Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Faktu lapa

Eiropas Solidaritātes korpusa nākamie soļi: jautājumi un atbildes

Briselē, 2017. gada 30. maijā

Šodien Eiropas Komisija pieņēma priekšlikumu par Eiropas Solidaritātes korpusam izveidotu īpašu juridisko pamatu un budžetu.

IP/17/1383

Kāda ir Eiropas Solidaritātes korpusa pamatideja?

Solidaritāte ir viena no Eiropas Savienības vispārējām vērtībām — tā valda starp iedzīvotājiem, dalībvalstīm un nosaka Savienības rīcību gan iekšzemē, gan aiz robežām.

Par Eiropas Solidaritātes korpusa izveidi Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers paziņoja 2016. gada runā par stāvokli Savienībā: “Mēs bieži vislabprātāk izrādām solidaritāti, saskaroties ar ārkārtas situācijām. Tad, kad dega Portugāles pakalni, Itālijas lidmašīnas dzēsa liesmas. Kad plūdu dēļ Rumānijā pazuda elektrība, Zviedrijas ģeneratori atjaunoja apgaismojumu. Tad, kad Grieķijas krastos ieradās tūkstošiem bēgļu, Slovākijas teltis sniedza patvērumu. Līdzīgā garā Komisija šodien ierosina izveidot Eiropas Solidaritātes korpusu.”

Eiropas Solidaritātes korpusa mērķis ir sniegt jauniešiem iespēju piedalīties dažādās solidaritātes darbībās, risinot problēmsituācijas visā Eiropas Savienībā. Piedaloties jaunieši ne tikai ieguldīs savā personiskajā attīstībā, būs aktīvi sabiedrības locekļi un iekļūs darba tirgū, bet arī palīdzēs nevalstiskām organizācijām, publiskām iestādēm un uzņēmumiem risināt sabiedrības un citas problēmas.

Kāpēc Eiropas Solidaritātes korpusam ir vajadzīgs juridisks pamats?

Pašlaik Eiropas Solidaritātes korpuss darbojas saskaņā ar astoņām dažādām programmām, kurām katrai ir savs juridiskais pamats, uzdevumi un budžets (programma Erasmus+, ES Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma (EaSI), programma LIFE, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds, Veselības programma, programma “Eiropa pilsoņiem”, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai; vairāk var izlasīt šajā faktu lapā).

Atsevišķs juridiskais pamats nodrošinās vienu visaptverošu finanšu instrumentu ar skaidru mērķu kopumu. Tas palīdzēs konsolidēt Eiropas Solidaritātes korpusu, padarīt to saskaņotāku, ar lielāku ietekmi un rentabilitāti un radīt vēl vairāk iespēju jauniešiem. Kad 2016. gada decembrī Komisija uzsāka Eiropas Solidaritātes korpusa iniciatīvu, tā apņēmās 2017. gada pavasarī nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu.

Kāds būs Eiropas Solidaritātes korpusa budžets?

Eiropas Komisija ierosina noteikt kopējo budžetu Eiropas Solidaritātes korpusa iniciatīvas īstenošanai laikam no 2018. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim  EUR 341 500 000 pašreizējās cenās. Tas ir iestrādāts juridiskajā pamatā un šai iniciatīvai garantēs stabilu budžetu nākamajiem trim gadiem.

Norīkojumu izmaksas ir atkarīgas no norīkojuma ilguma un valsts, piemēram, par sešu mēnešu norīkojumu brīvprātīgajā darbā ES maksās no EUR 3400 līdz EUR 6500.

PĀRVALDĪBA

Kura organizatoriskā struktūra būs atbildīga?

Šajā pirmajā posmā Eiropas Solidaritātes korpusu finansē un vada saskaņā ar astoņām dažādām ES programmām. Ar jauno priekšlikumu Eiropas Solidaritātes korpusa iniciatīvu īstenos Eiropas Komisija, dalībvalstu Erasmus+ aģentūras un Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA)

Valsts Erasmus+ aģentūras, kuras jau vada programmas Erasmus+ jaunatnes daļu, būs atbildīgas par lielāko daļu Eiropas Solidaritātes korpusa pasākumu īstenošanu: no organizācijām saņemto Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīmes pieprasījumu izvērtēšana, ES dotāciju piešķiršana norīkojumiem darbā un projektiem, mācību un atbalsta nodrošināšana, kontaktu veidošanas pasākumu rīkošana vai Eiropas Solidaritātes korpusa popularizēšana valstu līmenī.

