Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Faktu lapa

Aprites ekonomikas pakete: jautājumi un atbildes

Briselē, 2015. gada 2. decembrī

Komisija šodien pieņēma vērienīgu jaunu Aprites ekonomikas paketi, kuras mērķis ir sekmēt Eiropas pāreju uz aprites ekonomiku, kas savukārt veicinās globālo konkurētspēju, ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un radīs jaunas darbvietas.

Kas ir aprites ekonomika?

Lai nodrošinātu Eiropas Savienības ilgtspējīgu izaugsmi, resursu izmantošanai jākļūst gudrākai un ilgtspējīgākai. Ir skaidrs, ka agrākais ekonomikas izaugsmes lineārais modelis vairs neder mūsdienu globalizētās pasaules sabiedrības vajadzībām. Nav iespējams izveidot nākotni, ņemot par pamatu modeli "paņemt, uztaisīt, izmest". Daudzi dabas resursi ir ierobežoti, un ir jāatrod veids, kā tos izmantot no vides un ekonomikas viedokļa ilgtspējīgi. Izmantot esošos resursus labākajā iespējamajā veidā ir arī uzņēmumu ekonomiskajās interesēs.

Aprites ekonomikā produktu un materiālu vērtība tiek uzturēta iespējami ilgi, atkritumu radīšana un resursu izmantošana tiek samazināta, un, kad produkts ir sasniedzis dzīves cikla beigas, resursi paliek ekonomikā, kur tos izmanto atkal un atkal, lai radītu papildu vērtību. Šis modelis var palīdzēt radīt drošas darbvietas Eiropā, veicināt inovācijas, kas sniedz konkurences priekšrocības, un nodrošināt tādu cilvēku un vides aizsardzības līmeni, ar ko Eiropa var lepoties. Tas arī var nodrošināt patērētājus ar ilgāk lietojamiem un inovatīviem produktiem, kas palīdz ietaupīt naudu un uzlabot dzīves kvalitāti.

Kas ietilpst Komisijas Aprites ekonomikas paketē?

Lai atvieglotu pāreju uz pilnīgāku aprites ekonomiku, Komisija ierosina Aprites ekonomikas paketi, kurā ietilpst pārskatīti tiesību aktu priekšlikumi par atkritumiem un visaptverošs rīcības plāns, kas izvirza konkrētus uzdevumus šīs Komisijas pilnvaru laikam. Priekšlikumi atkritumu jomā satur skaidru un vērienīgu ilgtermiņa plānu, kā palielināt pārstrādes apjomus un samazināt poligonos apglabāto atkritumu apjomu. Tie ietver arī konkrētus pasākumus, kas praksē novērš šķēršļus atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanai, un ņem vērā dalībvalstu atšķirīgo situāciju.

Šo priekšlikumu papildina Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku, kurā izklāstīti pasākumi aprites ekonomikas "loka" noslēgšanai un visu produkta dzīves cikla posmu ņemšanai vērā – no ražošanas un patēriņa līdz atkritumu apsaimniekošanai un otrreizējo izejvielu tirgum. Rīcības plānā iekļauti arī vairāki pasākumi, kuru mērķis ir novērst tirgus šķēršļus konkrētās nozarēs vai materiālu plūsmās (piemēram, plastmasa, pārtikas atkritumi, kritiski svarīgās izejvielas, būvniecība un nojaukšana, biomasa un bioprodukti), un horizontāli pasākumi tādās jomās kā inovācija un ieguldījumi.

Plāna mērķis ir risināt tādus jautājumus, kuriem ES darbības līmenī ir reāla pievienotā vērtība un kuri var palīdzēt panākt pārmaiņas praksē.

Kā pāreja uz aprites ekonomiku samazinās izmaksas un radīs darbvietas?

ES uzņēmumiem tādi pasākumi kā atkritumu rašanās novēršana, ekodizains, atkārtota izmantošana un citi līdzīgi pasākumi varētu dot neto ietaupījumus 600 miljardu eiro jeb 8 % apmērā no gada apgrozījuma, vienlaikus par 2–4 % samazinot kopējās ikgadējās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Piemēram, atkārtotas izmantošanas, pārražošanas un remonta nozarē varētu divkārt samazināt mobilo tālruņu pārmontēšanas izmaksas, ja tos varētu vieglāk izjaukt. Ja savāktu 95 % mobilo tālruņu, ietaupījums ražošanas materiālu izmaksās varētu būt vairāk nekā 1 miljards eiro.

