Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Faktu lapa

Pienākumu neizpildes pakete septembrī: galvenie lēmumi

Briselē, 2016. gada 29. septembrī

Pārskats pa politikas jomām

Arī šomēnes Eiropas Komisija ar tiesiskiem pasākumiem vēršas pret dalībvalstīm, kuras nav izpildījušas savus pienākumus, kas izriet no ES tiesību aktiem. Šie lēmumi attiecas uz dažādām nozarēm un ES rīcībpolitikas jomām (sk. I un II pielikumu), un to mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu iedzīvotāju un uzņēmumu interesēs.

Tālāk ir izklāstīti svarīgākie Komisijas lēmumi (tostarp 9 oficiālas paziņojuma vēstules, 54 argumentēti atzinumi un 5 lietas, kas nodotas izskatīšanai ES Tiesā), grupējot tos pa politikas jomām. Komisija arī slēdz 122 lietas, kurās problēmas ar attiecīgajām dalībvalstīm ir atrisinātas un Komisijai nebija iemesla procedūru turpināt.

Plašāku informāciju par pienākumu neizpildes procedūru sk. pilnajā MEMO/12/12 tekstā. Sīkākas ziņas par visiem pieņemtajiem lēmumiem sk. ar pienākumu neizpildes procedūru saistīto lēmumu reģistrā.

 

1. Budžets un cilvēkresursi

(Sīkākai informācijai: Alexander Winterstein - tālr.: +32 229 93265, Andreana Stankova – tālr.: +32 229 57857)

ES Tiesai nosūtītās lietas

Budžets – vēršanās pret trim dalībvalstīm Tiesā saistībā ar neiekasētiem muitas nodokļiem, kas iemaksājami ES budžetā

Eiropas Komisija ir nolēmusi vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Itāliju, Nīderlandi un Apvienoto Karalisti, tāpēc ka šīs valstis ES budžetā nav iemaksājušas nodokļus EUR 23,3 miljonu apmērā. Ja kāda dalībvalsts neveic visas iemaksas ES budžetā, citām dalībvalstīm ir jākompensē šādi radies iztrūkums. Itālija 2008. gadā Komisijai paziņoja, ka tā nevar ne iekasēt, ne iemaksāt ES budžetā, sākot ar 1997. gadu datētus tabakas izstrādājumu nodokļus EUR 2,1 miljona apmērā. Apvienotās Karalistes un Nīderlandes gadījumā tradicionālo pašu resursu zaudējumus ES budžetā rada to aizjūras zemju un teritoriju (AZT) aplami izsniegti “EUR.1” sertifikāti. Apvienotās Karalistes gadījumā alumīnijs no trešām valstīm tika importēts uz vienu no tās AZT Angilju un pēc tam reeksportēts uz ES. Importam tika piešķirts atbrīvojums no ES muitas nodokļiem, bet tas tiek uzskatīts par ieņēmumu zaudējumiem ES budžetā EUR 2,7 miljonu apmērā. Pēc argumentēta atzinuma nosūtīšanas Apvienotās Karalistes iestādēm 2014. gada oktobrī Komisija tagad pāriet pie nākamā posma pienākumu neizpildes procedūrā. Nīderlandes gadījumu veido divas ar importu saistītas lietas, proti, piena pulvera un rīsu imports no Kirasao 1997.–2000. gadā un putraimu un rīsu produktu imports no Arubas 2002.–2003. gadā. Abos gadījumos preces tika ievestas Eiropā ar “EUR.1” sertifikātu, ko izdevušas vietējās iestādes Nīderlandes aizjūras teritorijās, šādi pārkāpjot AZT lēmumu, ar ko nosaka aizjūras zemju un teritoriju attiecības ar ES. Summa, kas iemaksājama ES budžetā, ir EUR 18,2 miljoni par importu no Kirasao un EUR 0,3 miljoni par importu no Arubas. Pienākumu neizpildes procedūra tika sākta 2013. gadā, un 2014. gada oktobrī Nīderlandes iestādēm tika nosūtīts argumentēts atzinums.

 

2. Digitālais vienotais tirgus

(Sīkākai informācijai: Nathalie Vandystadt - tālr.: +32 229 67083, Marie Frenay – tālr.: +32 229 64532)

Argumentēti atzinumi

Digitālais vienotais tirgus – Komisija aicina 19 dalībvalstis ieviest noteikumus par izmaksu samazināšanu, kas palīdzēs plašāk izvērst platjoslas tīklus