Ar Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras atbalstu Eiropas Komisija pārvaldīs horizontālos pakalpojumus Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekiem, piemēram, tiešsaistes mācības, tiešsaistes valodas atbalsts un apdrošināšana. Aģentūra arī piešķirs kvalitātes zīmi dažu kategoriju ieinteresētajiem (piemēram, Eiropas tīkliem, starptautiskām organizācijām, par valstu shēmu īstenošanu atbildīgajām struktūrām vai ES dalītās pārvaldības fondiem), kuri arī varētu Aģentūrai lūgt finansējumu.

Turklāt nesen izveidotais Eiropas Solidaritātes korpusa Resursu centrs atbalstīs īstenošanas struktūras un dalīborganizācijas, proti, sertificējot un dokumentējot prasmes, ko jaunieši ieguvuši pasākumu laikā.

Ko darīs nodarbinātības dienesti?

Darba tirgus dalībnieki, piemēram, valsts un privātie nodarbinātības dienesti, kā arī tirdzniecības palātas varēs palīdzēt Eiropas Solidaritātes korpusam ar darba un prakses vietām, t. i., atrast kandidātiem piemērotas vakances. To atbalstam tiks izmantotas esošās struktūras.

Valstu nodarbinātības dienestu rīcībā ir plaša tirgus informācija, proti, gan par vietējām (sava datubāze), gan pārrobežu (EURES datubāze) darba vakancēm. Piedevām tās Eiropas Solidaritātes korpusu varētu popularizēt darba devējiem un mudināt jauniešus reģistrēties. Tās arī var Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekiem sniegt atbalstu pēc norīkojuma beigām, lai norīkojums korpusā viņiem palīdzētu iekļūt darba tirgū.

Darba tirgus dalībnieki, tostarp valsts un privātie nodarbinātības dienesti, varēs individuāli vai kopīgi pieprasīt dotācijas caur valstu Erasmus+ aģentūrām.

PASĀKUMI

Vai tiks atbalstīti tādi paši pasākumi?

Tagad Eiropas Solidaritātes korpuss piedāvā brīvprātīgā darba, prakses vai atsevišķiem dalībniekiem algota darba vietas. Pateicoties jaunajam juridiskajam pamatam, papildus jauniešu iekārtošanai līdz 12 mēnešu ilgā brīvprātīgajā darbā, 2–6 mēnešu praksē un saskaņā ar attiecīgajiem valstu tiesību aktiem 2–12 mēnešu algotā darbā Eiropas Solidaritātes korpuss piedāvās dalībniekiem iespēju izveidot pašiem savus solidaritātes projektus vai veikt brīvprātīgo darbu grupā. Īpaša uzmanība tiks veltīta nelabvēlīgākā situācijā esošiem dalībniekiem. Visu veidu darbiem un projektiem būs daudzējāds atbalsts (piemēram, mācības, apdrošināšana, apliecība).

Kas ir brīvprātīgo grupa?

Ar šo priekšlikumu Eiropas Solidaritātes korpuss piedāvā jaunu iespēju brīvprātīgo grupām. 10–40 brīvprātīgie jaunieši no dažādām dalības valstīm varēs apvienoties grupā, lai no divām nedēļām līdz diviem mēnešiem piedalītos sabiedriskā darba projektos. Piemēram, tā var būt dabas katastrofās cietušu kultūras mantojuma objektu atjaunošana, rūpes par izmirstošām sugām vai izglītības pasākumu rīkošana bēgļu nometnēs. Lai arī šī darba ilgums ir īsāks, tas būs vērtīgs gan dalībniekiem, gan sabiedrībai.

Kas ir solidaritātes projekts?

Solidaritātes projekti ir vietējas iniciatīvas, kuras izveido un veic Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku grupas un ilgst no diviem līdz divpadsmit mēnešiem. Tie ir jauniešu vadīti brīvprātīgā darba pasākumi, kur Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieki aktīvi iesaistās savu ieceru plānošanā un realizēšanā vietējās sabiedrības interesēs jebkurā ar solidaritāti saistītā jomā.

