Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija - Faktu lapa

Cīņa pret meža ugunsgrēkiem Eiropā — kā tas notiek?

Briselē, 2015. gada 17. jūlijā

Ik gadu Eiropā plosās postoši meža ugunsgrēki, kas iznīcina tūkstošiem hektāru mežu. Kaut gan Dienvideiropas valstīs pastāv vislielākais meža ugunsgrēku risks, no tiem nav pasargāta neviena Eiropas valsts.

(Atjaunināts 10.8.2017.)

Meža ugunsgrēkam valstī izplešoties tādā mērogā, ka pašu spēkiem to nav iespējams likvidēt, var aktivizēt Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānismu, lai nodrošinātu koordinētu reakciju.

Kopīga un koordinēta reakcija

Ja valsts spējas, reaģējot uz meža ugunsgrēkiem, ir pārsniegtas, Eiropas valstis bieži apliecina solidaritāti, sūtot palīdzību ugunsdzēšanas lidmašīnu, helikopteru, ugunsdzēsības aprīkojuma un personāla veidā. Palīdzības sniegšana Eiropas mērogā iespējama strukturētā veidā.

Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centrs (ERCC) ir Eiropas Komisijas ārkārtas reaģēšanas centrs. Tas koordinē palīdzību visas Eiropas mērogā ar Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisma palīdzību un nodrošina, ka visas mehānismā iesaistītās valstis tiek ātri informētas par vajadzībām valstī, kura atrodas krīzes situācijā. Lēmumu aktivizēt civilās aizsardzības mehānismu pieņem nevis Komisija, bet gan tas ir jāpieņem valsts iestādēm skartajā valstī.

ES civilās aizsardzības mehānisms arī atvieglo un līdzfinansē palīdzības nogādāšanu uz skarto teritoriju.

Sagatavošanās meža ugunsgrēku sezonai

ERCC aktīvi uzrauga meža ugunsgrēku rašanās risku un to izcelšanos Eiropā un nodrošina civilās aizsardzības iestāžu savstarpējo sasaisti visā Eiropā.

Tas tiek veikts:

  • izmantojot valstu nacionālos uzraudzības dienestus un rīkus, piemēram, Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēmu (EFFIS), kas sniedz pārskatu par datiem, ko Eiropas valstis vāc savu valsts meža ugunsgrēku programmu ietvaros;
  • regulāri organizējot sanāksmes ar visām ES civilās aizsardzības mehānismā iesaistītajām valstīm pirms meža ugunsgrēku sezonas, lai apmainītos ar informāciju par sagatavotības līmeni;
  • vasarās ERCC ik nedēļu organizē videokonferences ar valstīm, kurās pastāv liels meža ugunsgrēku izcelšanās risks: Horvātiju, Franciju, Grieķiju, Itāliju, Portugāli un Spāniju;
  • turklāt ES civilās aizsardzības mehānismā iesaistītās valstis katru vasaru uz ERCC norīko savus ekspertus. Viņi ne tikai palīdz ERCC vispārējā darbā, bet arī uztur regulārus kontaktus ar valstu civilās aizsardzības iestādēm, kas ir svarīgi ES civilās aizsardzības mehānisma aktivizēšanas gadījumā.

Meža ugunsgrēku apkarošana

Eiropas civilās aizsardzības mehānisms bieži tiek aktivizēts (vai nu kā agrīna trauksme, vai reaģējot uz palīdzības lūgumu) meža ugunsgrēka rezultātā, kas ir izcēlies Eiropā, kā arī ārpus tās robežām.

2012. gada meža ugunsgrēku sezonas laikā tika saņemti deviņi palīdzības lūgumi un vienu reizi tika iedarbināta agrīna trauksme: Bulgārija, Melnkalne, Albānija, Slovēnija, Bosnija un Hercegovina, Grieķija un Portugāle lūdza gaisa spēku palīdzību, un Spānija izsludināja agrīnu trauksmi. 2013. gadā mehānisms tika aktivizēts, atbildot uz palīdzības lūgumiem ugunsgrēku dzēšanā Bosnijā un Hercegovinā un Portugālē. 2014. gadā ES civilās aizsardzības mehānisms tika aktivizēts, saņemot palīdzības lūgumu no Zviedrijas un Grieķijas un reaģējot uz agrīnu trauksmi Norvēģijā. 2015. un 2016. gadā Grieķija, Kipra, Francija un Portugāle aktivizēja mehānismu saistībā ar meža ugunsgrēkiem. 2017. gada vasaras sezonai ir bijusi raksturīga ārkārtīgi liela meža ugunsgrēku aktivitāte. Līdz 2017. gada 8. augustam mehānismu ir aktivizējušas Portugāle, Melnkalne, Francija, Albānija un – divreiz — Itālija.

ES Copernicus ārkārtas situāciju pārvaldības dienesta satelīta kartēšanas pakalpojums tika vairākas reizes aktivizēts, reaģējot uz ārkārtas situācijām saistībā ar meža ugunsgrēkiem.

Par ES civilās aizsardzības mehānismu

ES civilās aizsardzības mehānisms veicina 34 Eiropas valstu (28 ES dalībvalstis, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Islande, Melnkalne, Norvēģija, Serbija un Turcija) sadarbību reaģēšanā uz katastrofām. Šīs iesaistītās valstis apvieno resursus, kurus var padarīt pieejamus katastrofu skartajām valstīm visā pasaulē.

Komisija nesūta lidmašīnas vai aprīkojumu, bet gan strādā, lai koordinētu mehānismā iesaistīto valstu reaģēšanu.

Kopš darbības sākuma 2001. gadā ES civilās aizsardzības mehānisms ir uzraudzījis vairāk nekā 400 katastrofas un ir saņēmis gandrīz 300 palīdzības lūgumu. Tas ir sniedzis palīdzību dažās no postošākajām katastrofām pasaulē, tostarp plūdos Serbijā un Bosnijā un Hercegovinā (2014. gadā), Ebolas vīrusa uzliesmojumā Rietumāfrikā (2014. gadā), konfliktā Ukrainā (2014. gadā), zemestrīcē Nepālā (2015. gadā), Irākas konfliktā (2016. gadā) un viesuļvētrā “Matthew” Haiti (2016. gadā).

ES civilās aizsardzības mehānisms tika pārskatīts 2013. gadā, lai tajā iekļautu nozīmīgus jauninājumus. Viens no šādiem jauninājumiem ir Eiropas ārkārtas reaģēšanas spēju (EERC) izveide, ko veido iesaistīto valstu brīvprātīgā rezerve ar iepriekš noteiktiem reaģēšanas resursiem. Brīvprātīgā rezerve, kas tika izveidota 2014. gada oktobrī, palielina ES civilās aizsardzības mehānisma reakcijas uz katastrofām paredzamību un uzticamību un veicina labāku reaģēšanas darbību plānošanu un koordinēšanu.

Meža ugunsgrēku novēršana

Galvenā atbildība par sagatavotību un reakciju uz katastrofu ir valstij, kurā tā rodas. Komisijas pamatuzdevums ir koordinēt ātru un efektīvu reakciju ar ES civilās aizsardzības mehānisma palīdzību, tiklīdz tas ir aktivizēts. Komisija turklāt sadarbojas ar valstu civilās aizsardzības iestādēm, lai atbalstītu, papildinātu un koordinētu to centienus meža ugunsgrēku novēršanā un sagatavotībā uz tiem un riska pārvaldības plānošanā.

Šajā nolūkā:

  • iesaistītajām valstīm tiek sniegts atbalsts, finansējot novēršanas un sagatavotības projektus;
  • pēc pieprasījuma var norīkot ekspertus ar mērķi novērtēt riskus, konsultēt un atbalstīt vietējās vai valsts iestādes;
  • Komisija ik gadu organizē sanāksmes ar dalībvalstīm, lai apspriestu problēmas saistībā ar meža ugunsgrēku sezonu Eiropā un noskaidrotu, kā vislabāk palīdzēt iesaistītajām valstīm to novēršanas un reaģēšanas centienos;
  • Komisija ņem vērā novēršanas un sagatavotības darbībā gūtos secinājumus un pilnveido paraugpraksi.

Projektu piemēri:

2017. gada janvārī sāka īstenot divu gadu sagatavotības projektu saistībā ar meža ugunsgrēkiem, proti, Vidusjūras reģiona meža ugunsgrēku likvidēšanas apmācības standartizāciju. Šo projektu finansē Eiropas Komisija, ieguldot 325 732 eiro. Escola Nacional de Bombeiros Portugālē ir viena no šā projekta partneriem. Agrāk Portugāle jau ir piedalījusies līdzīgos projektos, piemēram, projektā, kas 2014. gadā tika uzsākts Spānijas un Portugāles meteoroloģiskās informācijas sistēmas nodrošināšanai starpvalstu operācijām meža ugunsgrēku jomā (SPITFIRE). Šā projekta, kuru ES atbalstīja, nodrošinot gandrīz 500 000 eiro, mērķis bija uzlabot informācijas apmaiņu par meteoroloģiskajiem un meža ugunsgrēka riskiem Portugāles un Spānijas pierobežā (Atsauce: http://ec.europa.eu/echo/funding-evaluations/financing-civil-protection-europe/selected-projects_en). 

Ar Lēmumu Nr. 1313/2013/ES pirmo reizi tika ieviesti pienākumi dalībvalstīm katastrofu novēršanas jomā. Tajā dalībvalstīm nosaka pienākumu izstrādāt riska novērtējumus un iepazīstināt ar rezultātu kopsavilkumu, un veikt savu riska pārvaldības spēju izvērtējumu un iepazīstināt ar to.

Papildinformācija

Eiropas Komisijas humānā palīdzība un civilā aizsardzība

Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēma

 

MEMO/15/5411

Kontakti presei:

Sabiedrībai: informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 67 89 10 11 vai e-pasts


Side Bar