Eiropas Komisija ir izvirzījusi prasību Apvienotajai Karalistei, Austrijai, Beļģijai, Bulgārijai, Čehijai, Francijai, Grieķijai, Horvātijai, Igaunijai, Latvijai, Lietuvai, Luksemburgai, Nīderlandei, Portugālei, Slovākijai, Slovēnijai, Somijai un Ungārijai īstenot pasākumus ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai  (Direktīva 2014/61/ES; sk. saistīto paziņojumu presei šeit). Šie noteikumi paredz jau esošas fiziskās infrastruktūras koplietošanu un atkalizmantošanu dažādās nozarēs (enerģētika, transports utt.), un tam būtu jāsamazina ātrdarbīga interneta izvēršanas izmaksas līdz pat 30 %. Komisija 2016. gada martā nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli visām dalībvalstīm, kuras vēl nebija transponējušas attiecīgos pasākumus valsts tiesību aktos, un vairākas no tām pēc tam informēja Komisiju, ka tās ir pilnībā īstenojušas direktīvu. Noteikumi par izmaksu samazināšanu atbalsta stratēģiskās savienojamības mērķus, kurus nesen ierosināja Eiropas Komisija (sk. saistīto paziņojumu presei šeit), proti, līdz 2025. gadam visiem nozīmīgākajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, piemēram, skolām, augstskolām, pētniecības centriem, transporta mezgliem, visiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, slimnīcām un pārvaldes iestādēm, kā arī uzņēmumiem, kuru darbība balstās uz digitālo tehnoloģiju, vajadzētu būt pieejamam īpaši ātrdarbīgam (gigabitu) interneta pieslēgumam (t. i., lietotāji varētu lejupielādēt/augšupielādēt 1 gigabitu datu sekundē); visās Eiropas mājsaimniecībās gan laukos, gan pilsētās vajadzētu būt pieslēgumam, kas nodrošina lejupielādi ar ātrumu vismaz 100 megabiti sekundē, kuru var paaugstināt līdz Gbps, un visās pilsētu teritorijās, kā arī gar galvenajiem ceļiem un dzelzceļiem vajadzētu būt nepārtrauktam piektās paaudzes bezvadu sakaru sistēmas (5G) pārklājumam. Kā starpposma mērķis ir noteikts, ka līdz 2020. gadam 5G tīklam vajadzētu kļūt komerciāli pieejamam vismaz vienā nozīmīgā katras ES dalībvalsts pilsētā. Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē valsts tiesību aktos līdz 2016. gada 1. janvārim. Komisija atlikušajām 19 dalībvalstīm šodien nosūta pēdējo brīdinājumu. Šīm valstīm tiek doti divi mēneši, lai paziņotu Komisijai par pasākumiem, kas veikti, lai valsts tiesību aktus pieskaņotu ES tiesībām. Pretējā gadījumā Komisija saskaņā ar ES pienākumu neizpildes noteikumiem var pieņemt lēmumu vērsties pret šīm valstīm Eiropas Savienības Tiesā un ierosināt finansiālas sankcijas.

 

3. Nodarbinātība, sociālās lietas, prasmes un darbaspēka mobilitāte

(Sīkākai informācijai: Christian Wigand - tālr.: +32 229 62253, Sara Soumillion - tālr.: +32 229 67094)

Argumentēts atzinums

Veselības aizsardzība un drošība – Komisija mudina VĀCIJU informēt par Iepakošanas un marķēšanas direktīvas transponēšanu

Eiropas Komisija ir nosūtījusi Vācijai argumentētu atzinumu saistībā ar to, ka tā nav paziņojusi par vielu un maisījumu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas direktīvas (CLP) transponēšanu (Direktīva 2014/27/ES) savos valsts tiesību aktos vairāk nekā vienu gadu pēc termiņa beigām. Ar CPL direktīvu ir aizstātas vairākas iekšējā tirgus direktīvas par ķīmisku vielu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu, pielāgojot tās CLP regulai (Regula (EK) Nr. 1272/2008). CLP regula ir ES regula, kura stājās spēkā 2009. gada 20. janvārī un ar kuru Savienības sistēmu ķīmisku vielu un maisījumu klasifikācijas, marķēšanas un iepakošanai pielāgo Apvienoto Nāciju Organizācijas vispārēji saskaņotajai sistēmai (GHS). Dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību CLP regulai, bija jāstājas spēkā 2015. gada 1. jūnijā, un Komisija par to bija nekavējoties jāinformē. Ņemot vērā to, ka Vācijas iestādes vēl nav informējušas Komisiju par vajadzīgo pasākumu pieņemšanu, Komisija ir nosūtījusi Vācijai argumentētu atzinumu, pamatojoties uz procedūru, kas izklāstīta Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 258. pantā. Ja Vācijas iestādes divu mēnešu laikā nerīkosies, lieta var tikt nodota izskatīšanai ES Tiesā.

 

4. Enerģētika

(Sīkākai informācijai: Anna-Kaisa Itkonen — tālr.: +32 229 56186, Nicole Bockstaller – tālr.: +32 229 52589)

Argumentēti atzinumi

Iekšējais enerģijas tirgus — Komisija mudina SPĀNIJU izpildīt visus trešās enerģētikas paketes noteikumus

Šodien Eiropas Komisija oficiāli pieprasīja Spānijai nodrošināt Elektroenerģijas direktīvas (Direktīva 2009/72/EK) un Gāzes direktīvas (Direktīva2009/73/EK) pareizu īstenošanu un piemērošanu. Abas direktīvas ietilpst trešajā enerģētikas paketē, un tajās ir ietverti galvenie noteikumi enerģijas tirgu pareizas darbības nodrošināšanai, tostarp noteikumi par pārvades darbību nodalīšanu no enerģijas piegādātājiem un ražotājiem, par valstu regulējošo iestāžu neatkarības un pilnvaru stiprināšanu un par noteikumiem, kas sniedz priekšrocības patērētājiem. Komisija konstatēja, ka pašreizējais Spānijas tiesiskais regulējums neļauj uzņēmumiem, kas nav valsts vēsturiskie elektroenerģijas un gāzes tīkla operatori, būvēt un izmantot starpsavienojumus ar citām dalībvalstīm. Spānija ir arī nepareizi transponējusi dažus noteikumus par valsts regulatīvās iestādes neatkarību. Oficiāla paziņojuma vēstule Spānijai tika nosūtīta 2015. gada februārī. Tā kā atbilstība ES tiesību aktiem vēl joprojām nav nodrošināta, Komisija tagad nosūta argumentētu atzinumu. Dalībvalstij ir atvēlēti divi mēneši, lai paziņotu Komisijai par pasākumiem, kas ir veikti, lai šo situāciju novērstu. Pēc minētā termiņa beigām Komisija var lemt nodot lietu izskatīšanai ES Tiesā.Sīkāka informācija par ES iekšējā tirgus tiesību aktiem ir pieejama Enerģētikas ĢD tīmekļa vietnē.

Energoefektivitāte — Komisija pieprasa IGAUNIJAI un POLIJAI pilnībā transponēt ES Energoefektivitātes direktīvu

Eiropas Komisija ir pieprasījusi Igaunijai un Polijai nodrošināt Energoefektivitātes direktīvas (Direktīva 2012/27/ES) pilnīgu transponēšanu. Minētajā direktīvā paredzēts, ka laikā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim dalībvalstīm jāpanāk noteikti enerģijas ietaupījumi. Tas jādara, izmantojot energoefektivitātes pienākumu shēmas un/vai citu rīcībpolitiku, kas stimulē energotaupību mājsaimniecībās, ēkās un rūpniecības un transporta nozarē. Minētā direktīva valstu tiesību aktos bija jātransponē līdz 2014. gada 5. jūnijam. Šodien Komisija Igaunijai un Polijai nosūtīja papildu argumentētus atzinumus, tāpēc ka tā konstatējusi trūkumus tajos šo valstu tiesību aktos, ar kuriem direktīva transponēta. Komisija turpina uzraudzīt, kā rit direktīvas transponēšana un īstenošana, un pret nepilnībām vērsīsies arī turpmāk. Igaunijai un Polijai tagad ir divi mēneši, lai izpildītu savas saistības, un pēc tam Komisija var pieņemt lēmumu vērsties pret šīm valstīm ES Tiesā. Pārskatam par situāciju saistībā ar ES Energoefektivitātes direktīvas transponēšanu dalībvalstīs skatīt III pielikumu.

 

5. Vide

(Sīkākai informācijai: Enrico Brivio – tālr.: +32 229 56172, Iris Petsa – tālr.: +32 229 93321)

ES Tiesai nosūtītās lietas

Komisija vēršas Tiesā pret APVIENOTO KARALISTI par jūras sugu aizsargāšanas pienākuma nepildīšanu

Eiropas Komisija vēršas ES Tiesā pret Apvienoto Karalisti, jo šī valsts nav pildījusi pienākumu ierosināt teritorijas Apvienotas Karalistes ūdeņos regulāri sastopama jūras zīdītāja – cūkdelfīna (Phocoena phocoena) – aizsardzībai.ES tiesību aktos par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (Dzīvotņu direktīva, Padomes Direktīva 92/43/EEK) dalībvalstīm ir noteikts pienākums piedāvāt teritoriju sarakstu attiecībā uz vairākām sugām un dzīvotnēm, lai pasargātu tās no apdraudējumiem, kas tām varētu nopietni kaitēt, kā arī gādāt, ka šīs sugas tiek uzturētas un atjaunotas līdz labvēlīgam stāvoklim visā ES, veicot nepieciešamos saglabāšanas pasākumus. Tā kā cūkdelfīna saglabāšanās stāvoklis ES ir nelabvēlīgs, 13 dalībvalstis, starp kurām nav Apvienotās Karalistes, ir noteikušas teritorijas tā aizsargāšanai aptuveni 200 "Natura 2000" teritorijās. Apvienotā Karaliste līdz šim ir oficiāli ierosinājusi tikai vienu nelielu teritoriju Ziemeļīrijā (īpaši aizsargājama dabas teritorija Skerries un Causeway) un vienu teritoriju Skotijā (īpaši aizsargājama dabas teritorija Inner Hebrides un Minches). Tā kā Apvienotajai Karalistei pieder lielas jūras platības, tā ir jo īpaši atbildīga par šīs sugas aizsargāšanu. Komisija ir atkārtoti mudinājusi britu iestādes pildīt savus pamatpienākumus šīs sugas aizsargāšanai, kā to jau ir izdarījušas citas dalībvalstis. Šodienas rīcība seko oficiālas paziņojuma vēstules nosūtīšanai Apvienotās Karalistes valdībai 2013. gada jūnijā un argumentēta atzinuma nosūtīšanai 2014. gada oktobrī. Lai gan Apvienotā Karaliste nesen rīkoja sabiedrisko apspriešanu par virkni iespējamo teritoriju Anglijas un Velsas ūdeņos un šomēnes oficiāli ierosināja vienu teritoriju Skotijas ūdeņos, ar to nepietiek. Pastāvīga nespēja ierosināt un noteikt pietiekami lielas teritorijas nozīmē, ka teritorijās ar vislielāko šīs sugas īpatņu blīvumu netiek nodrošināta nepieciešamā aizsardzība. Tas jo īpaši attiecas uz prasību veikt pienācīgu novērtējumu potenciāli negatīvai ietekmei vai darbībām, tādām kā atkrastes vējparku būvniecība, naftas un gāzes ieguves vietu izpēte un zveja. Plašāku informāciju skatīt pilnajā paziņojumā presei.

 

Argumentēti atzinumi

Dabas aizsardzības direktīvas – Komisija aicina GRIEĶIJU cīnīties pret putnu nelegālu indēšanu

Eiropas Komisija aicina Grieķiju ieviest vispārēju sistēmu savvaļas putnu aizsardzībai, jo īpaši aizliedzot to apzinātu nogalināšanu, izmantojot saindētu ēsmu. Saindētas ēsmas izmantošana Grieķijā ir plaši izplatīta, un līdz šim nav veikti nekādi nopietni pasākumi, lai gan tas prasīts Putnu (Direktīva 2009/147/EK) un Dzīvotņu (Padomes Direktīva 92/43/EEK) direktīvās. Piemēram, Nestos upes baseina “Natura 2000” aizsargājamajā teritorijā ar šādu nelikumīgu rīcību 2012.gadā tika iznīcināta vesela grifu sugas kolonija, bet Grieķijas iestādes līdz šim maz ko darījušas, lai nepieļautu šādu incidentu atkārtošanos. Komisija 2013. gada septembrī sāka pienākumu neizpildes procedūru pret Grieķiju, aicinot Grieķijas iestādes labāk kontrolēt šo parādību visā valstī un pieņemt nepieciešamos pasākumus, lai atjaunotu zaudējumus, kuri Nestos upes teritorijā radušies 2012. gadā. Tā kā nekādi pasākumi, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību ES tiesību aktiem, vēl nav pieņemti, Komisija nosūta argumentētu atzinumu. Ja Grieķijas iestādes divu mēnešu laikā nerīkosies, lieta var tikt nodota izskatīšanai ES Tiesā.

Notekūdeņi – Komisija aicina ĪRIJU uzlabot notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu

Eiropas Komisija aicina Īriju nodrošināt komunālo notekūdeņu pienācīgu attīrīšanu 38 aglomerācijās visā valstī. Saskaņā ar ES tiesību aktiem (Padomes Direktīva 91/271/EEK) pilsētām un lielpilsētām ir jāgādā par to, lai to komunālie notekūdeņi tiktu savākti un attīrīti, jo neattīrīti notekūdeņi var apdraudēt cilvēku veselību un piesārņot ezerus, upes, augsni, piekrastes ūdeņus un gruntsūdeņus. Dalībvalstīm bija dots laiks līdz 1998. gada beigām, lai nodrošinātu notekūdeņu rūpīgu attīrīšanu aglomerācijās, kas tos iepludina jutīgās zonās. Tām bija dots laiks līdz 2000. gada beigām, lai nodrošinātu atbilstošu kanalizācijas sistēmu uzstādīšanu un lai tiktu attīrīti notekūdeņi, kurus nenoteiktos ūdeņos novada attīrīšanas iekārtas, kas apkalpo lielas aglomerācijas. Pēdējais termiņš beidzās 2005. gada beigās, un līdz tam bija jāizveido kanalizācijas sistēmas un jānodrošina tādu notekūdeņu apstrāde, ko rada vidēji lielas un nelielas aglomerācijas, kuras tos iepludina saldūdeņos, un estuāras aglomerācijas. 38 aglomerācijas, kurās šīs prasības nav ievērotas ir šādas: Arklow, Athlone, Ballybofer/Stranorlar, Ballincollig New, Carringtwohill, Castlecomer, Cavan, Clifden, Clonakilty, Cobh, Cork City, Dundalk, Enfield, Enniscorthy, Fermoy, Gaoth Dobhair, Killarney, Killybegs, Longford, Mallow, Midleton, Monksland, Navan, Nenagh, Oberstown, Passage/Monktown, Portarlington, Rathcormac, Ringaskiddy, Ringsend, Roscommon Town, Roscrea, Shannon Town, Thurles, Tralee, Tubbercurry, Youghal un Waterford City. Šodien argumentētais atzinums tiek nosūtīts pēc oficiāla paziņojuma vēstules nosūtīšanas Īrijas iestādēm 2015. gada septembrī. Ja Īrija divu mēnešu laikā nerīkosies, lieta var tikt nodota izskatīšanai ES Tiesā.

Ūdens – Komisija pieprasa BULGĀRIJAI un SLOVĀKIJAI rīkoties saistībā ar nitrātu radītu ūdeņu piesārņojumu

Eiropas Komisija aicina Bulgāriju un Slovākiju ievērot ES tiesību aktus par ūdens resursu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada nitrāti (Padomes Direktīva 91/676/EEK). Nitrāti ir svarīgi augu augšanai, un tos plaši izmanto kā mēslošanas līdzekļus. Taču, lietoti pārmērīgi, tie izraisa smagu ūdens piesārņojumu, kas ietekmē cilvēku veselību, tautsaimniecību un vidi. Komisija 2013. gada martā uzsāka pienākumu neizpildes procedūru pret Bulgārijas iestādēm pēc tam, kad tika konstatētas vairākas nepilnības šīs valsts rīcības programmā, kas paredz ierobežot nitrātu izmantojumu atbilstīgi ES noteikumiem par nitrātiem. Lai arī ar izmaiņu ieviešanu minētajārīcības programmā 2016. gada jūnijā Bulgārija ir atrisinājusi vairākas problēmas, tomēr valsts joprojām neievēro dažus svarīgus noteikumus, tādus kā mēslojuma iestrādāšana zemē un kūtsmēslu ierobežojums 170 kg N/ha/gadā. Komisija 2012. gada novembrī uzsāka pienākumu neizpildes procedūru pret Slovākiju pēc tam, kad tika konstatētas vairākas nepilnības attiecībā uz to, kā šī valsts ievieš un īsteno ES noteikumus par nitrātiem. Lai gan Slovākija patlaban ir atrisinājusi lielāko daļu jautājumu, pieņemot Likumu par mēslošanas līdzekļiem, tai vēl ir jānosaka pietiekami liels skaits nitrātjutīgo zonu un jānodrošina, ka valsts rīcības programma nitrātu ierobežošanai atbilst ES tiesību aktiem. Bulgārijas un Slovākijas rīcībā ir divi mēneši, lai informētu Komisiju par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu šīs nepilnības. Pretējā gadījumā Komisija var lemt vērsties pret šīm valstīm ES Tiesā.

 

6. Finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība

(Sīkākai informācijai: Vanessa Mock – tālr.: +32 229 56194, Letizia Lupini - tālr.: +32 229 51958)

Argumentēti atzinumi

Vienotais tirgus – Komisija nosūta argumentētu atzinumu AUSTRIJAI, NĪDERLANDEI, RUMĀNIJAI, SLOVĀKIJAI un ZVIEDRIJAI par to noslēgtajiem divpusējiem ieguldījumu līgumiem

Eiropas Komisija šodien nosūtīja oficiālu pieprasījumu Austrijai, Nīderlandei, Rumānijai, Slovākijai un Zviedrijai izbeigt starp tām noslēgtos divpusējos ieguldījumu līgumus (“DIN”). DIN ir līgumi, kuros paredzēti noteikumi vienas valsts pilsoņu un uzņēmumu privātajiem ieguldījumiem citā valstī. Daudzi no šiem līgumiem tika noslēgti 1990. gados. Tie galvenokārt tika noslēgti starp toreizējām ES dalībvalstīm un tā sauktajām "ES 12" valstīm, proti, dalībvalstīm, kuras Eiropas Savienībā iestājās 2004. un 2007. gadā. Šo līgumu mērķis bija dot drošības sajūtu investoriem, kas vēlētos ieguldīt šajās valstīs, jo tolaik privātie investori – dažkārt vēsturisku un politisku iemelsu dēļ – uz ieguldījumiem šajās valstīs nereti skatījās visai piesardzīgi. Kopš paplašināšanās šādi uzticēšanos veicinoši “papildu” pasākumi būtībā ir lieki, jo ES noteikumi vienotajā tirgū, piemēram, par brīvību veikt uzņēmējdarbību un par kapitāla brīvu apriti, jau nodrošina tiesisko regulējumu attiecībā uz pārrobežu ieguldījumiem. Visām dalībvalstīm ES vienotajā tirgū ir piemērojami vienādi noteikumi, kas vienādā mērā nodrošina ES ieguldītāju aizsardzību.

 

7. Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU

(Sīkākai informācijai: Lucia Caudet – tālr.: +32 229 56182, Maria Sarantopoulou – tālr.: +32 229 13740)

Argumentēti atzinumi

Pakalpojumi – Komisija mudina HORVĀTIJU atcelt diskriminējošus ierobežojumus attiecībā uz zvejas licencēm

Eiropas Komisija oficiāli aicina Horvātiju pārtraukt diskriminējošo praksi attiecībā uz sporta un atpūtas zvejas gada licencēm. Gada zvejas licences var saņemt tikai Horvātijas iedzīvotāji, savukārt nerezidenti no citām ES valstīm var saņemt tikai tādas licences, kuru derīguma termiņš nepārsniedz 30 dienas. Iebraucējiem, kas vēlas zvejot visu gadu, būs jāpērk divpadsmit 30 dienu licences, kas izmaksātu 16 reizes vairāk nekā Horvātijas iedzīvotājs maksātu par gada licenci.Komisija uzskata, ka šī prakse ir diskriminējoša un neatbilst Pakalpojumu direktīvai (Direktīva 2006/123/EK), pakalpojumu sniegšanas brīvībai un nediskriminācijas principam, kas ir nostiprināts Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD 56. un 18. pants). Horvātija nesniedza pierādījumus, ka nerezidenti ar zvejošanu Horvātijas resursus izmanto vairāk nekā rezidenti un ka viņi rada lielāku apdraudējumu krājumu saglabāšanai. Tādējādi nav pamatojuma tam, ka šādi pasākumi būtu jāpieņem, nostādot neizdevīgā situācijā tikai nerezidentus.

Komisijas pieprasījums Horvātijas iestādēm ir izteikts argumentēta atzinuma veidā. Horvātijas rīcībā tagad ir divi mēneši, lai paziņotu Komisijai par pasākumiem, kas veikti, lai atrisinātu šo situāciju. Pretējā gadījumā Komisija var lemt vērsties pret Horvātiju ES Tiesā.

Publiskais iepirkums – Komisija aicina SLOVĀKIJU ievērot ES noteikumus

Eiropas Komisija aicina Slovākiju pienācīgi īstenot Tiesiskās aizsardzības līdzekļu direktīvas noteikumus, noslēdzot konkursa piedāvājumu atkārtotu novērtēšanu. ES publiskā iepirkuma procedūra dzelzceļa rekonstruēšanas līgumam ar kopējo vērtību virs EUR 250 miljoniem tika sākta 2009. gadā, bet piedāvājumu novērtēšana vēl joprojām nav pabeigta. ES publiskā iepirkuma noteikumu mērķis ir nodrošināt, ka publiskais iepirkums ir pārredzams, efektīvs, un ka tas visiem ekonomikas dalībniekiem nodrošina taisnīgu iespēju piedalīties konkursā ar mērķi noslēgt līgumu. Tas nozīmē, ka iesniegtie piedāvājumi tiek izvērtēti saprātīgā laika posmā un ka līgumslēdzēji efektīvi īsteno pieņemtos lēmumus. Nepabeidzot piedāvājumu novērtēšanu, Slovākija ir pārkāpusi Komunālo pakalpojumu publiskā iepirkuma direktīvas (Direktīva 2004/17/EK) 10. pantu par vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret pretendentiem. Pēc tam, kad 2014. gada oktobrī Slovākijas iestādēm tika nosūtīta oficiāla paziņojuma vēstule, Slovākijas Republikas Augstākā tiesa atcēla visus šā līguma piešķiršanas lēmumus un noteica piedāvājumu atkārtotu novērtēšanu. Tomēr gandrīz divus gadus pēc šā lēmuma Slovākijas iestādes vēl nav pabeigušas novērtēšanu. Tā kā nav izpildīts un īstenots Augstākās tiesas lēmums, Slovākijas iestādes ir pārkāpušas Tiesiskās aizsardzības līdzekļu direktīvas (Padomes Direktīva 92/13/EEK) 2. panta 8. punktu par novērtēšanas iestāžu lēmumu efektīvu īstenošanu. Slovākijas iestādēm tagad ir divi mēneši laika, lai paziņotu Komisijai, kādi pasākumi ir veikti šīs situācijas novēršanai. Pretējā gadījumā Komisija var lemt vērsties pret Slovākiju ES Tiesā.

Profesionāļu brīva pārvietošanās – Komisija aicina dalībvalstis transponēt ES noteikumus par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu

Šodien Eiropas Komisija argumentētos atzinumos 14 dalībvalstīm pieprasīja transponēt Direktīvu 2013/55/ES par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu. Direktīvā paredzēta mūsdienīga ES sistēma profesionālo kvalifikāciju atzīšanai, vienkāršoti esošie noteikumi un paātrinātas atzīšanas procedūras, vienlaikus nodrošinot, ka kvalificēti speciālisti, kuri vēlas strādāt citā dalībvalstī, ievēro uzņēmējas dalībvalsts prasības. Direktīva valstu tiesību sistēmās bija jātransponē līdz 2016. gada 18. janvārim. Tomēr Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Grieķija, Kipra, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Portugāle, Slovēnija, Somija, Spānija un Vācija vēl nav paziņojušas Komisijai par direktīvas pilnīgu transponēšanu valsts tiesību aktos. Dalībvalstīm tagad ir divi mēneši, lai paziņotu Komisijai par minētās direktīvas pilnīgu transponēšanu. Pretējā gadījumā Komisija var lemt vērsties pret šīm valstīm ES Tiesā.

 

8. Migrācija, iekšlietas un pilsonība

(Sīkākai informācijai: Tove Ernst – tālr.: +32 229 86764, Markus Lammert - tālr.: +32 229 80423)

Oficiāla paziņojuma vēstules

Informācijas apmaiņa drošības nolūkos – Komisija mudina dalībvalstis uzlabot informācijas apmaiņu cīņai pret terorismu un smagiem noziegumiem

Ar Prīmes lēmumiem (Padomes Lēmums 2008/615/JHA un Padomes Lēmums 2008/616/JHA) ieviesa procedūras ātrai un efektīvai informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm konkrētās jomās. Prīmes sistēma paredz noteikumus, lai dalībvalstis varētu veikt meklēšanu cita citas DNS analīzes datnēs, pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmās un transportlīdzekļu reģistrācijas datubāzēs. Dalībvalstīm Prīmes lēmumi bija pilnībā jāīsteno līdz 2011. gada augustam. Eiropas Komisija šodien pieņēma lēmumu nosūtīt Grieķijai, Horvātijai, Itālijai, Īrijai un Portugālei oficiāla paziņojuma vēstules par neatbilstību Prīmes lēmumiem. Šīs dalībvalstis vēl nav nodrošinājušas datu automatizētu apmaiņu vismaz divās no trim datu kategorijām – DNS, pirkstu nospiedumu un transportlīdzekļu reģistrācijas datu kategorijās. Šīs ir pirmās pienākumu neizpildes procedūras, kas uzsāktas attiecībā uz tā dēvēto “agrāko trešā pīlāra instrumentu”, kas ir saistīts ar policijas sadarbību un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās. Komisija 2014. gada 1. decembrī ieguva pilnīgas izpildes pilnvaras šajā jomā, t. i., piecus gadus pēc tam, kad ir stājies spēkā Lisabonas līgums. Attiecīgo dalībvalstu rīcībā ir divi mēneši, lai sniegtu atbildi, un pēc tam Komisija var pieņemt lēmumu nosūtīt argumentētu atzinumu. Prīmes lēmumu īstenošana ir svarīgs elements 2015. gada Eiropas Drošības programmā.

 

Eiropas Komisija aktīvi uzrauga, lai Eiropas noteikumi par sprāgstvielu prekursoriem tiktu pareizi īstenoti

Regula (ES) Nr. 98/2013 par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu visās 28 dalībvalstīs ir piemērojama no 2014. gada septembra. Tajā ir noteikts kopīgs ES regulējums, lai novērstu tādu konkrētu ķīmisko vielu ļaunprātīgu izmantošanu, ko var izmantot par sprāgstvielu prekursoriem. Lielākā daļa dalībvalstu ir pilnībā īstenojušas šo regulu, bet dažās dalībvalstīs ne visi noteikumi ir pilnībā īstenoti. Tādēļ Komisija, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli, ir uzsākusi pienākumu neizpildes procedūras pret Franciju, Kipru, Luksemburgu un Spāniju. Saskaņā ar minēto regulu dalībvalstīm ir pienākums "inter alia" izveidot valsts kontaktpunktus ziņošanai par aizdomīgiem darījumiem un nozīmīgiem reglamentēto vielu pazušanas gadījumiem un zādzībām. Dalībvalstīm ir pienākums arī izplatīt pamatnostādnes un piemērot sodus. Ja dalībvalstis izvēlas neuzturēt vielu pilnīgu aizliegumu, tām jāpaziņo Komisijai par licencēšanas vai reģistrācijas režīma izņēmumiem. Attiecīgajām dalībvalstīm tagad ir divi mēneši laika, lai iesniegtu savus apsvērumus. Regulas par sprāgstvielu prekursoriem pareiza īstenošana ir būtisks elements gan Eiropas Drošības programmā, gan arī Komisijas paziņojumā par virzību uz patiesu drošības savienību.

Argumentēts atzinums

Neatbilstīga migrācija — Komisija mudina Spāniju pilnībā transponēt ES direktīvu par atgriešanu

Eiropas Komisija pieprasa, lai Spānija atsevišķās konkrētās jomās paātrinātu Atgriešanas direktīvas (Direktīva 2008/115/EK) īstenošanu, nodrošinot visu šā tiesību akta noteikumu pilnīgu transponēšanu valsts tiesību aktos. Noteikumi, ko Spānija nav pareizi transponējusi, ietver atgriešanas jēdziena definīciju valsts tiesību aktos, pienākumu paziņot atgriešanas lēmumus attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri uzturas neatbilstīgi, un skaidri definēt ombuda kā uzraudzības iestādes lomu saskaņā ar Atgriešanas direktīvu. Komisija pieprasa, lai Spānija saskaņotu valsts tiesību aktus ar ES Atgriešanas direktīvu, un tagad nosūta argumentētu atzinumu par to. Ja Spānija divu mēnešu laikā nespēs labot situāciju, Komisija var pieņemt lēmumu vērsties pret Spāniju ES Tiesā.

 

9. Mobilitāte un transports

(Sīkākai informācijai: Anna-Kaisa Itkonen — tālr.: +32 229 56186, Alexis Perier — tālr.: +32 229 69143)

Eiropas Savienības Tiesai nosūtītās lietas

Autotransports — Komisija iesniedz prasību Tiesā pret Vāciju par diskriminējošu ceļu nodevu

Eiropas Komisija ir nolēmusi vērsties ES Tiesā pret Vāciju saistībā ar Vācijas iestāžu plānu ieviest ceļu nodevu sistēmu personīgajiem transportlīdzekļiem (PKW-Maut), kura Komisijas ieskatā ir diskriminējoša. Vācijas tiesību akti piešķir Vācijā reģistrētiem transportlīdzekļiem atvieglojumu, no ikgadējā transportlīdzekļa nodokļa summas attiecībā 1:1 atskaitot ceļu nodevas summu. Rezultātā tikai Vācijā reģistrētas automašīnas tiktu faktiski atbrīvotas no minētās nodevas. Turklāt tādu īstermiņa vinješu cenas (periodiem, kas ir mazāki par vienu gadu), kas paredzētas izmantošanai tikai ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem, dažos gadījumos ir nesamērīgi augsts. Lai gan Komisija atbalsta godīgu un efektīvu cenu noteikšanu transporta jomā — kā tas uzsvērts nesenajā Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģijā, Komisija uzskata, ka Vācijas sistēma neatbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) principiem, proti, principam par diskriminācijas aizliegumu valstspiederības dēļ un principam par preču un pakalpojumu brīvu apriti. Vācijas tiesību akti neatbilst minētajiem principiem. Neraugoties uz daudzkārtēju saraksti ar Vācijas iestādēm kopš 2014. gada novembra, Komisijas dziļās bažas nav kliedētas. Tāpēc Komisija vēršas ES Tiesā pret Vāciju. Plašāku informāciju sk. paziņojumā presei (pilns teksts).

 

Argumentēti atzinumi

Jūrnieki. Komisija pieprasa, lai FRANCIJA pilnībā transponētu direktīvu par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni

Komisija ir pieprasījusi Francijai pabeigt Direktīvas 2012/35/ES par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni transponēšanu savos valsts tiesību aktos. Lai saglabātu un celtu zināšanu un prasmju līmeni jūrniecības nozarē ES, kā arī kuģošanas drošības nolūkā, jūrnieku izglītība un apmācība Eiropas Savienībai ir svarīgs jautājums. Tāpēc ES noteikumiem par jūrnieku sagatavošanu un sertificēšanu ir jāsaskan ar starptautiskajiem noteikumiem. Tāpēc ar minēto direktīvu ES tiesību aktos iestrādāja grozījumus, kas 2010. gadā tika izdarīti Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (STCW konvencija). Cita starpā ar STCW konvencijas grozījumiem atjaunināja vairākus kompetences standartus. Piemēram, lai saglabātu kuģošanas drošību, darbiniekiem ir jābūt spējīgiem izmantot elektronisko karšu vizualizēšanas un informācijas sistēmas (ECDIS). Ar grozījumiem ieviesa arī papildu prasības attiecībā uz veselības stāvokli, tostarp, lai novērstu pārmērīgu alkohola lietošanu – alkohola līmeņa ierobežojumus. Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē līdz 2014. gada 4. jūlijam. Tomēr Francija to līdz šim nav paveikusi. Francijas iestādēm divu mēnešu laikā ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai situāciju labotu, pretējā gadījumā Komisija var pieņemt lēmumu nodot lietu ES Tiesā.

Dzelzceļa pārvadājumi — Komisija pieprasa, lai LIETUVA transponētu ES tiesību aktus par dzelzceļa savstarpēju izmantojamību

Eiropas Komisija ir aicinājusi Lietuvu panākt valsts noteikumu atbilstību Komisijas Direktīvai 2014/106/EK par dzelzceļu savstarpēju izmantojamību — runa ir par dzelzceļa sistēmu spēju nodrošināt drošu un nepārtrauktu vilcienu satiksmi, kas ļauj panākt nepieciešamo caurlaidības līmeni uz šiem sliežu ceļiem. Šī spēja ir atkarīga no reglamentējošiem, tehniskiem un ekspluatācijas nosacījumiem, kuri jāizpilda, lai panāktu atbilstību pamatprasībām. Dalībvalstīm līdz 2016. gada 1. janvārim bija jānodrošina atbilstība minētajai direktīvai. Tomēr Lietuva līdz šim nav grozījusi saskaņoto procedūru, kas paredzēta, lai pārbaudītu atbilstību tehniskajām prasībām, kas nodrošina, ka dzelzceļa sistēmas daļas ir drošas un savstarpēji izmantojamas. Tāpēc Komisija ir nolēmusi nosūtīt Lietuvai argumentētu atzinumu. Lietuvas iestādēm divu mēnešu laikā jāsniedz atbilde Komisijai. Ja tās neveiks atbilstošus pasākumus, Komisija var pieņemt lēmumu iesniegt lietu ES Tiesā.

Jūras transports — Komisija aicina PORTUGĀLI pilnībā transponēt ES tiesību aktus par karoga valstij noteiktajām prasībām

Eiropas Komisija ir pieprasījusi, lai Portugāle pildītu savus administratīvās uzraudzības pienākumus, kā paredzēts ES noteikumos par karoga valstij noteiktajām prasībām (Direktīva 2009/21/EK). Runa jo īpaši ir par to, ka ir jāpārliecinās, ka kuģu konstrukcija, aprīkojums un darbības pārvaldība atbilst drošības noteikumiem un ka jūrnieku kompetence ir sertificējama. Ar šo direktīvu izveido tiesisko regulējumu, lai uzlabotu dalībvalstu kā karoga valstu veikumu. Saskaņā ar šo direktīvu līdz 2012. gada jūnijam bija jāievieš kvalitātes vadības sistēma, bet Portugāle to līdz šim nav paveikusi. Jo īpaši darbaspēka un resursu trūkums pārvaldē ilgtermiņā var negatīvi ietekmēt Portugāles karoga flotes drošumu, drošību un ekoloģiskos raksturlielumus. Tas ir vēl jo svarīgāk, ņemot vērā neseno pieaugumu otrajā Portugāles kuģu reģistrā Madeirā. Tāpēc Komisija ir nolēmusi nosūtīt Portugālei argumentētu atzinumu, dodot tai divu mēnešu termiņu, lai panāktu atbilstību šai direktīvai, pretējā gadījumā Komisija var pieņemt lēmumu nodot lietu ES Tiesā. Kuģa karoga valsts ir valsts, saskaņā ar kuras tiesību aktiem kuģis ir reģistrēts vai licencēts.

 

10. Nodokļu politika un muitas savienība

(Sīkākai informācijai: Vanessa Mock – tālr.: +32 229 56194, Patrick Mc Cullough – tālr.: +32 229 87183)

Argumentēts atzinums

Nodokļi. Komisija pieprasa, lai POLIJA īstenotu noteikumus par pastiprinātu savstarpēju palīdzību un informācijas apmaiņu 

Eiropas Komisija šodien pieprasīja, lai Polija pilnībā transponētu Padomes Direktīvu 2014/107/ES attiecībā uz savstarpēju palīdzību jautājumā par ienākumu un kapitāla aplikšanu ar nodokli. Šīs direktīvas, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligātu automātisku informācijas apmaiņu starp valstu nodokļu iestādēm, mērķis ir stiprināt administratīvo sadarbību starp dalībvalstīm, lai pēc iespējas labāk apkarotu nodokļu nemaksāšanu un krāpšanu nodokļu jomā. Dalībvalstīm šie noteikumi bija jātransponē līdz 2016. gada 1. janvārim. Polija vēl nav informējusi Komisiju par visiem nepieciešamajiem pasākumiem direktīvas pilnīgai transponēšanai valsts tiesību aktos. Ja divu mēnešu laikā netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var vērsties pret Poliju ES Tiesā.

 

MEMO/16/3125

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar

Documents


pielikums_lv.pdf