Atšķirībā no brīvprātīgā darba šie pasākumi parasti tiek veikti projekta veidā, un Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieki paši nosaka, cik ilgu laiku viņi veltīs projekta mērķu un plānoto rezultātu sasniegšanai.

Solidaritātes projekti parasti tiek īstenoti Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku mītnes valstī. Līdzīgi brīvprātīgajam darbam mītnes valstī, tie mudina piedalīties nelabvēlīgā situācijā esošus jauniešus, kuri vēlas darīt kādu sabiedrisko darbu, bet kuriem var būt grūtības piedalīties pārrobežu norīkojumos.

Kādi ir kontaktu veidošanas pasākumi?

Kontaktu veidošanas pasākumu mērķis ir radīt piederības sajūtu Eiropas Solidaritātes korpusam, papildinot tā darbību un pastiprinot tā efektivitāti, ietekmi un pamanāmību. Šie pasākumi varētu būt saistīti, piemēram, ar jaunpienācēju informēšanu par Eiropas Solidaritātes korpusu, apspriežu forumiem, labas prakses apmaiņu, atbalsta pasākumiem pēc iekārtošanas darbā vai absolventu tīklu izveidi.

NORĪKOJUMA PIEMEKLĒŠANA UN IEKĀRTOŠANA

Kurš var reģistrēties Eiropas Solidaritātes korpusā?

Eiropas Solidaritātes korpusā var reģistrēties jebkurš vecumā no 17 līdz 30 gadiem, kurš ir līdzdalīgās valsts pilsonis vai likumīgi dzīvo dalības valstī. Minimālais vecums, no kura drīkst piedalīties solidaritātes projektā, ir 18 gadi. Regulas projektā ir ietvertas ES dalībvalstis: citas valstis varēs iesaistīties, slēdzot divpusējus nolīgumus.

Tagad Eiropas Solidaritātes korpusa pirmajā fāzē ir iekļautas visas 28 ES dalībvalstis, un atkarībā no tā, kura ES programma konkrēto projektu finansē, var iesaistīties arī citas valstis (vairāk par to lasiet faktu lapā).

Ārpussavienības valstspiederīgajiem var nebūt visas tiesības vai atļaujas, lai norīkojuma laikā dzīvotu citā ES valstī. Dalīborganizācija atbild par to, lai visiem, kurus tās vēlas iesaistīt projektā, būtu vajadzīgās tiesības un atļaujas.

Jauniešiem, kuri reģistrēsies Eiropas Solidaritātes korpusā, būs jāpiekrīt Eiropas Solidaritātes korpusa uzdevumiem un principiem. Reģistrēšanās ir vienkārša reģistrācijai atvēlētajā Eiropas Jaunatnes portāla lapā: www.europa.eu/solidarity-corps.

Vai reģistrēšanās garantē vietu?

Visi reģistrētie jaunieši var piedalīties vispārējās tiešsaistes mācībās un sabiedrības kopības pasākumos, kādi notiek viņu vietējās pašvaldībās. Reģistrēšanās tomēr negarantē vietu projektā. Tas ir atkarīgs no budžeta, projektu pieejamības un kandidātu intereses.

Priekšlikums neparedz solidaritātes projektus, kuros jaunieši, kas ir reģistrējušies, var rīkoties paši un realizēt savus iecerētos solidaritātes pasākumus vietējā līmenī, nevis gaidīt norīkojumu.

Kādas prasības ir organizācijām?

Erasmus+ valsts aģentūras vai Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (tas atkarīgs no organizāciju profila) rūpīgi izvērtēs dalīborganizācijas, kurām būs jāapņemas ievērot Eiropas Solidaritātes korpusa harta, ar kuru saskaņā tām jāveicina Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieku personiskā un profesionālā izaugsme, jāgarantē droši un pienācīgi darba apstākļi, jāsniedz atbilstoša apmācība un atbalsts, lai dalībnieki spētu veikt savus uzdevumus. Ir paredzēta jauna kvalitātes zīme organizācijām, kuras nodrošina darbu Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekiem.

Kā notiek norīkojuma piemeklēšana?

Kad jaunieši Eiropas Jaunatnes portālā reģistrēsies Eiropas Solidaritātes korpusā, papildus informācijai par izglītību, darba pieredzi un personiskajām interesēm viņi varēs arī norādīt, kādos projektos, kurās valstīs un kad viņi vēlas un var piedalīties. Viņi var izvēlēties norīkojuma veidu un izrādīt interesi par konkrētām solidaritātes jomām.

Reģistrējoties jaunieši var arī izcelt, kāda viņu pieredze un zināšanas noderētu Eiropas Solidaritātes korpusam, piemēram, darbā ar bēgļiem, bērniem, veciem cilvēkiem vai invalīdiem, izglītošanā, pirmās palīdzības sniegšanā, plašsaziņas līdzekļos, mūzikā, mākslā, celtniecībā, inženierzinībā, projektu vadībā vai citās jomās.

Organizācijām būs iespēja izvēlēties kandidātus ar visatbilstošāko motivāciju, interesēm un prasmēm. Dalībnieki varēs paši izlemt, vai pieņemt vai noraidīt kādas organizācijas izteikto piedāvājumu.

Kādas izmaksas tiek segtas dažādajos norīkojumos?

Brīvprātīgo norīkojumā principā tiks segti uzturēšanās izdevumi, piemēram, pārtikas un mājokļa izmaksas un kabatas nauda līdz EUR 155 mēnesī, kā arī ceļa izdevumi un apdrošināšana.

Norīkojums darbā tiks noformēts ar darba līgumu, un alga tiks noteikta atbilstoši norīkojuma valstī (kur darbs tiks veikts) spēkā esošajiem tiesību aktiem, noteikumiem un koplīgumiem.

Prakse tiks noformēta ar rakstisku līgumu, un algu maksās uzņemošā organizācija. Solidaritātes korpusā piedāvātās prakses pamatā ir stažēšanās kvalitātes sistēmas principi.

Papildus atalgojumam ir paredzēts arī finansiāls atbalsts ceļa izdevumu segšanai gan darba, gan prakses norīkojumiem. Nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem ir paredzēts papildu finansējums citu vajadzīgu papildizdevumu segšanai. Solidaritātes korpuss segs arī atsevišķus dalības organizācijas izdevumus. Tā var būt finansiāla iemaksa ar personālu saistītu izmaksu segšanā vai īpašas mācības un darbaudzināšana.

Vai organizācijas drīkst no dalībniekiem prasīt naudu par uzņemšanu?

Nē. Nedz fiziskas, nedz juridiskas personas no dalībnieka nedrīkst prasīt nekādu samaksu par to, ka viņš ir izraudzīts dalībai projektā.

Kā ir ar apdrošināšanu un sociālo nodrošinājumu?

Priekšlikums paredz, ka dalībnieki saņems papildu veselības un negadījumu apdrošināšanu par attiecīgajiem izdevumiem, kurus nesedz Eiropas veselības apdrošināšanas karte vai citas apdrošināšanas sistēmas, kurās dalībnieki, iespējams, piedalās.

Attiecībā uz darbu un praksi un ar to saistīto sociālo nodrošinājumu tiek piemērotas valsts tiesību aktu, noteikumu un koplīgumu prasības, kas ir spēkā valstī, kurā ir norīkojums.

Vai būs arī valodas atbalsts?

Jā. Eiropas Solidaritātes korpusa dalībniekiem, kuri pieņems pārrobežu norīkojuma piedāvājumu, būs iespēja piedalīties tiešsaistes valodas kursos, kuros viņi varēs novērtēt un uzlabot svešvalodas zināšanas, kas viņiem būs nepieciešamas norīkojumā ārzemēs.

Kādu apliecību dalībnieki saņems?

Izpildījuši norīkojumu, Eiropas Solidaritātes korpusa dalībnieki saņems apliecību. Apliecībā būs norādītas norīkojuma laikā iegūtās zināšanas, prasmes un kompetence.

Kad sagaidāma regulas par Eiropas Solidaritātes korpusu stāšanās spēkā?

Eiropas Parlamentam un Padomei tagad jāpieņem regulas projekts, pēc tam tā var stāties spēkā, un Komisija ierosina, ka tam jānotiek 2018. gada 1. janvārī. Savā kopīgajā deklarācijā ES iestādes apņēmās par priekšlikumu lemt līdz šī gada beigām.

MEMO/17/1370

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar