Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisijas - Faktu lapa

Uzlabo veidu, kā ES dalībvalstis un reģioni iegulda un pārvalda ES kohēzijas politikas līdzekļus

Briselē, 24 marts 2015

2014.–2020. gadā ES dalībvalstīm, reģioniem un pilsētām kohēzijas politikas (Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda) ietvaros būs pieejams vairāk nekā 351 miljards eiro. Daudzām no šīm valstīm tas ir galvenais publiskā finansējuma avots. Ir svarīgi, lai šie līdzekļi tiktu labi ieguldīti un pārvaldīti, jo trūkumi valsts, reģionālajās un vietējās pārvaldes iestādēs var apdraudēt šo programmu sekmīgu īstenošanu.

Vēl nav ieguldīts viss kohēzijas politikas ietvaros 2007.–2013. gadam piešķirtais finansējums. Komisija vēlas palīdzēt dalībvalstīm novērst vērtīgu ieguldījumu zaudēšanu un nodrošināt, ka līdzekļi tiek izmantoti pienācīgi un atbilstošos projektos, no kuriem cilvēki gūst labumu.

Tāpēc administratīvo spēju stiprināšanai, lai uzlabotu to, kā fondi tiek ieguldīti un pārvaldīti, ir milzīga nozīme ES kohēzijas politikā 2014.–2020. gadam. Reģionālās politikas komisāre Korina Krecu administratīvo spēju stiprināšanu ir atzinusi par prioritāru darbību.

Šāds ir jauno pasākumu kopums, ko ar Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta atbalstu īsteno reģionālās politikas komisāre Korina Krecu un Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta dienesti.

Ko šie pasākumi faktiski ietver?

Iniciatīva par kohēzijas politikas labāku īstenošanu sazarojas četros virzienos.

1. "Labākas īstenošanas" darba grupa, izmantojot īpaši pielāgotas rīcības grupas, atbalsta valsts un reģionālās pārvaldes iestādes, lai tās efektīvi izmantotu atlikušos 2007.–2013. gada plānošanas perioda ieguldījumus. Darba grupa analizēja galvenos faktorus, kuru rezultātā īstenošana ir aizkavējusies, un sāka gatavot detalizētus un visaptverošus rīcības plānus katrai apdraudētajai programmai. Komisija cieši sadarbojas ar attiecīgajām dalībvalstīm, lai rastu risinājumu, kā maksimāli izmantot izdevumu saistības saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2007. –2013. gadam, kā to 2014. gada decembrī pieprasījusi Eiropadome.

2. Izmantojot dažādus pasākumus, piemēram, dalīšanos ar prasmēm, ekspertu apmaiņu, apmācību un tehnisko palīdzību, darba grupas otrajā fāzē 2014.–2020. gada programmu vajadzībām dalībvalstīs un reģionos notiek administratīvo spēju veidošana.

3. Reģionālās politikas komisāre Korina Krecu plāno izpētīt, kāpēc reģioni ar zemu ekonomiskās attīstības līmeni vai reģioni, kuriem vairākus gadus samazinās IKP, atpaliek. Kohēzijas politikas ietvaros, kuras mērķis ir samazināt atšķirības starp Eiropas reģionu attīstības līmeņiem, šī tendence rada īpašas bažas.

4. Komisija pašlaik veido ekspertu grupu, kas neatkarīgi izvērtēs, vai dalībvalstis izmanto vienkāršošanu, un konstatēs turpmākas iespējas vienkāršot noteikumus. Grupa izstrādās ieteikumus par to, kā saņēmējiem, izmantojot līdzekļus, 2014.–2020. gada plānošanas periodā labāk piemērot vienkāršošanas iespējas. Vēl viens mērķis būtu ieteikt, kā vienkāršošanu veikt turpmāk, arī pēc 2020. gada laikposma. Šī darbība ir cieši saistīta ar priekšsēdētāja vietnieces Kristalīnas Georgijevas iniciatīvu "Uz rezultātiem vērsts ES budžets".

Kā radās "labākas īstenošanas" darba grupa?

Viena no pirmajām reģionālās politikas komisāres Korinas Krecu iniciatīvām, stājoties amatā, bija izveidot īpašu darba grupu, lai dalībvalstīm un reģioniem palīdzētu izmantot kohēzijas politikas ieguldījumus. Darba grupas mērķis ir palīdzēt vairākām valstīm, kam ir grūtības veikt iepriekš plānotus ieguldījumus, uzlabot to absorbcijas spējas un ar stiprāku administratīvo spēju palīdzību realizēt ieguldījumus.

Kurām valstīm darba grupa pievērš īpašu uzmanību?

Šobrīd darba grupas uzmanība ir pievērsta tādu valstu grupai, kuru absorbcijas rādītāji ir zem ES vidējā. Šāda situācija var novest pie līdzekļu piesaistes atcelšanas un piešķirto vai plānoto līdzekļu zaudēšanas.

Attiecīgās astoņas valstis ir Bulgārija, Horvātija, Čehija, Ungārija, Itālija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija.

Ko darba grupa patiesībā dara?

Pirmais darba grupas solis bija izvērtēt un analizēt situāciju, izmantojot strukturētu un vienotu pieeju visās attiecīgajās dalībvalstīs. Tas ietvēra īstenošanas vājo vietu un būtiskāko nepilnību noteikšanu attiecīgo programmu katrā prioritārajā virzienā. Dažām valstīm ir problēmas un kavēšanās lielu infrastruktūras projektu, it īpaši vides un transporta projektu, īstenošanā. Citām, savukārt, ir problēmas ar vispārējiem trūkumiem administratīvajās spējās, kā arī strukturāliem un pārvaldības jautājumiem.

Darba grupa ir atbildīga par rīcības plānu izstrādi katrai attiecīgajai dalībvalstij vai spēkā esošu plānu pārskatīšanu, ja tādi ir. Šis process nodrošinās pieredzes apmaiņu un labās prakses izplatīšanu dalībnieku starpā. Atbilstošos gadījumos Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts apvieno spēkus ar Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorātu, lai nodrošinātu, ka atbilstoši pasākumi tiek veikti arī Eiropas Sociālā fonda jomā.

Vai to var uzskatīt par kaunināšanu?

Nepavisam, mērķis ir izplatīt labas prakses piemērus un sniegt palīdzīgu roku.Arī administratīvo spēju veidošanu var paātrināt, jo īpaši, lai uzlabotu īstenošanu 2014.–2020. gada periodā un mācītos no pagātnes kļūdām. Vidējā termiņā šis ir otrais darba grupas uzdevums. Dalībvalstis tiek aicinātas efektīvāk un mērķtiecīgāk izmantot tehniskās palīdzības budžetu kohēzijas politikas ietvaros, lai stiprinātu to administratīvās spējas fondu īstenošanā.

Kāpēc administratīvās spējas ir svarīgas? 

Kohēzijas politika tiek īstenota saskaņā ar dalītās pārvaldības principu, to dala Komisija un vietējās un valsts iestādes, kas dalībvalstī pārvalda līdzekļus.   

Jaunā kohēzijas politika 2014.–2020. gadam pievērš uzmanību dalībvalstu administratīvo spēju veidošanai, lai pilnībā pielāgotos jaunajām prasībām Eiropas Strukturālo un investīciju fondu izmantošanā, faktiski īstenotu to ieguldījumu programmas un sasniegtu labākos iespējamos rezultātus.

Kopumā, administratīvās spējas pārvaldīt un ieguldīt fondus un ES līdzfinansētas programmas un projektus, tiek uzskatītas par svarīgu faktoru, kas veicina ES kohēzijas politikas sekmīgu īstenošanu. Ja publiskās pārvaldes iestādes, kas pārvalda fondus (vadošās iestādes, starpniecības iestādes, sertifikācijas iestādes, revīzijas iestādes), ir vājas, tās saskaras ar trūkumiem un problēmām. Rezultātā ieguldījumi nesniedz gaidītos labumus cilvēkiem Eiropas reģionos un pilsētās. Tas ir ne tikai ētikas un noteikumu jautājums, uzturēt neefektīvu pārvaldi ir arī dārgāk. 

Kādā veidā tiek atbalstītas administratīvās spējas fondu labākai īstenošanai?  

Atbalstīt administratīvās spējas nozīmē izveidot pareizu struktūru un piesaistīt pareizus cilvēkresursus, sistēmas un rīkus. Citiem vārdiem sakot, nodrošināt, ka ir skaidri sadalīti pienākumi un atbildības, personāls ir pienācīgi apmācīts un līdzekļu pārvaldīšanai darbā pieņemti piemēroti cilvēki. To rīcībā jābūt pareiziem rīkiem – IT sistēmām, rokasgrāmatām, noteikumiem –, lai pārvaldītu Eiropas Strukturālos un investīciju fondus. Sistēmu un rīku pieejamība mazina organizāciju neaizsargātību. Vēl viens svarīgs elements ir pārvaldība. Tas nozīmē prasīt no vadītājiem atbildību par pienākumu izpildi, nodrošināties pret korupciju un interešu konfliktu un veicināt pārredzamību. 

Konkrētāk? 

Eiropas Komisija ir uzsākusi vairākus mācību pasākumus, lai sagatavotos jaunajam plānošanas periodam. Šo pasākumu mērķauditorija ir valstu un reģionālās iestādes, kas ir atbildīgas par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda pārvaldīšanu. Mācību pasākumi galvenokārt ir veltīti plānošanai un īstenošanai, bet skar arī finansiālās pārvaldības un kontroles jautājumus.

Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts, izmantojot analītikas/diagnostikas rīkus, ieteikumus un pielāgotus atbalsta mehānismus, piemēram, labās prakses un pieredzes apmaiņu, vai veicinot savstarpēju sadarbību, arī palīdz stiprināt valstu un reģionālo pārvaldes iestāžu administratīvās spējas. Galvenais ir palīdzēt labāk pārvaldīt ES ieguldījumus.

Komisija nesen sāka divas jaunas iniciatīvas: TAIEX-REGIO PEER 2 PEER apmaiņas sistēma (sākta 24. martā) un integritātes pakti.

PEER 2 PEER ir izstrādāta to 24 000 ierēdņu vajadzībām, kuri strādā iestādēs, kas pārvalda Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda līdzekļus un projektus. Tā nepastarpināti reaģē uz to iestāžu konkrētiem pieprasījumiem, kas ir pieteikušās tiešsaistes datubāzē, un tā paredz sniegt atbalstu ekspertu misiju, izpētes vizīšu un īpašu darbsemināru veidā. Ierēdņiem, kas vēlas dalīties ar savām zināšanām, būtu jāreģistrējas ekspertu datubāzē

  • Integritātes paktus izstrādāja NVO Transparency International, lai atbalstītu valdības, uzņēmumus un pilsonisko sabiedrību uzticēšanās un pārredzamības uzlabošanā publiskajos iepirkumos. Komisijas mērķis šobrīd ir izmēģināt integritātes paktus vairākos ES līdzfinansētos projektos Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda ietvaros.

Kohēzijas politikas līdzekļu integritātes pakts būs juridiski saistošs nolīgums starp vadošo iestādi un uzņēmumiem, kas vēlas noslēgt līgumus, par to, ka tie ievēros pārredzamu un efektīvu iepirkuma procedūru. Lai nodrošinātu lielāku pārskatatbildību, integritātes pakti ietvers uzraudzības sistēmu, ko vadīs izraudzīta pilsoniskās sabiedrības organizācija.

Uzaicinājums izteikt ieinteresētību piedalīties šā instrumenta izmēģināšanā kohēzijas politikas līdzfinansētos projektos dalībvalstīs tiks izsludināts 2015. gada maijā. Iestādes un saņēmēji tiek aktīvi mudināti izmantot šo iniciatīvu. 

Vai ir arī citi veidi, kā dalībvalstis un reģioni var ieguldīt efektīvā publiskā pārvaldē?  

Papildus tehniskajai palīdzībai attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāizmanto pasākumi, kas sniedz atbalstu plašāku institucionālo spēju izveidē. Tam ieguldījumam institucionālo spēju izveidē un efektīvā publiskajā pārvaldē (11. tematiskais mērķis), ko atbalsta Eiropas Sociālais fonds un Eiropas Reģionālais attīstības fonds, ir plašāks ilgāka termiņa mērķis. Uzsvars tiek likts uz reālām reformām un sistēmiskām izmaiņām, lai uzlabotu vispārējo publiskās pārvaldes iestāžu darbību, neatkarīgi no to lomas ES līdzekļu pārvaldībā.

2014.–2020. gada laikposmā Eiropas Strukturālie un investīciju fondi turpinās atbalstīt institucionālo spēju izveidi un reformas. Šā atbalsta mērķis ir izveidot iestādes, kas ir stabilas un paredzamas, pietiekami elastīgas, lai reaģētu uz sabiedrības problēmām, atvērtas dialogam ar sabiedrību, spējīgas ieviest jaunus politikas risinājumus un sniegt labākus pakalpojumus. Tā mērķis ir efektīvāki organizatoriskie procesi, mūsdienīga pārvaldība un motivēti un kvalificēti civildienesta ierēdņi.

Publiskās pārvaldes reformu atbalstīšana kā daļa no institucionālo spēju veidošanas tematiskajiem mērķiem 2014.–2020. gada plānošanas periodā ir saistīta ar attiecīgajiem konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem, saistītajiem dienestu darba dokumentiem, ekonomikas korekciju programmām, ja tādas pastāv, un valsts reformu programmām

Vai nākamajā plānošanas periodā šiem pasākumiem ir paredzēti līdzekļi?

Jā. Institucionālo spēju izveidei un reformām jaunajā kohēzijas politikas budžetā 2014.–2020. gadam ir plānoti aptuveni 4,8 miljardi eiro. Izmantojot tehnisko palīdzību, līdzekļi tiks novirzīti arī to iestāžu spēju stiprināšanai, kas ir tieši iesaistītas īstenošanā. 

Kāds ir atbalsts cīņā pret krāpšanu un korupciju?  

0,2 % no visām ziņotajām kļūdām kohēzijas politikas pārvaldībā ir krāpšanas sekas. Komisija nepieļauj ne mazāko iecietību attiecībā uz krāpšanu un korupciju, un tas pats tiek sagaidīts no dalībvalstīm un reģioniem. Finansiālā palīdzība būtu jāizmanto, lai atbalstītu konkurētspēju, uzlabotu produktivitāti un radītu jaunas darba iespējas. Pārbaudot partnerattiecību nolīgumus un darbības programmas, Komisija uzstāj uz dalībvalstu skaidru apņēmību veikt pasākumus, lai novērstu krāpšanu, un minētā apņemšanās tiks cieši uzraudzīta.   

Komisija 2013. gada decembrī kopā ar Transparency International sarīkoja starptautisku konferenci, kam sekoja virkne semināru dalībvalstīs, par krāpšanas apkarošanu Eiropas Strukturālajos un investīciju fondos. Šajos pasākumos uzsvars tika likts uz tādu praktisku palīglīdzekļu sniegšanu ierēdņiem, kas var palīdzēt novērst līdzekļu piesavināšanos. 

Viens no šo semināru konkrētajiem iznākumiem bija ierosinājums kohēzijas politikas atbalstītajiem projektiem piemērot integritātes paktu sistēmu, ko izstrādājusi Transparency International

Komisija ir arī izstrādājusi jaunu IT rīku ARACHNE un aktīvi mudina dalībvalstis to izmantot. Šis rīks apvieno Eiropas Strukturālo un investīciju fondu uzraudzības un ārējo datubāzu datus un palīdz vadošajām iestādēm noteikt lielāka riska projektus, kam nepieciešama stingrāka kontrole.

 

Sīkāka informācija: 

PEER 2 PEER 

European Commission and Transparency International join forces for better spending of EU investments 

InfoRegio vietnē: Improving how funds are invested and managed 

ESF vietnē: Nodrošina labākus sabiedriskos pakalpojumus

MEMO/15/4654

Sabiedrībai:


Side Bar