Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Faktu lapa

ES Dzīvnieku labturības platformas atklāšana: jautājumi un atbildes par dzīvnieku labturības politiku

Briselē, 2017. gada 6. jūnijā

ES Dzīvnieku labturības platformas atklāšana: jautājumi un atbildes par dzīvnieku labturības politiku

Šodien Eiropas Komisijas loceklis Vītenis Andrjukaitis oficiāli atklāj ES Dzīvnieku labturības platformas (“platforma”) pirmo sanāksmi. Platforma pulcēs 75 dalībniekus: ieinteresēto personu, NVO, zinātnieku, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstu, starptautisko organizāciju un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) pārstāvjus. Šī ir pirmā reize, kad visi galvenie ES dalībnieki sanāks kopā, lai dalītos pieredzē un dotu savu ieguldījumu dzīvnieku labturības uzlabošanā.

 

Kāpēc Komisija atklāj šādu platformu?

2016. gada martā publicētais Eirobarometra apsekojums rāda — absolūtais vairākums eiropiešu uzskata, ka dzīvnieku labturības aizsardzībai ir ļoti svarīga nozīme, un vēlas redzēt uzlabojumus dzīvnieku labturības aizsardzībā.

Dzīvnieku labturības uzlabošana nav tikai likumdošanas jautājums. Platforma nav forums, kurā paredzēts izstrādāt jaunus tiesību aktus. 2012. gadā pieņemtās ES dzīvnieku labturības stratēģijas devīze ir “Ikviens ir atbildīgs”. Lai gūtu konkrētus rezultātus, pirmām kārtām ir būtiski, lai visu dalībnieku starpā būtu savstarpēja sapratne un uzticēšanās un katrs dalībnieks uzņemtos konkrētas saistības; tas ir arī viens no galvenajiem šīs platformas uzdevumiem.

Platformas mērķis ir veicināt dialogu starp kompetentajām iestādēm, uzņēmumiem, pilsonisko sabiedrību un zinātniekiem par ES iedzīvotājiem svarīgiem dzīvnieku labturības jautājumiem.

Platforma palīdzēs Komisijai izstrādāt koordinētas darbības dzīvnieku labturības jomā un dalīties informācijā par tām, īpašu uzsvaru liekot uz:

  1. ES dzīvnieku labturības noteikumu labāku piemērošanu ar informācijas apmaiņu, labāko praksi un ieinteresēto personu tiešu iesaisti;
  2. uzņēmumu brīvprātīgo saistību pilnveidošanu un izmantošanu;
  3. ES dzīvnieku labturības standartu popularizēšanu pasaules līmenī.

 

Kas ir platformas dalībnieki?

Platformā ir 75 dalībnieki.

Četrdesmit (40) dalībniekus ir iecēlis Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors pēc uzaicinājuma iesniegt pieteikumus uz uzņēmējdarbības un profesionālo organizāciju, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un pētniecības iestāžu neatkarīgo ekspertu pārstāvību. Gan organizācijām, gan ekspertiem bija jāparāda, ka to darbība un specializētās zināšanas ir piemērotas platformas uzdevumu veikšanai. Īpaši nozīmīgam viņu darbam ir jābūt attiecībā uz dzīvnieku labturību ES kontekstā un jāaptver vairākas dalībvalstis.

 

Kas ir izvēlētie platformas dalībnieki?

Ir izvēlēti dažādi dalībnieki, lai nodrošinātu dažādu nozaru un darbību taisnīgu pārstāvību, kā arī ģeogrāfisko un dzimumu līdzsvaru.

Trīsdesmit pieci (35) dalībnieki pārstāv publiskā sektora iestādes: kompetentās iestādes no 28 dalībvalstīm un 3 EEZ valstīm (Islande, Lihtenšteina un Norvēģija), starptautiskās organizācijas, kas strādā dzīvnieku labturības jomā (Starptautiskā Dzīvnieku veselības organizācija, ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija un Pasaules Banka), un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde.

Platforma var iecelt arī ne vairāk kā piecus novērotājus. Šveicei platformā ir piešķirts novērotājas statuss.

 

Kā platforma darbosies praksē?

Platformas sanāksmes notiks divreiz gadā. Pirmajā sanāksmē Komisija plāno noteikt dalībnieku prioritārās darba jomas un resursus, kuros dalībnieki ir gatavi dalīties. Pēc pirmās sanāksmes rezultātiem Komisija ierosinās īpašas darba jomas un, ja būs nepieciešams, tiks izveidotas apakšgrupas.

