Navigation path

Left navigation

Additional tools

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT PT FI EL CS PL SL BG

Eiropas Komisija

INFORMATĪVS PAZIŅOJUMS

Briselē, 2014. gada 23. janvārī

Pienākumu neizpildes pakete janvārī: svarīgākie lēmumi

NODARBINĀTĪBA un sociālās lietas

ENERĢĒTIKA

VIDE

VESELĪBA

RŪPNIECĪBA UN UZŅĒMĒJDARBĪBA

IEKŠĒJAIS TIRGUS UN PAKALPOJUMI

TIESLIETAS

NODOKĻI UN MUITAS SAVIENĪBA

TRANSPORTS

BE

1

1

BG

1

CY

1

CZ

1

DE

2

1

DK

1

EL

1

1

ES

1

FI

1

FR

2

1

2

IE

1

IT

2

LV

1

PL

1

1

PT

1

2

2

SI

2

1

Eiropas Komisija ar pienākumu neizpildes ikmēneša lēmumu paketi vēršas pret dalībvalstīm, kuras nav pienācīgi izpildījušas savus pienākumus, kas izriet no ES tiesību aktiem. Šie lēmumi aptver daudzas nozares, un to mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu, tādējādi gādājot gan par iedzīvotāju, gan uzņēmumu labumu.

Komisija šodien ir pieņēmusi 134 lēmumus, tostarp 22 argumentētus atzinumus un 7 lietas, kas nodotas izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā. Turpinājumā sniegts svarīgāko lēmumu kopsavilkums. Sīkāku informāciju par pienākumu neizpildes procedūru skatīt MEMO/12/12.

  1. Nozīmīgākās lietas, kurās iesaistītas dalībvalstis

Dzīvnieku labturība: Komisija pieprasa, lai Beļģija, Kipra, Grieķija, Francija, Slovēnija un Somija izpildītu prasības par sivēnmāšu turēšanu grupās

Lai uzlabotu cūku labturību, Padomes Direktīvā 2008/120/EK noteikts, ka sivēnmātes jātur grupās, nevis atsevišķos aizgaldos, kā notiek dažos to grūsnības perioda posmos. Šis noteikums stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī pēc 12 gadu pārejas perioda. Komisija 2013. gada februārī jau bija deviņām dalībvalstīm nosūtījusi oficiālu pieprasījumu nodrošināt atbilstību (skatīt paziņojumu presei), un šodien tā nāca klajā ar argumentētu atzinumu pret četrām valstīm, kuras vēl joprojām nav izpildījušas direktīvā minētos noteikumus par sivēnmāšu turēšanu grupās, – Beļģiju, Kipru, Grieķiju un Franciju1. Ja šīs valstis divu mēnešu laikā neīstenos ES tiesību aktu prasības, Eiropas Komisija var nolemt nodot lietu Eiropas Savienības Tiesā. Komisija ir nosūtījusi oficiālu paziņojumu arī divām citām dalībvalstīm – Slovēnijai un Somijai –, kuras nav pilnībā īstenojušas noteikumu par sivēnmāšu aizgaldiem. Ja šīs valstis nenovērsīs neatbilstību divu mēnešu laikā, nākamais posms būs argumentēta atzinuma sagatavošana.

(Sīkāka informācija: F. Vincent – tālr. +32 2 2987166, mob. tālr. +32 498 987166)

  1. Oficiāla paziņojuma vēstule

Komisija pieprasa, lai Vācija piemērotu Direktīvu 2006/40/EK par transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanas sistēmām (lieta 2013/2254)

Komisija turpina iesākto procedūru un uzstāj, lai Vācija gādātu par t. s. MAC direktīvas īstenošanu. Komisija pieprasa, lai Vācijas iestādes direktīvu pilnībā piemērotu kāda konkrēta Vācijas autobūves uzņēmuma ražotajiem transportlīdzekļiem.

Šis Vācijas ražotājs ir laidis ES tirgū ES tiesību aktu prasībām neatbilstošus transportlīdzekļus. Tomēr Vācijas apstiprinātājas iestādes neko nedarīja lietas labā un nelika konkrētajam ražotājam veikt pienācīgus pasākumus, lai novērstu problēmu. Turklāt 2013. gada maijā Vācijas iestādes izpildīja ražotāja lūgumu pārtraukt apstiprinājumu izmantošanu attiecībā uz šiem transportlīdzekļiem, kuros izmantoja jaunu dzesēšanas līdzekli un kuri jau bija laisti ražošanā un tirdzniecībā. Iestādes piekrita pagarināt iepriekšējo transportlīdzekļu apstiprinājumus, attiecinot tos uz šiem transportlīdzekļiem. Šīs rīcības rezultātā attiecīgie transportlīdzekļi uz kādu laiku tika atbrīvoti no MAC direktīvas prasībām (līdz 01.01.2017.).

Pēc Komisijas uzskatiem, dažādas pazīmes liecina, ka pagarinājums tika pieprasīts tikai tālab, lai apietu MAC direktīvas piemērošanu un šādi izvairītos no tās prasībām.

