Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Informatīvs paziņojums

Briselē, 2014. gada 15. aprīlī

Banku savienība – finanšu stabilitātes atjaunošana eirozonā

1. Īsumā par banku savienību

Kopš krīzes sākuma 2008. gadā Eiropas Komisija ir pielikusi lielas pūles, lai ņemtu vērā krīzes mācību un izveidotu finanšu nozari, kas ir drošāka un stabilāka. Komisija ir ierosinājusi 28 jaunus noteikumus par finanšu nozares labāku regulējumu, uzraudzību un pārvaldību, lai panāktu, ka nodokļu maksātājiem nākotnē nav jāmaksā par banku izdarītajām kļūdām. Vairums šo noteikumu tagad ir spēkā vai tiks drīzumā pieņemti.

1. attēls – svarīgākie ES mēroga finanšu reformas elementi

Kad 2010. un 2011. gadā finanšu krīze pastiprinājās un pārvērtās eirozonas parādu krīzē, kļuva skaidrs, ka to valstu gadījumā, kurām ir kopīga valūta un kuras ir savstarpēji arvien atkarīgākas, ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai pārrautu apburto loku starp bankām un valsts finansēm (Skatīt 1. izcēlumu).

Tāpēc valstu un valdību vadītāji 2012. gada jūnijā vienojās izveidot banku savienību, ar kuru pabeidz ekonomiskās un monetārās savienības izveidi un kura ļauj centralizēti piemērot ES mēroga noteikumus bankām eirozonā (un eirozonā neietilpstošās dalībvalstīs, kas vēlas piedalīties šo noteikumu īstenošanā).

Banku savienības dibināšanas pamats ir jaunais tiesiskais regulējums, kas aptver vienotā tiesību aktu kopumā izklāstītus kopīgus noteikumus, kuri piemērojami bankām visās 28 dalībvalstīs. Kopīgi noteikumi pirmām kārtām palīdzēs novērst banku krīzes (jo īpaši Kapitāla prasību direktīva un regula, MEMO/13/690); gadījumā, ja bankas tomēr nonāktu grūtībās, šajos noteikumos ir paredzēta vienota kārtība procesa pārvaldībai, tostarp veidi šo banku strukturētai likvidācijai (Banku sanācijas un noregulējuma direktīva (BRRD), (MEMO/14/297). Kopīgi noteikumi arī nodrošinās, ka visiem noguldītājiem Eiropas Savienībā ir garantija, ka viņu noguldījumi līdz 100 000 eiro apmērā (uz vienu noguldītāju vienā bankā) visur Eiropas Savienībā ir vienmēr aizsargāti (Direktīva par noguldījumu garantiju sistēmu –DGS MEMO/14/296).

Banku savienība nodrošina minēto noteikumu vienotu īstenošanu eirozonā. Pirmkārt, no 2014. gada novembra Eiropas Centrālā banka (ECB) vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) ietvaros uzraudzīs visas 6000 bankas eirozonā (MEMO/13/780). Lai nodrošinātu, ka ECB jau no paša sākuma ir skaidrs priekšstats par situāciju bankās, ko tā uzrauga, pašlaik tiek veikts visaptverošs banku finansiālā stāvokļa novērtējums.

Otrkārt, tajos retajos gadījumos, kad bankas – neraugoties uz stingrāku uzraudzību – kļūst maksātnespējīgas, nesen pieņemtais vienotais noregulējuma mehānisms (VNM) (MEMO/14/295) ļaus efektīvāk veikt banku noregulējumu, iesaistot vienoto noregulējuma valdi (VNV) un izmantojot vienoto noregulējuma fondu (VNF). Ja banka kļūst maksātnespējīga, vienotais noregulējuma mehānisms, kurā ir paredzēti skaidri lēmumu pieņemšanas noteikumi un kuram ir ļoti pieredzējuši darbinieki, būs daudz efektīvāks noregulējuma veikšanā nekā pašreizējās, ļoti dažādās noregulējuma iestādes dalībvalstīs.

Kopā ar jauno ES mēroga tiesisko regulējumu, kas attiecas uz finanšu nozari, banku savienības izveides pabeigšana ir nozīmīgs solis virzībā uz ES ekonomisko un monetāro integrāciju (MEMO/14/244). Banku savienība izbeigs ēru, kurā nodokļu maksātāji maksāja par milzīgiem banku glābšanas pasākumiem, un tā palīdzēs atjaunot finanšu stabilitāti. Tas savukārt rada pareizos apstākļus, lai finanšu nozare varētu kreditēt reālo ekonomiku, tādējādi veicinot ekonomikas atlabšanu un darbvietu izveidi (skatīt 2. izcēlumu).

1. izcēlums. Apburtais loks starp bankām un valsts finansēm

Eirozonas valsts parādu krīze ir izgaismojusi potenciālo apburto loku starp bankām un valsts parādu.

Kā izpaužas šis apburtais loks?

Banku savienība palīdzēs saraut saikni starp bankām un valstīm, proti:

  • bankas būs stabilākas un aizsargātākas pret satricinājumiem. Vienotā uzraudzība nodrošinās to, ka bankas efektīvi izpilda stingrākas piesardzības prasības, pieprasot, lai bankām būtu pietiekamas kapitāla rezerves un likviditāte. Rezultātā ES bankas būs stabilākas un tiks uzlabota banku spēja pienācīgi pārvaldīt ar to darbību saistītos riskus un segt iespējamos zaudējumus;

  • maksātnespējīgo banku noregulējums tiks veikts, neizmantojot nodokļu maksātāju naudu; tādējādi tiks samazināta negatīvā ietekme uz valdību fiskālajām pozīcijām. Banku noregulējumu finansēs banku akcionāri un kreditori, kā arī nozaru finansēts noregulējuma fonds. Bankas nedrīkst glābt, piešķirot papildu finansiālu atbalstu (bail out), un valdību fiskālās pozīcijas netiks vēl vairāk pasliktinātas;

  • vairs nebūs tā, ka savas darbības laikā bankas bauda Eiropas priekšrocības, taču grūtību gadījumā vēršas pie savas valsts, jo banku uzraudzību veiks īsteni eiropeisks mehānisms, un arī katru maksātnespējas procesu īstenos patiess Eiropas mēroga mehānisms.

2. izcēlums.

Bankām būs vienkāršāk izsniegt aizdevumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām

Nesaskaņota valstu atbildes reakcija uz banku maksātnespēju, dažkārt aprobežojot finansējumu tikai savas valsts robežās, un liela savstarpēja atkarība starp bankām un dalībvalstīm, kurās šīs bankas atrodas, izraisīja būtisku vienotā tirgus sadrumstalotību aizdevumu un finansējuma jomā. Šī sadrumstalotība bija īpaši graujoša eirozonā, kur tā kavēja aizdevumu efektīvu izsniegšanu reālajai ekonomikai un tādējādi arī izaugsmi.

Jaunākie dati liecina, ka 80 % no Vācijas maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas lūdz aizdevumu, saņem visu pieprasīto kredītu. Šis īpatsvars samazinās līdz 40 % Dienvideiropas valstīs un pat līdz 25 % Grieķijā. Turklāt vēl aizvien atšķiras uzņēmumiem un mājsaimniecībām piedāvātās procentu likmes, kas varētu traucēt ekonomikas atveseļošanos.

Tā kā banku savienībā visas bankas ir pakļautas vienai un tai pašai uzraudzības iestādei un vienam un tam pašam noregulējuma mehānismam, būtu jāpieaug uzticībai visām bankām. Tirgus uzticamība bankām būs atkarīga no banku konkrētā riska profila un aizvien mazākā mērā no to dalībvalstu finansiālā stāvokļa, kurās tās atrodas. Tādējādi bankām visās dalībvalstīs būs vieglāk ar vienlīdzīgiem noteikumiem piekļūt finansējumam, kā rezultātā tām būs vienkāršāk visā Eiropas Savienībā izsniegt aizdevumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

2. Kā banku savienība nodrošina to, ka eirozonā tiek izveidota drošāka banku nozare?

Mēs mācāmies no krīzes gaitā gūtās pieredzes. Tagad mums ir pasākumu „komplekts”, lai vispusīgi risinātu ar bankām saistītos jautājumus. Mēs

- vispirms padarām visas bankas drošākas (krīžu novēršana),

- nodrošinām, ka gadījumā, ja tās tomēr saskaras ar problēmām, uzraudzības iestādes var laikus iejaukties, lai tās pārvaldītu (agrīna intervence),

- gadījumā, ja notiek ļaunākais, nodrošinām, ka mūsu rīcībā ir instrumenti, lai efektīvi pārvarētu krīzi (banku noregulējums).

2.1. 1. posms – krīžu novēršana

Eiropas Komisija ir izstrādājusi 28 tiesību aktu priekšlikumus, kuri aptver visus finanšu dalībniekus un produktus un kuru mērķis ir labāk regulēt, uzraudzīt un pārvaldīt finanšu nozari. Šie tiesību aktu priekšlikumi ir vienots noteikumu kopums. Bankām, kas darbojas vienotajā tirgū, tas ir jāievēro. Tas ir ļoti būtiski, lai nodrošinātu, ka stingrs regulējums ir visur un bez nepilnībām, kā rezultātā mēs varam garantēt bankām vienlīdzīgus konkurences apstākļus un patiesu vienoto tirgu finanšu pakalpojumu jomā. Tas nes labumu bankām un finanšu nozarei kopumā, kā arī iedzīvotājiem, patērētājiem un nodokļu maksātājiem.

2.1.1. Spēcīgāka, neatkarīga uzraudzības iestāde, kas nodrošina, ka bankas piemēro noteikumus

Saskaņā ar vienoto uzraudzības mehānismu (VUM) Eiropas Centrālā banka (ECB) atbild par banku uzraudzību eirozonā (un citās dalībvalstīs, kas piedalās VUM).

ECB nodrošinās patiesu Eiropas uzraudzības mehānismu, kas nav atkarīgs no valsts interešu aizsardzības, vājinās saikni starp bankām un valstu finansēm un ņems vērā finanšu stabilitātes riskus. 2014. gada novembrī ECB uzņemsies savu jauno lomu kā vienotā uzraudzības iestāde. Tā nodrošinās vienotā tiesību aktu kopuma konsekventu un saskanīgu piemērošanu eirozonā. ECB šobrīd veic nozīmīgāko banku un to bilanču visaptverošu novērtējumu. Daniele Nuī (Danièle Nouy) tika iecelta par vienotā uzraudzības mehānisma valdes pirmo priekšsēdētāju (MEMO/13/1155).

2.1.2. Stingrākas prudenciālās prasības izturīgākām bankām

Ar tiesību aktu kopumu par bankām piemērojamajām kapitāla prasībām – tā dēvētais „CRD IV” dokumentu kopums (to veido Kapitāla prasību direktīva IV un Kapitāla prasību regula) (skatīt MEMO/13/690) – ES tiesiskajā regulējumā tiek īstenoti jaunie starptautiskie banku kapitāla standarti (parasti dēvēti par „Bāzele III” regulējumu).

Jaunie noteikumi, kas ir spēkā kopš 2014. gada 1. janvāra, nodrošina to, ka bankām ir pietiekams kapitāla līmenis gan kvantitātes, gan kvalitātes ziņā. Pieņemot šo noteikumus, Eiropas Savienība ir izpildījusi saistības, ko tā uzņēmās G20 ietvaros, proti, laikus īstenot „Bāzele III” regulējumu.

2.1.3. Laicīga plānošana to banku gadījumā, kuras ir kritiskā stāvoklī

Finanšu nozare visā Eiropas Savienībā tagad var balstīties uz spēcīgu režīmu, kas tiek piemērots gadījumos, kad bankas nonāk grūtībās. Šis banku krīžu un noregulējuma režīms (MEMO/14/297) paredz, ka bankām jāizstrādā sanācijas plāni, kuros aprakstīti pasākumi, ko dzīvotspējas saglabāšanai bankas veiktu tad, ja to finansiālā situācija pasliktinātos, kā arī noregulējuma plāni to pienācīgam noregulējumam tajā gadījumā, ja tās vairs nebūtu dzīvotspējīgas.

Uzraudzības iestāde banku savienībā ir ECB. Šajos plānos jāizklāsta iespējamie risinājumi, lai piemērotu noregulējuma instrumentus (piemēram, aktīvu pārnešana uz pagaidu banku, kapitāla instrumentu vai citu saistību norakstīšana iekšējās rekapitalizācijas (bail in) ietvaros), un veidi, lai nodrošinātu pamatfunkciju turpināšanu.

2.2. 2. posms – laikus veikti koriģējošie pasākumi problēmu gadījumā – agrīna intervence

Tagad mums ir noteikumi, kas ļauj laikus iejaukties, ja bankas saskaras ar problēmām. Banku uzraudzības iestādēm ir piešķirtas plašākas pilnvaras, lai tās varētu iejaukties gadījumos, kad banka atrodas finansiālās grūtībās (piemēram, tad, ja banka pārkāpj vai varētu pārkāpt regulējumā noteiktās kapitāla prasības), taču pirms problēmas kļūst kritiskas un bankas finansiālā situācija neatgriezeniski pasliktinās. Minētās pilnvaras ir noteiktas banku sanācijas plānos un ietver iespēju atbrīvot no amata bankas vadību un iecelt īpašu vadītāju, sasaukt akcionāru sapulci, lai pieņemtu neatliekamas reformas, un aizliegt dividenžu vai prēmiju izmaksu. Citi pasākumi, uz kuru veikšanu var uzstāt attiecīgā uzraudzības iestāde, ir pieprasīt, lai banka samazina savu atkarību no konkrētiem riskiem, palielina savu kapitālu vai groza savas juridiskās vai korporatīvās struktūras.

Ja tiek uzskatīts, ka bankas dzīvotspēja ir apdraudēta, tad ECB kā vienotā uzraudzības iestāde banku savienībā uzraudzīs agrīnās intervences pasākumus, koordinējot savu rīcību ar attiecīgajām noregulējuma iestādēm.

2.3. 3. posms – ja bankas finansiālā situācija neatgriezeniski pasliktinās – krīzes pārvaldība, aizsargājot noguldītājus un nodokļu maksātājus

2.3.1. Nodokļu maksātāju aizsardzība

Atkārtotie banku glābšanas pasākumi ir palielinājuši valsts parādu un radījuši ļoti smagu slogu nodokļu maksātājiem. Apstiprinātais valsts atbalsts, kas laikā no 2008. gada oktobra līdz 2012. gada decembrim piešķirts rekapitalizācijas un aktīvu glābšanas pasākumu veidā, sasniedz 591,9 miljardus eiro jeb 4,6 % no ES IKP 2012. gadā (Komisijas dati). Ja pieskaitām garantijas, 2008.–2010. gada laikposmā vien šī summa sasniegtu 1,6 triljonus eiro jeb 13 % no ES IKP (Komisijas dati). Skatīt IP/13/1301.

Ja bankas finansiālā situācija neatgriezeniski pasliktinātos, BRRD nodrošinātu, ka bankas akcionāriem un kreditoriem būtu jāsedz viņiem noteiktā daļa no izmaksām, izmantojot iekšējās rekapitalizācijas (bail-in) mehānismu (skatīt 3. izcēlumu).

Vienotais noregulējuma mehānisms banku savienībā nodrošina šo noteikumu centralizētu un efektīvu izpildi. Tas nodrošina, ka sarežģītus lēmumus, kas jāpieņem noregulējuma gadījumā (jo īpaši pārrobežu mērogā), var ātri pieņemt, un tie ir saistoši visām banku savienības dalībvalstīm.

Vienotais noregulējuma mehānisms ir balstīts uz spēcīgu vienotā noregulējuma valdi, un tajā būs iesaistīti pastāvīgi locekļi, kā arī Komisija, Padome, ECB un valstu noregulējuma iestādes. Vairumā gadījumu, kad jānoregulē kāda banka, kas atrodas eirozonā vai dalībvalstī, kura ir banku savienības dalībniece, ECB ziņos par to vienotā noregulējuma valdei, Komisijai un attiecīgajām valstu noregulējuma iestādēm. Lēmumu pieņemšanas procedūras ir rūpīgi izstrādātas, kā rezultātā būs iespējams lemt par noregulējuma lietu arī nedēļas nogalē (skatīt 2. attēlu).

2. attēls

Lai nepieļautu to, ka nodokļu maksātājiem ir jāsedz banku glābšanas izmaksas, visām bankām Eiropas Savienībā būs jāiemaksā fondā, kura mērķis ir veicināt raitu noregulējumu. Banku savienībā minētie līdzekļi tiek pakāpeniski apvienoti, kā rezultātā tad, kad ir vajadzīgi papildu resursi, lai piešķirtu bankai vidēja termiņa finansējumu tās darbības turpināšanai bankas pārstrukturēšanas gaitā, šos resursus iegūst no vienotā noregulējuma fonda; no 2016. gada visas bankas banku savienības valstīs veiks iemaksas šajā fondā, kas līdz 2024. gadam sasniegs 55 miljardu eiro apmēru.

3. izcēlums. Kā iekšējās rekapitalizācijas mehānisms darbosies praksē?

Iekšējā rekapitalizācija – rekapitalizācija, veicot saistību norakstīšanu un/vai to pārvēršanu pašu kapitālā, kā rezultātā banka spēj turpināt darbību, netiek pieļauti finanšu sistēmas darbības traucējumi, kurus izraisītu bankas pamatpakalpojumu izbeigšana vai pārtraukšana, un iestādēm tiek dots laiks, lai to reorganizētu vai strukturēti likvidētu tās daļas.

Īsi sakot: ja bankā jāveic iekšējā rekapitalizācija, iestādes vispirms norakstītu visu akcionāru īpašumdaļas un tad sekotu iepriekš noteiktai kārtībai, lai rekapitalizētu pārējās saistības. Zaudējumus vispirms segtu akcionāri un citi tādu finanšu instrumentu kā konvertējamas obligācijas un mazākas priekšrocības obligācijas (junior bonds) turētāji.

Noguldījumi, kas nepārsniedz 100 000 eiro, nekādā gadījumā netiktu skarti – tie ir vienmēr un pilnā apmērā aizsargāti.

Atbildība par bankas zaudējumu segšanu, cik vien iespējams, ir jāuzņemas privātiem banku ieguldītājiem un banku nozarei kopumā, nevis nodokļu maksātājiem.

2.3.2. Noguldītāju aizsardzība

Arī turpmāk visās dalībvalstīs tiks garantēti bankas noguldījumi līdz 100 000 eiro apmērā (uz vienu noguldītāju vienā bankā) – pat tad, ja banka ir kļuvusi maksātnespējīga. Šī garantija sniedz noguldītājiem finanšu stabilitātes sajūtu un nozīmē, ka viņiem nav jāsteidzas izņemt pārmērīgus naudas daudzumus no savām bankām, tādējādi nepieļaujot smagas ekonomiskās sekas.

Turklāt noguldītājiem tiks ātrāk izmaksāta viņu nauda (7 darba dienu laikā salīdzinājumā ar 20 darba dienām šobrīd), un valsts noguldījumu garantiju sistēmas būs daudz labāk finansētas, lai segtu šīs garantijas, jo īpaši, izmantojot ex ante finansējumu, proti, 0,8 % no segtajiem noguldījumiem 10 gadu laikā tiks iekasēti no bankām. Ja ex ante līdzekļi izrādītos nepietiekami, noguldījumu garantiju sistēma iekasēs tūlītējas ex post iemaksas no banku nozares, un (kā pēdējais līdzeklis) noguldījumu garantiju sistēmai būs pieejami alternatīvi finansēšanas mehānismi, piemēram, aizdevumi no publiskām vai privātām trešām personām. Pastāvēs arī brīvprātīgs savstarpējās aizņemšanās mehānisms starp dažādu ES valstu noguldījumu garantiju sistēmām (MEMO/13/1176).

Saskaņā ar Banku sanācijas un noregulējuma direktīvu (BRRD) privātpersonām un maziem uzņēmumiem, kuru noguldījumi pārsniedz EUR 100 000, piemēros preferenciālo režīmu („noguldītāja priekšrocība”). Viņiem neradīsies nekādi zaudējumi pirms citiem nenodrošinātiem kreditoriem, kas atrodas „iekšējas rekapitalizācijas hierarhijas” pašā apakšā. Dalībvalstis var pat nolemt piemērot zināmu elastību, lai pilnībā izslēgtu viņus no šīs hierarhijas.

2.3.4. Atbalsta mehānismi

Pēc tam, kad būs ieviesti visi iepriekš minētie pasākumi, lielākajā daļā gadījumu nebūs vajadzīgs publiskā sektora finansiālais atbalsts, kas sniegts no nodokļu maksātāju līdzekļiem. Tomēr izņēmuma gadījumos varētu būt vajadzīgi papildu resursi, un šādiem gadījumiem ir jāizstrādā skaidri un atbilstīgi noteikumi par atbalsta mehānismiem. Visiem atbalsta mehānismiem vidējā termiņā jābūt fiskāli neitrāliem, un banku nozarei šāds atbalsts laika gaitā jāatmaksā atpakaļ, izmantojot nozares maksājumus.

VNM regulā ir noteikts, ka valdei sadarbībā ar dalībvalstīm jāizveido kredītlīnija, lai līdz dienai, kad sāk piemērot šo regulu, pastiprinātu fonda aizņemšanās spēju. Ar VNM regulu vēl nav izveidots kopīgs atbalsta mehānisms fondam; kā paziņots deklarācijā, ko Padome pieņēma decembrī, šis jautājums tiks izskatīts turpmākajos gados1.

3. Kas notiks tad, ja problēmas rodas, pirms visa sistēma ir sākusi darboties?

Pirms vienotais uzraudzības mehānisms 2014. gada novembrī pilnā apmērā sāks darbību, ECB un Eiropas Banku iestāde veic banku situācijas visaptverošu novērtējumu un šo banku spriedzes testu.

Ja banku savienības bankās tiks konstatēts kapitāla trūkums, tad sāks darboties rekapitalizācijas pasākumu „kaskāde”, par ko panākta vienošanās, proti, bankām vispirms jāpalielina kapitāls tirgos vai ar citu privātu avotu palīdzību. Ja ar to nepietiek, valsts līmenī varētu izmantot publiskā sektora līdzekļus – ar stingriem nosacījumiem un atbilstoši noteikumiem par valsts atbalstu (skatīt 4. izcēlumu). Otrajā posmā (ja atbalsta mehānismi valsts līmenī nav pietiekami) var izmantot Eiropas līmeņa instrumentus, tostarp Eiropas Stabilizācijas mehānismu2. Ja bankas vairs nav dzīvotspējīgas, tām var piemērot noregulējumu saskaņā ar valstī paredzēto kārtību.

4. izcēlums. Noteikumi par valsts atbalstu

Eiropas Komisija ir pieņēmusi valsts atbalsta pagaidu noteikumus par valsts atbalstu finanšu iestādēm krīzes apstākļos. Eiropas Komisijas paziņojumā ir izklāstīti atjauninātie ES krīzes noteikumi, kas attiecas uz krīzes apstākļos bankām piešķirto valsts atbalstu; šie noteikumi ir spēkā kopš 2013. gada 1. augusta.

Galvenā izmaiņa bija „sloga sadales” principa pastiprināšana, proti, bankām, pirms tās var izmantot rekapitalizācijas vai aktīvu aizsardzības pasākumus, ir jāizstrādā pārliecinošs plāns savai pārstrukturēšanai vai strukturētai darbības izbeigšanai. Turklāt tika pastiprinātas sloga sadales prasības, proti, ja bankām ir kapitāla trūkums, tad izmaksas vispirms jāsedz banku akcionāriem un mazāk prioritārajiem kreditoriem; tikai pēc tam tiek piešķirts valsts finansējums.

????? the last para is not translated of BOX 4

Skatīt IP/13/672 un MEMO/13/886


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website