus uz vienu cilvēku. Abus risinājumus var īstenot, vai nu ieviešot obligātus pasākumus, vai vienojoties ar ekonomikas nozarēm. Iespējams arī plastmasas maisiņus aizliegt, ja vien šāds aizliegums nepārsniedz ierobežojumus, kas ar minēto direktīvu noteikti, gādājot, ka Eiropas vienotajā tirgū saglabājas brīva preču aprite. Komisija prioritārā kārtībā pārliecinās, ka dalībvalstis ir izpildījušas pienākumu transponēt šo direktīvu. Pēc pamatotā atzinuma saņemšanas Spānijai būs divi mēneši, kuru laikā jāizpilda pienākumi; pēc tam Komisija var pret šo valsti vērsties ES Tiesā.

Atkritumi: Komisija SPĀNIJAI nosūta pēdējo brīdinājumu sakarā ar to, ka tā vairākiem reģioniem nav izveidojusi un pārskatījusi atkritumu apsaimniekošanas plānus

Komisija uzstāj, lai Spānija saskaņā ar mērķiem, kas ES tiesību aktos izvirzīti attiecībā uz atkritumiem (Direktīva 2008/98/EK), un saskaņā ar aprites ekonomiku pieņemtu visai tās teritorijai paredzētus atkritumu apsaimniekošanas plānus. Atkritumu apsaimniekošanas plāni ir svarīgs instruments, ar kura palīdzību mazināt nelabvēlīgo ietekmi, ko atkritumu ģenerēšana un pārvaldīšana rada cilvēku veselībai un videi, un vairot resursefektivitāti. Dalībvalstīm jāpārskata savi atkritumu apsaimniekošanas plāni vismaz reizi sešos gados un vajadzības gadījumā tie jārevidē. Ņemot vērā šo plānu lielo nozīmi, Komisija pret septiņām dalībvalstīm, ieskaitot Spāniju, ir sākusi pienākumu neizpildes procedūru. Spānijas nacionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns tika pārskatīts 2015. gadā, lai to pielāgotu Atkritumu pamatdirektīvas jaunajām prasībām. Taču tā kā reģioniem — autonomajiem apgabaliem un pilsētām — atkritumu apsaimniekošanā ir galvenā kompetence, tiem jāpieņem pašiem savi Spānijas tiesību aktiem atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas plāni. Tā kā visi reģioni derīgu atkritumu apsaimniekošanas plānu vēl nav pieņēmuši, Komisija 2016. gada novembrī nosūtīja oficiālu brīdinājuma vēstuli, kurā Spānija aicināta pieņemt vajadzīgos dokumentus par atkritumiem. Šobrīd atkritumu apsaimniekošanas plāni vēl nav pieņemti Baleāru salu, Kanāriju salu un Madrides autonomajam apgabalam un Seūtas autonomajai pilsētai. Turklāt atkritumu apsaimniekošanas plāni būtu jāpārskata Aragonas un Katalonijas autonomajam apgabalam, jo tie ir pieņemti vairāk nekā pirms sešiem gadiem. Tāpēc Komisija Spānijai nosūta argumentētu atzinumu. Ja šī valsts divu mēnešu laikā nerīkosies, lietu var nodot izskatīšanai ES Tiesā.

 

8. Finansiālā stabilitāte, finansiālie pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība

(Sīkāka informācija: Vanessa Mock – tālr.: +32 229 56194, Letizia Lupini - tālr.: +32 229 51958)

ES Tiesai nosūtītās lietas

Komisija vēršas ES Tiesā ar prasību pret HORVĀTIJU sakarā ar to, ka tā nav grozījusi likumu par enerģētikas uzņēmuma INA-Industrija Nafte, d.d. (INA) privatizāciju

Komisija ir nolēmusi vērsties ES Tiesā pret HORVĀTIJU sakarā ar to, ka šī valsts 2002. gada likumu par uzņēmuma INA-Industrija Nafte d.d. (“INA likums”) privatizāciju nav saskaņojusi ar ES noteikumiem par kapitāla brīvu apriti un brīvību veikt uzņēmējdarbību. INA-Industrija Nafte d.d. (INA, d.d.) ir galvenais Horvātijas enerģētikas uzņēmums, kas daļēji pieder Horvātijas valdībai. INA likums šajā uzņēmumā valstij piešķir īpašas tiesības, tostarp veto pilnvaras attiecībā uz INA lēmumiem, kas saistīti ar akciju/aktīvu pārdošanu, kuru vērtība pārsniedz noteiktu robežvērtību. Valsts var arī pretoties svarīgiem vadības lēmumiem, piemēram, par uzņēmuma darbības maiņu, koncesijas līgumu vai atļauju piešķiršanu un par oficiālās mītnes atrašanās vietu. Fakts, ka Horvātijas valsts var neapstiprināt svarīgus lēmumus, kuri nāktu par labu uzņēmuma interesēm, var negatīvi ietekmēt uzņēmuma akcijas un padarīt INA nepievilcīgāku investoriem. Komisija uzskata, ka INA likumā paredzētās īpašās valsts pilnvaras nevajadzīgi ierobežo kapitāla brīvo apriti un brīvību veikt uzņēmējdarbību. Tā atzīst, ka mērķis aizsargāt energoapgādes drošību ir tāds leģitīms mērķis sabiedrības interesēs, ko ES atbalsta un kas varētu attaisnot LESD minēto brīvību ierobežošanu. Tomēr šādiem ierobežojumiem jābūt samērīgiem. Šajā gadījumā INA likums pilnvaro Horvātijas valsti vērsties pret svarīgiem uzņēmuma lēmumiem, neizvirzot nosacījumu, ka šāds veto jāattaisno kopsakarā ar iespējamu enerģijas piegādes drošības apdraudējumu, citu sabiedrisku rīcībpolitiku vai ar sabiedrības interesēm. Komisija uzskata, ka šādas beznosacījumu veto pilnvaras pārsniedz enerģijas piegādes drošības aizsargāšanai nepieciešamo un tāpēc nav samērīgas. Neraugoties uz šodien pieņemto lēmumu, Komisija ir gatava iepazīties ar Horvātijas varas iestāžu risinājumu šajā lietā. Plašāku informāciju sk. pilnajā paziņojumā presei.

Komisija vēršas ES Tiesā ar prasību pret SPĀNIJU sakarā ar to, ka tā nav īstenojusi ES tiesību aktus par ziņošanu

Komisija šodien lēma vērsties ES Tiesā ar prasību pret Spāniju sakarā ar to, ka tā nav paziņojusi pasākumus, ar kuriem visā pilnībā tiktu ieviesti ES noteikumi par ziņošanu. 2015. gadā Komisija pieņēma Komisijas Īstenošanas direktīvu (ES) 2015/2392 (tā dēvēto “Ziņošanas direktīvu”) par ziņošanu kompetentajām iestādēm par faktiskiem vai varbūtējiem pārkāpumiem jomā, ko regulē Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula. Šī direktīva, kas ir daļa no noteikumu kopuma attiecībā uz tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, nosaka dalībvalstīm par pienākumu ieviest efektīvus mehānismus, kas dod iespēju paziņot par Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regulas pārkāpumiem. Tā satur noteikumus, kuru mērķis ir aizsargāt tos, kuri ziņo par šādiem pārkāpumiem, un precizē kārtību, kas aizsargā informētājus un personas, par kurām tiek ziņots, ieskaitot kārtību, kādā tiek sekots līdzi ziņotāju sniegtajiem ziņojumiem, un personas datu aizsardzībai veicamos pasākumus. Dalībvalstīm šie noteikumi savos tiesību aktos bija jāievieš līdz 2016. gada 3. jūlijam. Vairākām dalībvalstīm, kas šo termiņu bija nokavējušas, arī Spānijai, 2016. gada septembrī tika lūgts rīkoties, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību jaunajiem noteikumiem par ziņošanu. Kopš tā laika Komisija nav saņēmusi informāciju par to, ka noteikumi būtu visā pilnībā ieviesti Spānijas tiesību aktos. Tāpēc Komisija ar prasību pret Spāniju vērsīsies ES Tiesā. Plašāku informāciju sk. pilnajā paziņojumā presei.

 

Oficiāla paziņojuma vēstules un argumentēti atzinumi

Finansiālie pakalpojumi: Komisija aicina ČEHIJU, HORVĀTIJU, ĪRIJU un NĪDERLANDI īstenot ES noteikumus par apdrošināšanu

Komisija ir nolēmusi Čehijai, Īrijai un Nīderlandei sūtīt argumentētus atzinumus, lūdzot tās visā pilnībā īstenot direktīvu “Maksātspēja II” (Direktīva 2009/138/EK) un direktīvu “Omnibus II” (Direktīva 2014/51/ES). Šo direktīvu —, kas aizstāj 14 direktīvas par apdrošināšanu un pārapdrošināšanu, kuras agrāk bija pazīstamas ar nosaukumu “Maksātspēja I”, — mērķis ir nodrošināt apdrošināšanas sabiedrību finansiālo stiprību finansiāli problemātiskos laikos. Šīs direktīvas pilnībā stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī, un termiņš to ieviešanai nacionālajos tiesību aktos beidzās 2015. gada 31. martā. Tomēr Čehija, Īrija un Nīderlande Komisijai nav paziņojušas visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai šos noteikumus visā pilnībā ieviestu to nacionālajos tiesību aktos. Komisijas lūgumi ir izteikti kā argumentēti atzinumi un tiek nosūtīti pēc oficiāla paziņojuma vēstulēm, kuras Komisija bija nosūtījusi 2015. gada maijā. Apsvērusi dalībvalstu atbildes, Komisija joprojām uzskata, ka minēto direktīvu transponēšana nosauktajās dalībvalstīs vēl nav pabeigta. Ja Čehija, Īrija un Nīderlande divu mēnešu laikā nerīkosies, lietu var nodot izskatīšanai ES Tiesā. Šajā pašā jautājumā Komisija ir nolēmusi brīdinājuma vēstules sūtīt Horvātijai, lūdzot tās varas iestādes nacionālajos tiesību aktos pilnīgi ieviest direktīvas “Maksātspēja II” (Direktīvu 2009/138/EK) un “Omnibus II” (Direktīvu 2014/51/ES). Ja Horvātija nākamo divu mēnešu laikā nerīkosies, Komisija tai var nosūtīt argumentētus atzinumus par šo jautājumu.

 

9. Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU

(Sīkāka informācija: Lucia Caudet — tālr. +32 229 56182, Mirna Talko — tālr. +32 229 87278)

Vēršanās Eiropas Savienības Tiesā

Pakalpojumi: Komisija vēršas ES Tiesā pret BEĻĢIJU sakarā ar ierobežojumiem, kas izvirzīti grāmatvežiem

Eiropas Komisija ir nolēmusi vērsties ES Tiesā pret Beļģiju sakarā ar to, ka ierobežojumi, ko šī valsts izvirzījusi grāmatvežiem, kuri piedāvā pakalpojumus saistītās jomās, neatbilst Pakalpojumu direktīvai (Direktīva 2006/123/EK). Beļģijas tiesību akti neļauj grāmatvežiem sniegt māklera vai apdrošināšanas aģenta pakalpojumus vai veikt finansiālas darbības. Komisija uzskata, ka šis liegums neatbilst Pakalpojumu direktīvai (25. pants par daudznozaru darbībām) un uzskata, ka neatkarību, objektivitāti un profesionālo ētiku var nodrošināt arī ar mazāk ierobežojošiem pasākumiem. Komisija iepriekš bažas pauda argumentētā paziņojumā 2016. gada novembrī, lūgdama Beļģiju novērst ES tiesību aktu pārkāpumu. Tā kā Beļģijas iestādes nostāju nemainīja, Komisija nolēma pret Beļģiju vērsties Eiropas Savienības Tiesā. Plašāku informāciju sk. pilnajā paziņojumā presei.

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

Vieglo automobiļu emisijas: Komisija piecām dalībvalstīm lūdz tālāku juridisku skaidrojumu

Komisija šodien nolēma Apvienotajai Karalistei, Grieķijai, Luksemburgai, Spānijai un Vācijai nosūtīt papildu oficiāla paziņojuma vēstules, kurās lūgta papildu informācija par to, kā šīs valstis piemēro ES transportlīdzekļu tipa apstiprināšanas noteikumus (Direktīva 2007/46/EK). Rūpīgi izvērtējusi Apvienotās Karalistes, Luksemburgas, Spānijas un Vācijas atbildes uz 2016. gada decembrī nosūtītajām oficiāla paziņojuma vēstulēm, Komisija cenšas papildus noskaidrot, kāpēc minētās dalībvalstis nav piemērojušas sankcijas automobiļu ražotājam, kas izmantojis ES tiesību aktos aizliegtas manipulācijas ierīces. Arī no Grieķijas Komisija prasa papildu informāciju par nacionālo sodu sistēmu, kas izveidota saskaņā ar ES tipa apstiprināšanas tiesību aktiem.Komisija arī šodien slēdza lietu pret Lietuvu, uzskatot, ka tās pieņemtā sodu sistēma ir saderīga ar ES tiesību aktiem.

 

Argumentēti atzinumi

UNGĀRIJA: Komisija sper otro soli pienākumu neizpildes procedūrā attiecībā uz Augstākās izglītības likumu

Šodien Eiropas Komisija nolēma Ungārijai nosūtīt pamatotu atzinumu par 2017. gada 4. aprīlī grozītā Augstākās izglītības likuma atbilstību ES tiesību aktiem. Komisija pamatotu atzinumu Ungārijai nolēmusi nosūtīt ar pamatojumu, ka grozītais likums nesader ar augstāko mācību iestāžu brīvību sniegt pakalpojumus un veikt uzņēmējdarbību jebkurā vietā Eiropas Savienībā. Turklāt Komisija joprojām uzskata, ka jaunais tiesību akts vēršas pret Eiropas Savienības Pamattiesību hartas sniegtajām tiesībām uz akadēmisko brīvību, tiesībām uz izglītību un tiesībām veikt uzņēmējdarbību un pret Savienības juridiskajiem pienākumiem, kas izriet no starptautiskajām tirdzniecības tiesībām. Rūpīgi izanalizējusi Ungārijas atbildi uz Komisijas oficiāla paziņojuma vēstuli, kas datēta ar 27. aprīli, Komisija negroza secinājumus, kurus 2017. gada 12. aprīlī un 26. aprīlī rūpīgā juridiskā novērtēšanā un diskusijās izdarījusi Kolēģija un kuru iznākumā tika sākta pienākumu neizpildes procedūra. Ungārijas rīcībā tagad ir viens mēnesis, kura laikā jāpaziņo Komisijai par pasākumiem, kas veikti, lai šo situāciju koriģētu. Pretējā gadījumā Komisija var lemt, ka lietu nodos Eiropas Savienības Tiesā. Plašāku informāciju sk. pilnajā paziņojumā presei.

Mazumtirdzniecība: Komisija aicina UNGĀRIJU likvidēt ierobežojumus mazumtirgotājiem

Komisija šodien nolēma nosūtīt Ungārijai pamatotu atzinumu, lūdzot, lai tā likvidētu ierobežojumus mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas cieš zaudējumus. Ungārijas tiesību akti liedz mazumtirgotājiem, kas tirgo ātras apgrozības preces, piemēram, produktus, un vairāk nekā divus gadus pēc kārtas cieš zaudējumus, turpināt darbību Ungārijā. Komisija uzskata, ka šāds pasākums ierobežo brīvību veikt uzņēmējdarbību un diskriminācijas aizlieguma principu (LESD 49. pants) un kapitāla brīvu apriti (LESD 63. pants), un nav attaisnojams ar primāriem iemesliem, kas skar vispārējās intereses. Ungārijas rīcībā tagad ir divi mēneši, kuru laikā jāpaziņo Komisijai par pasākumiem, kas veikti, lai šo situāciju koriģētu. Pretējā gadījumā Komisija var lemt, ka lietu nodos Eiropas Savienības Tiesā.

Brīva preču aprite: Komisija aicina SPĀNIJU nodrošināt uztura bagātinātāju brīvu apriti

Komisija šodien nolēma Spānijai nosūtīt pamatotu atzinumu, kurā to mudina izbeigt diskriminējošo praksi, kas ietekmē uztura bagātinātāju tirdzniecību. Spānijas tiesību akti nosaka, ka, uztura bagātinātāju pirmo reizi laižot Spānijas tirgū, uzņēmumiem ar mītni Spānijā ir jāinformē pašvaldības iestādes, savukārt citu ES valstu uzņēmumiem jāpieteicas Spānijas Pārtikas drošuma un uztura aģentūrā (AECOSAN), un tas sadārdzina izmaksas. Tāpēc Komisija uzskata, ka Spānijas prasības, diskriminēdamas uzņēmumus ar mītni citā ES valstī, ierobežo brīvu preču apriti (LESD 34. pants). Spānijas rīcībā tagad ir divi mēneši, kuru laikā jāpaziņo Komisijai par pasākumiem, kas veikti, lai šo situāciju koriģētu. Pretējā gadījumā Komisija var lemt, ka lietu nodos Eiropas Savienības Tiesā.

Radioiekārtas: Komisija lūdz trim dalībvalstīm transponēt noteikumus par radioiekārtām

Komisija šodien nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Apvienotajai Karalistei, Grieķijai un Kiprai, aicinot tās transponēt Radioiekārtu direktīvu (RED, Direktīva 2014/53/ES). RED ir noteiktas pamatprasības attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību, elektromagnētisko saderību un efektīvu radiofrekvenču spektra izmantošanu, un tā sniedz pamatu turpmākiem noteikumiem par ārkārtas izsaukumiem, sadarbspēju un aizsardzības pasākumiem privātuma un personas datu aizsardzībai. Minētā direktīva uzlabo tirgus uzraudzību, kā arī nosaka procedūras, kas jāpiemēro, un saistības, kas jāizpilda, pirms radioiekārtas var laist ES iekšējā tirgū. Dalībvalstīm direktīva bija pilnībā jātransponē savos tiesību aktos līdz 2016. gada 12. jūnijam. Apvienotā Karaliste un Grieķija vēl nav paziņojušas Komisijai par šīs direktīvas transponēšanu savos tiesību aktos, savukārt Kipra ir paziņojusi, ka direktīvu ir transponējusi tikai daļēji. Šīm trim dalībvalstīm tagad divu mēnešu laikā Komisijai jāpaziņo par minētās direktīvas pilnīgu transponēšanu. Pretējā gadījumā Eiropas Komisija var lemt vērsties pret šīm valstīm ES Tiesā.

 

10. Tieslietas, patērētāji un dzimumu līdztiesība

(Sīkāka informācija: Christian Wigand – tālr.: +32 229 62253, Melanie Voin – tālr.: +32 229 58659)

Oficiāla paziņojuma vēstule

UNGĀRIJA: Komisija sāk pienākumu neizpildes procedūru sakarā ar tiesību aktu par ārvalstu finansētām NVO

Eiropas Komisija šodien nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli Ungārijai sakarā ar tās jauno tiesību aktu par ārvalstu finansētām NVO, kas pieņemts 13. jūnijā. Ar šo Ungārijas tiesību aktu konkrētu kategoriju nevalstiskajām organizācijām, kas ik gadu saņem ārvalstu finansējumu vairāk nekā HUF 7,2 miljonu (aptuveni EUR 24 000) apmērā, tiek ieviesti jauni pienākumi reģistrēties un visās savās publikācijās, tīmekļa vietnēs un preses materiālos sevi raksturot: “no ārvalstīm atbalstīta organizācija”, kā arī sniegt Ungārijas iestādēm konkrētu informāciju par finansējumu, kas saņemts no ārvalstīm. Pret tām organizācijām, kas nepilda jaunos ziņošanas un pārredzamības pienākumus, tiek vērstas sankcijas. Eiropas Komisija secināja, ka jaunais tiesību akts neatbilst Savienības tiesībām šādu iemeslu dēļ: 1) tiesību akts nelabvēlīgi ietekmē Eiropas Savienības Pamattiesību hartā nostiprinātās pamattiesības, jo īpaši tiesības uz biedrošanās brīvību. Jaunais tiesību akts var kavēt NVO līdzekļu vākšanu un ierobežot to spēju darboties; 2) jaunais tiesību akts ievieš nepamatotus un nesamērīgus ierobežojumus kapitāla brīvai apritei, kas paredzēta Līgumā par Eiropas Savienības darbību. Šajā tiesību aktā paredzētās jaunās reģistrēšanās, ziņošanas un publicitātes prasības ir diskriminējošas un šīm organizācijām rada administratīvu slogu un slogu to reputācijai. Šie pasākumi var atturoši ietekmēt finansējuma piešķiršanu no ārvalstīm un attiecīgajām NVO apgrūtināt minētā finansējuma saņemšanu; 3) šis tiesību akts rada arī bažas par to, vai tiek ievērotas tiesības uz privātās dzīves un personas datu aizsardzību. Akts nenodrošina taisnīgu līdzsvaru starp pārredzamības interesēm un līdzekļu devēju un saņēmēju tiesībām aizsargāt savus personas datus. Tas jo īpaši attiecas uz prasību informēt Ungārijas iestādes par precīziem darījumu apmēriem un sniegt tām sīku informāciju par līdzekļu devējiem; iestādes pēc tam šo informāciju publisko. Tāpēc Komisija secināja, ka Ungārija nepilda savus pienākumus, kas noteikti ES Līgumos un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Tāpēc Komisija šodien nolēma Ungārijai nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli, dodot tās iestādēm vienu mēnesi laika atbildes sniegšanai. Komisija ir gatava atbalstīt Ungārijas iestādes šī jautājuma risināšanā un sniegt tām palīdzību. Plašāku informāciju sk. pilnajā paziņojumā presei.

 

11. Jūrlietas un zivsaimniecība

(Sīkāka informācija: Enrico Brivio — tālr.: +32 229 56172, Iris Petsa —tālr: +32 229 93321)

Argumentēti atzinumi

Jūras telpiskā plānošana: Komisija aicina piecas dalībvalstis paziņot par nacionāliem pasākumiem, ar ko transponē Jūras telpiskās plānošanas direktīvu

Komisija šodien nolēma nosūtīt argumentētus atzinumus Bulgārijai, Grieķijai, Horvātijai, Kiprai un Somijai sakarā ar to, ka tās nav paziņojušas par ES noteikumu, ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru (JTP; Direktīva 2014/89/ES), pilnīgu transponēšanu savos tiesību aktos. Dalībvalstīm šī direktīva nacionālajos tiesību aktos bija jātransponē un par šādiem pasākumiem Komisija jāinformē līdz 2016. gada 18. septembrim. Konkurence jūras teritorijas apgūšanā – atjaunojamo energoresursu iekārtu, zvejas un akvakultūras, tūrisma, izejvielu ieguves, jūras transportu maršrutu un citu lietojumu jomā – liecina, ka Eiropas ūdeņus nepieciešams pārvaldīt saskaņotāk. JTP darbojas pāri robežām un sektoriem, lai nodrošinātu, ka cilvēku darbība jūrā notiek efektīvi, droši un ilgtspējīgi, kā arī lai sasniegtu dažādus ekoloģiskos, ekonomiskos un sociālos mērķus. Direktīva nosaka ES valstu vienotu pieeju jūras teritoriju plānošanai un šīs plānošanas minimālās prasības. Attiecīgajām dalībvalstīm ir divi mēneši, kuru laikā izpildīt pienākumus, un pēc tam Komisija var nolemt pret šīm valstīm vērsties ES Tiesā.

 

12. Migrācija, iekšlietas un pilsonība

(Sīkāka informācija: Natasha Bertaud – tālr.: +32 229 67456; Tove Ernst – tālr. +32 229 86764; Markus Lammert – tālr.: +32 229 58602)

 

ES Tiesai nosūtīta lieta

Likumīga migrācija: Komisija vēršas ES Tiesā ar prasību pret BEĻĢIJU par to, ka trešo valstu darba ņēmējiem nav nodrošināti vienoti noteikumi

Eiropas Komisija šodien nolēma vērsties ES Tiesā ar prasību pret Beļģiju sakarā ar to, ka nav pilnībā īstenota Vienotās atļaujas direktīva (Direktīva 2011/98/ES). Šī direktīva ir izstrādāta, lai atvieglotu likumīgu migrāciju, un tā ievieš vienkāršotas procedūras un vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem. Beļģija, neievērojot arī sākotnējo transponēšanas termiņu (2013. gada 25. decembris), vēl aizvien nav pilnībā īstenojusi minēto direktīvu. Tāpēc Komisija nolēma vērsties pret Beļģiju ES Tiesā. Dalībvalstīm šī direktīva bija pilnībā jātransponē līdz 2013. gada 25. decembrim. Līdz norādītajam datumam Beļģija jaunos noteikumus bija transponējusi tikai daļēji. Tādēļ Komisija 2014. gada martā nosūtīja Beļģijai oficiāla paziņojuma vēstuli, un pēc tam 2015. gada aprīlī – argumentētu atzinumu. 2015. gada novembrī Komisija vērsās pret Beļģiju ES Tiesā. Pēc tam, kad Beļģijas iestādes sniedza papildu informāciju, 2016. gada aprīlī lietas nodošana izskatīšanai tika apturēta. Tomēr Beļģija līdz šim vēl nav paziņojusi Komisijai par Direktīvas pilnīgu transponēšanu tās nacionālajos tiesību aktos. Tāpēc Komisija pieņēma lēmumu šo lietu atkārtoti nodot izskatīšanai ES Tiesā. Vēršoties pret Beļģiju ES Tiesā, Komisija ierosina noteikt dienas sodanaudu EUR 70 828,80 apmērā. Sodanaudas apmērs ir aprēķināts, ņemot vērā pārkāpuma smagumu un ilgumu, kā arī preventīvo ietekmi, kas atbilst dalībvalsts spējai to samaksāt. Plašāku informāciju sk. pilnajā paziņojumā presei.

 

Argumentēti atzinumi un lietu slēgšana

Likumīga migrācija: Komisija lūdz, lai BEĻĢIJA, HORVĀTIJA, SOMIJA un ZVIEDRIJA nodrošinātu Sezonas darbinieku direktīvas pilnīgu īstenošanu, un slēdz lietas pret IGAUNIJU, LUKSEMBURGU un RUMĀNIJU.

Komisija šodien novērš trūkumus Sezonas darbinieku direktīvas (Direktīvas 2014/36/ES) transponēšanā. 2014. gada 26. februārī pieņemtā Sezonas darbinieku direktīva nosaka trešo valstu sezonas strādnieku ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus un minēto sezonas strādnieku tiesības. Dalībvalstīm direktīva bija jātransponē nacionālajos tiesību aktos līdz 2016. gada 30. septembrim. Eiropas Komisija šodien nosūtīja argumentētus atzinumus Horvātijai un Somijai saistībā ar neziņošanu par nacionālajiem pasākumiem, kas veikti, lai transponētu Direktīvu par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem nodarbinātības kā sezonas darbiniekiem nolūkā. Komisija nosūtīja argumentētus atzinumus arī Beļģijai un Zviedrijai saistībā ar šīs direktīvas transponēšanas nolūkā veikto nacionālo pasākumu daļēju paziņošanu. 2016. gada 24. novembrī Komisija nosūtīja Beļģijai, Horvātijai, Igaunijai, Luksemburgai, Rumānijai, Somijai un Zviedrijai oficiāla paziņojuma vēstules par Sezonas darbinieku direktīvas nepilnīgu transponēšanu. Horvātija un Somija vēl nav paziņojušas ne par kādiem pasākumiem direktīvas transponēšanai, un Komisija uzskata, ka ar Beļģijas un Zviedrijas paziņotajiem pasākumiem visi direktīvas noteikumi nav pilnībā transponēti nacionālajos tiesību aktos. Beļģijai, Horvātijai, Somijai un Zviedrijai tagad divu mēnešu laikā Komisija jāinformē par visiem pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu pilnīgu direktīvas īstenošanu, un pēc tam Komisija var nolemt nodot šīs lietas izskatīšanai ES Tiesā. Izvērtējot Igaunijas, Luksemburgas un Rumānijas paziņotos pasākumus, Komisija nolēma izbeigt procedūras pret šīm dalībvalstīm.

 

13. Mobilitāte un transports

(Sīkāka informācija: Enrico Brivio — tālr.: +32 229 56172, Alexis Perier - tālr.: +32 229 69143)

Oficiāla paziņojuma vēstule un argumentēti atzinumi

Ilgtspējīgs transports: Komisija mudina septiņas dalībvalstis pilnībā transponēt noteikumus par alternatīvo degvielu infrastruktūras izvēršanu*

Komisija šodien nosūtīja argumentētu atzinumu Apvienotajai Karalistei, Grieķijai, Īrijai, Maltai, Polijai, Rumānijai un Slovēnijai, lūdzot, lai šīs valstis paziņotu savu nacionālo rīcībpolitikas regulējumu, kas atbilst ES noteikumiem par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (Direktīva 2014/94/ES). Nacionālais politikas regulējums ir galvenais direktīvā paredzētais instruments pietiekamas alternatīvo degvielu infrastruktūras izveidei, ieskaitot elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus un dabasgāzes un ūdeņraža uzpildes punktus, un iekšējā tirgus sadrumstalotības novēršanai. Lai visiem Eiropas iedzīvotājiem nodrošinātu tīras un konkurētspējīgas mobilitātes iespēju, kā Komisija noteikusi 2017. gada maijā pieņemtajā paketē “Eiropa kustībā”, svarīgi ir paātrināt alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu. Šīm septiņām dalībvalstīm tagad divu mēnešu laikā jāizpilda savas saistības saskaņā ar direktīvu; pretējā gadījumā Komisija var pieņemt lēmumu nodot lietu izskatīšanai ES Tiesā. Turklāt Komisija nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli arī Zviedrijai sakarā ar to, ka paziņotajā nacionālās politikas regulējumā nav direktīvā prasīto obligāto elementu.http://eur-lex.europa.eu/legal-content/lv/TXT/HTML/?uri=CELEX:32014L0094&from=lv

* atjaunināts 14/07/2017 (likvidēta nepareiza atsaukšanās uz Poliju).

 

Argumentēts atzinums

Pasažieru tiesības: Komisija aicina Grieķiju pilnībā piemērot noteikumus pasažieriem, kuri ceļo pa jūru un iekšējiem ūdensceļiem

Komisija šodien lūdza, lai Grieķija pilnībā piemērotu ES noteikumus par to pasažieru tiesībām, kas ceļo pa jūru un iekšzemes ūdensceļiem ES (Regula Nr. 1177/2010). Patlaban gadījumos, kad jūras pasažieru pārvadājumu pakalpojums tiek atcelts vai aizkavējas, Grieķijas nacionālie tiesību akti liedz pasažieriem pilnībā izmantot šīs regulas piešķirtās tiesības. Grieķijai tagad divu mēnešu laikā Komisijai jāpaziņo par pasākumiem, kas veikti, lai minēto regulu piemērotu pareizi; pretējā gadījumā Komisija var nodot lietu izskatīšanai ES Tiesā.

 

14. Veselība un pārtikas nekaitīgums

(Sīkāka informācija: Anca Paduraru – tālr.: +32 229 91269, Aikaterini Apostola – tālr.: +32 229 87624)

Argumentēts atzinums

Komisijai aicina Itāliju īstenot darbības, kas nepieciešamas, lai apturētu Xylella fastidiosa izplatīšanos

Komisija šodien nosūta Itālijai argumentētu atzinumu, jo Itālijas iestādes nespēj apturēt kaitīgā organisma Xylella fastidiosa izplatīšanos. Pēc Xylella fastidiosa uzliesmojuma Apūlijas reģionā Itālijas iestādēm bija pilnībā jāievēro tādi ES noteikumi par augiem vai augu produktiem kaitīgiem organismiem, kas vērsti pret to izplatību Eiropas Savienībā (Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2015/789 un Padomes Direktīva 2000/29/EK). Šie noteikumi ietvēra savā teritorijā esošu inficētu augu aizvākšanu tūlīt pēc pirmā Xylella fastidiosa klātbūtnes apstiprinājuma. Tomēr tika ziņots par jauniem uzliesmojumiem Itālijā, un Itālijas paziņotais grafiks nederēja tam, lai nodrošinātu inficēto koku tūlītēju aizvākšanu, kā to prasa ES tiesību akti. Xylella fastidiosa ir viena no pasaulē bīstamākajām augu baktērijām, kas izraisa dažādas slimības, radot milzīgas ekonomiskas sekas lauksaimniecībai. Dalībvalstīm ir jāveic visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai izskaustu Xylella fastidiosa un novērstu tās izplatību dalībvalstīs. Komisijas lūgums ir iesniegts argumentēta atzinuma veidā un seko oficiāla paziņojuma vēstulei, ko Komisija nosūtīja 2015. gada decembrī. Pēc tam, 2016. gada jūlijā, Komisija nosūtīja Itālijas iestādēm papildu oficiāla paziņojuma vēstuli. Itālijai tagad ir divi mēneši, kuru laikā jāizpilda pienākumi; pretējā gadījumā Komisija var pieņemt lēmumu vērsties pret Itāliju ES Tiesā.

 

15. Nodokļu politika un muitas savienība

(Sīkāka informācija: Vanessa Mock – tālr.: +32 229 56194, Patrick Mc Cullough – tālr.: +32 229 87183)

Argumentēts atzinums

Nodokļu politika: Komisija aicina FRANCIJU izbeigt nelabvēlīgu attieksmi pret nodokļu maksātājiem, kuru ienākumu izcelsme ir ārvalstīs

Komisija lūdza, lai Francija grozītu konkrētus noteikumus par to, kā tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Francijā spēkā esošie noteikumi paredz, ka nodokļu maksātāji, kas ir Francijas iedzīvotāji un daļu no ienākumiem gūst citā Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstī, nevar izmantot tos pašus personiskos un ģimenes nodokļu atvieglojumus, ko piemēro Francijā gūtiem ienākumiem. Saskaņā ar Francijas noteikumiem nodokļu maksātājs arī nodokļu pārmaksas gadījumā nevar izmantot nekādu nodokļu kredītu atmaksu vai atlikšanu attiecībā uz ienākumiem, kuru izcelsme ir ārvalstīs. Saglabājot šos noteikumus, Francija neizpilda savus pienākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) un EEZ līguma pantiem par darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, tiesībām veikt uzņēmējdarbību un kapitāla brīvu apriti. Ja Francijas iestādes divu mēnešu laikā nerīkosies, lieta var tikt iesniegta izskatīšanai ES Tiesā.

 

Argumentēti atzinumi un lietu slēgšana

Nodokļu politika: Komisija aicina BULGĀRIJU, KIPRU un PORTUGĀLI transponēt jaunos pārredzamības noteikumus attiecībā uz apmaiņu ar informāciju par nodokļu nolēmumiem

Komisija nolēma nosūtīt argumentētus atzinumus Bulgārijai, Kiprai un Portugālei, jo šīs dalībvalstis nav paziņojušas, ka ir transponēti jauni pasākumi, kas reglamentē, kā ES nodokļu iestādes automātiski apmainās ar informāciju par nodokļu nolēmumiem (Padomes Direktīva (ES) 2015/2376). Dalībvalstīm šie pasākumi bija jātransponē līdz 2016. gada 31. decembrim. Jaunie noteikumi ir izstrādāti, lai palīdzētu novērst nodokļu apiešanu pārrobežu situācijās, agresīvu nodokļu plānošanu un kaitējošu nodokļu konkurenci, un ir paredzēts, ka pirmā informācijas apmaiņa starp visām ES nodokļu iestādēm notiks līdz šā gada septembrim. Komisija šīm trim valstīm noteica divu mēnešu termiņu atbildes sniegšanai. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt nodot šo lietu izskatīšanai ES Tiesā. Vienlaikus Komisija atzinīgi novērtēja to, ka Čehija, Grieķija, Polija un Ungārija šos pasākumus ir transponējušas, un nolēma šodien izbeigt attiecīgās pārkāpumu procedūras. Otrajā posmā Komisija novērtēs, vai visu dalībvalstu tiesību akti atbilst visām jauno noteikumu prasībām.

 

MEMO/17/1935

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar