Navigation path

Left navigation

Additional tools

Other available languages: EN FR DE NL SV PT HU LT PL SK BG RO

Eiropas Komisija - Faktu lapa

Pienākumu neizpildes pakete maijā — svarīgākie lēmumi

Briselē, 2016. gada 26. maijā

Pārskats pa politikas jomām

Ar šo ikmēneša pienākumu neizpildes lēmumu paketi Eiropas Komisija vēršas pret dalībvalstīm, kuras nav izpildījušas savus pienākumus, kas izriet no ES tiesību aktiem. Šie lēmumi attiecas uz dažādām nozarēm un ES rīcībpolitikas jomām (sk. I un II pielikumu), un to mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu, tādējādi sniedzot labumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Tālāk ir izklāstīti svarīgākie Komisijas lēmumi (to vidū 22 oficiāla brīdinājuma vēstules, 11 argumentēti atzinumi un 2 lietas, kas nodotas izskatīšanai ES Tiesā), grupējot tos pa politikas jomām. Komisija arī slēdz 74 lietas, kurās problēmas ar attiecīgajām dalībvalstīm ir atrisinātas un Komisijai nebija iemesla procedūru turpināt.

Plašāku informāciju par pienākumu neizpildes procedūru sk. pilnajā MEMO/12/12 tekstā. Sīkākas ziņas par visiem pieņemtajiem lēmumiem sk. ar pienākumu neizpildes procedūru saistīto lēmumu reģistrā.

 

1. Enerģētika

(Sīkāka informācija: Anna-Kaisa Itkonen — tālr. +32 229 56186, Nicole Bockstaller — tālr. +32 229 52589)

Eiropas Savienības Tiesai nosūtītās lietas

Sakarā ar ierobežojumiem, ko POLIJA piemēro dažām importētām biodegvielām un biodegvielas izejmateriāliem, Komisija iesniedz prasību ES Tiesā

Šodien Eiropas Komisija nolēma iesniegt ES Tiesā prasību pret Poliju sakarā ar ierobežojumiem, kas attiecībā uz dažām importētām biodegvielām un biodegvielas izejmateriāliem noteikti Polijas tiesību aktos.Polijas tiesību akti pilnībā neatbilst ES tiesību aktiem. Pirmkārt, degvielu atļauts tirgot tikai tad, ja attiecībā uz to ir noteiktas specifikas prasības, taču šādas prasības nav izstrādātas hidrogenētai augu eļļai — biodegvielai, ko Polijā importē. Otrkārt, degvielas nozares uzņēmējiem, kuri vismaz 70% no savas biodegvielas — proti, transportā izmantojamas šķidrās vai gāzveida degvielas, ko iegūst no biomasas, — iepērk no Polijas ražotājiem, kā arī gadījumos, kad biodegvielas tiek ražotas galvenokārt no konkrētu valstu izcelsmes izejmateriāliem, tiek piešķirts preferenciāls režīms. Šāds preferenciāls režīms ir diskriminējošs pret citu valstu biodegvielas un izejvielu ražotājiem. Atjaunojamo energoresursu direktīvā (Direktīva 2009/28/EK) noteikts, ka līdz 2020.gadam visām dalībvalstīm ir jānodrošina, lai vismaz 10% no transporta nozarē patērētās enerģijas būtu no atjaunojamiem enerģijas avotiem. Biodegvielas šā mērķa sasniegšanai var izmantot ar nosacījumu, ka tās atbilst direktīvas ilgtspējības kritērijiem. Turklāt, neatkarīgi no ilgtspējīgo biodegvielu un to izejvielu izcelsmes, dalībvalstīm ir jāpiemēro tām vienādi nosacījumi. Tas izriet no nepieciešamības saskaņot atjaunojamās enerģijas mērķus ar funkcionējoša un neierobežota biodegvielas tirgus darbību. Plašāku informāciju sk. paziņojumā presei (pilns teksts).

 

2. Vide

(Sīkāka informācija: Enrico Brivio — tālr. +32 229 56172, Iris Petsa — tālr. +32 229 93321)

Argumentēti atzinumi

Dzīvotņu direktīva: Komisija aicina PORTUGĀLI ieviest stingrākus dabas aizsardzības pasākumus

Eiropas Komisija mudina Portugāli pastiprināt vietējo dzīvotņu un sugu aizsardzību, nodrošinot piemērotu aizsardzības līmeni "Natura 2000" tīkla teritorijām. Saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu (Padomes Direktīva 92/43/EEK) dalībvalstīm sešu gadu laikā nacionālajos tiesību aktos vajadzēja noteikt aizsargājamās teritorijas (tehniski tas notika, Kopienas nozīmes teritorijām (KNT) piešķirot īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (ĪADT) statusu), un pieņemt nepieciešamos pasākumus, ar ko uzlabot šajās teritorijās sastopamo dzīvotņu un savvaļas sugu stāvokli. Līdz 2010.gada 7. decembrim Portugālei vajadzēja piešķirt ĪADT statusu septiņām Atlantijas reģiona teritorijām, un līdz 2012.gada 19. jūlijam — 54 Vidusjūras reģiona teritorijām. Līdz šim nevienai no minētajām teritorijām statuss nav piešķirts. Turklāt Portugāles iestādes vēl nav izstrādājušas saglabāšanas pasākumus visām atlikušajām teritorijām. Tā ir būtiska novirze no Dzīvotņu direktīvā paredzētajiem pamatpienākumiem, turklāt tā kavē attiecīgo teritoriju aizsardzību un labu pārvaldību un pat apdraud visa "Natura 2000" tīkla pareizu un saskaņotu darbību. Tāpēc Komisija nosūta argumentētu atzinumu. Ja Portugāle divu mēnešu laikā nerīkosies, lietu var nodot izskatīšanai ES Tiesā.

 

Atkritumi: Komisija aicina RUMĀNIJU pieņemt pasākumus attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu un to rašanās novēršanu

Eiropas Komisija pieprasa, lai Rumānija izstrādā plānus, kā novērst atkritumu rašanos un kā tos apsaimniekot saskaņā ar ES atkritumu regulējuma (Direktīvas 2008/98/EK) mērķiem un aprites ekonomikas principiem. Turklāt atkritumu apsaimniekošanas un to rašanās novēršanas plāni ir priekšnoteikums, lai izmantotu ES fondus. Šādu plānu un programmu mērķis ir mazināt atkritumu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, kā arī uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti visā ES. Rumānijai bija izstrādāts atkritumu apsaimniekošanas plāns 2003.–2013.gadam, taču attiecībā uz nākamo periodu tas nav ne pārskatīts, ne pagarināts, nedz aizstāts. Kas attiecas uz atkritumu rašanās novēršanu — arī šajā jomā Rumānija atpaliek: jau 2013.gada decembrī bija jāsāk īstenot plānus, kas paredz samazināt saražotos atkritumus to izcelsmes vietā, uzlabojot ražošanas tehnoloģijas vai veicinot pieprasījumu pēc dabai draudzīgākiem produktiem, kam ir mazāk iepakojuma materiāla. Tāpēc Komisija nosūta argumentētu atzinumu. Ja Rumānija divu mēnešu laikā nerīkosies, lietu var nodot izskatīšanai ES Tiesā.

 

3. Finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība

(Sīkāka informācija: Vanessa Mock – tālr.: +32 229 56194, Letizia Lupini - tālr.: +32 229 51958)

Eiropas Savienības Tiesai nosūtītās lietas

Finanšu pakalpojumi: Komisija iesniedz prasību ES Tiesā sakarā ar to, ka POLIJA nav īstenojusi ES noteikumus par noguldījumu garantiju sistēmām

Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Poliju par to, ka tā nav pareizi īstenojusi Noguldījumu garantiju sistēmu direktīvu (NGSD, Direktīva 2014/49/ES). 2015.gada 10. decembrī Komisija Polijai nosūtīja argumentētu atzinumu, kurā aicināja transponēt minēto direktīvu. Termiņš minēto noteikumu transponēšanai valsts tiesību aktos bija 2015.gada 3. jūlijs. Tā kā likumdošanas process Polijā vēl turpinās, un jaunie noteikumi joprojām nav pilnībā transponēti, pret Poliju ir iesniegta prasība Eiropas Savienības Tiesā Tiesa). Minētā direktīva, kas aizstāj iepriekšējo — 1994.gada Direktīvu 94/19/EK —, uzlabo noguldītāju depozītu aizsardzību bankās. Savlaicīga direktīvas īstenošana dalībvalstīs ir būtisks solis, lai radītu drošāku un stabilāku finanšu nozari pēc piedzīvotās finanšu krīzes. Ja direktīva netiek īstenota, tas nozīmē, ka minētajās valstīs netiks īstenoti visaptverošie noguldījumu garantiju shēmu finansēšanas un darbības uzlabojumi. Turklāt neīstenošana apdraud arī vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES banku nozarē, jo tādējādi dalībvalstīs, kuras nav ieviesušas NGSD, trūks vienotā noteikumu kopuma būtiskas daļas. Vienotais noteikumu kopums ir tiesību aktu kopums, kas jāievēro visām finanšu iestādēm (tostarp aptuveni 8300 bankām) Eiropas Savienībā. Tagad visā ES ir spēkā vienādi obligātie standarti, tāpēc patērētājiem un bankām vairs nav jāievēro 28 atšķirīgi noteikumu kopumi. Plašāku informāciju sk. paziņojumā presei (pilns teksts).

 

Argumentēti atzinumi

Finanšu pakalpojumi: Komisija aicina BULGĀRIJU, UNGĀRIJU, LATVIJU, LIETUVU un SLOVĀKIJU ievērot ES noteikumus par lauksaimniecības zemes iegādi

Eiropas Komisija ir oficiāli pieprasījusi, lai Bulgārija, Ungārija, Latvija, Lietuva un Slovākija grozītu tiesību aktus attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegādi, pamatojoties uz to, ka tie ir pretrunā brīvai kapitāla apritei un tiesībām veikt uzņēmējdarbību. 2003.gada Pievienošanās līgums paredzēja pārejas periodu, kura laikā jaunajām dalībvalstīm savas valsts tiesību akti, kas attiecas uz lauksaimniecības zemes iegādi, bija jāpielāgo ES regulējumam. Pēc šo periodu beigām 2014.gadā Bulgārija, Ungārija, Latvija, Lietuva un Slovākija pieņēma jaunus tiesību aktus, kas reglamentē lauksaimniecības zemes iegādi. Šie jaunie valstu tiesību akti ietver vairākus noteikumus, kurus Komisija uzskata par ierobežojošiem kapitāla brīvai apritei un brīvībai veikt uzņēmējdarbību. Tas, savukārt, var atturēt no pārrobežu ieguldījumiem. Daži ierobežojumi varētu būt noteikti attaisnojamu mērķu vārdā, jo tie vēršas pret spekulatīviem pirkumiem vai kalpo plānošanas vajadzībām un lauku politikas mērķu sasniegšanai; tomēr, lai ierobežojumi būtu likumīgi, tiem jābūt samērīgiem un tie nedrīkst būt diskriminējoši attiecībā pret citiem ES pilsoņiem. Šodienas pieprasījums iesniegts argumentēta atzinuma veidā. Ja Bulgārija, Ungārija, Latvija, Lietuva un Slovākija divu mēnešu laikā nenodrošinās valsts tiesību aktu atbilstību ES tiesību normām, Komisija var izlemt vērsties pret šīm dalībvalstīm ES Tiesā. Plašāku informāciju sk. paziņojumā presei (pilns teksts).

 

4. Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU

(Sīkāka informācija: Lucia Caudet — tālr. +32 229 56182, Heli Pietila — tālr. +32 229 64950)

Oficiāla brīdinājuma vēstules

Publiskais iepirkums: Komisija aicina 21 dalībvalsti transponēt jaunus ES publiskā iepirkuma un koncesiju noteikumus

Komisija regulāri sūta oficiāla brīdinājuma vēstules dalībvalstīm, kuras nav laikā izpildījušas saistības transponēt ES direktīvas savas valsts tiesību sistēmā. Šodien Eiropas Komisija 21 dalībvalstij pieprasījusi pilnībā transponēt valsts tiesību aktos vienu vai vairākas no trim publiskā iepirkuma un koncesiju direktīvām (Direktīvas 2014/23/EK, 2014/24/EK, 2014/25/EK). Visām dalībvalstīm līdz 2016.gada 18. aprīlim bija jāpaziņo par jauno publiskā iepirkuma noteikumu transponēšanu. Komisijas pieprasījums ir izteikts oficiālas brīdinājuma vēstules veidā un nosūtīts Austrijai, Beļģijai, Bulgārijai, Čehijas Republikai, Grieķijai, Horvātijai, Igaunijai, Īrijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Luksemburgai, Maltai, Nīderlandei, Polijai, Portugālei, Rumānijai, Slovēnijai, Somijai, Spānijai un Zviedrijai. Šīs jaunās direktīvas publisko iepirkumu dara efektīvāku, izmantojot pārdomātākus noteikumus un vairāk elektronisku procedūru. Iestādes, kas jau pārgājušas uz e-iepirkumu, ziņo par ietaupījumiem 5%–20% apmērā. Ņemot vērā to, ka ES dalībvalstis e-iepirkumam katru gadu tērē vairāk nekā 1,9 miljardus eiro, katrreiz ietaupot 5%, publiskās finanses varētu papildināt ar aptuveni 100 miljardiem eiro. Jaunie noteikumi maziem un vidējiem uzņēmumiem padara vieglāku un lētāku piedalīšanos publiskā iepirkuma konkursos un ES pārredzamības un konkurences principu ievērošanu. Lielāka pārredzamība uzlabo pārskatatbildību un palīdz apkarot korupciju. Turklāt šie noteikumi sniedz iespēju iestādēm darboties, lai sasniegtu plašākus politikas mērķus, piemēram, vides, sociālajā un inovācijas jomā. Plašāku informāciju sk. Pārskatā par jaunajiem ES publiskā iepirkuma un koncesiju noteikumiem, kas ieviesti 2016.gada 18. aprīlī.

 

Argumentēti atzinumi

Preču brīva aprite: Komisija aicina PORTUGĀLI un SLOVĀKIJU atcelt nepamatotus zāļu eksporta ierobežojumus

Eiropas Komisija pieprasa, lai Portugāle un Slovākija atceltu nepamatotās un nesamērīgās paziņošanas prasības, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētu zāļu eksportu uz citām dalībvalstīm. Komisija uzskata, ka šo dalībvalstu noteikumi rada šķēršļus brīvai preču apritei Eiropas Savienības vienotajā tirgū (LESD 34.–36.pants).Paralēlā zāļu tirdzniecība attiecas uz gadījumiem, kad zāles ir iepirktas vienā dalībvalstī un pēc tam tiek tirgotas citās dalībvalstīs. Vienotajā tirgū paralēlais zāļu imports un eksports ir likumīgs tirdzniecības veids; tomēr dalībvalstis var ierobežot zāļu eksportu uz citām valstīm, ja tas nepieciešams, lai aizsargātu sabiedrības veselību. Portugālē, cilvēkiem paredzēto zāļu vairumtirgotājiem ir jāpaziņo par savu nodomu eksportēt zāles, par kurām atbildīgās iestādes uzskata, ka to varētu pietrūkt, un ir jāsniedz informācija par veiktajiem eksporta darījumiem. Savukārt Slovākijā vairumtirgotājiem ir jāinformē par visiem cilvēkiem paredzētu zāļu eksporta darījumiem, kā arī 30 dienas jāgaida, lai no valsts iestādes saņemtu klusējot dotu atļauju. Komisija uzskata, ka šīs paziņošanas procedūras neparedz skaidrus un pārredzamus kritērijus, kā noteikt, kuru zāļu varētu pietrūkt paralēlās tirdzniecības dēļ. Turklāt procedūras rada nesamērīgu ziņošanas pienākumu slogu vairumtirgotājiem, un Slovākijā paziņojuma ilgums ir nesamērīgi ilgs. Komisija, nosūtot divus argumentētus atzinumus, pieprasa Portugālei un Slovākijai veikt izmaiņas tiesību aktos un apsvērt ES iekšējo tirdzniecību mazāk ierobežojošus pasākumus. Ja minētās valstis divu mēnešu laikā nerīkosies, Komisija var izlemt vērsties pret Portugāli un Slovākiju Eiropas Savienības Tiesā.

 

5. Tieslietas, patērētāji un dzimumu līdztiesība

(Sīkāka informācija: Christian Wigand – tālr.: +32 229 62253, Melanie Voin - tālr.: +32 229 58659)

Oficiāla brīdinājuma vēstule

Komisija aicina UNGĀRIJU izbeigt romu bērnu diskrimināciju izglītības jomā

Eiropas Komisija aicina Ungāriju nodrošināt, lai valsts tiesību akti vienlīdzīgas attieksmes un izglītības jomā, kā arī valsts izglītības politikas īstenošana praksē atbilstu rasu vienlīdzības direktīvai (Padomes Direktīva 2000/43/EK), kas aizliedz diskrimināciju rasu vai etniskās izcelsmes dēļ izglītības jomā. Komisijas darbības mērķis ir nodrošināt romu bērniem piekļuvi augsta līmeņa izglītībai ar tādām pašām tiesībām kā citiem bērniem; tas ir izšķirošs faktors labām nodarbinātības iespējām un līdz ar to — neatņemams elements romu iekļaušanas politikas īstenošanai. Komisijai ir bažas par problēmām saistībā ar Ungārijas tiesību aktiem un administratīvo praksi, jo romu bērnu proporcija speciālās skolās bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem ir nesamērīgi liela, un viņi arī parastajās skolās lielā mērā tiek nošķirti. Komisija saistībā ar līdzīgiem jautājumiem nesenā pagātnē ir arī izsūtījusi oficiāla brīdinājuma vēstules vēl divām dalībvalstīm — Čehijas Republikai un Slovākijai. Ja Ungārija divu mēnešu laikā nesniegs apmierinošu atbildi, Komisija var Ungārijas iestādēm nosūtīt argumentētu atzinumu. 

 

6. Mobilitāte un transports

(Sīkāka informācija: Jakub Adamowicz — tālr. +32 229 50595, Alexis Perier - tālr.: +32 229 69143)

Argumentēti atzinumi

Transporta drošība: Komisija aicina BEĻĢIJU un PORTUGĀLI īstenot ES noteikumus

Eiropas Komisija ir pieprasījusi Beļģijai un Portugālei īstenot konkrētus ES noteikumus, kas attiecas uz ceļu satiksmes drošību un uz bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem. Konkrētāk, Komisija Beļģijas iestādēm ir lūgusi valsts un reģionālā līmenī ieviest Komisijas Direktīvu 2014/103/ES par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem, jo īpaši noteikumus attiecībā uz sprāgstvielu pārvadāšanu, kā arī direktīvas pielikumus par bīstamo kravu pārvadājumiem pa ceļiem un iekšējiem ūdensceļiem. Turklāt Komisija aicināja Portugāles iestādes īstenot Komisijas Direktīvu 2014/85/ES, ar ko paredz jaunus braukšanas testu noteikumus attiecībā uz drošu braukšanu tuneļos, kā arī jaunus noteikumus attiecībā uz tādu autovadītāju veselības stāvokli, kas sirgst ar obstruktīvās miega apnojas sindromu (izplatīts hronisks miega traucējums, kura laikā aizmigušam cilvēkam uz īsiem brīžiem apstājas elpošana; tas ir viens no lielākajiem mehānisko transportlīdzekļu negadījumu riska faktoriem). Komisijas pieprasījums ir nosūtīts argumentēta atzinuma veidā. Beļģijai un Portugālei divu mēnešu laikā jāpaziņo Komisijai, kādi pasākumi ir veikti, lai īstenotu attiecīgos tiesību aktus, pretējā gadījumā Komisija var izlemt vērsties pret minētajām dalībvalstīm ES Tiesā.

MEMO/16/1823

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar

Documents


Pielikums LV.pdf