Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Faktu lapa

Investīciju plāns Eiropai – jautājumi un atbildes

Briselē, 2015. 20. jūlijā

.

1.            Kas ir Investīciju plāns Eiropai? Kāpēc tāds ir nepieciešams?

Kopš pasaules finanšu un ekonomikas krīzes ES ir zems investīciju līmenis. Lai mainītu

šo lejupejošo tendenci uz pretējo un stingri virzītu Eiropu ceļā uz ekonomikas

atveseļošanos, ir nepieciešami kopīgi un saskaņoti centieni Eiropas līmenī, kas ir Ž. K. Junkera vadītās Komisijas galvenā prioritāte. Salīdzinot ar 2007. gada investīciju augstāko punktu, ES tās ir samazinājušās par aptuveni 15 %. Īstermiņā zems investīciju līmenis palēnina ekonomikas atveseļošanos. Ilgtermiņā investīciju trūkums traucē izaugsmei un konkurētspējai. Zemam investīciju līmenim eurozonā ir ievērojama ietekme uz kapitāla akcijām, kas savukārt kavē Eiropas izaugsmes potenciālu, ražīgumu, nodarbinātības līmeni un darbavietu radīšanu.

Investīciju plānam Eiropai ir trīs mērķi: likvidēt šķēršļus investīcijām, padziļinot vienoto tirgu, nodrošināt pamanāmību un tehnisko palīdzību investīciju projektiem un veicināt gudrāku jauno un esošo finanšu resursu izmantošanu. Saskaņā ar Eiropas Komisijas aplēsēm investīciju plānam ir potenciāls turpmākajos gados palielināt ES IKP par 330 līdz 410 miljardiem euro un radīt 1 līdz 1,3 miljonus jaunu darbavietu. ES ir pietiekama likviditāte, taču privātie investori neiegulda tādā apmērā, kā nepieciešams, jo citu faktoru starpā trūkst uzticības un noteiktības, tāpēc Investīciju plāna Eiropai mērķis ir to risināt. Papildu informācijai skatiet šo faktu lapu.

2.            Kas ir Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF)? Kā tas tiek finansēts? Kā paredzēts sasniegt noteikto mērķi – 315 miljardus euro?

Investīciju plāna uzmanības centrā ir Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF). ESIF uzdevums būs lauzt nepietiekamas uzticības un nepietiekamu investīciju apburto loku un izmantot finanšu iestāžu, sabiedrības un indivīdu rīcībā esošo likviditāti brīdī, kad publiskie resursi ir nepietiekami.

ESIF tiek izveidots Eiropas Investīciju bankas (EIB) ietvaros. Tādējādi tiks mobilizēti papildu ieguldījumi reālajā ekonomikā, tostarp infrastruktūras, izglītības, pētniecības, inovāciju, atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes jomā. Tas arī koncentrēsies uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu (uzņēmumiem, kuros ir 250 līdz 3000 darbinieku). ESIF atbalstīs tos projektus, kas papildus citiem mērķiem arī veicinās jaunu darbavietu radīšanu, ilgtermiņa izaugsmi un konkurētspēju.

Lai izveidotu ESIF, tiks radīta 16 miljardu euro liela garantija. ES garantiju atbalstīs garantijas fonds 8 miljardu euro apjomā (puse summas) no ES budžeta. EIB izsniegs 5 miljardus euro, nodrošinot ESIF riska mazināšanas spēju 21 miljarda euro apmērā. EIB un Eiropas Komisijas pieredze liecina, ka EUR 1 pakārtotā parāda katalizē EUR 5 kopējās investīcijās: EUR 1 pakārtotā parāda un papildus tam prioritārais parāds EUR 4 apmērā. Tas nozīmē, ka fonda aizsardzība EUR 1 apmērā rada privāto ieguldījumu reālajā ekonomikā EUR 15 apmērā, kas citādi nebūtu noticis. Šis 1:15 multiplikatora efekts ir piesardzīgs vidējais aprēķins, pamatojoties uz ES un EIB programmu vēsturisko pieredzi. Papildu informācijai skatiet šo faktu lapu.

3.            Kādas ir nākamās darbības saistībā ar investīciju plānu? Kad ESIF sāks darboties?

2015. gada 28. maijā ES likumdevēji panāca politisku vienošanos attiecībā uz Regulu par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF). To panāca tikai četrus ar pusi mēnešus pēc tam, kad Komisija pieņēma tiesību akta priekšlikumu 13. janvārī. Dalībvalstis vienbalsīgi to apstiprināja 10. martā, bet Eiropas Parlaments balsoja komitejā 20. aprīlī. Eiropas Parlamenta plenārsēdē sniedza galīgo apstiprinājumu 24. jūnijā, ļaujot ESIF sākt darboties kā plānots rudens sākumā.

2014. gada decembra Eiropadomes secinājumos EIB tika aicināta "2015. gada janvārī sākt rīkoties, izmantojot savu pašu kapitālu". EIB ir jau paziņojusi, ka vairāki projekti tiks sākotnēji finansēti (vai "iezīmēti") Investīciju plāna Eiropai kontekstā, kurā tā ir Komisijas stratēģiskais partneris.

2015. gada 22 jūlijā Komisija nolēma pagarināt ES garantijas projektiem, kurus sākotnēji finansēja EIB un Eiropas Investīciju fonds (EIF), un ar EIB iecēla valdes locekļus. Investīciju komitejas locekļiem ir jābūt ieceltiem līdz 2015. gada septembrim pēc atklāta pretendentu konkursa. Eiropas Parlaments arī septembrī rīkos uzklausīšanu, lai apstiprinātu kandidātus ESIF rīkotājdirektora un rīkotājdirektora vietnieka amatam. Komisija plāno, ka 2015. gada rudenī tiks izveidots un darbosies Eiropas Investīciju konsultāciju centrs (EIKC), bet Eiropas investīciju projektu portāls (EIPP) – līdz 2015. gada beigām.

4.            Kas ir Eiropas Investīciju projektu portāls? Kas to vada?

Eiropas investīciju projektu portāls (EIPP) uzlabos investoru zināšanas par esošajiem un turpmākajiem projektiem visā Eiropā, cenšoties palielināt pārredzamību un investoru līdzdalību finansēšanā (negarantējot, ka šos projektus finansēs valsts iestādes).Projektu portāls ļaus ES projektu virzītājiem, kas meklē ārēju finansējumu, dalīties informācijā par saviem investīciju projektiem un idejām ar potenciālajiem investoriem. To pārvaldīs Eiropas Komisija, un tā darbības uzsākšana plānota līdz 2015. gada beigām.

5.            Kas ir Eiropas Investīciju konsultāciju centrs? Kādu atbalstu tas piedāvās?

Eiropas Investīciju konsultāciju centrs (EIKC) nodrošinās vienotu piekļuves punktu plašam konsultāciju pakalpojumu lokam, lai nodrošinātu projektu identifikāciju, izstrādi un īstenošanu, piekļuvi finansēm, finanšu instrumentu izmantošanu un kapacitātes palielināšanu. Centrs uzlabos publiskā un privātā sektora dalībnieku kapacitāti visā Eiropas Savienībā, lai veidotu finansiāli stabilus projektus un īstenotu tos līdz to termiņu beigām. Centra darbību plānots uzsākt līdz 2015. gada rudenim.

6.            Kāda ir ESIF pārvaldības struktūra?

ESIF būs valde, kas nodrošinās vispārējās politikas vadību, un tajā darbosies trīs Komisijas eksperti un viens EIB eksperts, un Investīciju komiteja, kas pieņems atsevišķus investīciju lēmumus, pamatojoties uz vispārējo politiku par to, vai izmantot ES garantijas EIB darbībām EFSI ietvaros. Investīciju komitejā darbosies astoņi locekļi, un to vadīs ESIF rīkotājdirektors. Investīciju komitejas locekļu apraksts ir noteikts ESIF regulā.

Valde izvirzīs ESIF rīkotājdirektora un rīkotājdirektora vietnieka kandidatūru. Eiropas Parlaments dos savu piekrišanu pēc uzklausīšanas. EIB prezidents pēc tam oficiāli iecels rīkotājdirektoru un rīkotājdirektora vietnieku. Viņu amata termiņš ir noteikts trīs gadi, un vienu reizi viņus var iecelt amatā atkārtoti.

7.            Kā ESIF pārvaldības struktūra nodrošina neatkarību no valsts un privātā sektora ieguldītājiem? Kādi pārskatatbildības pasākumi būs spēkā?               

Investīciju komitejas locekļi būs neatkarīgi eksperti ar lielu tirgus pieredzi. Tas nodrošinās to, ka projektu atlasē nenotiks nekāda politiska iejaukšanās.

Lai nodrošinātu augsta līmeņa pārskatatbildību, valdes priekšsēdētājs un rīkotājdirektors ziņo par ESIF darbību Eiropas Parlamentam vai Padomei pēc viņu pieprasījuma, tostarp, piedaloties uzklausīšanās.

EIB prezidents arī sniegs pārskatu Eiropas Parlamentam par jautājumiem saistībā ar EIB finansēšanu un ieguldījumu darbību ESIF ietvaros. Viņu var arī lūgt piedalīties uzklausīšanā, ja Eiropas Parlamentam būs bažas par šiem jautājumiem.

8.            Kāda nozīme lēmumu pieņemšanā ir EIB?

EIB kā ieguldītājam ESIF būs savi pārstāvji valdē. Tā kā ESIF darbojas EIB ietvaros, jebkuram projektam, kuru atbalstīs ESIF, būs nepieciešams arī apstiprinājums atbilstoši EIB parastajai kārtībai. ESIF finansējumam MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, izmantojot Eiropas Investīciju fondu (EIF) tāpat būs nepieciešams apstiprinājums atbilstoši EIB parastajai kārtībai.

9.            Kāda ir Eiropas Parlamenta un Revīzijas palātas nozīme ESIF uzraudzībā?

ESIF regula ievieš īpašus noteikumus, lai nodrošinātu, ka ESIF ir atbildīgs Eiropas Parlamenta priekšā. Uzraudzība ir veidota, pamatojoties uz diviem galvenajiem principiem:

a)            ziņojumu sniegšana: EIB sniegs ziņojumus i) divas reizes gadā Komisijai un ii) reizi gadā Eiropas Parlamentam un Padomei par EIB finansēšanas un investīciju operācijām atbilstoši regulas nosacījumiem. Ziņojumu darīs zināmu atklātībai. Komisija arī iesniedz pārskatu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu;

b)            pārskatatbildība: Eiropas Parlamentam būs tiesības jebkurā laikā sarīkot uzklausīšanas sēdi kopā ar valdes priekšsēdētāju un ESIF rīkotājdirektoru par tā darbību. Valdes priekšsēdētājam un rīkotājdirektoram būs arī juridisks pienākums ātri atbildēt – mutvārdos vai rakstveidā – uz Eiropas Parlamenta jautājumiem. Eiropas Parlaments un Padome arī var pieprasīt Komisijai sniegt ziņojumus. EIB prezidentu var izsaukt uz uzklausīšanu Eiropas Parlamentā un viņam ir ātri jāatbild – mutvārdos vai rakstveidā – uz Eiropas Parlamenta jautājumiem.

Revīzijas palāta piemēros tās parastos noteikumus, revidējot ES garantijas un maksājumus, kā arī atgūtās summas, kas ir attiecināmas uz Eiropas Savienības vispārējo budžetu. Tās pašlaik spēkā esošā nozīme attiecībā uz EIB darbības revīziju (kas sīkāk izklāstīta trīspusējā nolīgumā starp EIB, Revīzijas palātu un Komisiju) nemainās. EIB katru gadu sniedz Komisijai un Revīzijas palātai EIB un EIF ESIF finansēšanas operāciju riska novērtējumu.

10.          Kā dalībvalstis var sniegt ieguldījumu investīciju plāna īstenošanā?      

ESIF ir izveidota pēc iespējas elastīgāka, lai ļautu dalībvalstīm piedalīties. Dalībvalstis – tieši vai izmantojot valsts attīstību veicinošās bankas – var sniegt ieguldījumu vai nu riska uzņemšanās spējas līmenī (papildinot iemaksas no ES budžeta un EIB), izmantojot investīciju platformu, vai arī tieši līdzfinansējot konkrētus projektus un darbības.

11.          Vai valstu iemaksas investīciju plānā tiks uzskatītas par daļu no valstu budžeta deficīta vai parāda un vai tās tiks ņemtas vērā Stabilitātes un izaugsmes pakta piemērošanā?

ESIF regulā ir iekļauta Komisijas deklarācija attiecībā uz attieksmi pret dalībvalstu iemaksām Stabilitātes un izaugsmes pakta ietvaros. Investīciju platformu uzskaite Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) statistikā ir vispirms atkarīga no tā, kā šādas platformas statistiski klasificē Eurostat. Statistisko atspoguļošanu valdības bilancē vai ārpus tās nosaka pēc tiem pašiem Eurostat noteikumiem, kas attiecas uz pašām VAVB. Investīciju platformas ar juridiskas personas statusu varētu šim nolūkam atspoguļot kā īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības (SPE).

Kopumā SPE klasificē kā piederošas valsts sektoram, ja tās dibinājusi valdība un tās funkcionē kā valsts sektora vienības. Ja investīciju platformai ir vairāki kapitāla daļu turētāji vai sponsori, platformas statuss ir atkarīgs no vienības vai vienībām, kas to kontrolē saskaņā ar nacionālo kontu sistēmas noteikumiem. Ja VAVB tiek klasificētas valsts sektorā vai to operācijas pārvirzītas ar valdības starpniecību, par galveno kļūst jautājums – kas ir tā vienība, kas dibina un kontrolē SPE.

Dalībvalstu vienreizējās iemaksas – valsts vai valsts attīstību veicinošo banku iemaksas, kas klasificētas vispārējās valdības sektorā vai kas rīkojas valsts vārdā – ESIF tematisko vai daudzvalstu investīciju platformās, principā būtu kvalificējami kā vienreizēji pasākumi. Attiecīgā gadījumā šādu vienreizēju pasākumu izmaksas netiktu ņemtas vērā strukturālā deficīta aprēķināšanai atbilstoši Stabilitātes un izaugsmes paktam. Tās tāpat būtu reģistrējams valsts kontos.

Deklarācija nesniedz nekādas izmaiņas šajos noteikumos. Tajā ir tikai atgādināta esošo noteikumu piemērošana. Protams, katra gadījuma izskatīšana ir Komisijas kompetencē.

12.          Ja dalībvalsts sniedz ieguldījumu investīciju plānā, vai šie līdzekļi tiks novirzīti tikai attiecīgajā valstī īstenotajiem projektiem?

Nē, dalībvalstu iemaksām nav obligāti jāpaliek attiecīgajā valstī. Piemēram, dažas valstu attīstību veicinošās bankas var finansēt ieguldījumus citās dalībvalstīs. Tās var arī izveidot kolektīvu investīciju platformas kopā ar kaimiņvalstīm un veikt investīcijas pārrobežu projektos.

13.          Kā valsts attīstību veicinošās bankas var sniegt ieguldījumu finanšu vai personāla veidā?

Attiecībā uz finanšu iemaksām valsts attīstību veicinošās bankas (VAVB) ir laipni aicinātas sniegt ieguldījumu fonda, kolektīvu investīciju platformu vai projektu līmenī. Attiecībā uz sadarbību ar VAVB darbiniekiem – jau pastāv cieša sadarbība un pieredzes apmaiņa starp EIB un valsts attīstību veicinošajām bankām. Tas vēl vairāk tiks veicināts, jo VAVB var sniegt savu ieguldījumu investīciju plāna mērķos un īstenošanā vērtīgas pieredzes veidā.

14.          Kas ir investīciju platformas? Kā tās darbojas?

Attiecībā uz investīcijām svarīgs ir mērogs, tāpēc publisku vai privātu projektu virzītājiem nepieciešams izveidot nozaru investīciju platformas (kas ir līdzīgas īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām) tā, ka projektus varētu apvienot, piemēram, tādās jomās kā energoefektivitāte vai platjosla. Tas ļautu ESIF un citām personām finansēt projektus kopīgi. ESIF būtu tehniski vienkāršāk un efektīvāk ieguldīt īpašam nolūkam dibinātā sabiedrībā, kas ir liela mēroga valsts vai vairāku valstu sabiedrība, nekā slēgt mazākus darījumus ar individuāliem ieguldītājiem.

Investīciju platformas var būt arī ģeogrāfiskas: tostarp reģionālas, nacionālas vai pārrobežu platformas. Dažiem projektiem, piemēram, enerģijas starpsavienojumu jomā, var būt nepieciešama vairāku reģionu vai valstu sadarbība un līdzfinansējums. Noteikumi attiecībā uz šo platformu organizāciju nav noteikti.

15.          Vai trešās valstis var piedalīties investīciju plānā? Kā tās var sniegt savu ieguldījumu?

Lai palielinātu ESIF ietekmi, ir svarīgi, ka tā ir atvērta iemaksām, ko veic trešās personas, tostarp sabiedrības, kas atrodas ārpus ES. Trešās valstis var kopīgi investēt ESIF projektos tieši vai, izmantojot kopīgu investīciju platformas. Ja valde piekrīt, trešās valstis var arī sniegt skaidras naudas ieguldījumu ESIF, taču tas nedod tām tiesības piedalīties valdes lēmumu pieņemšanā vai balsošanā.

ESIF finansējums var tikt sniegts sabiedrībām no trešām valstīm, bet tikai kā daļa no pārrobežu projektiem, kas saistīti ar ES valstīm. Tās ir valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, tostarp stratēģiskās partnerattiecības, paplašināšanās politika un Eiropas Ekonomikas zona vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija, vai aizjūras zemes vai teritorijas.