Pārejot no vieglo kravas automobiļu pārstrādes (kur savākšanas apjoms jau ir liels) uz to atjaunošanu, varētu samazināt patērēto materiālu daudzumu 6,4 miljardu eiro apmērā gadā (aptuveni 15 % no materiālu budžeta), ietaupīt 140 miljonus eiro energoresursu izmaksās un par 6,3 miljoniem tonnu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Kādi pasākumi ir paredzēti ražošanas posmā?

Lai atvieglotu pārstrādi un veicinātu tādu produktu ražošanu, kurus ir vieglāk salabot vai kuri kalpo ilgāku laiku, jāuzlabo produktu izstrāde; tas palīdzēs taupīt vērtīgus resursus, veicināt inovāciju un nodrošinās patērētājus ar labākiem produktiem, kuru lietošana izmaksās lētāk. Tomēr pašreizējie tirgus signāli ne vienmēr ir pietiekami šā mērķa sasniegšanai, tāpēc ir vajadzīgi stimuli.

Komisija

  • saskaņā ar darba plāniem, ar kuriem īsteno Ekodizaina direktīvu, produktiem noteiktajās prasībās atbalstīs produktu remontējamību, ilgizturību un pārstrādājamību, ņemot vērā konkrētas prasības attiecībā uz dažādiem produktiem;
  • saskaņā ar programmu "Apvārsnis 2020" sagatavos neatkarīgu testēšanas programmu, kas palīdzēs noteikt problēmas, kas saistītas ar iespējamu plānotu morālo nolietojumu;
  • ierosinās prasības, kas atvieglo elektronisko displeju izjaukšanu, atkārtotu izmantošanu un pārstrādi;
  • ierosinās diferencēt ražotāju finansiālās iemaksas ražotāja paplašinātās atbildības shēmās atkarībā no produktu ekspluatācijas laika beigu izmaksām. Šis noteikums pārskatītajā tiesību akta priekšlikumā par atkritumiem rada ekonomiskos stimulus tādu produktu izstrādei, kurus var vienkāršāk pārstrādāt vai izmantot atkārtoti;
  • izvērtēs iespējas izstrādāt saskaņotāku politikas satvaru dažādiem darba virzieniem, kas saistīti ar ES nozaru rīcībpolitikām attiecībā uz produktiem, kā arī ar to ietekmi uz aprites ekonomiku;
  • strādājot pie ekodizaina koncepcijas, apsvērs samērīgas prasības attiecībā uz remonta informācijas un rezerves daļu pieejamību;
  • pārskatītajā priekšlikumā par atkritumiem ierosinās atlīdzinājumu, ja valsts līmenī tiks veicināta sagatavošana atkārtotai izmantošanai;
  • strādās pie tā, lai tiktu labāk īstenotas garantijas attiecībā uz materiālajiem produktiem, un izvērtēs uzlabošanas iespējas, kā arī risinās jautājumu saistībā ar nepatiesiem apgalvojumiem par nekaitīgumu videi;
  • rīkosies attiecībā uz zaļo publisko iepirkumu, jaunos vai pārskatītos kritērijos lielāku svaru piešķirot aprites ekonomikas aspektiem, atbalstot zaļā publiskā iepirkuma plašāku izmantošanu un rādot piemēru Komisijas iepirkumos un ES fondos.

Kādi ir Komisijas priekšlikumi attiecībā uz ražošanas procesu?

Lai efektīvāk izmantotu resursus un radītu mazāk atkritumu, var uzlabot ražošanas procesus. Tas var radīt uzņēmējdarbības iespējas un sekmēt inovāciju, vienlaikus rūpējoties par vidi.

Komisija

  • labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) atsauces dokumentos iekļaus norādes par labākajām atkritumu apsaimniekošanas un resursefektivitātes praksēm rūpniecības nozarēs;
  • izdos norādes par kalnrūpniecības atkritumiem un veicinās labāko praksi šajā jomā, lai palīdzētu uzlabot izejvielu reģenerāciju;
  • lai atvieglotu rūpniecisko simbiozi un radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES, pārskatītajā priekšlikumā par atkritumiem precizēs noteikumus par blakusproduktiem.

Kā Komisija nodrošinās atbildīgu primāro izejvielu ieguvi?

Izejvielu ilgtspējīga ieguve gan Eiropā, gan visā pasaulē ir ārkārtīgi svarīga. Papildus reglamentējošiem pasākumiem, ko Komisija jau veic (piemēram, attiecībā uz nelegālu mežizstrādi, izrakteņu iegūšanu konflikta zonās vai korporatīvo pārredzamību attiecībā uz naudas summām, ko valdībām maksā ieguves rūpniecības un mežizstrādes uzņēmumi), rīcībpolitikas dialogos un partnerībās ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis, kā arī ES tirdzniecības un attīstības politikā joprojām tiks veicināta ilgtspējīga ieguve. Rūpniecības nozarei arī ir jāuzņemas izšķirīga loma, apņemoties veikt ilgtspējīgu ieguvi un sadarbojoties visā vērtību ķēdē.

Kas tiek darīts, lai veicinātu produktu remontējamību un cīnītos pret plānotu nolietojumu?

Komisija vairākās jomās nāks klajā ar iniciatīvām, kuru mērķis ir atbalstīt remontējamākus produktus.

  • Produktu remontējamība tiks sistemātiski ņemta vērā turpmākajā darbā pie pārskatītiem vai jauniem Ekodizaina direktīvas īstenošanas pasākumiem (sākot no 2016. gada).
  • Standartizācijas prasība attiecībā uz materiālu izmantošanas efektivitāti saskaņā ar Ekodizaina direktīvu iekļauj darbu pie standartiem, kuri atvieglo remontēšanuu (līdz 2019. gadam).
  • Komisija arī izvērtēs iespējas noteikt horizontālas prasības par remonta informācijas sniegšanu saskaņā ar Ekodizaina direktīvu.
  • Komisija arī sagatavos neatkarīgu testēšanas programmu, kas attiecas uz problēmām saistībā ar iespējamu plānota morālā nolietojuma praksi.

Kādi pasākumi ir paredzēti atkritumu apsaimniekošanas jomā?

Pašlaik Eiropa katru gadu zaudē aptuveni 600 miljonus tonnu materiālu, kuri nonāk atkritumos un kurus potenciāli varētu pārstrādāt vai atkārtoti izmantot. Tikai aptuveni 40 % no ES mājsaimniecību atkritumiem tiek pārstrādāti, un pārstrādes apjoms dažās vietās sasniedz 80 %, savukārt citās tas ir mazāks par 5 %. Atkritumu pārvēršanai par resursiem ir būtiska nozīme, jo tā ļautu palielināt resursu efektivitāti un pāriet uz pilnīgāku aprites ekonomiku.

Komisija

  • noteiks kopīgu ES sadzīves atkritumu pārstrādes mērķvērtību – 65 % līdz 2030. gadam;
  • noteiks kopīgu ES izlietotā iepakojuma pārstrādes mērķvērtību – 75 % līdz 2030. gadam;
  • noteiks saistošu mērķvērtību, lai samazinātu atkritumu apglabāšanu poligonos, – ne vairāk kā 10 % no visiem atkritumiem līdz 2030. gadam;
  • pastiprinās sadarbību ar dalībvalstīm, lai uzlabotu atkritumu apsaimniekošanu praksē;
  • vienkāršos un uzlabos atkritumu definīcijas un saskaņos aprēķina metodes;
  • nodrošinās, ka, lai atbalstītu to mērķu sasniegšanu, kas nosprausti ES tiesību aktos par atkritumiem, tiek izmantoti struktūrfondi, turklāt ņemot vērā ES atkritumu hierarhiju (kurā no videi labvēlīgākā rezultāta viedokļa ir noteikta prioritārā secība: atkritumu rašanās novēršana, pēc tam sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrāde un enerģijas reģenerācija, kam seko atkritumu likvidēšana, piemēram, apglabāšana poligonos).
  • ierosinās minimālos kritērijus ražotāja paplašinātas atbildības shēmām – atalgojot ražotājus, kas laiž tirgū ekoloģiskākus produktus, un veicinot nolietotu produktu reģenerāciju un pārstrādi.

Kas notiks ar kritērijiem, pēc kuriem atkritumi pārstāj būt par atkritumiem?

Komisija grozīs tiesību aktus, lai tad, ja pārstrādāti materiāli atbilst noteiktiem vispārīgiem nosacījumiem (kas ir vienādi visā ES), tos varētu pārklasificēt par materiāliem, kas nav uzskatāmi par atkritumiem. Šo grozījumu mērķis ir vienkāršot tiesisko regulējumu operatoriem pārstrādes nozarē un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Līdzšinējie ES mēroga kritēriji, pēc kuriem atkritumi pārstāj būt par atkritumiem (piemēram, stiklam vai vara lūžņiem), paliks spēkā.

Tiesību aktu priekšlikumi attiecas tikai uz sadzīves atkritumiem. Kā tiek risināti jautājumi, kas attiecas uz citiem atkritumiem?

Pārskatītajā priekšlikumā par atkritumiem ietilpst arī pārstrādātā izlietotā iepakojuma apjoma palielināšana, kas papildina sadzīves atkritumu mērķvērtības. Attiecībā uz rūpnieciskajiem atkritumiem likumdošanas pieeja īsti neder šīs atkritumu plūsmas daudzveidības dēļ. Piemērotāks risinājums ir nozariska pieeja, kurā izmanto labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) atsauces dokumentus, lai risinātu konkrētus jautājumus saistībā ar konkrētā atkritumu veida apsaimniekošanu. Turklāt uz izlietoto rūpniecisko un komerciālo iepakojumu attiecas Direktīva 94/62/EK un Direktīva 2008/98/EK.

Ko Komisija darīs, lai apturētu nelikumīgus atkritumu sūtījumus uz valstīm ārpus ES?

Ar nesen pastiprinātu ES Atkritumu sūtījumu regulu inspektoriem ir piešķirtas lielākas pilnvaras. Dalībvalstīm līdz 2017. gada janvārim arī jāizstrādā inspekciju plāni, kuros noteikts minimālais veicamo inspekciju skaits. Komisija sadarbojas ar ES vides inspektoru tīklu, Interpolu un Eiropolu. Pašlaik tiek īstenotas arī citas iniciatīvas attiecībā uz konkrētām atkritumu plūsmām, piemēram, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem un nolietotiem transportlīdzekļiem.

Ko Komisija dara, lai veicinātu atkritumu pārveidi resursos (otrreizējās izejvielās)?

Otrreizējās izejvielas joprojām veido tikai mazu daļu no Eiropas Savienībā izmantotajiem ražošanas materiāliem. To izmantošana ekonomikā saskaras ar nopietniem šķēršļiem, jo piemēram, nav skaidrības par to sastāvu. Lai radītu uzticēšanos, jāizstrādā standarti.

Komisija

  • sāks darbu pie otrreizējo izejvielu kvalitātes standartu izstrādes, kur tas ir nepieciešams, – īpaši plastmasai;
  • veiks pasākumus, kas atvieglos likumīgu atkritumu pārvadāšanu starp dalībvalstīm, tajā pašā laikā pievērsīsies nelegālu atkritumu sūtījumu daudzuma samazināšanai;
  • pārskatīs ES tiesību aktus par mēslošanas līdzekļiem, lai atvieglotu organisko un no atkritumiem radīto mēslošanas līdzekļu atzīšanu, tādējādi attīstot visas Eiropas Savienības tirgu šajā jomā;
  • rīkosies, lai atvieglotu ūdens atkārtotu izmantošanu, tostarp izstrādās tiesību akta priekšlikumu par minimālajām prasībām ūdenim, ko izmanto, piemēram, apūdeņošanā un gruntsūdeņu barošanā;
  • veiks analīzi un ierosinās iespējas radīt mijiedarbību starp tiesību aktiem par ķīmiskajām vielām, produktiem un atkritumiem, tostarp jautājumā par to, kā labāk izsekot produktos esošajām ķīmiskajām vielām, kas rada bažas. Tas palīdzēs rūpniecību stabilāk apgādāt ar izejvielām, izmantojot pārstrādātos materiālus.

Vai priekšlikumi ļaus dalībvalstīm sūtīt atkritumus uz atkritumu poligoniem citās valstīs?

Joprojām būs spēkā pašreizējie ierobežojumi par atkritumu pārrobežu sūtījumiem. Pārvadājumi starp dalībvalstīm nav iespējami bez "iepriekšējas paziņošanas un piekrišanas". Turklāt atbilstoši Komisijas ierosinātajiem mērķrādītājiem samazināt atkritumu apglabāšanu poligonos visām ES dalībvalstīm līdz 2030. gadam būs ievērojami jāsamazina poligonos apglabāto atkritumu apjoms, un tādējādi samazināsies arī poligonos apglabājamu atkritumu pārrobežu pārvietošana.

Vai saskaņā ar priekšlikumiem joprojām ir atļauta atkritumu sadedzināšana?

Ja atkritumu rašanos nevar novērst vai ja tos nevar pārstrādāt, gan no vides, gan ekonomiskā viedokļa vairumā gadījumu priekšroka ir dodama to pārvēršanai enerģijā, nevis apglabāšanai poligonos. Tādējādi "enerģija no atkritumiem" var būt daļa no ES enerģētikas un klimata politikas un veidot sinerģijas ar to, bet ievērojot ES atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principus. Komisija izpētīs, kā to var optimizēt, neapdraudot atkritumu plašāku atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, un kā attiecīgo enerģijas potenciālu var vislabāk izmantot. Šajā nolūkā Komisija Enerģētikas Savienības satvarā īstenos iniciatīvu "enerģija no atkritumiem".

Kas tiek darīts, lai veicinātu inovāciju un ieguldījumus un risinātu horizontālos jautājumus?

Aprites ekonomikā ir jāpalielina pētniecības un inovāciju apjoms, lai veicinātu ES ražošanas nozaru konkurētspēju. Šajā nolūkā būs vajadzīgi publiskie un privātie ieguldījumi. Svarīgi atbalsta instrumenti būs "Apvārsnis 2020", COSME, strukturālie un investīciju fondi, Stratēģisko investīciju fonds un citas ES programmas. Jo īpaši aktīvi tādās jomās kā pārstrāde, remonts un inovācijas ir MVU, tostarp sociālie uzņēmumi. Tiem būs svarīga loma, attīstot pilnīgāku aprites ekonomiku.

Komisija rīkosies šādi:

  • izveidojot Eiropas Resursu efektivitātes izcilības centru, palīdzēs MVU izmantot uzņēmējdarbības iespējas, ko rada resursu efektīvāka izmantošana;
  • pilnā mērā izmantos pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" 2016.–2017. gada darba programmu, kurā ietilpst svarīga iniciatīva "Rūpniecība aprites ekonomikā 2020" ar finansējumu, kas pārsniedz EUR 650 miljonus;
  • kopā ar EIB un Eiropas Investīciju konsultāciju centru veicinās pieteikumu iesniegšanu finansējuma un atbalsta saņemšanai tādu projektu izstrādāšanai, kas saistīti ar aprites ekonomiku.

Kā privātais finansējums veicinās ieguldījumus aprites ekonomikā? Vai ieguldījumu palielināšanai aprites ekonomikā var izmantot ESIF?

Aprites ekonomika radīs uzņēmējdarbības iespējas, kas piesaistīs privāto finansējumu. Jau pierādījies, ka marķējums ir radījis pieprasījumu pēc energoefektīvākiem ražojumiem. Palielinot sabiedrības izpratni par risināmajām problēmām, pieaugs pieprasījums pēc atbildīgi ražotām precēm. Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) papildina esošo atbalstu aprites ekonomikas projektiem, izmantojot Eiropas Investīciju bankas (EIB) konsultāciju un finansēšanas rīkus programmā InnovFin. Komisija izvērtē arī iespēju kopā ar EIB un valstu bankām izveidot platformu, kas paredzēta aprites ekonomikas finansēšanas atbalstam.

Kas tiek darīts, lai risinātu plastmasu ražošanas nozarei raksturīgās problēmas?

Lai pārietu uz aprites ekonomiku, plastmasa aizvien vairāk jāpārstrādā. Mūsdienās plastmasu lietojums pieaug, bet pārstrādes efektivitāte ir nepietiekama, proti, pārstrādāti tiek mazāk nekā 25 % no savāktajiem plastmasas atkritumiem, un 50 % nonāk atkritumu poligonos. Svarīgs aspekts ir arī inovācija šajā nozarē. Tā var veicināt aprites ekonomiku, ja tiek nodrošināta pārtikas labāka uzglabāšana, uzlabota plastmasu pārstrādājamība vai samazināta transportlīdzekļos izmantoto materiālu masa.

Komisija rīkosies šādi:

  • pieņems stratēģiju par plastmasu aprites ekonomikā, ar to risinot tādus jautājumus kā pārstrādājamība, bioloģiskā noārdāmība, bīstamas vielas dažās plastmasās un jūras piegružojums;
  • pārskatītajā likumdošanas priekšlikumā par atkritumiem ierosinās vērienīgāku mērķi attiecībā uz plastmasas iepakojumu pārstrādi.

Kā aprites ekonomikas paketē tiek risināts jūras piegružojuma jautājums?

Komisijas mērķis ir nepieļaut un ievērojami samazināt visa veida jūras piesārņojumu, tostarp jūras piegružojumu ar atkritumiem. Aplēsts, ka, īstenojot tiesību aktus atkritumu apsaimniekošanas jomā, piegružojums jūrā samazināsies par vismaz 25 %. Paketē ir iekļautas arī īpašas darbības jūras piegružojuma samazināšanai, īstenojot 2030. gada ilgtspējīgas attīstības mērķus un jau nosprausto ES pamatmērķi attiecībā uz jūras piegružojumu. Šī joma tiks rūpīgi skatīta arī stratēģijā par plastmasām aprites ekonomikā.

Kādi ir ierosinājumi, lai nepieļautu pārtikas izšķērdēšanu?

Pārtikas izšķērdēšana Eiropā ir samilzusi problēma. Aplēsts, ka ik gadu ES tiek izšķērdēti 100 miljoni tonnu pārtikas. Pārtika tiek zaudēta vai izšķērdēta visā pārtikas piegādes ķēdē, proti, lauksaimniecībās, apstrādē un ražošanā, veikalos, restorānos, kā arī mājsaimniecībās. Papildus ietekmei uz ekonomiku un vidi pārtikas izšķērdēšanai ir arī svarīgs sociālais aspekts – būtu jāveicina drošas un uzturā derīgas neizlietotās pārtikas ziedošana tiem, kuriem tā visvairāk nepieciešama.

2015. gada septembrī ANO Ģenerālā asambleja pieņēma ilgtspējīgas attīstības mērķus 2030. gadam, tostarp mērķi par 50 % samazināt izšķērdēto pārtiku uz iedzīvotāju mazumtirdzniecības un patērētāju līmenī, kā arī samazināt pārtikas zudumus ražošanas un piegādes ķēdēs. Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir apņēmušās sasniegt šo mērķi. Jaunajā likumdošanas priekšlikumā par atkritumiem paredzēts, ka dalībvalstīm pārtikas izšķērdēšana jāsamazina visos pārtikas piegādes ķēdes posmos, jāuzrauga izšķērdētās pārtikas līmeņi un jāiesniedz par to ziņojumi, lai starp iesaistītajām pusēm veicinātu informācijas apmaiņu par sasniegto.

Komisija rīkosies šādi:

  • izstrādās kopīgu ES metodoloģiju pārtikas atkritumu daudzuma mērīšanai un noteiks attiecīgus indikatorus;
  • izveidos tādu platformu dalībvalstīm un visām ar pārtikas ķēdi saistītajām pusēm, kura palīdzēs noteikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu ilgtspējīgās attīstības mērķus pārtikas izšķērdēšanas jomā, un ļaus dalīties ar labāko praksi un sasniegtajiem rezultātiem;
  • veiks pasākumus, lai precizētu ES likumdošanu, kas attiecas uz atkritumiem, pārtiku un barību, un veicinātu pārtikas ziedošanu, kā arī agrāko pārtikas produktu un blakusproduktu izmantošanu barības ražošanā;
  • pētīs veidus, kā uzlabot to, kā pārtikas ķēdes dalībnieki izmanto un patērētāji izprot derīguma termiņa marķējumu, jo īpaši pievēršot uzmanību marķējumam "ieteicams līdz".

Ko Komisija darīs, lai atkritumos netiktu izmesta uzturā derīga pārtika?

Komisija kopā ar dalībvalstīm veiks pasākumus, lai precizētu ES tiesību aktus, kas attiecas uz atkritumiem, pārtiku un barību, un veicinātu drošas un uzturā derīgas pārtikas ziedošanu grūtībās nonākušiem cilvēkiem un, gadījumos, kad tas ir droši, agrāko pārtikas produktu izmantošanu kā resursu dzīvnieku barībai. Piemēram, no likumdošanas priekšlikuma par atkritumiem ir nepārprotami izslēgtas barības sastāvdaļas. Tas nodrošinās, ka agrākie pārtikas produkti (piemēram, salauzti cepumi vai sakaltusi maize), kuri ir droši, bet tirgvedības apsvērumu dēļ nevar tikt laisti pārtikas ķēdē, nekur ES netiek uzskatīti par "atkritumiem" un tāpēc tos var izmantot kā resursu dzīvnieku barības ražošanai. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām izstrādās arī ES pārtikas ziedošanas vadlīnijas pārtikas ziedotājiem un pārtikas bankām par to, kā ievērot attiecīgos ES tiesību aktus (pārtikas drošība, izsekojamība, juridiskā atbildība, PVN u. c.).

Kas tiek darīts saistībā ar kritiski svarīgām izejvielām?

Kritiski svarīgas izejvielas ir ekonomiski ļoti svarīgas ES, un to apgāde ir saistīta ar lielu risku. Tās izmanto daudzās sadzīves elektronikas iekārtās, piemēram, viedtālrunī var būt izmantoti līdz 50 dažādi metāli, tostarp kritiski svarīgās izejvielas. Šo izejvielu ārkārtīgi zemais pārstrādes līmenis nozīmē, ka tiek zaudētas ievērojamas ekonomiskās iespējas. Pārejot uz aprites ekonomiku, ir jārisina kritiski svarīgo izejvielu reģenerācijas jautājums.

Komisija rīkosies šādi:

  • veiks darbības, lai veicinātu kritiski svarīgo izejvielu reģenerāciju un sagatavos ziņojumu par labāko praksi un variantiem turpmākai rīcībai ES līmenī;
  • pārskatītajā priekšlikumā par atkritumiem mudinās dalībvalstis rīkoties šajā jomā;
  • apsvērs ražojumiem nosakāmās prasības atbilstoši Ekodizaina direktīvai, lai uzlabotu elektronisko ierīču pārstrādājamību un augstas efektivitātes pārstrādāšanas standartu sagatavošanu.

Kas ierosināts attiecībā uz būvniecības un nojaukšanas nozarēm?

Atkritumi, kas rodas būvniecībā un ēku nojaukšanā, ir viens no apjomīgākajiem atkritumu veidiem Eiropā. Uz katru iedzīvotāju gadā tiek radīta viena tonna būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu, proti, ES kopumā 500 miljoni tonnu atkritumu gadā. Ne vienmēr tiek apzināti un reģenerēti vērtīgi materiāli. Atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanai šajā nozarē var būt ievērojama ietekme uz aprites ekonomiku.

Komisija rīkosies šādi:

  • veiks virkni darbību, lai nodrošinātu vērtīgu resursu reģenerēšanu un atkritumu pienācīgu apsaimniekošanu būvniecības un ēku nojaukšanas nozarē, kā arī lai veicinātu ēku ekoloģisko rādītāju novērtēšanu;
  • izstrādās pirmsnojaukšanas vadlīnijas, lai veicinātu augstvērtīgu materiālu pārstrādi nozarē, kā arī brīvprātīgus pārstrādes protokolus, kas vērsti uz to, lai uzlabotu pārstrādātu būvmateriālu kvalitāti un uzticamību.

Kas ierosināts attiecībā uz biomasu un bioproduktiem?

Bioizejvielas, piemēram, koksni, kultūraugus vai šķiedras var izmantot plašā ražojumu klāstā, kā arī enerģijas iegūšanas vajadzībām. Papildus tam, ka tās ir alternatīva no fosilām izejvielām iegūtiem ražojumiem, bioizejvielas ir arī atjaunojamas, bioloģiski noārdāmas un kompostējamas. Tomēr, izmantojot bioresursus, ir jāpievērš uzmanība to aprites ciklam, ietekmei uz vidi un ilgtspējīgai iegūšanai. Aprites ekonomikā būtu jāveicina atjaunojamu resursu izmantošana pēc kaskādes principa, neaizmirstot par to inovāciju potenciālu jaunu materiālu, ķīmisko vielu un procesu iegūšanā.

Komisija rīkosies šādi:

  • veicinās bioresursu efektīvu izmantošanu, izmantojot virkni pasākumu, piemēram, vadlīniju un labākās prakses izplatīšanu par kaskādes tipa biomasas izmantošanu un inovācijas bioekonomikā atbalstīšanu;
  • pārskatītajā likumdošanas priekšlikumā par atkritumiem ir iekļauts mērķis attiecībā uz koka iepakojumu pārstrādi un noteikums, lai nodrošinātu bioloģisko atkritumu atsevišķu savākšanu.

Kā tiks uzraudzīta aprites ekonomikas rīcības plāna īstenošana?

Komisija ierosinās vienkāršu un efektīvu uzraudzības sistēmu aprites ekonomikas rīcības plāna galveno elementu uzraudzīšanai. Tajā būs ietverti tādi indikatori kā galveno izejmateriālu piegāžu drošība, remonts un atkārtota izmantošana, atkritumu rašanās, atkritumu apsaimniekošana, otrreizējo izejvielu tirdzniecība Eiropas Savienībā un ar trešām valstīm un pārstrādātu materiālu izmantošana ražojumos. Komisija izstrādās arī kopīgu ES metodoloģiju pārtikas atkritumu daudzuma mērīšanai un noteiks attiecīgus indikatorus.

Kā ir ņemti vērā sabiedriskās apspriešanas rezultāti?

Sabiedriskajā apspriešanā par aprites ekonomiku tika saņemtas aptuveni 1500 atbildes, kas atspoguļo galveno ieinteresēto personu grupu viedokļus: 45 % atbilžu tika saņemti no privātā sektora, 25 % – no privātpersonām, 10 % – no pilsoniskās sabiedrības organizācijām un 6 % – no publiskajām iestādēm. Atbildes ir veicinājušas aprites ekonomikas rīcības plāna sagatavošanas darbu un ir ņemtas vērā, piemēram, izraugoties prioritārās nozares.

Sīkāka informācija

Paziņojums presei: Noslēgt aprites loku: Komisija pieņem vērienīgu aprites ekonomikas paketi, kuras mērķis ir kāpināt konkurētspēju, radīt darbvietas un raisīt ilgtspējīgu izaugsmi

Kopējā faktu lapa: Loka noslēgšana ar vērienīgu ES aprites ekonomikas paketi

Faktu lapa: Noslēgt aprites loku: palīdzēt patērētājiem izvēlēties ilgtspējīgus produktus un pakalpojumus

Faktu lapa: Noslēgt aprites loku: ražošanas posms aprites ekonomikā

Faktu lapa: Noslēgt aprites loku: skaidri mērķrādītāji un rīki labākai atkritumu apsaimniekošanai

Faktu lapa: Noslēgt aprites loku: no atkritumiem par resursiem 

Paziņojums: Noslēgt aprites loku – ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku

Pielikums paziņojumam par aprites ekonomiku

Ierosinātā direktīva par atkritumiem

Ierosinātā direktīva par izlietoto iepakojumu

Ierosinātā direktīva par atkritumu poligoniem

Ierosinātā direktīva par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem           

Sabiedriskās apspriešanas rezultāti

MEMO/15/6204

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar