Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Faktu lapa

ES apstiprina jaunus noteikumus dalībvalstīm, lai krasi samazinātu gaisa piesārņojumu

Briselē, 2016. gada 14. decembrī

Jautājumi un atbildes

Kas būs ieguvēji no jaunās direktīvas par pieļaujamo emisiju dalībvalstīs, un kāds būs ieguvums?

Tīrāks gaiss nāks par labu visiem ES iedzīvotājiem, tomēr lielākie ieguvēji būs tieši bērni, veci cilvēki un iedzīvotāji, kas slimo ar astmu un citām elpceļu slimībām. Ieguvēji būs arī ražotāji, jo jaunie pasākumi, kuru mērķis ir samazināt gaisa piesārņojumu, stimulēs inovāciju un vairos Eiropas konkurētspēju “zaļās” tehnoloģijas jomā. Gaisa piesārņojums ir pasaules mēroga problēma, tāpēc gaidāms, ka strauji pieaugs pieprasījums pēc precēm un ražošanas metodēm, kas rada maz izmešu un ir videi labvēlīgas. Ieguvējas būs arī visu līmeņu valsts iestādes, jo jaunā politika tām palīdzēs panākt pašreizējo gaisa kvalitātes standartu ievērošanu. Tautsaimniecībai tas ietaupīs miljardus, jo būs mazāk darbdienu kavējumu un zemākas veselības aprūpes izmaksas.

Kāpēc gaisa piesārņojums ir problēma?

Slikta gaisa kvalitāte ir viens no lielākajiem veselības apdraudējumiem, tā izraisa plaušu slimības, sirds un asinsvadu slimības un vēzi. Līdztekus negatīvajai ietekmei uz veselību gaisa piesārņojums būtiski ietekmē arī tautsaimniecību, palielinot izmaksas par medicīnas pakalpojumiem un zaudētu darbdienu rezultātā samazinot darba ražīgumu. Gaisa piesārņojums iespaido arī vidi, jo ietekmē saldūdens kvalitāti, augsni un ekosistēmas.

Ir aplēsts, ka 2013. gadā gaisa piesārņojuma dēļ ES pāragri nomira vairāk nekā 450 000 cilvēku[1]. Gandrīz divas trešdaļas ES sauszemes teritorijas bija pakļautas pārmērīgai mēslošanai, pārsniedzot pieļaujamās normas. Gaisa piesārņojums var arī negatīvi ietekmēt materiālus un ēkas. Daži gaisa piesārņotāji pielīdzināmi siltumnīcefekta gāzēm, kas izraisa klimata pārmaiņas. Negatīvi ietekmētas veselības dēļ radušās saimnieciskās izmaksas vien ir milzīgas, tās tiek lēstas 330–940 miljardu eiro apmērā (3–9 % no ES IKP).

Kādi ir galvenie gaisa piesārņotāji, kurus reglamentē NEC direktīva, un kur tie rodas?

Gaisa piesārņojumu galvenokārt rada rūpniecība, transports, enerģijas ražošana un lauksaimniecība, kā arī dažas mājsaimniecības darbības, piemēram, kurināšana. Galvenie gaisa piesārņotāji:

  • primārās daļiņas (PM) — smalki putekļi, ko rada transportlīdzekļi, kuģošana, elektroenerģijas ražošana un mājsaimniecības, sadedzinot fosilo kurināmo vai biomasu. Tās veidojas arī no dabīgiem avotiem, piemēram, jūras sāls, vēja erodētas augsnes un smiltis. Veselības problēmas ir saistītas ar primārajām daļiņām (PM10), kuru diametrs ir mazāks par 10 mikrometriem (μm), jo īpaši daļiņām (PM2,5), kuru diametrs mazāks par 2,5 μm. Tās var izraisīt elpceļu slimības, sirds un asinsvadu slimības un plaušu vēzi. Kvēpi ir melnā oglekļa daļiņu emisijas, kas rodas dedzināšanas procesā;
  • sēra dioksīdu (SO2) emisijas, ko rada elektroenerģijas ražošana, rūpniecība, kuģniecība un mājsaimniecības. Tās kaitē cilvēku veselībai, veidojot sekundārās PM, un veicina augsnes un iekšzemes ūdeņu paskābināšanos;
  • slāpekļa oksīda (NOx) emisijas, ko rada autotransporta līdzekļi, kuģi, enerģijas ražošana, rūpniecība un mājsaimniecības. Līdzīgi SO2 tās ir kaitīgas cilvēka veselībai, veidojot sekundārās PM, un veicina ne tikai skābos lietus, bet izraisa arī eitrofikāciju. Slāpekļa oksīds ir viens no galvenajiem piezemes ozona (O3) paaugstinātas koncentrācijas komponentiem;
  • amonjaka (NH3) emisijas, kas rodas no darbībām, kas saistītas ar kūtsmēslu un mēslojuma apsaimniekošanu un mēslojuma izmantošanu lauksaimniecībā. Šīs emisijas kaitē cilvēku veselībai kā sekundāro daļiņu pamatelements un veicina paskābināšanos un eitrofikāciju;
  • gaistošo organisko savienojumu (GOS) emisijas, kas rodas, izmantojot produktus un rūpnieciskos šķīdinātājus, un no transportlīdzekļiem, mājokļu apkures un elektroenerģijas ražošanas. GOS ir viens no galvenajiem komponentiem piezemes ozona (O3) paaugstinātas koncentrācijas veidošanā.

Kādi būs nākamie soļi?

Šī direktīva stāsies spēkā 2016. gada 31. decembrī. Līdz 2018. gada 30. jūnijam dalībvalstīm tā jātransponē valsts tiesību aktos. Galvenais īstenošanas pasākums ir valsts gaisa piesārņojuma kontroles programma, kas dalībvalstīm jāizstrādā līdz 2019. gada 31. martam. Līdz 2017. gada pavasarim Komisija sniegs norādes par plāniem un cieši sadarbosies ar dalībvalstīm to īstenošanā, tostarp atvieglojot piekļuvi esošajiem ES finansējuma instrumentiem.

Lai nodrošinātu stabilu faktisko piesārņojošo vielu emisiju uzskaiti Eiropā, svarīga tehniskā iniciatīva 2017. gadā būs visaptveroša to emisiju pārskatu pārbaude visās dalībvalstīs, kuri nepieciešami direktīvas īstenošanai.

Kas līdz šim panākts ES gaisa kvalitātes politikas jomā?

Pateicoties ES un starptautiska mēroga pasākumiem, pēdējās desmitgadēs izdevies gaisa piesārņojumu samazināt. Pēdējo divu desmitgažu laikā sēra dioksīda emisijas (tās izraisa skābos lietus) izdevies samazināt par vairāk nekā 80 % un par 40–50 %  — slāpekļa oksīdu un gaistošo organisko savienojumu emisijas. Neraugoties uz to, ES un tās dalībvalstīm jādara vairāk, lai uzlabotu gaisa kvalitāti tiktāl, lai vairs netiktu būtiski kaitēts cilvēku veselībai un videi. Šāds mērķis ir paredzēts 7. vides rīcības programmā. Jaunā NEC direktīva ir nozīmīgs solis uz priekšu šajā virzienā.

Kā šī direktīva ietekmē lauksaimniecības nozari?

Prasība samazināt kopējās amonjaka emisijas ir mazāka, nekā sākotnēji bija ierosinājusi Komisija. Tomēr amonjaks ir īpaši nozīmīgs gaisa piesārņojuma cēlonis, arī pilsētās, un lauksaimniecības nozarei būs jāpieliek ievērojamas pūles, lai izpildītu saskaņotās amonjaka emisiju samazināšanas saistības. Šī direktīva paredz pasākumus, kas dalībvalstīm sniegs lietderīgu automātisku risinājumu kopumu, lai samazinātu amonjaka emisijas. Šie pasākumi bieži ir saistīti ar zema tehnoloģiskā līmeņa ieguldījumiem un izmaiņām lauksaimniecības praksē. Komisija turpinās darbu, lai atbalstītu īstenošanas centienus, tostarp maksimāli efektīvi izmantojot kopējās lauksaimniecības politikas finansējumu.

Kā direktīvā risināta īslaicīgu klimata piesārņotāju (SLCP) problēma?

Komisijas sākotnējais priekšlikums nodrošināja saskaņotību ar klimata un enerģētikas politiku, proti, pievēršoties divām galvenajām gaisu piesārņojošām vielām, kuras ir īpaši svarīgas no klimata politikas viedokļa — metānam un kvēpiem.

Attiecībā uz kvēpiem direktīva paredz, ka dalībvalstīm, veicot pasākumus PM2,5 emisiju samazināšanai, galvenokārt jākoncentrējas uz kvēpu emisijām.Galvenās nozares, kas atbildīgas par primāro daļiņu emisiju, arī ir kvēpu emisijas avots — autotransports un citu veidu transports, apkure ar cieto kurināmo un lauksaimniecības atkritumu atklāta dedzināšana. Tādējādi ar šajā jomā veiktiem pasākumiem varētu patiešām nodrošināt kvēpu emisiju stabilu samazināšanu.

Komisija pauž nožēlu, ka no direktīvas darbības jomas ir svītrots metāns. Tā uzskata, ka gaisa kvalitātes nodrošināšanai būtu vēlams rūpīgi uzraudzīt metāna emisiju attīstību dalībvalstīs, lai samazinātu ozona koncentrāciju ES (ozons ir arī īslaicīgas iedarbības klimata piesārņotājs), un veicināt metāna emisiju samazināšanu starptautiskā līmenī. Pamatojoties uz paziņotajām valstu emisijām, Komisija ir iecerējusi turpināt novērtēt metāna emisiju ietekmi uz gaisa politikas mērķu sasniegšanu. Tā apsvērs pasākumus šo emisiju samazināšanai un vajadzības gadījumā iesniegs tiesību akta priekšlikumu. Novērtējumā Komisija ņems vērā vairākus patlaban notiekošus šīs jomas pētījumus, kurus plānots pabeigt 2017. gadā, kā arī turpmākas starptautiskas norises šajā jomā.

Kādā veidā ir nodrošināta saskaņotība ar citiem politikas virzieniem?

Valsts gaisa piesārņojuma kontroles programmām, kas dalībvalstīm jāizstrādā piesārņojuma samazināšanas nodrošināšanai, ir jānodrošina saskaņotība ar gaisa kvalitātes politiku, kā arī ar plāniem un programmām citās — klimata, enerģētikas, transporta un lauksaimniecības — jomās. Jaunajā priekšlikumā par Enerģētikas savienības pārvaldības regulu minēta arī vajadzība saskaņot valstu integrētos enerģētikas un klimata plānus (NIECP) ar jauno NEC direktīvu. Abu plānu publicēšanas termiņš ir saskaņots (2019. g.).

Vai jaunā direktīva atrisinās pašreizējās problēmas saistībā ar atbilstību spēkā esošajiem gaisa kvalitātes standartiem?

Direktīva ļaus samazināt pārrobežu emisijas un tādējādi fona koncentrācijas visā Eiropā. Tas ir svarīgs solis gaisa piesārņojuma samazināšanā un gaisa kvalitātes uzlabošanā ilgtermiņā. Tomēr daudzos gadījumos valsts un vietējā līmeņa gaisa kvalitātes problēmu risināšanai ir vajadzīgi papildu valsts un vietējie centieni, kurus Komisija ir visnotaļ gatava atbalstīt. Atbilstoši tālāki pasākumi ir jānosaka pašām dalībvalstīm.

Kāda ir atšķirība starp ES gaisa piesārņojuma emisiju robežvērtībām un ES gaisa kvalitātes standartiem?

  • ES valstij noteiktās pieļaujamās emisijas ir konkrētu gaisu piesārņojošo vielu kopējo emisiju augšējā robežvērtība, kura dalībvalstīm ir jāievēro līdz konkrētam datumam, lai samazinātu fona koncentrāciju un ierobežotu pārrobežu gaisa piesārņojumu. Emisiju maksimālā robežvērtība ir spēkā kopš 2010. gada, kā norādīts 1999. gada Gēteborgas protokolā un ES iepriekšējā NEC direktīvā (2001/81/EK). Jaunās maksimālās robežvērtības (ko sauc par valsts emisiju samazināšanas saistībām) 2020. gadam tika noteiktas ar pārskatīto Gēteborgas protokolu, un saskaņā ar jauno NEC direktīvu tiek īstenotas uz 2020. un 2030. gadu.
  • ES gaisa kvalitātes standarti ir vietējā mēroga koncentrācijas robežvērtības gaisu piesārņojošām vielām, kuras veselībai ir viskaitīgākās. Tie ir noteikti ES Gaisa kvalitātes direktīvā (2008/50/EK), kas ir jāievēro visā ES, lai visiem nodrošinātu vispārēju aizsardzību pret kaitīgu gaisa piesārņojuma līmeni. Lai ievērotu gaisa kvalitātes standartus, bieži vien ir jākombinē pasākumi vietējā līmenī, kas vērsti uz vietējā gaisa piesārņojuma “karstajiem punktiem”, un fona emisiju samazināšana, īstenojot NEC direktīvu.

Kas vēl tiek veikts starptautiskā un ES līmenī, lai risinātu gaisa piesārņojumu?

Gaisa piesārņojums neapstājas pie valstu robežām, tādēļ tā ir starptautiska mēroga problēma. Starptautiskā sadarbība notiek saskaņā ar 1979. gada ANO/EEK Konvenciju par pārrobežu gaisa piesārņojumu lielos attālumos (LRTAP), kurai pievienoti vairāki juridiski saistoši protokoli. Piemēram, Gēteborgas Protokols par acidifikācijas, eitrofikācijas un piezemes ozona samazināšanu tika pieņemts 1999. gadā. Tā mērķis ir ierobežot cieto daļiņu, sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu, gaistošo organisko savienojumu un amonjaka emisijas gaisā no Eiropas un Ziemeļamerikas. Protokolā noteiktas tās pieļaujamās emisijas dalībvalstīs attiecībā uz galvenajiem gaisa piesārņotājiem, kuras nedrīkst pārsniegt, sākot ar 2010. gadu. Protokols tika pārskatīts 2012. gadā, un tajā paredzētas jaunas maksimālās robežvērtības 2020. gadam, kā arī stingrākas emisijas robežvērtību prasības galvenajām emisiju avotu kategorijām.

ES līmenī svarīgākās gaisa kvalitātes pamatpolitikas sastāvdaļas ir:

  • 2013. gada programma “Tīrs gaiss Eiropai”, ar ko atjaunina ES 2005. gada tematisko stratēģiju par gaisa piesārņojumu, lai noteiktu jaunus politikas stratēģiskos mērķus 2020. un 2030. gadam;
  • jaunā direktīva par pieļaujamo emisiju apjomu dalībvalstīs (NEC direktīva) ir galvenais rīks jauno mērķu likumdošanas īstenošanai un nosaka valsts piesārņojuma maksimālās robežvērtības attiecībā uz galvenajiem gaisa piesārņotājiem;
  • gaisa kvalitātes direktīvas, kurās noteiktas vietējās gaisa kvalitātes robežvērtības, ko nedrīkst pārsniegt nevienā vietā ES, — tās netika pārskatītas 2013. gada pārskatīšanā;
  • konkrēti katram piesārņojuma avotam paredzēti tiesību akti, kuru mērķis ir ierobežot emisijas no konkrētām nozarēm, piemēram, Rūpniecisko emisiju direktīva (RED), jaunā vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu direktīva, Euro standarti transportlīdzekļiem, energoefektivitātes standarti, kuģu degvielas standarti utt.

Plašāka informācija

Komisijas pārskata tīmekļa vietne

 

[1] EEZ 2016. gada ziņojums par gaisa kvalitāti: http://www.eea.europa.eu/publications/air-quality-in-europe-2016

MEMO/16/4372

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar