Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

MEMO

Briselē, 2014. gada 10. septembrī

Jautājumi un atbildes - Junkera Komisija

Jaunievēlētais Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers šodien paziņoja, kā tiks sadalīti pienākumi viņa jaunajā komandā un kā turpmāk strādās Eiropas Komisija, kad tā uzsāks darbu jaunajā sastāvā (sk. IP/14/984 un SPEECH/14/585). Lūk galvenais, kas būtu jāzina.

Īsumā par Junkera Komisiju

  • Junkera ierosinātais Komisijas sastāvs ir spēcīga un pieredzējusi komanda, kurā ietilpst 5 bijušie ministru prezidenti, 4 ministru prezidentu vietnieki, 19 bijušie ministri, 7 komisāri, kas no jauna atgriežas pildīt savus pienākumus (tostarp Jirki Katainens, kas Barrozu vadītajai Komisijai pievienojās 2014. gada jūlijā, aizstājot Olli Rēnu) un 8 bijušie Eiropas Parlamenta deputāti. Ievērojama pieredze ekonomikas un finanšu jautājumos ir vienpadsmit no minētajiem komisāriem, bet astoņiem ir plašas zināšanas ārlietu jomā. Viena trešdaļa ierosināto Komisijas locekļu (9 no 28), tostarp arī jaunievēlētais priekšsēdētājs, piedalījās šā gada Eiropas vēlēšanu kampaņā.

  • Šo komandu raksturo jauns un dinamisks skatījums, turklāt tās locekļi ir gados jaunāki par pašreizējās Komisijas locekļiem. Priekšsēdētāja vietnieku vidējais vecums ir 49 gadi.

  • Junkera Komisijas sastāvā ir 9 sievietes un 19 vīrieši. Kolēģijas sastāvā tātad ir aptuveni 33 % sieviešu un 66 % vīriešu.

  • No 7 priekšsēdētāja vietniekiem 3 (42 %) ir sievietes.

  • No Komisijas locekļiem 14 pieder Eiropas Tautas partijai (EPP), 8 – Sociālistu un demokrātu progresīvajai aliansei (S&D), 5 – Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienībai (ALDE) un 1 – Eiropas Konservatīvo un reformistu grupai (ECR).

  • No priekšsēdētāja vietniekiem Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un pirmais priekšsēdētāja vietnieks pieder Sociālistu un demokrātu progresīvajai aliansei (S&D), 3 priekšsēdētāja vietnieki pieder Eiropas Tautas partijai (EPP) un 2 – Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienībai (ALDE).

Kādas ir būtiskākās izmaiņas Komisijas darba organizācijā?

Jaunievēlētais priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, uzrunājot Eiropas Parlamentu 2014. gada 15. jūlijā, paskaidroja, ka vēlas, lai Komisijas darba organizācija ļautu īstenot Politikas pamatnostādnes, uz kuru pamata viņš tika ievēlēts. Jaunievēlētais priekšsēdētājs Junkers sacīja: "Vēlos, lai Eiropas Savienībai būtu plašāks un tālejošāks tvērums lielos jautājumos, bet mazāks un pieticīgāks sīkumos." Paturot prātā tieši šo mērķi, viņš nolēma jauno Komisiju sadalīt projektu grupās (skat. zemāk).

Junkera Komisijā papildus Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, kas vienlaikus ir arī Komisijas priekšsēdētāja vietniece, būs vēl 6 priekšsēdētāja vietnieki. Pirmais priekšsēdētāja vietnieks būs atbildīgs par labāku regulējumu, iestāžu attiecībām, tiesiskumu un Pamattiesību hartu (Franss Timmermanss). Pirmais priekšsēdētāja vietnieks būs priekšsēdētāja labā roka, un jo īpaši centīsies nodrošināt, lai ikvienā Komisijas priekšlikumā būtu ievēroti subsidiaritātes un proporcionalitātes principi, kas ir Komisijas darba pamatā. Kā priekšsēdētāja vietnieks viņš pārraudzīs Eiropas Komisijas attiecības ar citām Eiropas iestādēm.

Priekšsēdētāja vietnieki vadīs projektu grupas, vadot un koordinējot vairāku komisāru darbu. Tas nodrošinās visu kolēģijas locekļu dinamisku sadarbību, izskaužot fragmentāciju un atsakoties no statiskām struktūrām.

Priekšsēdētāja vietnieki un komisāri būs atkarīgi viens no otra. Komisāram būs nepieciešams priekšsēdētāja vietnieka atbalsts, lai Komisijas darba programmā vai kolēģijas darba kārtībā iekļautu jaunu ierosinājumu. Tajā pašā laikā priekšsēdētāja vietniekam būs jāpaļaujas uz attiecīgā projekta grupas komisāru darbu, lai veiksmīgi pabeigtu viņam vai viņai uzticēto projektu. Katram Komisijas loceklim ir savs portfelis, daži no tiem ir plašāki un vairāk horizontāli, citi – vairāk specializēti. Visiem kolēģijas locekļiem būs jāpiedalās šajā jaunajā sadarbības caurstrāvotajā darba kārtībā.

Kāda ir priekšsēdētāja vietnieku loma Junkera Komisijā?

Jaunievēlētais priekšsēdētājs Junkers ir nolēmis uzticēt priekšsēdētāja vietniekiem īpašus uzdevumus, par kuru izpildi tie būs atbildīgi.

Priekšsēdētāja vietnieki būs atbildīgi par vairākiem konkrētiem prioritāriem projektiem un vadīs un koordinēs darbu visas Komisijas mērogā Politikas pamatnostādņu svarīgākajās jomās, piemēram, jauns impulss nodarbinātībai, izaugsmei un ieguldījumiem, savienots digitālais vienotais tirgus, noturīga enerģētikas savienība un dziļāka un taisnīgāka ekonomikas un monetārā savienība. Tas ļaus īstenot vēl ciešāku sadarbību dažādās atbildības jomās, vairākiem komisāriem strādājot cieši kopā ar priekšsēdētāja vietniekiem grupās, kuru sastāvs laika gaitā var mainīties atkarībā no vajadzībām un iespējamiem jauniem projektiem.

Priekšsēdētāja vietniekiem būs jāpilda arī stratēģiskās plānošanas uzdevumi. Priekšsēdētājs neiekļaus Komisijas darba programmā vai kolēģijas darba kārtībā nevienu jaunu priekšlikumu, kas nebūs saņēmis uz pamatotiem argumentiem un skaidru izklāstu balstītu priekšsēdētāja vietnieka atbalstu. Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka īpaša prioritāte ir piešķirta labāka regulējuma darba kārtībai un budžeta konsolidācijai, priekšsēdētājs īpašu uzmanību veltīs viedoklim, ko izteiks pirmais priekšsēdētāja vietnieks, kas atbildīgs par labāku regulējumu, iestāžu attiecībām, tiesiskumu un Pamattiesību hartu (Franss Timmermanss), kā arī par budžetu un cilvēkresursiem atbildīgā priekšsēdētāja vietniece (Kristalīna Georgijeva).

Priekšsēdētāja vietnieki lems arī par to, kas viņu atbildības jomas ietvaros pārstāvēs Eiropas Komisiju citās Eiropas iestādēs, valstu parlamentos un citās iestādēs valstu, Eiropas un starptautiskā līmenī.

Priekšsēdētāja vietniekiem viņu uzdevumus pildīt palīdzēs ģenerālsekretārs, taču vispirms tiem būs jāpaļaujas uz ciešo sadarbību ar attiecīgajiem komisāriem un tiem padotajiem dienestiem.

Kā darbosies projektu grupas?

Projekta grupa: Jauns impulss nodarbinātībai, izaugsmei un ieguldījumiem

Žans Klods Junkers: "Mana pirmā prioritāte un vienojošais elements visos priekšlikumos būs Eiropas izaugsmes atjaunošana un pienācīgas nodarbinātības atjaunošana."

Grupas vadītājs būs Jirki Katainens – priekšsēdētāja vietnieks darbvietu, izaugsmes, ieguldījumu un konkurētspējas jautājumos.

Viena no Komisijas galvenajām prioritātēm būs stiprināt Eiropas konkurētspēju, veicināt ieguldījumus un radīt darbvietas. Priekšsēdētāja vietnieka, kam uzticēts portfelis "Darbvietas, izaugsme, ieguldījumi un konkurētspēja", galvenais uzdevums būs vērienīgās paketes "Darbvietas, izaugsme un ieguldījumi" vadība, koordinācija, popularizēšana un īstenošana; šai paketei turpmākajos trīs gados būtu jārada iespēja piesaistīt līdz pat 300 miljoniem eiro publiskajos un privātajos ieguldījumos tautsaimniecībā.

Viņam tādējādi būs jāvada un jākoordinē vairāku komisāru darbs, kas visi nodarbosies ar paketes īstenošanu un tās vispārējo mērķu sasniegšanu. Jo īpaši viņš vadīs un koordinēs komisāru darbu, kas atbildīgi par šādām jomām – Ekonomika un finanses, Nodarbinātība, sociālās lietas, prasmes un darbaspēka mobilitāte, Reģionālā politika, Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU, Finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība, Digitālā ekonomika un sabiedrība, Klimata politika un enerģētika, kā arī Transports un kosmosa politika.

Projekta grupa: Digitālais vienotais tirgus

Žans Klods Junkers: "Izveidojot savienotu digitālo vienoto tirgu, mēs varam nākamās Komisijas pilnvaru termiņā nodrošināt papildu izaugsmi Eiropā līdz 250 miljardiem eiro, šādā veidā izveidojot simtiem tūkstošiem jaunu darbvietu — it īpaši jauniešiem, kuri meklē darbu, — un aktīvu zināšanu sabiedrību." ES jākļūst par līderi radošo nozaru jomā, taču pilnībā ievērojot kultūras daudzveidību."

Grupas vadītājs būs Andruss Ansips, priekšsēdētāja vietnieks digitālā vienotā tirgus jautājumos.

Lai labāk izmantotu iespējas, ko piedāvā digitālās tehnoloģijas, ir jānovērš ierobežojumi attiecībā uz telesakaru regulējumu, autortiesību un datu aizsardzības regulējumu, radioviļņu pārvaldību un konkurences tiesību piemērošanu dalībvalstīs. Ņemot vērā digitālo revolūciju un izmaiņas patērētāju uzvedībā, ir jāmodernizē autortiesību regulējums, kas turpmāk būs par digitālās ekonomikas un sabiedrības jautājumiem atbildīgā komisāra (Gintera Etingera) pārziņā. Šim regulējumam ir jāpalīdz izveidot panākumiem bagātu Eiropas plašsaziņas līdzekļu un satura nozari. Komisijas prioritāte šajā saistībā joprojām būs kultūras daudzveidība.

Priekšsēdētāja vietnieka digitālā vienotā tirgus jautājumos pienākumos ietilps vērienīgu likumdošanas pasākumu īstenošana, lai izveidotu digitālo vienoto tirgu. Viņš jo īpaši vadīs un koordinēs par šādām jomām atbildīgo komisāru darbu: Digitālā ekonomika un sabiedrība, Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU, Nodarbinātība, sociālās lietas, prasmes un darbaspēka mobilitāte, Tieslietas, patērētāji un dzimumu līdztiesība, Ekonomika un finanses, nodokļi un muitas lietas, Reģionālā politika, kā arī Lauksaimniecība un lauku attīstība.

Projekta grupa: Noturīga enerģētikas savienība, kurā īsteno uz nākotni vērstu klimata pārmaiņu politiku

Žans Klods Junkers: "Es vēlos reformēt un reorganizēt Eiropas enerģētikas politiku, pārveidojot to par jaunu Eiropas enerģētikas savienību. Mums ir jāapvieno mūsu resursi, mūsu infrastruktūra un sarunu risināšanas spēja attiecībā uz trešām valstīm. Mums ir nepieciešams dažādot mūsu enerģijas avotus un samazināt vairāku dalībvalstu lielo energoatkarību."

Grupas vadītāja būs Alenka Bratušeka, priekšsēdētāja vietniece enerģētikas savienības jautājumos.

Eiropas Savienībai ir vajadzīga noturīga enerģētikas savienība. Dažādojot enerģijas resursus un samazinot vairāku dalībvalstu ievērojamo enerģijas atkarību, Eiropas Savienība kļūs neatkarīgāka, turklāt, palielinot atjaunojamās enerģijas īpatsvaru un palielinot Eiropas enerģētisko efektivitāti, iespējams radīt darbvietas un samazināt izmaksas. Tas noteikti ietver arī obligātu 30 % enerģijas efektivitātes mērķi līdz 2030. gadam, ko uzrunā Eiropas Parlamentā 15. jūlijā minēja jaunievēlētais priekšsēdētājs Junkers. Priekšsēdētāja vietniece enerģētikas savienības jautājumos būs atbildīga par Eiropas enerģētikas politikas reformu un pārveidošanu par jaunu Eiropas enerģētikas savienību. Priekšsēdētāja vietniece enerģētikas savienības jautājumos vadīs un koordinēs par šādām jomām atbildīgo komisāru darbu: Klimata politika un enerģētika, Transports un kosmosa politika, Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU, Vide, jūrlietas un zivsaimniecība, Reģionālā politika, Lauksaimniecība un lauku attīstība, kā arī Pētniecība, zinātne un inovācija.

Projekta grupa: Padziļināta un taisnīgāka ekonomikas un monetārā savienība

Žans Klods Junkers: "Krīzē iestājies vien pārtraukums. Mums jāizmanto šis pārtraukums, lai konsolidētu un papildinātu līdz šim nepieredzētos pasākumus, ko esam veikuši krīzes laikā, vienkāršotu tos un piešķirtu tiem lielāku leģitimitāti no sociālā viedokļa. Ar sociālo tirgus ekonomiku nav savienojams tas, ka krīzes laikā kuģu īpašnieki un spekulanti kļūst pat vēl bagātāki, kamēr pensionāri vairs nespēj nodrošināt sev iztiku."

Grupas vadītājs būs Valdis Dombrovskis – priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos.

Pamatojoties uz "Četru priekšsēdētāju ziņojumiem" un Komisijas Plānu padziļinātas un patiesas ekonomikas un monetārās savienības izveidei un paturot prātā Eiropas sociālo dimensiju, Komisijai jāturpina Eiropas ekonomikas un monetārās savienības reforma, lai saglabātu stabilu eiro. Priekšsēdētāja vietniekam eiro un sociālā dialoga jautājumos būs uzdevums pārraudzīt Eiropas semestri (Eiropas ekonomikas pārvaldības ciklu) un koordinēt, iesniegt un īstenot iniciatīvas nolūkā stiprināt ekonomikas, fiskālās un darba tirgus politikas saskanīgumu starp dalībvalstīm, kuru valūta ir eiro.

Ekonomikas reformas un korekciju programmas nepieciešams papildināt ar papildpasākumiem sociālajā jomā. To var panākt vienīgi, pastāvīgi risinot dialogu ar Eiropas sociālajiem partneriem, uzņēmējdarbības pārstāvjiem un arodbiedrībām. Sociālā tirgus ekonomika spēj darboties vienīgi tad, ja notiek sociālais dialogs, īpaši saistībā ar tādiem delikātiem jautājumiem kā algu saglabāšana un algu indeksācija. Šā iemesla dēļ ir paredzēts, ka īpašs priekšsēdētāja vietnieks – eiro un sociālā dialoga jautājumos – būs atbildīgs par Eiropas sociālā dialoga veicināšanu un atbalstīšanu.

Viņš jo īpaši vadīs un koordinēs par šādām jomām atbildīgo komisāru darbu: Ekonomika un finanses, nodokļi un muitas lietas; Nodarbinātība, sociālās lietas, prasmes un darbaspēka mobilitāte; Finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība; Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU; Izglītība, kultūra, jaunatne un pilsoniskums; Reģionālā politika; Tieslietas, patērētāji un dzimumu līdztiesība.

Pirmais priekšsēdētāja vietnieks, kas būs atbildīgs par labāku regulējumu, iestāžu attiecībām, tiesiskumu un Pamattiesību hartu

Izveidojot pirmā priekšsēdētāja vietnieka amatu, kas būs atbildīgs par labāku regulējumu, iestāžu attiecībām, tiesiskumu un Pamattiesību hartu (Franss Timmermanss), tiks īstenota apņemšanās, ko jaunievēlētais Komisijas priekšsēdētājs Junkers ir paudis Eiropas Parlamentam. Pirmais priekšsēdētāja vietnieks būs priekšsēdētāja "labā roka". Atbildot par labāku regulējumu, viņš jo īpaši nodrošinās, ka ikvienā Komisijas priekšlikumā tiek ievēroti subsidiaritātes un proporcionalitātes principi, uz kuriem balstās Komisijas darbs. Pirmais priekšsēdētāja vietnieks arī uzņemsies sarga lomu, nodrošinot, ka visos Komisijas pasākumos tiek ievērota Pamattiesību harta un tiesiskums. Tas ir spēcīgs simbols, ar kuru Komisija apliecina savu apņemšanos ievērot tiesiskumu un pamattiesības.

Viņš strādās kopā ar visiem komisāriem, bet īpaši cieši kopā ar komisāriem, kas būs atbildīgi par tieslietām, patērētāju tiesībām un dzimumu līdztiesību, kā arī migrāciju un iekšlietām, jo šīs jomas ir cieši saistītas ar pamattiesībām un tiesiskumu.

Kā priekšsēdētāja vietnieks viņš būs atbildīgs par Eiropas Komisijas attiecību pārraudzību ar valstu parlamentiem un citām Eiropas iestādēm.

Priekšsēdētāja vietnieks budžeta un cilvēkresursu jautājumos

Laikos, kad ekonomika pieredz grūtības, svarīgāk kā jebkad ir panākt, ka cilvēkresursi un budžeta līdzekļi tiek izmantoti pēc iespējas labāk.

Lai panāktu, ka resursi tiek piešķirti atbilstīgi Komisijas politiskajām prioritātēm, un lai nodrošinātu, ka ikviens pasākums sasniedz labāko iespējamo rezultātu, priekšsēdētāja vietniece budžeta un cilvēkresursu jautājumos (Kristalīna Georgijeva) pārbaudīs, kāda ietekme uz budžetu un darbiniekiem būs ikvienai Komisijas iniciatīvai. Viņai tiks uzdots arī modernizēt Eiropas publisko pārvaldi, tostarp liekot lielāku uzsvaru uz digitālo tehnoloģiju izmantošanu. Viņas uzdevums būs līdz pilnvaru termiņa beigām panākt, ka sieviešu īpatsvars Komisijas augstākā un vidējā vadības līmenī ir 40 %. Viņa sadarbosies ar visiem komisāriem.

Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos

Žans Klods Junkers: "Mums nepieciešami labāki mehānismi, lai notikumus paredzētu agrīnā posmā un ātri noteiktu kopīgu rīcību saistībā ar tiem. Mums jāspēj efektīvāk apvienot Eiropas ārējās darbības instrumentus. Tirdzniecības politika, attīstības palīdzība, mūsu līdzdalība starptautiskajās finanšu institūcijās un mūsu kaimiņattiecību politika ir jāapvieno un jādarbina, balstoties uz vieniem un tiem pašiem principiem."

Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (Federika Mogerīni) ir Eiropas "ārlietu ministre", kuras pārziņā ir Eiropas Savienības ārpolitika un pārstāvētība trešās valstīs un starptautiskajās organizācijās. Līgumos viņai ir paredzēts īpašs statuss, jo viņa vienlaikus pārstāv gan dalībvalstis, darbojoties kā Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos, gan Komisiju, darbojoties kā tās priekšsēdētāja vietniece.

Komisijā Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos / priekšsēdētāja vietniece būs atbildīga par projektu "Lielāks nozīmīgums pasaules mērogā", palīdzot vadīt visus Komisijas ārējo attiecību pasākumus.

Lai efektīvāk apvienotu Komisijai pieejamos instrumentus, Augstā pārstāve jo īpaši vadīs un koordinēs to komisāru darbu, kuru pārziņā būs Eiropas kaimiņattiecību politika un paplašināšanās sarunas; tirdzniecība; starptautiskā sadarbība un attīstība; humānā palīdzība un krīžu pārvarēšana. Augstajai pārstāvei kā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniecei savas funkcijas pilnībā jāīsteno komisāru kolēģijas ietvaros. Lai tas būtu iespējams, ikreiz, kad tas būs nepieciešams, viņa lūgs Eiropas kaimiņattiecību un paplašināšanās sarunu komisāram un citiem komisāriem uzņemties viņas pilnvaras jomās, kas ir saistītas ar Komisijas kompetenci. Tas ļaus Augstajai pārstāvei galveno uzmanību vērst uz būtisku ģeopolitisku uzdevumu risināšanu.

Uz kāda pamata tiek ierosinātas izmaiņas Komisijas organizācijā?

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 6. punktu tiesības organizēt Komisijas darbu ir priekšsēdētāja prerogatīva.

Līguma par Eiropas Savienību 17. pants

(…)

6. Komisijas priekšsēdētājs:

a) nosaka pamatnostādnes, saskaņā ar kurām Komisijai jāstrādā,

b) lemj par Komisijas iekšējo organizāciju, nodrošinot tās konsekventu, efektīvu un koleģiālu darbību,

c) no Komisijas locekļu vidus ieceļ priekšsēdētāja vietniekus, izņemot Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos.

Kā tiek pieņemti lēmumi – kāda loma ir koleģialitātei?

Visiem kolēģijas locekļiem (priekšsēdētājam, priekšsēdētāja vietniekiem un komisāriem) ir viena balss. Tā kā visi lēmumi ir koleģiāli, visiem komisāriem ir balsstiesības attiecībā uz katru lēmumu.

Vai Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos būs vietnieks un kāda būs vietnieka loma?

Jaunievēlētais prezidents Junkers ir vienojies ar Augsto pārstāvi / priekšsēdētāja vietnieci (Federiku Mogerīni) par jaunu pragmatisku pieeju Savienības ārējās darbības efektīvākai īstenošanai. Pamatojoties uz iepriekšminēto, Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisārs (Johanness Hāns) un citi komisāri jomās, kas saistītas ar Komisijas kompetenci pildīs Federikas Mogerīni vietnieku pienākumus, kad viņa to uzskatīs par nepieciešamu.

Savās Politikas pamatnostādnēs jaunievēlētais priekšsēdētājs Junkers norādīja: “Esmu apņēmies citiem ārējo attiecību komisāriem uzticēt pienākumu būt par Augstā pārstāvja aizvietotājiem gan kolēģijas darba ietvaros, gan starptautiskā mērogā.”

Kā tiks sadalīti pienākumi starp priekšsēdētāja vietnieku eiro un sociālā dialoga jautājumos un ekonomikas un finanšu lietu komisāru?

Priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos (Valdis Dombrovskis) un ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas lietu komisārs (Pjērs Moskovisī) strādās, ievērojot koleģialitātes principu, un savstarpēji saistīti (skat. iepriekš sadaļā “Priekšsēdētāja vietnieki”). Priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos būs atbildīgs par Eiropas semestri (Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas ciklu) un tādējādi vadīs un koordinēs vairākus komisārus, kas ir iesaistīti Eiropas semestra tapšanā (skat. iepriekš shēmu “Projekta grupa: Padziļināta un taisnīgāka ekonomikas un monetārā savienība”). Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas lietu komisārs strādās pie Eiropas semestra ekonomikas un fiskālās sadaļas, un nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre (Marianna Teisena) – pie darba tirgus un sociālās sadaļas, kā arī pie iniciatīvām monetārās savienības padziļināšanai (un vispārīgāk: “Projekta grupā: Padziļināta un taisnīgāka ekonomikas un monetārā savienība”), tomēr, tā kā pirmā komisāra portfelis ir plašāks, ietverot nodokļu un muitas politiku, viņš strādās kopā arī ar priekšsēdētāja vietnieci budžeta un cilvēkresursu jautājumos (Kristalīnu Georgijevu), kā arī ar priekšsēdētāja vietnieku darbvietu, izaugsmes, ieguldījumu un konkurētspējas jautājumos (Jirki Katainenu).

Kāpēc klimata politika un enerģētikas politika ir apvienota vienā portfelī?

Eiropas Savienībai ir jāspēj vienoti un stingri paust savu viedokli gan pirms Apvienoto Nāciju Organizācijas sanāksmes Parīzē 2015. gadā, gan arī pēc tam. Klimata politikas un enerģētikas komisāram (Migelam Ariasam Kanjetem) priekšsēdētāja vietnieces enerģētikas savienības jautājumos (Alenkas Bratušekas) vadībā būs visas nepieciešamās pilnvaras, lai to panāktu. Klimata politikas un enerģētikas jautājumi ir sasvstarpēji saistīti: atjaunojamo energoresursu īpatsvara stiprināšana nav tikai atbildīga klimata pārmaiņu politika. Tā ir arī nozares politikas nepieciešamība, ja Eiropa joprojām vēlas cenu ziņā pieejamu enerģijas piegādi vidējā termiņā. Energoefektivitātes uzlabošana ne vien palīdzēs radīt darbvietas svarīgākajās nozarēs un samazināt patērētāju izdevumus, bet arī stabilizēs enerģētikas vidi Eiropā. Īsāk sakot, klimata politika un enerģētika iet roku rokā, un par šīm jomām tagad ir viens atbildīgais.

Klimata politikas un enerģētikas ģenerāldirektorāti joprojām pastāvēs kā divas atsevišķas struktūras. Tomēr tie abi būs viena komisāra pārziņā.

Kāpēc ir nepieciešams ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas lietu komisārs?

Jaunā ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas lietu portfeļa (Pjēra Moskovisī vadībā) ietvaros tiks nodrošināts, ka nodokļu un muitas savienības politika arī turpmāk ir patiesas ekonomikas un monetārās savienības daļa un sniedz savu devumu vispārējā ES ekonomikas pārvaldības regulējuma pienācīgas darbības nodrošināšanā. Uz nodokļu politiku nevajadzētu raudzīties kā uz atsevišķu politikas jomu, kas ir izolēta no Komisijas pārziņā esošā plašāka ekonomiskā regulējuma. Tieši otrādi, jo īpaši finanšu krīzes sākumā kļuva skaidrs, ka nodokļu politika ir jāiekļauj Komisijas centienos panākt padziļinātu un patiesu ekonomikas un monetāro savienību.

Kāpēc ir izveidots jauns finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības komisāra amats?

Vien dažu gadu laikā ES ir īstenojusi virkni vērienīgu un nepieredzētu tiesiskā regulējuma un uzraudzības reformu nolūkā nodrošināt finanšu stabilitāti un uzlabot finanšu tirgu uzraudzību. Tādēļ ir pienācis laiks esošo zinātību un atbildību apkopot vienuviet. Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības komisārs (Džonatans Hills) jo īpaši nodrošinās, ka Komisija turpina aktīvi un modri ieviest jaunos uzraudzības un noregulējuma noteikumus, tādējādi stabilizējot Eiropas bankas, lai tās var atsākt aizdevumu sniegšanu reālajai ekonomikai.

Mazie un vidējie uzņēmumi ir Eiropas saimnieciskās darbības pamats. Finanšu sadrumstalotības novēršana aizdevumu tirgos sekmēs to attīstību un veicinās to ekonomisko darbību. Nākamais uzdevums būs izstrādāt un integrēt kapitāla tirgus, kuri inovatīvu projektu un ilgtermiņa ieguldījumu gadījumā ir labāks finansējuma avots nekā banku aizdevumi.

Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības komisārs būs atbildīgs arī par sadarbību ar Eiropas Banku iestādi (EBI); Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi (EAAPI); Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI); Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK) un ar Vienotā noregulējuma valdi (VNV), kurai būtu jāsāk darboties no 2015. gada.

Kāpēc vides portfelis tika apvienots ar jūrlietu un zivsaimniecības portfeli?

Vides, jūrlietu un zivsaimniecības politikas jomu vienojošais faktors ir, pirmkārt, nepieciešamība saudzēt dabas resursus un, otrkārt, visām minētajām politikas jomām ir izšķirīga nozīme mūsu konkurētspējas saglabāšanai. Vides portfelis tika apvienots ar jūrlietu un zivsaimniecības portfeli (Karmenu Vellas vadībā), lai atspoguļotu dubulto loģiku “zilā” un “zaļā” izaugsme – vides un jūras teritoriju aizsardzības politikas jomām var būt svarīga loma darbvietu radīšanā, resursu saudzēšanā, izaugsmes veicināšanā un ieguldījumu stimulēšanā. Vides aizsardzībai un mūsu konkurētspējas saglabāšanai ir jāiet roku rokā, abi šie uzdevumi ir saistīti ar ilgtspējīgu nākotni.

Kāpēc paplašināšanās jautājums nav noteikts kā atsevišķs portfelis?

Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisārs (Johanness Hāns) būs atbildīgs par kaimiņattiecību politikas stiprināšanu un tāpat arī par notiekošajām paplašināšanās sarunām.

Jaunievēlētais priekšsēdētājs Junkers savās Politikas pamatnostādnēs norādīja: “ES saistībā ar paplašināšanos ir jāietur pauze, lai mēs varētu konsolidēt to, kas jau panākts 28 dalībvalstu vidū. Tāpēc laikā, kamēr es būšu Komisijas priekšsēdētājs, turpināsies jau notiekošās sarunas, un jo īpaši Rietumbalkāniem būs jāsaglabā Eiropas perspektīva, taču nākamo piecu gadu laikā nenotiks turpmāka paplašināšanās.”

Kādi ir nākamie soļi pirms Junkera Komisija varētu stāties amatā?

Jaunievēlētais priekšsēdētājs 2014. gada 5. septembrī darīja zināmu komisāru amatu kandidātu sarakstu Eiropas Savienības Padomei.

Tas notika pēc pārrunām, ko jaunievēlētais priekšsēdētājs veica ar katru komisāra amata kandidātu, un pēc 30. augusta priekšlikuma par iecelšanu amatā, jaunievēlētajam priekšsēdētājam vienojoties ar Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 7. punktu 2014. gada 5. septembrī, savstarpēji vienojoties ar Eiropas Savienības Padomi, tika pieņemts galīgais komisāru amatu kandidātu saraksts.

Tagad Eiropas Parlamentam ir jāpauž sava piekrišana visai komisāru kolēģijai, tostarp priekšsēdētājam un Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos / Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniecei. Pirms tam notiks komisāru amatu kandidātu uzklausīšana attiecīgajās Parlamenta komitejās saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta 118. punktu. Tiklīdz Eiropas Parlaments būs devis savu piekrišanu, Eiropadome oficiāli iecels Eiropas Komisiju saskaņā ar LES 17. panta 7. punktu.

Plašāka informācija

Skat. IP/14/984

Pēc ES mēroga vēlēšanu kampaņas Eiropadome 2014. gada 27. jūnijā izvirzīja Žanu Klodu Junkeru kā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amata kandidātu. Pamatojoties uz viņa noteiktajām Politikas pamatnostādnēm Eiropas Parlamentā, Žans Klods Junkers Eiropas Parlamenta plenārsēdē 2014. gada 15. jūlijā ar lielu balsu vairākumu – 422 balsīm – tika ievēlēts par jauno Eiropas Komisijas priekšsēdētāju.

Jaunievēlētā Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/about/juncker-commission

Nākamās Eiropas Komisijas politikas pamatnostādnes: Jauns sākums Eiropai — mana programma nodarbinātībai, izaugsmei, taisnīgumam un demokrātiskām pārmaiņām:

http://ec.europa.eu/news/eu_explained/140715_lv.htm

Seko jaunievēlētajam priekšsēdētājam Twitter: @JunckerEU #TeamJunckerEU

Kontaktpersonas:

Mina Andreeva (+32 2 299 13 82)

Natasha Bertaud (+32 2 296 74 56)

Informatīvais dienests Europe Direct tālrunis 00 800 6 7 8 9 10 11 vai e­pasts


Side Bar