Platforma regulāri aicinās citus forumus un ieinteresētās personas nākt klajā ar savām iniciatīvām un pasākumiem. Tas ne tikai bagātinās diskusijas, bet arī palīdzēs izplatīt zināšanas, iniciatīvas un pieredzi, ko platformas dalībnieki varēs izmantot. Tas arī veicinās koordināciju starp dažādos forumos pieņemtām iniciatīvām un to savstarpēju papildināmību.

 

Kuri temati tiks risināti vispirms?

Platformas atklāšanas sanāksmē Komisija rosinās prioritārās jomas apspriest trīs sesijās:

- Kā platforma var sekmēt ES dzīvnieku labturības tiesību aktu labāku piemērošanu un izpratni?

- Kā platforma var palīdzēt ES dzīvnieku labturības standartus popularizēt visā pasaulē?

- Kā platforma var veicināt brīvprātīgo saistību izmantošanu un palielināt dzīvnieku labturībai labvēlīgu produktu tirgus vērtību?

Pamatojoties uz dalībnieku debatēm un saistībām, Komisija noteiks ES kopīgu interešu darba jomas, kas ir pietiekami konkrētas un sasniedzamas.

 

Kādus rezultātus var gaidīt no platformas darba?

Platforma rada lielisku iespēju visām ieinteresētajām personām dot ieguldījumu dzīvnieku labturības uzlabošanā, izmantojot sadarbību un tīklu veidošanu. Tādējādi platformas rezultāti lielā mērā būs atkarīgi no visu dalībnieku aktīvas un konstruktīvas dalības.

Šī platforma pirmām kārtām ir forums, kurā dalīties informācijā un pieredzē. Tā dod arī iespēju uzlabot saprašanos un attīstīt uzticēšanos un sadarbību starp dalībniekiem.

Turklāt platforma būs lieliska vieta, kur visi specializētie forumi/grupas, kas strādā dzīvnieku labturības jomā, varēs iepazīstināt ar savu darbību un projektiem un vienoties par īpašām brīvprātīgajām saistībām. Pastāv vairākas struktūras, kur dzīvnieku labturības jautājumi pašlaik tiek apspriesti starptautiskā līmenī, piemēram, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, organizācija EuroFAWC vai Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija. Tādējādi platforma varētu kalpot par “centrālo mezglu”, kas savieno šos dažādos forumus/grupas un palīdz uzlabot kopējos rezultātus.

Komisija uzskata, ka platformai būtu jāizvirza konkrēti un sasniedzami mērķi, tiecoties ilgtermiņā ietekmēt dzīvnieku labturības jautājumu risināšanu.

Platforma varētu strādāt ar īpašiem projektiem, kas palīdzētu Komisijai sasniegt tās mērķus, tai skaitā uzlabot ES dzīvnieku labturības tiesību aktu īstenošanu vai veicināt ES standartu pieņemšanu pasaules līmenī. Kaut arī par šiem jautājumiem joprojām galvenokārt atbild dalībvalstis un ES iestādes, tomēr ieinteresētās personas var sniegt savu pieredzi un zināšanas, lai atbalstītu un papildinātu šos pasākumus no vairākiem aspektiem un ar dažādiem līdzekļiem (lietišķiem pētījumiem, izglītību, profesionālo apmācību, konferencēm u. c.).

Platforma arī varētu izvērst darbības tajās jomās, kurās nav īpašu ES tiesību aktu, vai darbības, kuru mērķis ir veicināt labu labturības praksi. To varētu darīt, izstrādājot vadlīnijas par konkrētiem jautājumiem (piemēram, par sivēnu kastrācijas pakāpenisku izskaušanu) vai par vispārīgākiem tematiem (piemēram, par dzīvnieku labturības marķējumu).

 

Kā dzīvnieku labturības jautājumi tiek risināti ES līmenī? Kādi ir spēkā esošie tiesību akti?

Pirmais ES tiesību akts par dzīvnieku labturību tika pieņemts 1974. gadā[1], un tas attiecās uz dzīvnieku aizsardzību kautuvēs. Pēc tam ES ir pieņemti tiesību akti, kas aizsargā lauksaimniecības un laboratorijas dzīvniekus. ES ir pieņemti arī noteikumi par dzīvnieku turēšanu zooloģiskajos dārzos, un tajos ir ietvertas atsauces uz dzīvnieku labturību. ES ir arī aizliegts savvaļas dzīvnieku sagūstīšanai izmantot kāju lamatas.

Lauksaimniecības dzīvniekus aizsargā vispārīgs ES lauksaimniecības noteikumu kopums, kā arī īpaši noteikumi par pārvadāšanu un kaušanu/nonāvēšanu. Turklāt spēkā ir īpaši papildu noteikumi, kas attiecas uz dējējvistu, gaļas cāļu, cūku un teļu turēšanu.

Dzīvnieku labturības prasības Eiropas Savienība ir iestrādājusi arī noteikumos par lauksaimniecības subsīdijām (savstarpējās atbilstības un lauku attīstības programmas) un bioloģisko lauksaimniecību.

Līguma par Eiropas Savienības darbību 13. pants nosaka, ka, konkrētās jomās nosakot un īstenojot Savienības politiku, Savienība un dalībvalstis velta pienācīgu uzmanību dzīvnieku kā jutīgu būtņu labturības prasībām.

Tomēr šis pienākums nav juridisks pamats Savienības tiesību aktu pieņemšanai dzīvnieku labturības jautājumos. Daži jautājumi joprojām ir vienīgi dalībvalstu kompetencē (sk. tālāk par savvaļas dzīvniekiem).

Ņemot to vērā, Komisija dzīvnieku labturības jomā neaprobežojas ar tiesību aktiem. Tā kā par ES noteikumu īstenošanu galvenokārt atbild dalībvalstis, Komisija arī veic regulāras revīzijas, lai pārbaudītu, vai kompetentās iestādes pienācīgi veic oficiālās kontroles.

Turklāt Komisija, izmantojot Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas vispārējos standartus un divpusējus nolīgumus/sadarbību ar trešām valstīm, aktīvi popularizē ES dzīvnieku labturības standartus starptautiskā līmenī.

Visbeidzot, Komisija dalībvalstu un trešo valstu ierēdņiem regulāri organizē mācību pasākumus dzīvnieku labturībā. Tuvākajā nākotnē Komisija ierīkos arī dzīvnieku labturības references centrus (sk. tālāk).

 

Kas atbild par šo noteikumu piemērošanu?

Visos gadījumos nozīmīga loma ir pašām dalībvalstīm — tās atbild par ES tiesību aktu īstenošanu ar dažādiem līdzekļiem, ieskaitot oficiālās kontroles, kā arī norādījumu, vadlīniju un ierēdņiem un ieinteresētajām personām veltītu informācijas kampaņu izstrādāšanu un īstenošanu. Šāda izstrāde var ietvert arī valsts līmeņa pētniecības programmu finansēšanu.

Īpaši jānorāda, ka daudzi ES dzīvnieku labturības tiesību akti uzliek dalībvalstīm par pienākumu nodrošināt un apstiprināt apmācības programmas personām, kas strādā ar dzīvniekiem. Tāpēc dalībvalstīm ir jāatvēl pienācīgi resursi, lai nodrošinātu, ka darbinieki, kuri rīkojas ar dzīvniekiem vai tos tur, ir kompetenti.

 

Kā ir ar savvaļas dzīvniekiem un dzīvniekiem, uz kuriem ES tiesību akti neattiecas?

ES līgumos dzīvnieku labturība ir jautājums, kas jāskata konkrētās ES politikas jomās — kā lauksaimniecības vai iekšējā tirgus politika. ES nav pilnvaru risināt visus ar dzīvnieku labturību saistītos jautājumus (sk. iepriekš).

Tas attiecas, piemēram, uz klaiņojošu suņu/kaķu labturību vai dzīvnieku izmantošanu priekšnesumos vai sacīkstēs (vēršu cīņās, rodeo, cirkā, suņu vai zirgu skriešanas sacīkstēs u. c.). Komisija bieži tiek lūgta ko darīt šajās lietās, taču tai nav juridisku pilnvaru iejaukties.

Savienībai ir ļoti ierobežota kompetence arī attiecībā uz savvaļas dzīvnieku labturību.

Nebrīvē turētu savvaļas dzīvnieku labturībai direktīvā par zooloģiskajiem dārziem un akvārijiem ir atsauces uz dzīvnieku labturības prasībām. Uz citiem nebrīvē (piem., cirkos vai zooveikalos) turētiem savvaļas dzīvniekiem ES dzīvnieku labturības noteikumi neattiecas.

Izņemot kāju lamatu izmantošanas aizliegumu, Savienībai nav tiesību aktu, kas aizsargātu savvaļā dzīvojošus dzīvniekus.

Vai tuvākajā laikā tiks pieņemti jauni noteikumi?

Pašreiz Komisijas prioritāte ir nodrošināt, ka spēkā esošie ES noteikumi tiek pilnībā īstenoti. Nav jēgas pieņemt jaunas prasības, ja spēkā esošo prasību piemērošanu vēl aizvien ir nepieciešams uzlabot.

Tas nenozīmē, ka Komisija nepieņem lēmumus Savienības pārziņā esošajos dzīvnieku labturības jautājumos.

Dzīvnieku labturību var būtiski uzlabot ar dažādiem neleģislatīviem pasākumiem, kurus Komisija patlaban izstrādā (sk. nākamo jautājumu).

 

Vai Komisija pieņems jaunu stratēģiju dzīvnieku labturības jomā? Ja ne, kādus pasākumus Komisija veiks attiecībā uz dzīvnieku labturību?

2012. gadā Komisija pieņēma ES dzīvnieku labturības stratēģiju, kurā ietvertas vairākas veicamās darbības.

Komisija vēlas vispirms pabeigt atlikušās darbības, proti, sešus pētījumus un ziņojumus. Dažas no darbībām ir tehniskas, bet citas ir stratēģiskākas, taču tās visas dod svarīgu vielu turpmākām pārdomām par dzīvnieku labturību. Dažas no tām palīdzēs uzlabot īstenošanu, izstrādājot vadlīniju dokumentus (par labāko praksi dzīvnieku pārvadāšanā un kaušanā/nonāvēšanā).

Tādēļ Komisijas prioritāte ir nodrošināt, ka līdz 2017. gada beigām visas šīs darbības ir pabeigtas, lai iegūtu visu turpmākajai rīcībai nepieciešamo informāciju.

Tāpēc Komisija patlaban neveido jaunu stratēģiju.

Līdztekus 2012. gada stratēģijas pabeigšanai Komisija strādā ar četrām prioritātēm:

  1. labāk piemērot ES noteikumus par dzīvnieku labturību;
  2. attīstīt ieinteresēto personu dialogu;
  3. veicināt ES standartu izmantošanu pasaules līmenī;
  4. ierīkot ES dzīvnieku labturības references centrus.

ES noteikumu labākai piemērošanai Komisija, pamatojoties uz agrāko revīziju rezultātiem, savās darbībās ir pievērsusies īpašiem projektiem. Īpaša prioritāte ir piešķirta cūku labturībai, jo arvien vēl plaši sastopama astu amputēšanas aizlieguma neievērošana un pakaišu nodrošināšana cūkām. Komisija arī aktīvi atbalsta dalībvalstis transporta tiesību aktu īstenošanas uzlabošanā, īpašu uzmanību pievēršot dzīvu dzīvnieku eksportam uz trešām valstīm.

Ieinteresēto personu dialogs tiks veidots ar platformas darbībām. Lēmumu izveidot platformu Komisija pieņēma 2017. gada janvārī, un paredzēts, ka katru gadu notiks vismaz divas sanāksmes.

ES standarti pasaules līmenī tiek popularizēti ar dažādām ilgtermiņa darbībām, piemēram, risinot sarunas par starptautiskiem standartiem Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijā (patlaban, pateicoties ES stimulam, ir izstrādāti 13 starptautiski dzīvnieku labturības standarti) un iekļaujot dzīvnieku labturības jautājumus divpusējos brīvās tirdzniecības nolīgumos.

ES references centri tiks izveidoti gada laikā pēc jaunās Oficiālo kontroļu regulas stāšanās spēkā (sk. tālāk).

 

Kā dzīvnieku labturības jautājumi tiks risināti jaunajā Oficiālo kontroļu regulā?

Regula nosaka, ka Savienībai ir jāierīko ES dzīvnieku labturības references centri. Tie palīdzēs ES dalībvalstīm oficiālo kontroļu jomā, proti, veiks zinātniskus un tehniskus pētījumus, rīkos mācību kursus un izplatīs pētījumu atklājumus un informāciju par tehniskajām inovācijām. ES references centri nodrošinās arī zinātnisko un tehnisko zinātību par dzīvnieku labturības novērtēšanas un uzlabošanas metodēm.

Regula attiecas arī uz dzīvnieku labturības noteikumu izpildes oficiālajām kontrolēm, piemēram, pārvadāšanas, kaušanas un audzēšanas jomā, un paredz iespēju Komisijai pieņemt tiesību aktus, ar kuriem oficiālo kontroļu prasības pielāgo, lai apmierinātu īpašas dzīvnieku labturības vajadzības, piemēram, vajadzību ieviest dzīvnieku labturības rādītājus.

Regula (ES) 2017/265 stājās spēkā 2017. gada 27. aprīlī, un ES references centru ierīkošana būs jāpabeidz viena gada laikā pēc minētās dienas.

 

Sīkāka informācija:

https://ec.europa.eu/food/animals/welfare_en

 

[1]     Padomes 1974. gada 18. novembra Direktīva 74/577/EEK par dzīvnieku apdullināšanu pirms kaušanas (OV L 316, 26.11.1974., 10. lpp.).

MEMO/17/1426

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar