Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

INFORMATĪVS PAZIŅOJUMS

Briselē, 2014. gada 16. oktobrī

Pienākumu neizpildes oktobra pakete: svarīgākie lēmumi

Eiropas Komisija ar pienākumu neizpildes ikmēneša lēmumu paketi vēršas ES Tiesā pret dalībvalstīm, kuras nav, kā nākas, izpildījušas savus pienākumus, kas izriet no ES tiesību aktiem. Šie lēmumi aptver daudzas nozares, un to mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu, tādējādi sniedzot labumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Komisija šodien pieņēma 140 lēmumus, no kuriem 39 ir par argumentētiem atzinumiem un 11 par lietu nodošanu ES Tiesā. Turpinājumā sniegts svarīgāko lēmumu kopsavilkums. Sīkāku informāciju par pienākumu neizpildes procedūru sk. MEMO/12/12.

  1. Lietas, kas nodotas izskatīšanai ES Tiesā

  1. Vide: Komisija vēršas ES Tiesā pret NĪDERLANDI, kas nenodrošina aizsardzību zinātniskos nolūkos izmantotiem dzīvniekiem, un prasa uzlikt naudassodu

Eiropas Komisija vēršas ES Tiesā pret Nīderlandi, kas nenodrošina ES tiesību aktos paredzēto aizsardzību zinātniskos nolūkos izmantotiem dzīvniekiem. ES noteikumos, kurus vajadzēja iestrādāt valsts tiesību aktos jau līdz 2012. gada novembrim, paredzēts līdz minimumam samazināt izmēģinājumos izmantoto dzīvnieku skaitu un pieprasīt iespēju robežās izmantot alternatīvus risinājumus. Tiesību aktos arī noteikti dzīvnieku labturības un aprūpes minimālie standarti, kā arī to izmantošanas noteikumi, ņemot vērā tādus kritērijus kā sāpes, mokas un ilgstošs kaitējums, kas tiek nodarīti dzīvniekiem. Eiropas Komisija aicina ES Tiesu piemērot soda maksājumus 51 156 eiro dienā, līdz būs ieviestas vajadzīgās tiesību normas.

(Sīkāka informācija: IP/14/1141, J. Hennon – tālr. +32 229 53593, mob. +32 498 95 3593)

  1. Vide: Eiropas Komisija atkal vēršas ES Tiesā pret PORTUGĀLI, kas nav nodrošinājusi pietiekamu notekūdeņu attīrīšanu, un pieprasa uzlikt naudassodu

Eiropas Komisija atkal vēršas Tiesā pret Portugāli, kas nav pienācīgi īstenojusi ES direktīvu par komunālo notekūdeņu attīrīšanu. Tiesa 2009. gadā nolēma, ka Portugāle nav izpildījusi pienākumu pietiekami savākt, attīrīt un aizvadīt komunālos notekūdeņus. No nelielajām aglomerācijām, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedza 15 tūkstošus, 7 nebija notekūdeņu savākšanas sistēmu un 15 – pienācīgu notekūdeņu attīrīšanas sistēmu. Piecus gadus pēc Tiesas nolēmuma divās aglomerācijās joprojām nav izpildīti ES standarti, un rodas iespaids, ka šī situācija netiks novērsta vēl vairākus gadus, tādējādi apdraudot iedzīvotāju veselību. Komisija pieprasa vienreizēju soda maksājumu 4 458 828 eiro un kavējuma naudu 20 196 eiro dienā, līdz pienākumi būs izpildīti.

(Sīkāka informācija: IP/14/1142, J. Hennon – tālr. +32 229 53593, mob. +32 498 95 3593)

  1. Komisija vēršas ES Tiesā pret AUSTRIJU, kas nav ievērojusi ES un Turcijas asociācijas nolīgumu

Eiropas Komisija nolēma vērsties ES Tiesā pret Austriju, lai nodrošinātu, ka Austrijas tiesību aktos par uzturēšanos un uzņēmējdarbības veikšanu pilnībā būtu ievērotas tiesības, kuras pienākas darba ņēmējiem, kas ir Turcijas valstspiederīgie, un viņu ģimenes locekļiem saskaņā ar ES un Turcijas asociācijas noteikumiem, kuru pamatā ir Ankaras nolīgums.

Komisija šajā jautājumā Austrijai jau ir nosūtījusi argumentētu atzinumu 2014. gada aprīlī. Austrijas nostāja nav mainījusies, tāpēc lieta tiek nodota izskatīšanai ES Tiesā.

(Sīkāka informācija: IP/14/1143, P. Stano – tālr. +32 229 57484, mob. +32 460 75 7484)

  1. Nodokļi: Komisija vēršas ES Tiesā pret BEĻĢIJU, jo tā īsteno diskriminējošu nodokļu politiku attiecībā uz kopieguldījumu fondiem

Eiropas Komisija ir nolēmusi vērsties ES Tiesā pret Beļģiju, jo tā īsteno diskriminējošu politiku pret citu ES un EEZ dalībvalstu kopieguldījumu fondiem. Šī diskriminācija ir pretrunā finanšu pakalpojumu un kapitāla brīvas aprites principam, kas ir vienotā tirgus stūrakmens.

Komisija 26.09.2013. nosūtīja Beļģijai argumentētu atzinumu par kopieguldījumu fondiem piemēroto gada nodokli (MEMO/13/820), kurā oficiāli aicināja Beļģijas iestādes mainīt attiecīgos noteikumus. Tā kā likumdošanas ziņā nekas nav mainījies, Komisija ir nolēmusi ar šo lietu vērsties ES Tiesā.

(Sīkāka informācija: IP/14/1144, E. Traynor – tālr. +32 229 21548, mob. +32 498 98 3871)

  1. Telekomunikācijas: Komisija vēršas ES Tiesā pret BEĻĢIJU, jo tā nenodrošina valsts regulatora neatkarību

Eiropas Komisija ir nolēmusi vērsties ES Tiesā pret Beļģiju, jo uzskata, ka Beļģijas tiesību akti nenodrošina valsts telekomunikāciju regulatora neatkarību. Saskaņā ar ES telekomunikāciju noteikumiem telekomunikāciju jomas valsts iestādēm, kas atbild par tirgus regulējumu un izskata strīdus starp uzņēmumiem, jābūt neatkarīgām, un tās nedrīkst pieņemt vai prasīt norādījumus par šo noteikumu piemērošanu.

(Sīkāka informācija: IP/14/1145, R. Heath – tālr. +32 229 61716, mob. +32 460 75 0221)

  1. Tiesiskums: Komisija vēršas ES Tiesā pret ITĀLIJU, jo Itālijas noteikumi neparedz pietiekamu kompensāciju noziegumos cietušajiem

Eiropas Komisija šodien nolēma vērsties ES Tiesā pret Itālijas Republiku, jo tā nav pienācīgi īstenojusi ES noteikumus par kompensāciju noziegumos cietušajiem (Direktīva 2004/80/EK). Dalībvalstīm saskaņā ar ES tiesībām jānodrošina, ka to valsts kompensāciju sistēma garantē taisnīgu un piemērotu atlīdzību personām, kas cietušas ar nodomu veiktos vardarbīgos noziegumos, kuri pastrādāti to teritorijā.

Taču Itālijas tiesību aktos kompensācija ir paredzēta tikai personām, kas cietušas dažos ar nodomu veiktos vardarbīgos noziegumos (kā terorisms vai organizētā noziedzība), bet ne visos. Kompensācijai vajadzētu būt pieejamai gan iekšzemes, gan pārrobežu situācijās neatkarīgi no cietušā dzīvesvietas un no tā, kurā dalībvalstī noziegums noticis.

(Sīkāka informācija: IP/14/1146, J. Salsby – tālr. +32 2 297 24 59)

  1. Telekomunikācijas: Komisija vēršas ES Tiesā pret LUKSEMBURGU, jo tā ir ilgstoši kavējusies ar attiecīgo telekomunikāciju tirgu analīzi

Eiropas Komisija ir vērsusies ES Tiesā pret Luksemburgu, jo šīs valsts regulatoriestāde Institut Luxembourgeois de Regulation nav laikus veikusi tirgus analīzi par fiksēto piekļuvi publiskajam telefona tīklam (Market 1) un par iznomātajām līnijām (Market 6), pārkāpjot ES telekomunikāciju noteikumus.

Tā kā attiecīgo tirgu analīze nav veikta laikus, var gadīties, ka regulējums tiks pieņemts tad, kad tas vairs nebūs vajadzīgs, un šāda situācija var negatīvi ietekmēt investīcijas, inovāciju un konkurenci tirgū.

(Sīkāka informācija: IP/14/1147, R. Heath – tālr. +32 229 61716, mob. +32 460 75 0221)

  1. Vide: Komisija vēršas Tiesā pret POLIJU, kas nav pienācīgi īstenojusi tiesību aktus par nolietotajiem transportlīdzekļiem

Eiropas Komisija vēršas ES Tiesā pret Poliju, jo tā nav pienācīgi īstenojusi ES tiesību aktus par nolietotiem transportlīdzekļiem. Komisija ir noraizējusies par to, kā Polijā izveidota šajos tiesību aktos paredzētā savākšanas un pārstrādes sistēma.

Nolietoto transportlīdzekļu direktīva gādā par to, lai savu mūžu nokalpojušās automašīnas tiktu izjauktas un pārstrādātas ekoloģiskākā veidā. Tajā noteikti kvantitatīvi mērķi attiecībā uz transportlīdzekļu un to detaļu atkārtotai izmantošanu, pārstrādi un reģenerēšanu, turklāt autoražotāji tiek stimulēti jau ražošanas posmā domāt par vēlāko pārstrādi. Komisija konstatēja, ka Polijas tiesību aktos 2009. gadā šajā jomā bija daudz trūkumu, un sāka pienākumu neizpildes procedūru. Vairāki trūkumi tika vēlāk novērsti, bet 2012. gada argumentētajā atzinumā tomēr tika norādīts, ka dažas problēmas vēl pastāv.

(Sīkāka informācija: IP/14/1148, J. Hennon – tālr. +32 229 53593, mob. +32 498 95 3593)

  1. Vide: Komisija vēršas ES Tiesā pret RUMĀNIJU saistībā ar toksisku sārņu dīķi

Eiropas Komisija vēršas ES Tiesā pret Rumāniju, jo šī valsts nav ievērojusi ES tiesību aktus par ieguves rūpniecības atkritumiem (t.i., atkritumiem, kas rodas, iegūstot, apstrādājot un glabājot derīgos izrakteņus un veicot karjeru izstrādi). Lieta attiecas uz Bošneagas dīķi – 102 ha lielu izžuvušu sārņu dīķi, kurā atrodas vara un cinka ieguves atkritumi no Moldovanoues raktuvēm (Rumānija) un kurš pašlaik ir gandrīz pilnīgi pamests. Šī teritorija ir ievērojams piesārņojuma avots, kas izplata toksiskus putekļus, kuri būtiski apdraud cilvēku veselību un vidi. Rumānija atzīst, ka problēma jārisina, bet tas sokas pārāk lēni. Ņemot vērā riska nozīmīgumu un vides komisāra Janesa Potočnika ieteikumu, Komisija vēršas pret Rumāniju ES Tiesā, lai problēma tiktu risināta ātrāk.

(Sīkāka informācija: IP/14/1149, J. Hennon – tālr. +32 229 53593, mob. +32 498 95 3593)

  1. Azartspēļu pakalpojumi: Komisija vēršas ES Tiesā pret ZVIEDRIJU par ES tiesību neievērošanu

Eiropas Komisija šodien pieņēma divus atsevišķus lēmums vērsties ES Tiesā pret Zviedriju saistībā ar Zviedrijas tiesībām par azartspēļu pakalpojumiem.

2013. gada novembrī Komisija aicināja Zviedriju nodrošināt savu tiesību normu atbilstību ES tiesībām jomās, kas attiecas uz derību slēgšanu tiešsaistē un pokeru internetā (IP 13/1101). Komisija neuzskata, ka Zviedrija būtu pienācīgi reaģējusi uz šiem aicinājumiem.

Tāpēc tā vēršas pret Zviedriju ES Tiesā, jo šī valsts tiešsaistes derību organizēšanu un popularizēšanu ir ierobežojusi ES tiesībām neatbilstošā veidā. Komisija uzskata, ka Zviedrijas ekskluzīvo tiesību sistēma, kas regulē sporta derības, nav organizēta tā, lai atbilstu sabiedriskās kārtības mērķiem, proti, tā nenovērš atkarību no azartspēlēm un noziedzīgas darbības, turklāt trūkst vajadzīgās valsts kontroles. Zviedrijas tiesību aktus par azartspēlēm jau sen plānots grozīt, lai panāktu atbilstību ES tiesībām, bet tas vēl nav izdarīts.

Otrajā gadījumā lieta nodota ES Tiesā tāpēc, ka nav pietiekami ierobežota pokera organizēšana un reklamēšana internetā. Komisija uzskata, ka Zviedrijas iestādes pienācīgi nekontrolē ekskluzīvo tiesību turētāju un ka ierobežojošā politika pokera jomā nav konsekventa, jo Zviedrijas iestādes pieļauj pokera spēļu nesankcionētu piedāvāšanu un popularizēšanu.

(Sīkāka informācija: IP/14/1150, C. Hughes – tālr. +32 229 64450, mob. +32 498 96 4450)

  1. Argumentēti atzinumi

  1. Prudenciālās prasības bankām un ieguldījumu uzņēmumiem: Komisija aicina ITĀLIJU, KIPRU, LIETUVU, POLIJU, PORTUGĀLI un SLOVĒNIJU piemērot ES noteikumus

Eiropas Komisija šodien aicināja Itāliju, Kipru, Lietuvu, Poliju, Portugāli un Slovēniju līdz galam īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK.

Eiropas Savienībā strādājošo kredītiestāžu prudenciālās uzraudzības prasības ir noteiktas Regulā (ES) Nr. 575/2013 (saukta par Kapitāla prasību regulu) un Direktīvā 2013/36/ES (saukta par Kapitāla prasību direktīvu). Kapitāla prasību regulā ir noteikumi par kapitāla summu, kas nepieciešama kredītiestādēm, lai segtu potenciālos zaudējumus, kuri varētu rasties saistībā ar riskiem, kam tās pakļautas, par likviditāti, par riska darījumu attiecību pret pašu kapitālu (t.s. sviru) un par informācijas publiskošanu. Kapitāla prasību direktīvā ir noteikumi par kredītiestāžu licencēšanu un uzraudzību, par sadarbību uzraudzības jomā, par riska pārvaldību, par korporatīvo pārvaldību (arī atalgojuma sistēmu) un par kapitāla rezervēm.

Direktīvas transponēšanas termiņš beidzās 2013. gada 31. decembrī. Tomēr Itālija, Kipra, Lietuva, Polija, Portugāle un Slovēnija līdz šim Komisijai nav paziņojušas par īstenošanas pasākumiem. Komisijas pieprasījums ir izteikts argumentēta atzinuma veidā (ES pienākumu neizpildes procedūras otrais posms). Ja divu mēnešu laikā netiks paziņots par pasākumiem, ar kuriem pilnībā tiks ieviesta Direktīva 2013/36/ES, Komisija var nolemt pret Itāliju, Kipru, Lietuvu, Poliju, Portugāli un Slovēniju vērsties ES Tiesā.

(Sīkāka informācija: C. Hughes – tālr. +32 229 64450, mob. +32 498 96 4450)

  1. Komisija aicina ČEHIJU, IGAUNIJU, POLIJU un SLOVĀKIJU nodrošināt efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus vīzas atteikuma, anulēšanas vai atsaukšanas gadījumā

Komisija šodien nosūtīja oficiālu pieprasījumu, kurā aicina šīs četras valstis veikt vajadzīgos pasākumus, lai, pārsūdzot lēmumu par vīzas atteikumu, anulēšanu vai atsaukšanu, būtu iespējams iesaistīt tiesu iestādi.

Vīzu kodeksa regulā ir noteiktas vīzu izsniegšanas procedūras un nosacījumi īslaicīgas uzturēšanās gadījumos un lidostu tranzīta vajadzībām. Dalībvalstīm tur noteikts pienākums nodrošināt tiesības pārsūdzēt vīzas atteikumu, anulēšanu vai atsaukšanu. Turklāt ES Līgumā dalībvalstīm paredzēts pienākums nodrošināt pietiekamus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai Savienības tiesību jomās būtu panākta efektīva juridiskā aizsardzība, un ES Pamattiesību harta piešķir cilvēkiem tiesības uz faktisku tiesisko aizsardzību tiesā, kad ir pārkāptas Savienības tiesību garantētās tiesības un brīvības.

Attiecīgajos Čehijas, Igaunijas, Polijas un Slovākijas tiesību aktos ir paredzēta vienīgi iespēja pārsūdzēt lēmumu administratīvajās iestādēs, kas nav tiesu iestādes.

Komisija tomēr uzskata, ka trešo valstu valstspiederīgajiem Vīzu kodeksā ir piešķirtas tiesības uz vīzas pieteikuma objektīvu izskatīšanu un ka šīs tiesības jāaizsargā, nodrošinot pārsūdzības iespēju tiesā.

Tāpēc Komisija šodien pieņēma lēmumu nosūtīt Čehijai, Igaunijai, Polijai un Slovākijai argumentētu atzinumu. Šo četru dalībvalstu iestāžu rīcībā tagad ir divi mēneši, lai veiktu pasākumus, kuri nepieciešami Komisijas pieprasījuma izpildei. Ja tās neveiks attiecīgos pasākumus, Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai ES Tiesā.

(Sīkāka informācija: M. Cercone – tālr. +32 229 80963, mob. +32  498 98 2349)

  1. Komisija aicina LATVIJU, POLIJU, RUMĀNIJU un SPĀNIJU ieviest ES noteikumus par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem

Eiropas Komisija aicina Latviju, Poliju, Rumāniju un Spāniju nosūtīt informāciju par to, kā šo valstu tiesībās ir iestrādāti ES tiesību akti par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (šis pienākums valstīm bija jāizpilda līdz 2014. gada 14. februārim). Jaunā direktīva par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem aizstāj un modernizē senākas tiesību normas šajā jomā. Tās nolūks ir novērst vai mazināt elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu ģenerēšanās un apsaimniekošanas radīto negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, kā arī uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti un vispārējo ietekmi. Kad Latvija, Polija, Rumānija un Spānija bija nokavējušas sākotnējo termiņu, šīm valstīm 2014. gada 31. martā tika nosūtītas oficiāla paziņojuma vēstules. Patlaban Komisija nosūta argumentētus atzinumus, un, ja divu mēnešu laikā dalībvalstis nerīkosies, lietas var tikt nodotas izskatīšanai ES Tiesā.

(Sīkāka informācija: J. Hennon – tālr. +32 229 53593, mob. +32 498 95 3593)

  1. Regulējuma standarti par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem: Komisija aicina LIETUVU, PORTUGĀLI, RUMĀNIJU un SLOVĒNIJU paziņot par noteikumu pilnīgu transponējumu

Eiropas Komisija šodien nosūtīja oficiālus pieprasījumus Lietuvai, Portugālei, Rumānijai un Slovēnijai, lai šīs valstis paziņo, ka ir pilnībā īstenojušas direktīvu par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (2011/61/ES). Tajā ir paredzēts visaptverošs un iedarbīgs regulējums un uzraudzības noteikumi par profesionāliem ieguldītājiem domātu alternatīvo ieguldījumu shēmu pārvaldniekiem. Saskaņoti Eiropas standarti par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem ir pieņemti tādēļ, lai uzlabotu šo fondu darbības caurskatāmību un viņu pārvaldīto līdzekļu pārredzamību no ieguldītāju un valsts iestāžu skatījuma.

Taču līdz šim brīdim minētās dalībvalstis direktīvu nav pilnībā iestrādājušas savos tiesību aktos, lai gan tas bija jāizdara līdz 2013. gada 22. jūljam. Šodien nosūtītais pieprasījums ir izteikts argumentēta atzinuma veidā, kas ir ES pienākumu neizpildes procedūras otrais posms. Minētajām valstīm divu mēnešu laikā jāinformē Komisija par pasākumiem, kas veikti, lai pilnīgi īstenotu Direktīvu 2011/61/ES. Ja netiks paziņoti attiecīgie pasākumi, Komisija var vērsties ES Tiesā.

(Sīkāka informācija: C. Hughes – tālr. +32 229 64450, mob. +32 498 96 4450)

  1. Autortiesības: Komisija aicina KIPRU un LUKSEMBURGU piemērot ES noteikumus

Eiropas Komisija šodien pieprasīja, lai Kipra un Luksemburga pilnībā īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 27. septembra Direktīvu 2011/77/ES, ar ko groza Direktīvu 2006/116/EK par autortiesību un dažu blakustiesību aizsardzības termiņiem, kā arī dažas saistītās tiesības. Tajā ir pagarināts izpildītāju tiesību un skaņu ierakstu aizsardzības termiņš (no 50 līdz 70 gadiem) un paredzēti papildu pasākumi, piemēram, noteikums “izmanto vai zaudē”, kas tagad jāiekļauj līgumos starp izpildītājiem un ierakstu sabiedrībām. Direktīvas transponēšanas termiņš beidzās 2013. gada 1. novembrī. Tomēr Luksemburga un Kipra līdz šim Komisijai nav paziņojušas par īstenošanas pasākumiem. Komisijas pieprasījums ir izteikts argumentēta atzinuma veidā (ES pienākumu neizpildes procedūras otrais posms). Ja divu mēnešu laikā netiks paziņots par pasākumiem, ar kuriem pilnībā tiks ieviesta Direktīva 2011/77/ES, Komisija var nolemt pret Luksemburgu un Kipru vērsties ES Tiesā.

(Sīkāka informācija: C. Hughes – tālr. +32 2 296 44 50, mob. +32 498 964450)

  1. Vide: Komisija aicina GRIEĶIJU un SPĀNIJU pasargāt savus iedzīvotājus no gaisa piesārņojuma

Grieķija un Spānija nav nodrošinājušas saviem iedzīvotājiem aizsardzību no smalko putekļu (PM10) piesārņojuma. Šīs smalkās daļiņas var izraisīt astmu, sirds un asinsvadu problēmas, plaušu vēzi un pāragru nāvi. PM10 daļiņas rodas no rūpniecības, transporta un mājokļu apkures emisijām. Saskaņā ar ES tiesību aktiem dalībvalstīm jāierobežo iedzīvotāju saskare ar šīm daļiņām. Spānijā Andalūzijas, Centrālastūrijas, Hihonas, Barselonas un Valjesbaiksas-Ljobregatas aglomerāciju iedzīvotāji no 2005. līdz vismaz 2012. gadam nepārtraukti (vai gandrīz nepārtraukti) ir saskārušies ar neveselīgi augstu PM10 daļiņu līmeni. Grieķijā Saloniku iedzīvotāji arī vismaz kopš 2005. gada paaugstinātā daudzumā ieelpo šos smalkos putekļus, teikts jaunākajos 2012. gada ziņojumos. Komisija uzskata, ka jau 2005. gadā vajadzēja būt ieviestiem pasākumiem, kas aizsargātu iedzīvotāju veselību, un aicina abas dalībvalstis nekavējoties rīkoties, lai vistuvākajā nākotnē novērstu šo neatbilstību. Šodien Grieķijai nosūtīts argumentēts atzinums, kas seko 2013. gada novembrī sūtītajai oficiāla paziņojuma vēstulei, un arī Spānija saņems papildu argumentēto atzinumu, kas seko oficiāla paziņojuma papildvēstulei. Abām dalībvalstīm ir divi mēneši, lai rīkotos. Ja dalībvalstis divu mēnešu laikā pienācīgi nereaģēs, Komisija var iesniegt lietu izskatīšanai ES Tiesā.

(Sīkāka informācija: J. Hennon – tālr. +32 229 53593, mob. +32 498 95 3593)

  1. Budžets: Komisija pieprasa NĪDERLANDEI un APVIENOTAJAI KARALISTEI kompensēt ES budžetam nodarītos zaudējumus

Eiropas Komisija ir oficiāli pieprasījusi Nīderlandei un Apvienotajai Karalistei kompensēt ES tradicionālo pašu resursu (muitas nodevu) zaudējumus, kas radušies ES budžetam. Zaudējumi radušies saistībā ar muitas deklarācijām, ko minēto valstu aizjūras teritorijas izdevušas, pārkāpjot Lēmumu 91/482/EEK un Lēmumu 2001/822/EK.

Nīderlandiešu un britu iestādēm ir divi mēneši, lai sniegtu atbildi, no kuras atkarīgs, vai Komisija lietu nodos ES Tiesā.

(Sīkāka informācija: P. Fiorilli – tālr. +32 229 58132, mob. +32 498 95 8132)

  1. Vide: Komisija aicina BULGĀRIJU uzlabot dabas aizsardzības tiesību aktus

Eiropas Komisija aicina Bulgāriju aktīvāk piedalīties Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju tīkla Natura 2000 izveidē. Saskaņā ar Putnu direktīvu dalībvalstīm ir jānorāda vispiemērotākās vietas, kurās varētu ierīkot īpaši aizsargājamu teritoriju valstī sastopamo putnu sugu saglabāšanai. Bulgārija sākumā bija minējusi pietiekami daudz aizsargājamo teritoriju (114), taču sešas no tām bija krietni mazākas par lielumu, kas pieprasīts putniem nozīmīgu areālu sarakstā (to Komisija un ES Tiesa izmanto par atsauces avotu, lai izvērtētu, vai dalībvalstis ir izpildījušas savu pienākumu izveidot īpaši aizsargājamās teritorijas). Komisija 2008. gadā sāka pienākumu neizpildes procedūru, un daudzas īpaši aizsargājamās teritorijas tagad atbilst putniem nozīmīga areāla lielumam, taču problēma nav atrisināta Kaliakras ragā (par to lieta jau ir nodota izskatīšanai Tiesā) un Rilā, kur tiesību aktos minētajām 17 sugām pašlaik netiek nodrošināta pienācīga aizsardzība. Tāpēc Komisija nosūta argumentētu atzinumu. Ja Bulgārija divu mēnešu laikā nerīkosies, lietu var nodot ES Tiesai.

(Sīkāka informācija: J. Hennon – tālr. +32 229 53593, mob. +32 498 95 3593)

  1. Rotaļlietu drošums: Komisija aicina VĀCIJU pilnībā īstenot ES tiesību aktus par rotaļlietām

Bērnu aizsardzība ir ārkārtīgi svarīga. Tāpēc Eiropas noteikumi par rotaļlietu drošību ir vieni no stingrākajiem pasaulē. Tomēr Vācija pašlaik nepiemēro ES noteikumus par arsēna, dzīvsudraba un antimona robežvērtībām rotaļlietās. Tāpēc Komisija aicina Vāciju nekavējoties modernizēt savus tiesību aktus, lai tie atbilstu ES tiesību normām par rotaļlietu drošumu. Vācija nevēlas īstenot ES tiesību aktus par dažu vielu robežvērtībām rotaļlietās, jo tie it kā nenodrošinot tik lielu aizsardzību kā pašreizējie Vācijas likumi. Komisija turpretim uzskata, ka Rotaļlietu drošuma direktīva nodrošina augstāku aizsardzības līmeni, jo tās pamatā ir jaunākās zinātnes atziņas un moderna un saskanīga pieeja ķīmisko risku pārvaldībā (bērnus šāds risks var skart ar rotaļlietu starpniecību). ES Vispārējā tiesa 2014. gada maijā piekrita Komisijas pieejai, taču Vācija līdz šim brīdim šajā ziņā nav pieskaņojusi savus tiesību aktus ES tiesībām. Tāpēc Komisija ir pieņēmusi argumentētu atzinumu, kurā aicina Vāciju grozīt tiesību aktus. Ja divu mēnešu laikā netiks panākts, ka attiecīgie Vācijas tiesību akti atbilst Rotaļlietu direktīvas noteikumiem, Komisija var nodot lietu izskatīšanai ES Tiesā.

(Sīkāka informācija: M. Sagredo – tālr. +32 229 68589, mob. +32 498 98 1631)

  1. Nodokļi: Komisija pieprasa VĀCIJAI pārtraukt diskriminējošu nodokļu uzlikšanu ārvalstu labdarības organizācijām novēlētam mantojumam

Komisija ir pieprasījusi, lai Vācija groza diskriminējošās mantojuma tiesību normas par citu ES vai EEZ valstu labdarības organizācijām novēlētu mantojumu, jo tās pārkāpj ES noteikumus par kapitāla aprites brīvību.

Vācijas tiesību aktos mantojumam, kas novēlēts citu ES vai EEZ valstu labdarības organizācijām, tiek piemēroti neizdevīgāki noteikumi nekā mantojumam, kas atstāts noteiktām Vācijas labdarības organizācijām. Vācijas labdarības organizācijām nav jāmaksā mantojuma nodoklis. Taču līdzīgas citu ES vai EEZ valstu labdarības organizācijas šo nodokļa atbrīvojumu drīkst izmantot vienīgi tad, ja to reģistrācijas valsts piedāvā analoģisku izņēmumu līdzīgām labdarības organizācijām Vācijā. Tādējādi par mantojumu, kas novēlēts ārvalstu labdarības organizācijām, bieži jāmaksā daudz lielāki nodokļi nekā tad, ja tas būtu novēlēts Vācijas labdarības organizācijai. Komisija uzskata, ka šādi noteikumi ir diskriminējoši un rada nepamatotus ierobežojumus brīvai kapitāla apritei. Vācijai nosūtītais Komisijas pieprasījums ir izteikts argumentēta atzinuma veidā. Ja tiesību akti netiks grozīti divu mēnešu laikā, Komisija var vērsties pret Vāciju ES Tiesā.

(Sīkāka informācija: E. Traynor – tālr. +32 229 21548, mob. +32 498 98 3871)

  1. Vide: Komisija mudina VĀCIJU pareizi piemērot ES dabas aizsardzības noteikumus saistībā ar Morburgas akmeņogļu spēkstaciju Hamburgā

Eiropas Komisija aicina Vāciju pareizi piemērot Dzīvotņu direktīvas prasības saistībā ar Morburgas akmeņogļu spēkstacijas darbības atļaušanu Hamburgā. Šis projekts var negatīvi ietekmēt vairākas aizsargājamas zivju sugas, tostarp lasi (vācu v. Lachs), upes nēģi (vācu v. Flussneunauge) un jūras nēģi (vācu v. Meerneunauge), kuriem, pret straumi migrējot no Ziemeļjūras pa Elbu uz apmēram 30 “Natura 2000” teritorijām, pie Hamburgas jātiek garām spēkstacijai. Zivis apdraud spēkstacijas dzesēšanai vajadzīgā ūdens ieguve no upes. Dodot atļauju spēkstacijas darbībai, Vācija nebija veikusi direktīvā pieprasīto novērtējumu un neizvērtēja alternatīvas dzesēšanas tehnoloģijas, kuras varētu novērst attiecīgo sugu zivju bojāeju. Projekts tika apstiprināts ar nosacījumu, ka Gēsthahtas aizsprostā 30 km no Hamburgas spēkstacijas tiks papildus ierīkotas zivju kāpnes. Taču zivju kāpnes nenovērsīs aizsargājamo sugu zivju bojāeju ūdens ņemšanas vietā Hamburgā. Komisija gan negrasās apturēt spēkstacijas darbību, taču uzskata, ka dabas aizsardzības noteikumi jāievēro pilnībā. Tāpēc ir nosūtīts argumentēts atzinums. Ja Vācija divu mēnešu laikā nepanāks atbilstību ES tiesību aktiem šajā jomā, Komisija var nodot lietu izskatīšanai ES Tiesā.

(Sīkāka informācija: J. Hennon – tālr. +32 229 53593, mob. +32 498 95 3593)

  1. Nodokļi: Komisija pieprasa, lai UNGĀRIJA novērstu ierobežojumus automašīnu izpirkumnomas pakalpojumiem, ko piedāvā citu dalībvalstu uzņēmumi

Eiropas Komisija ir pieprasījusi, lai Ungārija grozītu tiesību aktus, kas ierobežo citu dalībvalstu uzņēmumu iespējas sniegt automašīnu izpirkumnomas pakalpojumus un tāpēc uzskatāmi par ES vienotā tirgus noteikumu pārkāpumu. Nosakot reģistrācijas nodokli automašīnām, kas izpirkumnomā iegādātas citā dalībvalstī, valsts iestādēm tas būtu jāaprēķina proporcionāli automašīnas lietošanas ilgumam savā teritorijā (C451/99, Cura Anlagen).

Tomēr Ungārijā automašīnas reģistrācijas nodokli pēc šādas salīdzinošas metodes nosaka tikai tiem ārvalstu uzņēmumiem, kuru īpašumā ir vismaz 100 automašīnas. Ja ārvalstu uzņēmumam pieder mazāk automašīnu, no tā, ievērojot zināmus nosacījumus, pilnā apmērā pieprasa reģistrācijas nodokli par automašīnām, kas nodotas izpirkumnomā Ungārijā. Eiropas Komisija uzskata, ka šāds noteikums nesamērīgi ierobežo pakalpojumu sniegšanas brīvību, vienu no pamatbrīvībām, kas paredzēta Līguma par Eiropas Savienības darbību 56. pantā.

Pieprasījums ir izteikts argumentēta atzinuma veidā. Ja attiecīgie tiesību akti netiks grozīti divu mēnešu laikā, lai panāktu atbilstību ES tiesībām, Komisija var vērsties pret Ungāriju ES Tiesā.

(Sīkāka informācija: E. Traynor – tālr. +32 229 21548, mob. +32 498 98 3871)

  1. Vide: Eiropas Komisija mudina ITĀLIJU novērst nopietnas piesārņojuma problēmas, ko rada Eiropā vislielākā tērauda rūpnīca

Eiropas Komisija turpina iesākto procedūru pret Itāliju, lai šī valsts mazinātu Taranto tērauda rūpnīcas ILVA (tā ir vislielākā dzelzs un tērauda rūpnīca Eiropā) ietekmi uz vidi.

Itālija nav nodrošinājusi, lai rūpnīca darbotos saskaņā ar ES tiesību aktiem par rūpnieciskajām emisijām, un tādējādi ir pavērusi ceļu nopietnam cilvēka veselības un vides apdraudējumam. Komisija jau agrāk – 2013. gada septembrī un 2014. gada augustā – ir nosūtījusi Itālijai divas oficiāla paziņojuma vēstules, kurās mudina Itālijas iestādes rīkoties, lai rūpnīcas ILVA darbībā tiktu ievērota Rūpniecisko emisiju direktīva un citi piemērojamie ES vides tiesību akti (sk. IP/13/866).

Daži trūkumi gan pa šo laiku ir novērsti, tomēr vēl joprojām ir vērojami vairāki Rūpniecisko emisiju direktīvas pārkāpumi. Šodien nosūtītajā argumentētajā atzinumā izteikti pārmetumi par tādām nepilnībām kā atļaujās minēto noteikumu neievērošana, nepienācīga blakusproduktu un atkritumu apsaimniekošana, kā arī nepietiekama augsnes un gruntsūdeņu stāvokļa uzraudzība un aizsardzība. Komisija ir atvēlējusi divus mēnešus Itālijas atbildei.

(Sīkāka informācija: IP/14/1151, J. Hennon – tālr. +32 229 53593, mob. +32 498 95 3593)

  1. Komisija brīdina ITĀLIJU, ka tā nenodrošina pietiekamu aizsardzību komplekso ceļojuma pakalpojumu izmantotājiem

Eiropas Komisija šodien nosūtīja Itālijai argumentētu atzinumu par to, ka šī valsts nenodrošina aizsardzību ES patērētājiem, kas rezervē kompleksos ceļojumu pakalpojumus. ES noteikumos par kompleksajiem ceļojumu pakalpojumiem ir paredzēts, ka operatoriem jābūt aizsargātiem pret maksātnespēju, lai nodrošinātu klientiem iespēju saņemt atpakaļ iemaksāto naudu un atgriezties mājās, ja tūrisma brauciena organizators bankrotē.

Itālijas izveidotajam Valsts garantiju fondam, kas piedāvā aizsardzību maksātnespējas gadījumā, nav gana daudz līdzekļu, turklāt nav arī pārliecinošas sistēmas, kas atsevišķos gadījumos ļautu palielināt finansējumu. Tāpēc kompensāciju izmaksāšana ceļotājiem var prasīt vairākus gadus, un par to saņemšanu var pastāvēt šaubas pat tad, ja bankrotējis ir tikai vidēji liels tūrisma operators.

2013. gada jūlijā Eiropas Komisija ierosināja jaunus, aktuālākus noteikumus par kompleksajiem ceļojumiem. Šo likumdošanas priekšlikumu pašlaik apspriež Eiropas Parlaments un Padome.

(Sīkāka informācija: J. Salsby, tālr. +32 2 297 24 59)

  1. Publiskais iepirkums: Komisija aicina ITĀLIJU ievērot ES noteikumus par publiskā iepirkuma līgumiem

Eiropas Komisija šodien aicināja Itāliju ievērot ES noteikumus par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu publiskajā iepirkumā. Varēzes un Kaskjago pašvaldības bija piešķīrušas atkritumu apsaimniekošanas tiesības privatizētam uzņēmumam, neorganizējot pienācīgu publiskā iepirkuma konkursu. Turklāt Itālijā ir pieņemti tiesību akti, kas ļauj līdz termiņa beigām palikt spēkā līgumiem, kuri bez publiskā iepirkuma konkursa piešķirti uzņēmumiem ar privātu kapitāla daļu. Saskaņā ar ES tiesībām sabiedrisko pakalpojumu līgumus drīkst piešķirt uzņēmumiem tikai atklātā un pārredzamā publiskā iepirkuma konkursā. Komisiju māc raizes, ka pašreizējā situācija nedos citiem Eiropas uzņēmumiem iespēju ienākt tirgū, piedāvājot ekonomiskākus pakalpojumus, kas būtu arī lietotāju un nodokļu maksātāju interesēs. Tā kā Itālija vēl nav novērsusi minēto neatbilstību, Komisija, nosūtot argumentētu atzinumu, kas ir ES pienākumu neizpildes procedūras otrais posms, pieprasa, lai tas tiktu izdarīts. Ja divu mēnešu laikā Itālijas iestādes nepaziņos par pasākumiem, kas izbeigs ES tiesību aktu pārkāpšanu, Komisija var pieņemt lēmumu vērsties pret Itāliju ES Tiesā.

(Sīkāka informācija: C. Hughes – tālr. +32 229 64450, mob. +32 498 96 4450)

  1. Publiskais iepirkums: Komisija aicina ITĀLIJU ievērot ES noteikumus par automaģistrāļu līgumiem

Eiropas Komisija šodien pieprasīja, lai Itālija ievēro ES noteikumus par publisko iepirkumu. Itālija bija par 18 gadiem pagarinājusi līgumu uzņēmumam, kurš patlaban kā koncesionārs atbild par automaģistrāles A12 (Livorno–Čivitavekija) būvdarbiem un pārvaldību. Koncesijas līgums bija pagarināts, neizsludinot publiskā iepirkuma konkursu un tā nepieļaujot citu potenciāli ieinteresēto uzņēmumu piedalīšanos no pārējām dalībvalstīm. Saskaņā ar ES tiesībām koncesijas līguma pagarināšana ir līdzvērtīga jauna koncesijas līguma slēgšanai, ko drīkst darīt tikai pēc publiskā iepirkuma konkursa procedūras. Tāpēc Eiropas Komisija uzskata, ka Itālija nav ievērojusi pienākumus, ko tai uzliek ES noteikumi par publisko iepirkumu, īpaši Direktīva 2004/18/EK. Komisijas pieprasījums ir izteikts argumentēta atzinuma veidā, kas ir ES pienākumu neizpildes procedūras otrais posms. Ja divu mēnešu laikā Itālijas iestādes neziņos par pasākumiem, kas izbeigs ES tiesību aktu pārkāpšanu, Komisija var pieņemt lēmumu vērsties pret Itāliju ES Tiesā.

(Sīkāka informācija: C. Hughes – tālr. +32 229 64450, mob. +32 498 96 4450)

  1. Vide: Komisija pieprasa POLIJAI ieviest ES noteikumus par zinātniskos nolūkos izmantojamo dzīvnieku aizsardzību

Eiropas Komisija mudina Poliju savās tiesībās iestrādāt ES tiesību aktus par zinātniskos nolūkos izmantojamo dzīvnieku aizsardzību. Attiecīgās direktīvas mērķis ir līdz minimumam samazināt dzīvnieku izmantošanu eksperimentos un pēc iespējas izmantot alternatīvas, vienlaicīgi nodrošinot augstu pētniecības kvalitāti ES. Dalībvalstīm direktīva bija jāievieš valsts tiesībās līdz 2012. gada 10. novembrim. Tā kā Polija neievēroja termiņu, tai 2013. gada 31. janvārī tika nosūtīta oficiāla paziņojuma vēstule. Komisija nav saņēmusi informāciju, ka būtu pieņemti attiecīgi tiesību akti, tāpēc tā nosūta argumentētu atzinumu. Ja no Polijas puses divu mēnešu laikā nesekos konkrēta rīcība, lietu var nodot ES Tiesai.

(Sīkāka informācija: J. Hennon – tālr. +32 229 53593, mob. +32 498 95 3593)

  1. Nodokļi: Komisija aicina RUMĀNIJU beigt diskriminējošu attieksmi pret tiesību subjektiem no ārzemēm

Komisija pieprasīja, lai Rumānija groza noteikumus par nodokļu uzlikšanu procentu ienākumiem, jo šie noteikumi ierobežo pakalpojumu brīvu sniegšanu un kapitāla brīvu apriti ES vienotajā tirgū. Pašlaik tiesību subjekti, kas ir rezidenti, drīkst no nodokļa bāzes atskaitīt ar procentu ienākumu gūšanu saistītos uzņēmējdarbības izdevumus. Tātad nodoklis tiek piemērots tikai neto ienākumiem. Taču citu ES vai EEZ valstu tiesību subjekti, kuru pastāvīgā uzņēmējdarbības vieta neatrodas Rumānijā, nedrīkst izmantot šādu nodokļa bāzes samazinājumu un tāpēc tiem jāmaksā lielāks nodoklis, kas tiek uzlikts visiem Rumānijā gūtajiem bruto procentu ienākumiem.

Komisija uzskata, ka nav pārliecinoša pamatojuma šai nodokļu ziņā tik atšķirīgajai attieksmei, kas ir diskriminējoša un ierobežo pakalpojumu sniegšanas brīvību. Tāpēc tā ir aicinājusi Rumāniju pieskaņot savus noteikumus ES tiesībām. Komisijas pieprasījums izteikts argumentēta atzinuma veidā. Ja tiesību akti netiks grozīti divu mēnešu laikā, Komisija var vērsties pret Rumāniju ES Tiesā.

(Sīkāka informācija: E. Traynor – tālr. +32 229 21548, mob. +32 498 98 3871)

  1. Dzelzceļš: Komisija pieprasa RUMĀNIJAI pilnībā transponēt ES noteikumus par drošību dzelzceļos

Komisija aicināja Rumāniju pieskaņot visus valsts noteikumus Direktīvai 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos. Runa ir par drošības iestādes un izmeklēšanas iestādes neatkarību. ES tiesību aktu mērķis ir izveidot kopēju pieeju dzelzceļu drošības jomā, lai visos ES dzelzceļa tīklos būtu vienādi augsts drošības līmenis un lai ES iedzīvotāji varētu droši pārvietoties ar vilcienu. Dzelzceļa sistēmai ir izvirzītas drošības prasības, kas attiecas, piemēram, uz drošu infrastruktūras pārvaldību un pārvadājumu darbību, uz dzelzceļa uzņēmumu un infrastruktūras pārvaldītāju funkcijām un pienākumiem un šo abu partneru mijiedarbību. Turklāt jānodrošina kopējs drošību reglamentējošs satvars, regulējums, pārvaldība, drošības uzraudzība un neatkarīga nelaimes gadījumu izmeklēšana. Šādiem tiesību aktiem bija jābūt spēkā no 2006. gada aprīļa. Komisija šajā jomā sāka pienākumu neizpildes procedūru pret Rumāniju 2013. gada februārī. Tagad tiek nosūtīts argumentēts atzinums (atbilstoši ES pienākumu neizpildes procedūras otrajam posmam). Rumānijai divu mēnešu laikā jāsniedz atbilde Komisijai. Ja Rumānija pienācīgi nereaģēs, Komisija var lietu nodot ES Tiesā.

(Sīkāka informācija: H. Kearns – tālr. + 32 229 87638, mob. + 32 498 98 7638)

  1. Ekonomika un finanses: Komisija aicina SLOVĒNIJU īstenot noteikumus par budžeta struktūru

Komisija šodien nolēma nosūtīt oficiālu pieprasījumu Slovēnijai, lai tā īstenotu Padomes Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām. Direktīva bija jāievieš līdz 2013. gada 31. decembrim. Tā ietilpst t.s. sešu tiesību aktu kopumā, kuru mērķis ir uzlabot ekonomikas pārvaldību ES. Direktīvas nolūks ir panākt, lai valstis nostiprinātu valsts budžeta struktūru un līdz ar to netieši uzlabotu fiskālās politikas stabilitāti. (Budžeta struktūra ir pasākumu, procedūru, noteikumu un institūciju kopums, kas palīdz īstenot valdības budžeta politiku.) Direktīvas darbības jomā ir tādi pasākumi kā uzticamu un detalizētu fiskālo datu laicīga publicēšana (tas ir ļoti svarīgi budžeta uzraudzībā), valsts skaitlisko fiskālo normu ieviešana, vidusposma budžeta plānošanas nostiprināšana un makroekonomisko un budžeta prognožu uzticamība un pārredzamība. Pieprasījums izteikts argumentēta atzinuma veidā, īstenojot ES pienākumu neizpildes procedūru.

Ja Slovēnija divu mēnešu laikā kopš argumentētā atzinuma saņemšanas dienas nepaziņos par pasākumiem, ko valsts veikusi, īstenojot direktīvu, Komisija var iesūdzēt Slovēniju ES Tiesā un pieprasīt noteikt finanšu sankcijas.

(Sīkāka informācija: S. O'Connor – tālr. +32 229 67359, mob. +32 460 767 359)

  1. Vide: Komisija aicina APVIENOTO KARALISTI aizsargāt cūkdelfīnus

Eiropas Komisija aicina Apvienoto Karalisti izveidot aizsargātas teritorijas cūkdelfīniem, jūras zīdītāju sugai, kas pastāvīgi sastopama britu ūdeņos. ES tiesību aktos par dabisko dzīvotņu un savvaļas augu un dzīvnieku aizsardzību (Dzīvotņu direktīva) paredzēts, ka dalībvalstīm jāizveido saraksts, kurā būtu uzskaitītas vairāku šīs valsts vietējo sugu aizsargājamas teritorijas, tādējādi nodrošinot šo sugu aizsardzību no iejaukšanās, kas varētu atstāt nopietnu ekoloģiski nelabvēlīgu ietekmi. Lai gan cūkdelfīnu britu ūdeņos ir daudz, Apvienotā Karaliste līdz šim ir ierosinājusi izveidot tikai vienu nelielu aizsargājamo teritoriju Ziemeļīrijā, kā rezultātā rodas risks, ka citās cūkdelfīnu teritorijās varētu izveidot atkrastes vēja ģeneratoru parkus. Komisija atkārtoti ir aicinājusi Apvienoto Karalisti izpildīt savu pienākumu attiecībā uz šīs sugas saglabāšanu, bet šī valsts nav ierosinājusi izveidot citas aizsargājamās teritorijas. Šodien pieņemtais argumentētais atzinums ir nākamais posms pēc oficiālas paziņojuma vēstules, kas Apvienotās Karalistes valdībai tika nosūtīta 2013. gada jūnijā. Ja divu mēnešu laikā Apvienotā Karaliste nesniegs atbildi, Komisija var nodot lietu izskatīšanai ES Tiesā.

(Sīkāka informācija: J. Hennon – tālr. +32 229 53593, mob. +32 498 95 3593)

  1. Vide: Komisija aicina APVIENOTO KARALISTI samazināt emisijas Ābertau spēkstacijā

Eiropas Komisija mudina Apvienoto Karalisti ievērot ES prasības par rūpnieciskajām emisijām, kuru mērķis ir novērst, samazināt un pēc iespējas likvidēt piesārņojumu, kas rodas rūpniecībā. Pārkāpums ir radies Ābertau akmeņogļu spēkstacijā (Velsa), kur ir pārsniegtas slāpekļa oksīdu (NOx) emisijas pieļaujamās robežas. Slāpekļa oksīdi, kas ir izdalījušies vidē kurināmā sadegšanas rezultātā, var kaitēt cilvēka veselībai un videi, izraisot elpošanas slimības, palielinot skābumu augsnē un virszemes ūdeņos un kaitējot augu valstij. Saskaņā ar ES tiesību aktiem par emisiju no lielām sadedzināšanas iekārtām (LCP direktīva) dalībvalstīm līdz 2008. gada 1. janvārim vajadzēja samazināt šo iekārtu emisijas vai nu atsevišķi, ievērojot direktīvā noteiktās emisiju robežvērtības, vai iekļaujot šīs iekārtas emisiju samazināšanas valsts plānos. Attiecībā uz Ābertau spēkstaciju nav izpildīta neviena no šīm prasībām – tā darbojas, emitējot 1200 mg/Nm3 slāpekļa oksīda (NOx), lai gan atļautā vērtība ir tikai 500 mg/Nm3. Komisija vispirms pauda raizes oficiālā paziņojuma vēstulē 2013. gada jūnijā. Tā kā spēkstacijā turpinās NOx robežvērtību pārkāpumi, lai gan tās ir jāievēro jau no 2008. gada 1. janvāra, Komisija nosūta argumentētu atzinumu, dodot Apvienotās Karalistes iestādēm divus mēnešus laika, lai rīkotos. Ja tās neko nedarīs, Komisija var nodot lietu izskatīšanai ES Tiesā.

(Sīkāka informācija: J. Hennon – tālr. +32 229 53593, mob. +32 498 95 3593)

  1. Oficiāla paziņojuma vēstules

  1. Kapitāla brīva aprite: Komisija sāk pienākumu neizpildes procedūru pret UNGĀRIJU par pārrobežu ieguldītāju tiesībām izmantot lauksaimniecības zemi

Eiropas Komisija šodien nolēma nosūtīt oficiālu pieprasījumu Ungārijai, lai tā iesniegtu apsvērumus par saviem tiesību aktiem, kas paredz izbeigt noteiktas ieguldītāju līgumtiesības lietot lauksaimniecības zemi.

Komisija uzskata, ka Ungārijas tiesību akti ir ierobežojuši pārrobežu ieguldītāju tiesības, iespējams, pārkāpjot ES tiesību aktus par brīvu kapitāla apriti un brīvu uzņēmējdarbības veikšanu. Visām atkāpēm no ES līgumos noteiktajām pamatbrīvībām jābūt pienācīgi pamatotām un samērīgām. Pat ja dalībvalstis drīkst pieņemt savus noteikumus par īpašuma tiesībām, tas jādara, ievērojot ES tiesību normas.

Komisijas pieprasījums ir izteikts oficiālas paziņojuma vēstules veidā, kas atbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantā paredzētās pienākumu neizpildes procedūras pirmajam posmam. Ungārijai ir divi mēneši laika, lai atbildētu.

(Sīkāka informācija: IP/14/1152, C. Hughes – tālr. +32 229 64450, mob. +32 498 96 4450)

  1. Vide: Komisija mudina MALTU atturēties no žubīšu ķeršanas

Eiropas Komisija aicina Maltas valdību pārskatīt lēmumu atsākt tradicionālo žubīšu ķeršanu. Šāda prakse ir aizliegta saskaņā ar ES tiesību aktiem par savvaļas putnu aizsardzību. Lieta attiecas uz Maltas lēmumu noteikt atkāpi ES Putnu direktīvai, ES dabas aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības stūrakmenim, no 2014. gada atļaujot septiņu savvaļas žubīšu sugu ķeršanu (sauktu arī par slazdošanu). No prasības nodrošināt stingru aizsardzību dalībvalstis var atkāpties tikai tad, ja trūkst citu pietiekamu saglabāšanas risinājumu un ja ir izpildīti nosacījumi atkāpes piemērošanai. Tā kā konkrētajā lietā šāda pamatojuma nav, Komisija ir nolēmusi nosūtīt oficiālu paziņojuma vēstuli, mudinot Maltu ievērot attiecīgos ES noteikumus un mēneša laikā ziņot par to, ka tas izdarīts.

(Sīkāka informācija: IP/14/1154, J. Hennon – tālr. +32 229 53593, mob. +32 498 95 3593)


Side Bar