16.          Kāda veida projektus ESIF atbalstīs?      

Saziņā ar privāto sektoru ir noskaidrots, ka investoriem ir svarīga stabila kvalitāte un neatkarīga to projektu atlase, kurus varētu atbalstīt investīciju plāns. Projektiem ir jābūt 1) ekonomiski dzīvotspējīgiem ar iniciatīvas atbalstu; 2) pietiekami pārdomātiem, lai tos varētu novērtēt globāli vai lokāli; 3) ar Eiropas pievienoto vērtību un atbilstošiem ES politikas prioritātēm. 4) Visbeidzot, tiem pēc iespējas ir jāpalielina privātā sektora finansējums. Projektiem nav jābūt pārrobežu projektiem.

ES garantiju izmantošana ļaus EIB paplašināt ierasto darījumu jomu un veikt riskantākus ieguldījumus. Tādā veidā EIB var ieguldīt riskantākos projektos, līdzās privātajam sektoram, neriskējot zaudēt tās AAA reitingu.

17.          Kādi kritēriji tiks izmantoti, lai atlasītu projektus? Kādi projekti tiks finansēti? Kurš būs atbildīgs par lēmuma pieņemšanu, vai projekti atbilst kritērijiem?

Projekti netiks izvēlēti politisku iemeslu dēļ. Ir izstrādāti stingri atbilstības kritēriji, bet ne valstīm, ne nozarēm nav noteiktas kvotas. Tas ir būtiski, lai piesaistītu privātos investorus piedalīties ESIF. Ja privātā sektora dalībnieki jutīs jebkādu valsts iejaukšanos, tas tos atturēs piedalīties. Investīciju komiteja, ko veido neatkarīgi eksperti (kas minēti iepriekš), pamatojoties uz ieguldījumu pamatnostādnēm un indikatoru pārskatu, izlems, vai konkrētus projektus var atbalstīt, izmantojot ES garantiju.

Projekti tiks atlasīti, balstoties uz to "papildvērtību" (t. i., ka tos nevarētu realizēt bez ES garantijas atbalsta), ekonomisko dzīvotspēju, uzticamību un ticamību, un to ieguldījumu galvenajās izaugsmi veicinošajās jomās atbilstoši ES politikai. Tās ietver izglītību un zināšanas, inovācijas un digitālo ekonomiku; enerģētikas savienību; transporta infrastruktūru; sociālo infrastruktūru; un dabas resursus un vidi. Tajos pēc iespējas ir arī jāmobilizē privātā sektora finansējums.

18.          Kas var pieteikties ESIF finansējumam un kādā veidā? Vai ir noteikts minimālais slieksnis?

Turpmāk norādītās sabiedrības var iesniegt pieteikumu ESIF finansējumam: visu apmēru sabiedrības, tostarp komunālo pakalpojumu uzņēmumi, īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības vai projektu uzņēmumi; mazie un vidējie uzņēmumi (līdz 250 darbiniekiem) un uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu (līdz 3000 darbiniekiem); publiskā sektora struktūras (izņemot pašas dalībvalstis); valsts attīstību veicinošās bankas vai citas bankas, lai sniegtu aizdevumu, izmantojot starpniekbanku; fondi un citu veidu kolektīvo ieguldījumu sabiedrības; īpašas investīciju platformas.

 

Parasti ir divi veidi, kā pieteikties ESIF finansējumam. Pirmkārt, jebkurš projekta virzītājs var tieši un jebkurā laikā par savu priekšlikumu sazināties ar EIB, izmantojot parasto pieteikšanās kārtību EIB tīmekļa vietnē stratēģisko investīciju daļā. Dalībvalstu valdības šajā procesā neveic atlasi. Projektus var iesniegt jebkurā laikā, tas ir dinamisks process. Kad EIB saņem projekta priekšlikumu, tā priekšlikumu izanalizē un lemj, vai tas ir piemērots EIB vai ESIF finansējuma saņemšanai (ar ES garantijas atbalstu). Otrkārt, tādos ESIF darījumos ieinteresēti MVU, kurus finansē Eiropas Investīciju fonds (EIF) – MVU un uzņēmumu ar vidēji lielu kapitālu daļa – var meklēt informāciju par EIF finanšu starpniekiem EIF tīmekļa vietnē.

19.          Kā konkrēti ESIF iesaistīsies ilgtermiņa investīciju projektos, jo īpaši projektos, kam nepieciešams liels publisko investīciju īpatsvars (50 % vai vairāk)?  

Tas bieži vien attiecas uz projektiem energoefektivitātes, infrastruktūras un digitālās programmas (piemēram, platjoslas ieviešana attālos rajonos) jomā, lai projekti būtu dzīvotspējīgi. ESIF kā parasti sniegs ieguldījuma riskantāko daļu, lai palielinātu privātā finansējuma iemaksas, samazinot risku ("pirmās kārtas zaudējumu aizsardzība"). Dalībvalstis un valsts attīstību veicinošās bankas var nodrošināt līdzfinansējumu dažādu projektu līmenī. Tādējādi tās var nodrošināt augstāku publiskā finansējuma līmeni konkrētā projektā. Atkarībā no nozares un jomas daži projekti radīs lielāku ienesīgumu nekā citi. Tas nav problemātiski, jo ESIF būs plašs dažādu projektu klāsts dažādās jomās – no transporta līdz izglītībai, no enerģētikas līdz inovācijām.

Turklāt dalībvalstis var izmantot struktūrfondus, lai finansētu projektus, kam nepieciešama augsta līmeņa publiskā līdzdalība un kuriem var būt grūtāk piesaistīt privātos investorus, ņemot vērā ierobežoto ienesīgumu.

20.          Kā ESIF palīdzēs MVU?

ESIF nodrošinās finansējumu (izmantojot instrumentus, piemēram, pašu kapitālu, kvazikapitālu un citus) projektiem, kurus uzskata par augsta riska projektiem, kas bieži vien pietrūkst pašreizējā ekonomiskajā vidē. Tas varētu būt mazu, inovatīvu uzņēmumu darbības uzsākšanai, kurus investori mēdz uzskatīt par saistītiem ar lielāku risku, nekā uzņēmumi, kas jau darbojas, vai lielāki uzņēmumi. Ceturtā daļa kopējo investīciju, ko katalizē ESIF, jeb 75 miljardi euro trijos gados nonāks MVU un uzņēmumos ar vidēji lielu kapitālu, izmantojot Eiropas Investīciju fondu (EIF), kas ir daļa no EIB grupas. MVU parasti saņem finansējumu no speciāliem fondiem, piemēram, īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām (SPV) vai starpniekiem, piemēram, bankām.

EIF ir jau sākusi MVU līdzfinansēšanu: 2015. gada maijā tas parakstīja pirmo nolīgumu ar kādu Francijas banku par lielāku aizdevumu izsniegšanu novatoriskiem uzņēmumiem; pēc tam līdzīgi nolīgumi tika noslēgti arī ar citu valstu bankām.

ESIF MVU daļu atbalstīs esošais finansējums no Uzņēmumu un MVU konkurētspējas ("COSME") programmas un pastiprinās COSME aizdevumu garantiju mehānisma (LGF) īstenošanu, kuram ir liels pieprasījums tirgū, bet ierobežoti budžeta resursi. Pateicoties garantijai, kuru izsniegs ESIF, Eiropas Investīciju fonds (EIF) varēs pārcelt uz vēlāku laiku darījumu noslēgšanu ar finanšu starpniekiem, salīdzinot ar to, kas būtu iespējams, izmantojot tikai COSME budžetu. Tas radīs labvēlīgu ietekmi dažādos veidos, veicinot turpmākas investīcijas, izaugsmi un ātrāku ekonomikas atveseļošanos.

21.          Kāda ir atšķirība starp pašreiz EIB finansētiem projektiem un projektiem, ko finansē ESIF? Kas ir tā dēvētā "papildvērtība"?

"Papildvērtība" nozīmē, ka projektu nevar realizēt bez ES garantijas atbalsta un citu veidu finansējums projektam nav bijis pieejams tā riska profila dēļ.

ESIF darbība papildina EIB tradicionālo darbību, jo parasti ir vērstas uz atšķirīgu riska profilu. ESIF, piemēram, iesaistīsies jaunu, progresīvu tehnoloģiju un inovāciju nozarē, kā arī finansēs projektus, kas tiek uzskatīti par riskantākiem to valsts riska līmeņa dēļ un tāpēc, ka privātais sektors nevēlas uzņemties risku.

EIF tāpat kā līdz šim turpinās finansēt MVU un uzņēmumus ar vidēji lielu kapitālu, bet ESIF ļaus to veikt plašākā mērogā, aptverot uzņēmumus ar augstāku risku vai tādus, kas rada inovācijas, un ātrāk, nekā to paredz EIF.

22.          Kā Komisija nodrošinās, ka fonds, kurš ir atkarīgs galvenokārt no privātā finansējuma, ieguldīs projektos, kuru mērķis ir veicināt ilgtspējīgu un videi labvēlīgu ekonomikas izaugsmi?

Fonds izlems, kuros projektos ieguldīt, atbilstoši investīciju pamatnostādnēm. Investīciju komiteja lems par atsevišķiem projektiem pēc to būtības. Dzīvotspējas kritēriji atšķiras, atkarībā no nozares īpatnībām: atjaunojamās enerģijas joma nepārprotami atšķiras no transporta jomas, kas savukārt atšķiras no izglītības jomas. Tie elementi, kas būtu jāņem vērā šajā kontekstā, jo īpaši, aprēķinot rezultātu pārskatus projektu novērtēšanai, ir ilgtspējīgas un videi labvēlīgas ekonomikas izaugsmes un kvalitatīvu, tostarp konkurētspējīgu, darbavietu izveides veicināšana.

23.          Kā Komisija nodrošinās, ka ESIF cīnīsies pret makroekonomisko nelīdzsvarotību ES dalībvalstīs un jo īpaši, ka no šīm investīcijām labumu gūs visneaizsargātākās tautsaimniecības?

Neaizsargātākās tautsaimniecībās investoriem parasti ir augstāks riska līmenis. Ļaujot EIB uzņemties lielāku risku, ESIF veicinās investīcijas tajos reģionos, kurus visvairāk skārusi krīze.

Dalībvalstis tiek mudinātas turpināt izmantot struktūrfondus reģionāliem un vietējiem projektiem, kas veicina sociālo un ekonomisko kohēziju. ESIF līdzekļi nebūs īpaši iezīmēti konkrētām nozarēm vai reģioniem. Tomēr kā jau minēts, dzīvotspējas kritēriji atšķiras atkarībā no nozares un sociālās atdeves, kas tiks ņemts vērā šajā kontekstā. Jebkurā gadījumā ESIF finansēs projektus visā ES teritorijā, un ievērojami pastiprināsies tehniskā palīdzība, lai nodrošinātu, ka visas valstis var iesniegt labi sagatavotus, dzīvotspējīgus projektus, kas atbilst investīciju kritērijiem.

24.          Vai ESIF projekti atbilst noteikumiem par valsts atbalstu?          

ESIF finansējums nav valsts atbalsts ES līgumu izpratnē, un ESIF finansējumam nebūs jāsaņem apstiprinājums no Eiropas Komisijas saskaņā ar ES noteikumiem par valsts atbalstu. ESIF operācijas novērsīs tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju situācijas, ko nevarētu veikt citādi vai nevarētu veikt tādā apjomā, un ESIF atbalstītajiem projektiem parasti būs augstāks riska profils, nekā tiem, kurus atbalsta ar ierastajām EIB operācijām.

Tomēr ESIF atbalstītie projekti var arī gūt labumu no ES dalībvalstu finansiālā atbalsta (līdzfinansēšanas). Šāds līdzfinansējums, ja vien tas netiek piešķirts atbilstoši tirgus noteikumiem, ir valsts atbalsts, kas jāapstiprina Komisijai.

Komisija pēdējos divos gados ir pamatos modernizējusi valsts atbalsta noteikumus. Tā atjaunināja noteikumu kopumu, kas attiecas uz galvenajām ekonomikas nozarēm, piemēram, platjoslu, aviāciju vai enerģētiku, lai nodrošinātu, ka nodokļu maksātāju nauda tiek izlietota gudriem atbalsta pasākumiem, kas veicina ekonomikas izaugsmi un nekaitē godīgai konkurencei. Komisija izvērtēs ESIF projektus ar dalībvalsts līdzfinansējumu, pamatojoties uz modernizēto valsts atbalsta regulējumu.

Lai atbalstītu ESIF, Komisija dalībvalsts līdzfinansējumu novērtēs prioritāri un operatīvi veiks tā apstrādi. Komisijas mērķis ir pabeigt novērtējumu sešu nedēļu laikā pēc nepieciešamās informācijas saņemšanas no dalībvalsts. Lai atbalstītu operatīvo procesu, Komisija izveidos īpašu iekšējo darba grupu, nodibinās speciālu darba grupu dalībvalstīm, lai apmainītos ar informāciju par paraugpraksi, un piedāvās dalībvalstīm konsultācijas reāllaikā par to, kā izstrādāt projektus atbilstoši ES noteikumiem par valsts atbalstu.

Operatīvais process ir atbilde uz ārkārtas nepieciešamību novērst investīciju nepietiekamību ES un riska finansējuma trūkumu ekonomiski dzīvotspējīgiem projektiem, kurus ESIF tiecas risināt, mobilizējot privātās investīcijas, un to īpašo finansējuma veidu, kādu tie sniegs.

ES valsts atbalsta noteikumi atbilst investīciju plāna mērķim novērst tirgus nepilnības un mobilizēt privātās investīcijas. Tie nodrošina, ka investīciju projekti atbilst reālajām vajadzībām, kontrolē izmaksas un garantē, ka valsts nauda patiešām ir nepieciešama, lai uzsāktu projektu īstenošanu.

25.          Kur iegūst 8 miljardu euro ES garantiju fondu? Kas to finansē?

No 16 miljardiem euro, ko ES piedāvā kā garantiju, tiks ieviests ES garantiju fonds 8 miljardu euro (50 % kopējās vērtības) apmērā, lai mazinātu jebkuru iespējamu ietekmi uz ES budžetu ES garantijas izmantošanas gadījumā. Šāda kalibrācija ir izvēlēta tāpēc, lai jebkurus iespējamos riskus ES varētu segt ar pienācīgu drošības rezervi. Garantiju fonds 8 miljardu euro apmērā tiek izveidots tikai tāpēc, lai atvieglotu maksājumu veikšanu attiecībā uz iespējamiem garantijas pieprasījumiem, jo tas ļauj izvairīties no pienākuma veikt pēkšņu izdevumu samazināšanu vai pārplānošanu. Tādējādi tas rada pārredzamību un paredzamību budžeta struktūrai, bet pats par sevi nav tik nepieciešams, lai garantija darbotos.

Lai izveidotu ES garantiju fondu, no ES budžeta būs jāpārdala kopumā 8 miljardi euro. No šīs summas 5 miljardi euro būs jāpārdala no esošajām ES finansējuma programmām (2,2 miljardi euro no "Apvārsnis 2020", bet 2,8 miljardi euro no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta) un 3 miljardi euro tiks ņemti no ES budžeta rezervēm.

26.          Kāpēc Komisija samazina budžetu programmām "Apvārsnis 2020" un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam? Vai Komisija neuzskata, ka pētniecība ir prioritāte?

Ieguldījumi pētniecībā ir un paliks viena no ES prioritātēm, un Investīciju plāns Eiropai būs noderīgs, atbalstot ar pētniecību saistītus projektus visā Eiropā. Izmantojot investīciju plānu, kopējais investīciju apjoms pētniecībā un inovācijā, kuras ES budžets mobilizēs tuvākajos gados, būs lielāks nekā tikai no programmas "Apvārsnis 2020".

Komisijas mērķis ir nodrošināt, lai sekmīgi jauni uzņēmumi, izmantojot pareizos finanšu instrumentus, ieviestu Eiropas inovācijas tirgū. ESIF finansēs riskantākus — un tādēļ novatoriskākus — projektus, kas parasti ir pirmais solis, lai radītu jaunus un lielākus pētniecības virzītus uzņēmumus.

No "Apvārsnis 2020" pārnestie 2,2 miljardi euro veido tikai 2,9 % no "Apvārsnis 2020" finanšu līdzekļiem, kas paredzēti periodam no 2014. līdz 2020. gadam. Pēc līdzekļu pārnešanas "Apvārsnis 2020" finanšu līdzekļi saglabājas par 39 % lielāki faktiskajās cenās, nekā tie bija 7. pamatprogrammai 2007.–2013. gadam (26 % salīdzināmās cenās). ES budžeta pozīcijas "Apvārsnis 2020" ietvaros, kas attiecas uz Eiropas Pētniecības padomi, Marie Curie pasākumiem un mērķi "Izcilības izplatīšana un dalības paplašināšana", nepapildinās ESIF finansējumu.

27.          Kāpēc līdzekļi tiek ņemti no inovācijas jomas, nevis no citām politikas jomām, piemēram, lauksaimniecības?

2013. gadā pēc grūtām sarunām ES pieņēma 1 triljona euro daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2014. –2020. gadam. DFS ir sadalīta vairākās izdevumu kategorijās (piemēram, konkurētspēja, kohēzija, lauksaimniecība, ārējā darbība). Lai veiktu naudas līdzekļu pārvietošanu starp izdevumu kategorijām, nepieciešams veikt izmaiņas DFS, par ko var lemt, tikai saņemot vienbalsīgu atbalstu no visām dalībvalstīm. Šādas izmaiņas radītu nepieciešamību pēc sarežģītām un laikietilpīgām sarunām, kuru iznākums būtu neskaidrs.

Turklāt, tā kā investēšana riskantākos projektos un uzņēmumos ir viena no ESIF ir prioritātēm, pārceltie finanšu līdzekļi joprojām atbalstīs inovācijas, bet ar dažādu instrumentu starpniecību.

28.          Kā laika gaitā šie 8 miljardi euro  tiks sadalīti?

Pirmās ESIF iemaksas tiks veiktas 2015. un 2016. gadā. Pēc tam atlikušie budžeta piešķīrumi tiks sadalīti pa turpmākajiem gadiem. Piemēram, 2016. gada budžeta projektā ir paredzēti maksājumi 500 miljonu euro apmērā un saistības attiecībā uz ESIF 2 miljardu euro apmērā, no kuriem 707 miljoni euro ir no "Apvārsnis 2020", 620 miljoni euro no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta un 703 miljoni euro – no budžeta rezervēm. Summas tika galīgi noteiktas īpašā grozījumu vēstulē, kas sagatavota, lai saskaņotu 2016. gada budžeta projektu ar 2015. gada 28. maijā panākto vienošanos.

29.          Vai ir nepieciešams grozīt budžetu, lai varētu izmantot 2015. gada rezerves?

2015. gada budžets jau tika grozīts, lai piešķirtu ESIF nepieciešamos sākotnējos līdzekļus, izveidojot 1. budžeta grozījuma projektu(1. BGP).

30.          Vai ESIF, sniedzot pirmās kārtas zaudējumu garantiju, varētu tikt apgrūtināts ar kādiem zaudējumus nesošiem projektiem vairāku gadu desmitu garumā? Vai ESIF ļaus finansēt projektus, kas būtu pārāk riskanti EIB?

EIB ir publiska banka, kuras darbības mērķis nav peļņas gūšana. Pasākumu loku, ko tā var veikt, ierobežo tas, ka tā ir banka, kurai ir jāatmaksā līdzekļi, ko tā izmanto, lai aizdotu naudu un pārvaldītu savu portfeļa risku. Ņemot vērā iepriekš minēto, ESIF loma būs amortizēt daļu riska, lai banka varētu aizdot arī citiem projektiem ar augstāku riska profilu.

Nodoms ir tāds, ka ESIF nebūs vienīgais finansēšanas avots. ESIF mērķis ir aizsargāt citus investorus pret pirmās kārtas zaudējumiem, padarot investīcijas šiem investoriem pievilcīgākas. Projekti tiks atlasīti tikai tad, ja, iesaistot ESIF, būs iespējams sasniegt atbilstošu multiplikatora efektu attiecībā uz privāto investoru piesaisti un ja projekti ir dzīvotspējīgi. Protams, dažu projektu ienesīgums būs lielāks nekā citu.

Garantijas attiecināšanu uz projektu, izvērtējot tā kvalitāti, apstiprinās neatkarīga ekspertu padome – Investīciju komiteja. Atsevišķi projekti var radīt zaudējumus, bet fonda darbībai kopumā jāsniedz ilgtermiņa atdeve valsts un privātiem investoriem, un tādējādi pozitīva atdeve no nodokļu maksātāju naudas izmantošanas.

31.          Kāpēc aizdevumiem, pašu kapitālam un garantijām ir lielāks sviras efekts, nekā dotācijām?

Papildu sviras veido EIB aizņēmums pret naudu, nevis nauda, kas nonāk tieši pie gala saņēmēja. 21 miljards euro no ESIF ļauj EIB aizņemties aptuveni trīs reizes vairāk, un tad investēt/finansēt gala saņēmēju, nevis izsniegt 21 miljardu euro tieši dotāciju veidā.

32.          Ir pārāk maz kapitāla, pārāk maz skaidras naudas, tikai finanšu inženierija.

Tieši šāda ir gudra valsts naudas izmantošana, lai palīdzētu novirzīt privāto naudu investīcijās. Lai izveidotu ESIF, ES budžeta ietvaros tiks radīta 16 miljardu euro liela garantija. Šī nauda nodrošinās EIB riska uzņemšanās spēju. Garantija kopā ar EIB resursiem 5 miljardu euro apmērā amortizēs stratēģisko investīciju paaugstināto risku un šādā veidā mobilizēs privātos resursus, kas pašlaik netiek ieguldīti reālajā ekonomikā. Tādējādi fonds jau sāks darboties uz spēcīga pamata un laika gaitā varēs paplašināt savu darbību. Komisija un EIB ir noteikušas sviras rādītāju 1:15 kā stabilu un izpildāmu. EIB ir liela pieredze šajā jomā.

Papildus EFSI mobilizētajiem 315 miljardiem euro, Eiropas strukturālos un investīciju fondus jāizmanto lietderīgākā veidā, kas palielinās fonda ietekmi. Visbeidzot, dalībvalstis un privātie investori var piedalīties platformas vai projekta līmenī.

33.          Līdzekļi tiks novirzīti samērā drošiem projektiem, kuri tiktu finansēti jebkurā gadījumā. Vai investīciju plāns neizstumj privātos ieguldītājus?             

ESIF mērķis ir augstāka riska projekti, nekā privātais sektors varētu finansēt patstāvīgi bez ES garantijas. Tas palīdzēs finansēt projektus, kurus nevar finansēt tikai valsts vai privātais sektors. ESIF mērķis nav finansēt projektus, kas varētu piekļūt privātā sektora, valsts līmeņa vai citu ES programmu finansējumam. ESIF finansēs tikai vidēji 20 % kopējo investīciju, atstājot 80 % citiem finansējuma avotiem.

34.          Komisija un EIB šo 1:15 multiplikatora efektu uzskata par "piesardzīgu vidējo, pamatojoties uz ES un EIB programmu vēsturisko pieredzi". Uz kādu konkrētu pieredzi Jūs atsaucaties?

EIB pārstāvji ir vairākkārt teikuši, ka multiplikatora efekts tiek uzskatīts par "konservatīvu", pamatojoties uz EIB pieredzi. EIB risku novērtēšanas nodaļai ir ilgi krāta kreditēšanas darbību pieredze dažādās nozarēs. Piemēram, EIB kapitāla pieaugums no 2012. līdz 2013. gadam rada multiplikatora efektu 1:18. Savukārt Komisijai ir pieredze ar MVU konkurētspējas un inovācijas veicināšanas programmu (MVU finansēšana), kurā multiplikatora efekts ir aptuveni 1:30.

35.          Kādi konkrēti dati ir pieejami? Vai šī vēsturiskā pieredze ir attiecināma uz pašreizējo situāciju, kad valstu budžeti ir samazināti?

Multiplikatora efekts ir aplēstais vidējais, un tas nav tieši saistīts ar valstu budžeta situāciju. Svarīgs multiplikatora faktora elements ir privāto investoru piesaistīšana. Salīdzinot ar situāciju pirms dažiem gadiem, šobrīd Eiropā ir augsta līmeņa likviditāte, kas nozīmē, ka privātajiem investoriem ir pieejama likviditāte, ko var mobilizēt investīcijām.

36.          Kādu veidu finanšu instrumentus ESIF pasākumi izmantos, lai piesaistītu privātos/publiskos investorus projekta finansēšanā?    

ESIF strādās ar dažādiem finanšu instrumentiem un būs elastīgs jautājumā par to, kuru instrumentu izmantot atkarībā no attiecīgā projekta, lai nodrošinātu vislietderīgākos finansējuma risinājumus. ESIF var izmantot, piemēram, parāda instrumentus, garantijas, kapitāla, kvazikapitāla instrumentus, kredīta nodrošinājuma rīkus vai riska kapitālu. Tas spēs tieši finansēt projektus vai piedalīties fondos, kas finansē dažādus projektus.

37.          Cik ilgi ESIF darbosies? Kāds ir fonda darbības laiks?

ESIF ir četru gadu sākotnējais investīciju periods. Pēc trīs gadiem tam veiks neatkarīgu novērtējumu. Komisija publicēs ziņojumu, novērtējot tā ietekmi ES mērogā uz investīcijām, darbavietu radīšanu un piekļuvi finansējumam MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu. Pamatojoties uz šo ziņojumu, Komisija ierosinās likumdevējiem noteikt jaunu investīciju periodu ar atbilstošu finansējumu, ja:

  • ziņojumā tiks secināts, ka ESIF sasniedz savus mērķus un shēmas saglabāšana investīciju atbalstam ir pamatota; vai
  • ziņojumā tiks secināts, ka ESIF nesasniedz savus mērķus, bet shēmas saglabāšana investīciju atbalstam tomēr ir pamatota. Šajā gadījumā Komisija pieņems priekšlikumu grozīt ESIF, lai novērstu konstatētos trūkumus.

38.          Daudzas ieguldījumu perspektīvas pārsniedz ESIF darbības laiku. Kā tas tiks risināts?

Projektiem, kas īstenoti ESIF atbalsta ietvaros, ir EIB un EIF projekti, un tie šos projektus pārraudzīs neatkarīgi no ieguldījuma perioda ilguma.

39.          Vai ESIF parādu un riska finansēšanas instrumentus var apvienot ar struktūrfondiem?

Dalībvalstis var izmantot struktūrfondus, lai atbilstīgajos projektos investētu līdztekus ESIF. Dalībvalstis un reģionālās pārvaldes iestādes tiek arī aicinātas izmantot to rīcībā esošos ES līdzekļus pēc iespējas efektīvāk, lai atbalstītu investīcijas, koncentrējoties uz galvenajām jomām un maksimāli palielinot katra ieguldītā euro multiplikatora efektu. Tas nozīmē finanšu instrumentu plašāku izmantošanu aizdevumu, kapitāla un garantiju veidā, nevis tradicionālo dotāciju veidā.

Investīciju plāna kontekstā vērienīgs mērķis ir vismaz divkārt palielināt inovatīvu finanšu instrumentu izmantošanu Eiropas strukturālajos un investīciju fondos laika periodā no 2014. līdz 2020. gadam. Inovatīvu finanšu instrumentu, nevis dotāciju, plašākai izmantošanai vajadzētu radīt katra mobilizētā euro papildu ietekmi.

Dubultojot inovatīvo instrumentu apjomu un izmantojot multiplikatora efektu, laika periodā no 2015. līdz 2017. gadam reālajā ekonomikā varētu mobilizēt vismaz 20 miljardus euro papildu investīcijās, izmantojot struktūrfondus.

Dalībvalstis tiek aicinātas pēc iespējas efektīvāk izmantot ES līdzekļus, kas joprojām ir pieejami 2007.–2013. gada plānošanas perioda ietvaros, un nodrošināt, ka tie tiek pilnībā izmantoti šā investīciju plāna atbalstam.

40.          Vai ESIF un Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) darbības jomas nepārklājas?    

Nē. ESIF regulas mērķis nodrošināt ESIF un Eiropas strukturālo un investīciju fondu riska finansēšanas iespēju pilnīgu savstarpējo papildināmību.

Abiem avotiem ir atšķirīgi mērķi, un tie tiek īstenoti, izmantojot atšķirīgus finanšu instrumentus. Kamēr ESIF koncentrējas uz privāto investoru piesaisti ekonomiski dzīvotspējīgiem projektiem, lielākā daļa Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) veido dotācijas.

Komisija strādā pie konkrētiem norādījumiem vadošajām iestādēm par to, kā šīs iespējas labāk apvienot. Turklāt dalībvalstis tiek mudinātas vismaz divkārt palielināt inovatīvu finanšu instrumentu izmantošanu, lai optimizētu strukturālo fondu ietekmi nākotnē.

Fiktīvs piemērs: maksas ceļa būvniecība kādā rūpniecības centrā varētu piesaistīt investorus un tādējādi to varētu vienkāršāk finansēt ESIF. Savukārt, ja lauku apvidū tiek būvēts ceļš, kas nav maksas ceļš, iespējams, ka privātos investorus nebūs iespējams piesaistīt, un tādēļ labāk to finansēt, izmantojot Eiropas strukturālos un investīciju fondus (ESI fondus).

MEMO/15/5419


Side Bar