Komisija vēlas nodrošināt, lai tiktu izpildīti direktīvas mērķi klimata jomā un lai tiesību akti tiktu vienādi piemēroti visas ES iekšējā tirgū, radot visiem uzņēmumiem vienādus godīgas konkurences apstākļus.

Saskaņā ar ES pārkāpumu procedūru, kas sāks darboties pēc šodienas prasības, Vācijai ir divi mēneši, lai atbildētu uz Komisijas oficiālo paziņojumu šajā jautājumā.

(Sīkāka informācija: C. Corazza – tālr. + 32 229 51752, mob. tālr. + 32 498 99 2862)

  1. Lietas, kas nodotas izskatīšanai ES Tiesā

Enerģija no atjaunojamiem energoresursiem: Komisija vēršas ES Tiesā pret Īriju par ES noteikumu netransponēšanu

Eiropas Komisija ir vērsusies ES Tiesā pret Īriju, jo tā nav pilnībā transponējusi Atjaunojamo energoresursu direktīvu, kuras mērķis ir nodrošināt, lai līdz 2020. gadam atjaunojamo energoresursu īpatsvars ES sasniegtu 20 %. Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē līdz 2010. gada 5. decembrim.

Komisija ierosina piemērot naudas sodu 25 447,5 eiro dienā. Tas noteikts, ņemot vērā pārkāpuma ilgumu un smagumu. Ja tiesas spriedums būs apstiprinošs, naudas sods būs jāmaksā par katru dienu no sprieduma pasludināšanas dienas līdz transponēšanas pabeigšanai. Par katru dienu maksājamo naudas soda galīgo summu lems Tiesa.

(Sīkāka informācija: IP/14/44 – M. Holzner – tālr. +32 229 60196, mob. tālr. +32 498 98 2280)

Vide: Eiropas Komisija lūdz ES Tiesu piemērot finansiālas sankcijas pret Itāliju

Eiropas Komisija vēršas ES Tiesā pret Itāliju, jo tā nav iestrādājusi savos tiesību aktos jaunus Eiropas noteikumus par testēšanu ar dzīvniekiem. Direktīva 2010/63/ES par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību bija jātransponē valstu tiesību aktos līdz 2012. gada 10. novembrim. Pēc vides komisāra Janesa Potočnika ieteikuma Eiropas Komisija aicina Tiesu piemērot naudas sodu 150 787 eiro dienā.

(Sīkāka informācija: IP/14/46 – J. Hennon – tālr. +32 229 53593, mob. tālr. +32 498 95 3593)

Vide: Komisija vēršas ES Tiesā pret Bulgāriju nelikumīgu izgāztuvju dēļ

Eiropas Komisijai ir bažas, ka Bulgārija nespēj pasargāt savus iedzīvotājus no sliktas atkritumu apsaimniekošanas sekām. Neraugoties uz iepriekšējiem brīdinājumiem no Komisijas, daudzās Bulgārijas atkritumu izgāztuvēs joprojām tiek pārkāpti ES tiesību akti par atkritumiem un atkritumu poligoniem, un tas nopietni apdraud cilvēku veselību un vidi. Lai mudinātu Bulgāriju ātrāk rīkoties, Komisija pēc vides komisāra Janesa Potočnika ieteikuma vēršas pret Bulgāriju ES Tiesā.

(Sīkāka informācija: IP/14/47 – J. Hennon – tālr. +32 229 53593, mob. tālr. +32 498 95 3593)

Pilsonības prasība notāriem: Komisija vēršas ES Tiesā pret Latviju

Eiropas Komisija šodien nolēma vērsties ES Tiesā pret Latviju, jo tā ir izvirzījusi prasību, ka par notāriem drīkst kļūt un strādāt tikai Latvijas pilsoņi.

ES Tiesa 2011. gada maijā jau ir lēmusi, ka šāds nosacījums par pilsonību ir pretrunā uzņēmējdarbības veikšanas brīvībai un ka uz notāru darbību neattiecas Līguma par ES darbību 51. pantā noteiktais izņēmums saistībā ar valsts varas īstenošanu.

(Sīkāka informācija: IP/14/48 – C. Hughes – tālr. +32 2 2964450, mob. tālr. +32 498 964450)

Ceļu satiksmes drošība: Komisija vēršas ES Tiesā pret Portugāli, jo tā nav izstrādājusi pamatnostādnes infrastruktūras drošības novērtēšanai

Eiropas Komisija ir nolēmusi vērsties pret Portugāli ES Tiesā, jo šī valsts nav pieņēmusi un paziņojusi obligātās pamatnostādnes par drošības pārvaldības procedūru piemērošanu Eiropas transporta tīkla (TEN–T) ceļu infrastruktūrai. Šo pamatnostādņu pieņemšana varētu biežāk izglābt dzīvību cilvēkiem uz Portugāles ceļiem, šādi nostiprinot bojāgājušo skaita samazināšanās tendenci, kas vērojama Portugālē.

(Sīkāka informācija: IP/14/49 – H. Kearns – tālr. +32 229 87638, mob. tālr. +32 498 98 7638)

Nodokļi: Komisija vēršas ES Tiesā pret Portugāli par izceļošanas nodokļa uzlikšanu privātpersonām

Eiropas Komisija ir nolēmusi vērsties ES Tiesā pret Portugāli, lai novērstu diskrimināciju pret nodokļu maksātājiem, kas pārstājuši būt par šīs valsts nodokļu rezidentiem. Komisija uzskata, ka šādi noteikumi nav saderīgi ar tiesībām brīvi pārvietoties, kas noteiktas ES Līgumos.

(Sīkāka informācija: IP/14/50 – E. Traynor – tālr. +32 229 21548, mob. tālr. +32 498 98 3871)

Vide: Eiropas Komisija vēršas ES Tiesā pret Slovēniju saistībā ar piesārņojuma problēmām, kas radušās no atkritumu apglabāšanas

Eiropas Komisija vēršas ES Tiesā pret Slovēniju, jo tā nav izpildījusi prasības, kas noteiktas ES tiesību aktos par atkritumiem. Komisiju māc bažas par divām nelikumīgām bīstamo atkritumu izgāztuvēm. Viena no tām atrodas pie Celjes centra, un otra – netālu no Bukovzlakas. Izgāztuves, kas darbojas, pārkāpjot ES tiesību aktus par atkritumiem, var ievērojami apdraudēt cilvēku veselību un vidi. Slovēnija ir piekritusi problēmu risināt, taču lietas attīstība bija tik lēna, ka Komisija nolēma vērsties pret Slovēniju ES Tiesā.

(Sīkāka informācija: IP/14/51 – J. Hennon – tālr. +32 229 53593, mob. tālr. +32 498 95 3593)

  1. Argumentēti atzinumi

Nodokļi: Komisija aicina Beļģiju beigt diskriminēt citu dalībvalstu kredītiestādes

Komisija ir pieprasījusi Beļģijai grozīt tās likumu par darījumiem ar konkrētiem vērtspapīriem. Šis likums ļauj tikai Beļģijā reģistrētām kredītiestādēm strādāt ar norēķinu sistēmām, kas piedāvā apliecinājumu par nodokļu nomaksu. Attiecīgās norēķinu sistēmas ļauj turēt īpašumā un pārskaitīt vērtspapīrus ar fiksētu procentu likmi.

Komisija neredz nekādu pamatojumu, kāpēc to nevarētu darīt arī citu dalībvalstu kredītiestādes. Beļģija varētu tām izvirzīt tādas pašas prasības kā Beļģijas kredītiestādēm un izmantot pieejamos Kopienas instrumentus par administratīvo sadarbību starp nodokļu administrācijām, lai nodrošinātu nodokļu iekasēšanu.

Tāpēc Komisija uzskata, ka šādas iespējas liegšana citās ES dalībvalstīs reģistrētām kredītiestādēm ir pretrunā pakalpojumu sniegšanas brīvībai, kas noteikta Līguma par Eiropas Savienības darbību 56. pantā.

Komisijas pieprasījums ir izteikts argumentēta atzinuma veidā. Ja Beļģija divu mēnešu laikā nesniegs apmierinošu atbildi, Komisija pret šo valsti var vērsties ES Tiesā.

(Sīkāka informācija: E. Traynor – tālr. +32 229 21548, mob. tālr. +32 498 98 3871)

Enerģētikas pakalpojumi: Komisija aicina Čehiju nodrošināt, lai enerģijas gala patērētāji varētu iegādāties individuālos skaitītājus

Komisija šodien oficiāli pieprasīja, lai Čehija gādātu par savu valsts tiesību aktu atbilstību ES Enerģētikas pakalpojumu direktīvai (2006/32/EK). Tajā noteikts, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai enerģijas gala patērētāji varētu par konkurētspējīgu cenu iegādāties individuālus skaitītājus, kas precīzi atspoguļotu to faktisko patēriņu. Individuālajiem skaitītājiem ir liela nozīme, lai veicinātu enerģijas efektīvu izmantošanu, jo tie patērētājiem ļauj labāk kontrolēt elektrības, gāzes, apkures vai dzesēšanas sistēmu vai karstā ūdens individuālo patēriņu. Individuālie skaitītāji ir vajadzīgi arī tam, lai varētu sagatavot rēķinus par faktisko patēriņu. Minētā direktīva valsts tiesību aktos bija jāiestrādā līdz 2008. gada 17. maijam. Komisijas pieprasījums ir izteikts kā argumentēts atzinums ES pienākumu neizpildes procedūrā. Ja Čehija neizpildīs savas juridiskās saistības divu mēnešu laikā, Komisija var nodot lietu izskatīšanai ES Tiesā.

Plašāka informācija par Enerģētikas pakalpojumu direktīvu: http://ec.europa.eu/energy/efficiency/end–use_en.htm.

(Sīkāka informācija: M. Holzner – tālr. +32 229 60196, mob. tālr. +32 498 98 2280)

Uzņēmējdarbība: Komisija pieprasa, lai Vācija novērstu šķēršļus pirotehnikas tirdzniecībai (lieta 2012/2198)

Eiropas Komisija ir pieprasījusi, lai Vācija mainītu savus noteikumus par pirotehnikas precēm (piemēram, uguņošanas raķetēm), kas iepriekš ir testētas un ieguvušas CE marķējumu citā ES dalībvalstī. Vācijas noteikumos papildus normām, kas ietvertas ES Direktīvā par pirotehnisko izstrādājumu laišanu tirgū (2007/23/EK), ir paredzētas vēl citas prasības, kas rada šķēršļus tirdzniecībai.

Vācijas tiesību aktos paredzēts, ka ražotājiem un importētājiem par pirotehnikas precēm ar CE marķējumu pirms to laišanas Vācijas tirgū jāziņo Federālajam Materiālu pētniecības un testēšanas institūtam (BAM), iesniedzot arī lietošanas pamācību. Tajā jābūt norādītam arī BAM piešķirtam identifikācijas numuram. Komisija uzskata, ka, izvirzot šādas papildu prasības citā ES valstī likumīgi ražotām un tirgotām pirotehnikas precēm, Vācija neievēro iekšējā tirgus noteikumus.

Tāpēc Komisija ir pieņēmusi argumentētu atzinumu, aicinot Vāciju pārskatīt valsts tiesību aktus šajā jomā. Ja Vācija divu mēnešu laikā neinformēs Komisiju par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību direktīvā paredzētajiem pienākumiem, Komisija var pieņemt lēmumu iesniegt lietu ES Tiesā.

(Sīkāka informācija: C. Corazza – tālr. +32 229 51752, mob. tālr. +32 498 99 2862)

Transports: Komisija aicina Vāciju beidzot ratificēt gaisa satiksmes nolīgumu (ATA), kas noslēgts starp Eiropas Kopienu (tās dalībvalstīm) un Amerikas Savienotajām Valstīm

Komisija aicina Vāciju veikt vajadzīgos pasākumus, lai ratificētu gaisa satiksmes nolīgumu (ATA), kas noslēgts starp Eiropas Kopienu (tās dalībvalstīm) un Amerikas Savienotajām Valstīm. Komisija uzskata, ka nolīgumam ir būtiska nozīme, lai liberalizētu divpusējo gaisa transporta tirgu, jo tas nodrošina operatoriem jaunas komerciālās tiesības un jaunu tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru šīs tiesības būtu īstenojamas. Tas liecina, cik lielu nozīmi ES un ASV piešķir šīs nozares drošam, neapdraudētam un efektīvam regulējumam.

Vācija ir vienīgā dalībvalsts, kas vēl nav ratificējusi 2007. gadā parakstīto nolīgumu. Ja tā neziņos par pienācīgiem pasākumiem, Komisija var nolemt nodot lietu izskatīšanai ES Tiesā.

(Sīkāka informācija: H. Kearns – tālr. +32 229 87638, mob. tālr. +32 498 98 7638)

Dzelzceļa pārvadājumi: Komisija aicina Dāniju līdz galam transponēt ES tiesību aktus par dzelzceļa satiksmes drošību

Komisija aicina Dāniju pieskaņot visus savus valsts noteikumus Direktīvai 2004/49/EK par dzelzceļu drošību, īpaši jautājumos par izmeklēšanas statusu un izmeklēšanas organizācijas neatkarību.

Direktīvas mērķis ir ieviest dzelzceļa sistēmas drošības prasības: par drošu infrastruktūras pārvaldību un pārvadājumu darbību, par dzelzceļa uzņēmumu funkcijām un pienākumiem, par infrastruktūras pārvaldītājiem, to mijiedarbību u.c. Tā paredz kopīgu tiesisko regulējumu drošības jomā un ietver noteikumus par pārvaldību, drošības kontroli un nelaimes gadījumu izmeklēšanu. Tiesību aktam vajadzēja būt spēkā no 2006. gada 30. aprīļa.

Ja Dānija neveiks pienācīgus pasākumus, Komisija šajā lietā var vērsties ES Tiesā. Komisija 2013. gada februārī jau sāka pienākumu neizpildes procedūru pret Dāniju šajā jautājumā, un tagad ES pienākumu neizpildes procedūras otrajā posmā tiek nosūtīts argumentēts atzinums. Divu mēnešu laikā Dānijai jāsniedz atbilde Komisijai.

(Sīkāka informācija: H. Kearns – tālr. +32 229 87638, mob. tālr. +32 498 98 7638)

Pensijas tiesības: Komisija aicina Grieķiju pieņemt citās dalībvalstīs apliecinātu dokumentu kopijas

Eiropas Komisija ir pieprasījusi, lai Grieķija ievērotu ES noteikumus par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, proti, pieņemtu Kiprā apliecinātas pensijas dokumentu kopijas un ņemtu vērā periodus, kuros persona, strādādama citā dalībvalstī, veikusi attiecīgās apdrošināšanas iemaksas. Komisija saņēma sūdzību no Kipras pilsones, kura bija strādājusi gan Grieķijā, gan Kiprā un pieprasīja daļēju pensiju. Tā kā sūdzības iesniedzēja dzīvo Kiprā, Kipras iestādes sāka aprēķināt viņai pienākošos pensiju, bet Grieķijas iestādes atteicās pieņemt viņas Grieķijas pensiju dokumenta kopiju, ko bija apliecinājušas Kipras iestādes, kā pierādījumu par Grieķijā nostrādāto laiku. Sūdzības iesniedzējai lika uzrādīt dokumentu oriģinālus, bez kuriem lietas apstrāde nevarēja sākties. Komisija uzskata, ka šāda prakse ir šķērslis ES darba ņēmēju pārvietošanās brīvībai un ir pretrunā proporcionalitātes principam, kas noteikts Regulā par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (EK/883/2004). Tajā ir aizliegtas procedūras, kas dokumentu apstrādes gaitā ar pārmērīgām formalitātēm noslogo pieteikumu iesniedzējus. Komisija pieprasījumu ir izteikusi argumentēta atzinuma veidā, vadoties pēc ES pienākumu neizpildes procedūras. Grieķijas rīcībā tagad ir divi mēneši, lai paziņotu Komisijai par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu šo problēmu. Pretējā gadījumā Komisija var pieņemt lēmumu vērsties pret Grieķiju ES Tiesā.

(Sīkāka informācija: J. Todd – tālr. +32 229 94107, mob. tālr. +32 498 99 4107)

Darba laiks: Komisija pieprasa, lai Spānija ievērotu Civilās gvardes darbinieku darba laika ierobežojumus un minimālo atpūtas laiku

Eiropas Komisija ir aicinājusi Spāniju ievērot Civilās gvardes darbinieku tiesības uz minimālo atpūtas laiku un vidējo nedēļas darba laiku, kas nedrīkst pārsniegt 48 stundas saskaņā ar Darba laika direktīvu 2003/88/EK. Saskaņā ar pašreizējiem Spānijas valsts tiesību aktiem dažu Civilās gvardes kategoriju darbinieki nevar izmantot šīs tiesības – īpaši tie, kuri sniedz rīkojumus, strādā vadībā, izmeklēšanā un vada mācības. Direktīvā noteikts, ka vadošiem darbiniekiem vai citām personām, kam ir autonomas lēmumu pieņemšanas pilnvaras, dalībvalstis var nepiemērot noteikumus par ne vairāk kā 48 stundas ilgo vidējo nedēļas darba laiku un minimālajiem atpūtas periodiem. Tomēr šī atkāpe attiecas tikai uz personām, kas ir autonomas gan darba laika ilguma, gan darba organizācijas ziņā, un tas vismaz lielākajā daļā gadījumu neattiecas uz konkrētajiem Civilās gvardes darbiniekiem. Direktīvā dalībvalstīm ir arī atļauts noteikumus par minimālo atpūtas laiku nepiemērot darbībām, kurās ir nepieciešams nodrošināt nepārtrauktus pakalpojumus vai kuras pieprasa pastāvīgu klātbūtni, lai aizsargātu īpašumu un personas, taču ar nosacījumu, ka attiecīgajiem darba ņēmējiem piešķir līdzvērtīgus kompensējošus atpūtas periodus, kas Spānijas tiesību aktos nav garantēti. Rezultātā nereti gadās, ka Spānijas Civilās gvardes darbiniekiem jāstrādā pārāk ilgas stundas bez pietiekama atpūtas laika. Komisija ir saņēmusi vairākas sūdzības par šo situāciju. Komisijas pieprasījums izteikts argumentēta atzinuma veidā saskaņā ar ES pienākumu neizpildes procedūru. Spānijas rīcībā ir divi mēneši, lai paziņotu Komisijai par pasākumiem, kas veikti, lai valsts tiesību aktus pieskaņotu ES tiesībām. Pretējā gadījumā Komisija var pieņemt lēmumu vērsties pret Spāniju ES Tiesā. Komisija jau agrāk bija nolēmusi vērsties ES Tiesā pret Spāniju par to, kā ES tiesību akti par veselības aizsardzību un darba drošību tiek piemēroti Civilās gvardes darbiniekiem (sk. IP/13/963).

(Sīkāka informācija: J. Todd – tālr. +32 229 94107, mob. tālr. +32 498 99 4107)

Uzņēmējdarbība: Komisija pieprasa, lai Francija novērstu šķēršļus, kas kavē automašīnās lietojamu alkohola testa ierīču tirdzniecību (lieta 2012/4188)

Eiropas Komisija ir pieprasījusi, lai Francija mainītu savus noteikumus par alkohola testa ierīču lietošanu vieglajās automašīnās un policijā. Francijas noteikumi pašlaik neļauj izmantot citu ES valstu apstiprinātas testa ierīces, tādējādi kavējot preču brīvu apriti ES.

Pašlaik spēkā esošie Francijas tiesību akti paredz, ka automobiļu vadītājiem savos spēkratos jālieto tikai pēc Francijas standartiem (normes françaises jeb NF – Francijas kopējā sertifikācijas zīme) apstiprinātas testa ierīces; arī policija, pārbaudot vadītājus, drīkst izmantot tikai NF sertificētas alkohola testa ierīces. Komisija uzskata, ka Francijas mērķis – izvairīties no alkohola reibumā izraisītiem satiksmes negadījumiem – gan ir atzīstams, taču tai vajadzētu pieņemt arī citās ES valstīs sertificētas alkohola testa ierīces, kas atbilst NF vai līdzvērtīgiem standartiem. Komisija uzskata, ka šajā gadījumā Francijā neievēro diskriminācijas aizlieguma un tādu izstrādājumu savstarpējas atzīšanas principu, kas likumīgi ražoti un tirgoti citās ES dalībvalstīs.

Tāpēc Komisija ir pieņēmusi argumentētu atzinumu, aicinot Franciju grozīt savus tiesību aktus, lai tie atbilstu Līguma par Eiropas Savienības darbību 34. pantam. Ja Francija divu mēnešu laikā neinformēs Komisiju par pasākumiem, kas veikti, lai līdz galam izpildītu ES tiesību aktos paredzētos pienākumus, Komisija var pieņemt lēmumu iesniegt šo lietu ES Tiesā.

(Sīkāka informācija: C. Corazza – tālr. +32 229 51752, mob. tālr. +32 498 99 2862)

Vide: Komisija aicina Franciju uzlabot notekūdeņu attīrīšanu nelielās aglomerācijās

Eiropas Komisija pieprasa, lai Francija uzlabotu notekūdeņu attīrīšanu vairākās nelielās aglomerācijās visā valstī. Saskaņā ar ES tiesību aktiem ir nepieciešams, lai lielu un mazu pilsētu notekūdeņi tiktu savākti un attīrīti, jo neattīrīti notekūdeņi var būt piesārņoti ar kaitīgām baktērijām un vīrusiem, kas apdraud sabiedrības veselību. ES tiesību aktos ir noteikts, ka no 2005. gada nelielās aglomerācijās (kuru iedzīvotāju skaits ir no 10 līdz 15 tūkstošiem) jāveic visu notekūdeņu otrreizējā attīrīšana. 2009. gadā tika sākta pienākumu neizpildes procedūra pret Franciju, jo 551 nelielā aglomerācijā nebija izpildītas šīs ES prasības. Pēc tam tika novērots zināms progress, bet vairāk nekā 8 gadus pēc sākotnējā termiņa 54 nelielās aglomerācijās joprojām nav ievēroti ES standarti. Tāpēc ir nosūtīts argumentēts atzinums. Ja Francija divu mēnešu laikā neizpildīs direktīvas prasības, lietu var nodot izskatīšanai ES Tiesā.

(Sīkāka informācija: J. Hennon: tālr. +32 229 53593, mob. tālr. +32 498 95 3593)

Vide: Komisija aicina Franciju grozīt savus tiesību aktus par ietekmes uz vidi novērtējumiem

Eiropas Komisija ir aicinājusi Franciju, lai tā gādātu par savu tiesību aktu atbilstību ES noteikumiem par ietekmes uz vidi novērtējumiem. Šādus novērtējumus sagatavo projektiem, kam var būt ievērojama ietekme uz vidi, – tos pirms apstiprināšanas izvērtē, lai cilvēki apzinātos iespējamās sekas. Francijas tiesību aktos ir apiets pienākums veikt šādus novērtējumus pagaidu atļaujām, ko iestādes var piešķirt, kamēr nav piešķirta galīgā atļauja noteiktu darbu veikšanai, piemēram, raktuvju ekspluatēšanai. Francija atbildē uz oficiālu paziņojuma vēstuli, kas tika nosūtīta pagājušā gada janvārī, paziņoja Komisijai, ka tā neplāno mainīt savus valsts tiesību aktus. Komisija uzskata, ka Francijas tiesību akti patlaban neatbilst IVN direktīvai, kā to interpretē Tiesa, un ir nosūtījusi argumentētu atzinumu. Ja Francija neizpildīs direktīvas prasības, lietu var nodot izskatīšanai ES Tiesā.

(Sīkāka informācija: J. Hennon – tālr. + 32 229 53593, mob. tālr. +32 498 95 3593)

Vide: Komisija aicina Itāliju grozīt tiesību aktus par peldvietu ūdeni

Eiropas Komisija aicina Itāliju pieskaņot savus tiesību aktus par ūdens kvalitāti ES standartiem. Ir novēroti trūkumi saistībā ar to, kā valsts tiesību aktos ir iestrādāta Ūdens pamatdirektīva – ES ūdens resursu politikas pamatdokuments. Komisija pēc 2009. gadā veiktajām atbilstības pārbaudēm konstatēja vairākas nepilnības un 2010. gada maijā nosūtīja oficiālu paziņojuma vēstuli, kam 2012. gada martā sekoja argumentēts atzinums. Lai gan daudzas sākotnējās problēmas jau ir novērstas, tiek nosūtīts argumentēts atzinums par minimālajām prasībām programmās, kas attiecas uz difūzajiem avotiem, kuri var piesārņot ūdeni, un par pasākumiem, lai novērstu vai kontrolētu piesārņojošu vielu nokļūšanu pazemes ūdeņos. Ja Itālija neizpildīs direktīvas prasības, lietu var nodot izskatīšanai ES Tiesā.

(Sīkāka informācija: J. Hennon – tālr. +32 229 53593, mob. tālr. +32 498 95 3593)

Profesionālās kvalifikācijas: Komisija aicina Poliju ievērot ES noteikumus par advokātu kvalifikāciju

Eiropas Komisija šodien aicināja Poliju ievērot ES noteikumus par advokātu profesionālās kvalifikācijas atzīšanu. Polijas likumā par advokātiem (saskaņā ar Polijas Tieslietu ministrijas interpretāciju) ir paredzēti daži izņēmumi, kad nav jākārto Polijas valsts eksāmens, lai persona varētu praktizēt advokāta profesijā. Kompetentajai iestādei ir liegta iespēja ņemt vērā pieredzi, kuras rezultātā varētu būt iegūtas vajadzīgās profesionālās zināšanas un prasme (tostarp Polijas tiesību pārzināšana), ja šī pieredze nav radusies, strādājot līgumattiecībās ar Polijā reģistrētu uzņēmumu. Komisija interpretē Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantu tā, ka vērtēšanas kritērijiem vajadzētu attiekties tikai uz zināšanām un pieredzi, ko kandidāts ieguvis stažēšanās laikā. Pieteikuma iesniedzēja juridiskajai saiknei ar juridisko biroju, kur iegūta pieredze, un šā biroja reģistrācijas valstij nevajadzētu būt noteicošajam faktoram, izvērtējot nepieciešamo profesionālo zināšanu līmeni un veidu. Komisija, ievērojot ES pienākumu neizpildes procedūras otrā posma procedūru, savu prasību iesniedz argumentēta atzinuma veidā. Ja divu mēnešu laikā Polija neko nedarīs lietas labā, Komisija var nodot lietu izskatīšanai ES Tiesā.

Plašāka informācija:

http://ec.europa.eu/internal_market/qualifications/other_directives/lawyers/index_en.htm.

(Sīkāka informācija: C. Hughes – tālr. +32 2 2964450, mob. tālr. +32 498 964450)

Komisija mudina Poliju ievērot ES noteikumus par grāmatvedības nodalīšanu dzelzceļa nozarē.

Eiropas Komisija uzskata, ka Polijai vajadzētu nodrošināt pilnīgu pārredzamību, grāmatvedības uzskaitē nodalot infrastruktūras pārvaldītājus no dzelzceļa operatoriem (Direktīva 2012/34/ES). Viens no galvenajiem mērķiem ir nodrošināt pārredzamību valsts līdzekļu izmantošanā un racionālāk piešķirt līdzekļus, lai pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji varētu līdzvērtīgi konkurēt savā starpā, kas būtu izdevīgi gala lietotājiem.

Līdz šim Polija vēl nav pilnībā transponējusi ES grāmatvedības normas, piemēram, par pienākumu veikt atsevišķu grāmatvedības uzskaiti dzelzceļa transporta pakalpojumiem un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldībai. Lai novērstu šķērssubsidēšanu, grāmatvedības struktūrā arī jāiestrādā princips, ka valsts līdzekļus nedrīkst nodot no vienas minētās apakšnozares otrai.

Pārredzamība grāmatvedības uzskaitē ir vienīgais veids, kā sekot valsts līdzekļu izlietojumam un saprast, vai tie nav izmantoti citiem, nevis paredzētajiem mērķiem. Pašreizējā sistēma Polijā neizslēdz iespēju, ka publisko finansējumu, kas paredzēts infrastruktūrai vai noteiktiem transporta pakalpojumu veidiem, varētu izmantot, šķērssubsidējot citus transporta pakalpojumus.

Tas varētu kropļot konkurenci, iespējams, piešķirot negodīgas konkurences priekšrocības tiem, kas saņem valsts subsīdijas.

Tā kā tas ir pretrunā pašreizējiem ES noteikumiem, kuru mērķis ir izveidot efektīvu, neizkropļotu un konkurētspējīgu ES iekšējo tirgu dzelzceļa nozarē, Komisija nosūtīja Polijai argumentētu atzinumu. Ja divu mēnešu laikā netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nodot šo lietu ES Tiesā.

(Sīkāka informācija: H. Kearns – tālr. +32 229 87638, mob. tālr. +32 498 98 7638)

Portugāle nav ratificējusi konvenciju par tādu zaudējumu atlīdzināšanu, kas radušies naftas noplūdes dēļ

Komisija šodien nāca klajā ar argumentētu atzinumu, kas adresēts Portugālei pienākumu neizpildes procedūras otrajā posmā, jo šī valsts nav ratificējusi Starptautisko konvenciju par civiltiesisko atbildību par bunkuru eļļas piesārņojuma izraisītiem postījumiem (Bunkuru konvencija). Saskaņā ar ES tiesību normām (Padomes Lēmums 2002/762/EK un Līguma par Eiropas Savienību 4. pants) ES dalībvalstu pienākums ir ratificēt konvenciju, kuras mērķis ir nodrošināt pienācīgu kompensāciju tiem, kuriem radušies zaudējumi bunkuru eļļas noplūdes dēļ, ja to pārvadā kā degvielu kuģu bunkuros. Konvencijā paredzēts, ka kuģa reģistrētajam īpašniekam ir obligāts pienākums apdrošināties pret piesārņojuma izraisītu kaitējumu. Portugālei neratificējot konvenciju, ir radusies situācija, ka Portugāles ūdeņos notikušā noplūdē cietušajiem netiek nodrošināta aizsardzība. Konvencija tika pieņemta 2001. gadā, un pa šo laiku to ir ratificējušas 74 valstis, tajā skaitā visas pārējās 27 ES dalībvalstis. Līdz šim Portugālē nav pabeigtas konvencijas ratificēšanas parlamentārās procedūras, līdz ar to valsts nav izpildījusi savas saistības, kuras paredzētas ES tiesību aktos.

(Sīkāka informācija: M. Andreeva – tālr. +32 229 91382, mob. tālr. +32 498 99 1382)

Transports: Komisija aicina Portugāli grozīt valsts noteikumus par bīstamu kravu pārvadājumu drošību

Komisija ir aicinājusi Portugāli grozīt savus valsts tiesību aktus par bīstamu kravu (piemēram, rūpniecisko ķimikāliju, naftas produktu vai sprādzienbīstamu vielu) pārvadājumiem pa autoceļiem un dzelzceļu. Portugāle nav paziņojusi, ka būtu transponēti noteikumi, kas sāka darboties 2013. gada 1. jūlijā. Tāpēc šodien Komisija nosūtīja Portugālei argumentētu atzinumu par šo jautājumu.

Direktīva par bīstamu kravu iekšzemes pārvadājumiem tika pieņemta 2008. gadā. Reizi divos gados to pārskata, lai neatpaliktu no zinātniski tehniskā progresa un lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajiem starptautiskajiem nolīgumiem. Pēdējos grozījumus Komisija pieņēma 2012. gada decembrī. Direktīva paredz vienotus noteikumus bīstamo kravu drošiem pārvadājumiem pa ES autoceļiem, dzelzceļu un iekšējiem ūdensceļiem. Neievērojot kopējos noteikumus, transporta laikā var rasties nevajadzīgs apdraudējums, kas spēj kavēt attiecīgo vielu un izstrādājumu pārvadājumus ES.

(Sīkāka informācija: H. Kearns – tālr. +32 229 87638, mob. tālr. +32 498 98 7638)

Nodokļi: Komisija pieprasa, lai Portugāle, piemērojot nodokļus lietotiem transportlīdzekļiem, ņemtu vērā faktisko nolietojumu

Komisija ir oficiāli pieprasījusi, lai Portugāle grozītu savus tiesību aktus par nodokļu politiku attiecībā uz ievestām lietotām automašīnām. Aprēķinot nodokļa bāzi lietotiem transportlīdzekļiem, kas ievesti Portugālē no citas dalībvalsts, netiek ņemta vērā transportlīdzekļa faktiskā vērtība. Par vienu gadu jaunākiem transportlīdzekļiem netiek ņemta vērā amortizācija, turklāt netiek atzīta papildu amortizācija transportlīdzekļiem, kas vecāki par pieciem gadiem. Līdz ar to sadārdzinās nodokļos maksājamā summa, ja salīdzina ar valsts teritorijā pirktajiem transportlīdzekļiem. Komisijas aicinājums ir izteikts argumentēta atzinuma veidā (ES pienākumu neizpildes procedūras otrais posms). Ja Portugāle divu mēnešu laikā nesniegs apmierinošu atbildi, Komisija pret šo valsti var vērsties ES Tiesā.

(Sīkāka informācija: E. Traynor – tālr. +32 229 21548, mob. tālr. +32 498 98 3871)

Vide: Komisija aicina Slovēniju publicēt pamesto raktuvju sarakstu

Eiropas Komisija aicina Slovēniju izveidot sarakstu, kurā būtu iekļauti pamestie kalnrūpniecības objekti, kas var nodarīt kaitējumu iedzīvotājiem vai videi. Saskaņā ar Ieguves rūpniecības atkritumu direktīvu dalībvalstīm līdz 2012. gada maijam bija jāpublicē saraksti ar šādiem to teritorijā esošiem objektiem, kas var nopietni apdraudēt vidi. Slovēnija šo termiņu nav ievērojusi, un Komisija 2012. gada oktobrī sāka pienākumu neizpildes procedūru. Slovēnijas iestādes ir regulāri ziņojušas par paveikto, bet darbs vēl nav pabeigts, un Slovēnija ir atpalikusi no grafika, par ko savulaik vienojās ar Komisiju. Ir nosūtīts argumentēts atzinums, un, ja divu mēnešu laikā Slovēnija nerīkosies, Komisija šo lietu var iesniegt ES Tiesā.

(Sīkāka informācija: J. Hennon – tālr. +32 229 53593, mob. tālr. +32 498 95 3593)

1 :

Argumentēti atzinumi nav nosūtīti pārējām piecām dalībvalstīm, ar kurām Komisija patlaban sadarbojas, izvērtējot to panākto atbilstības līmeni.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website