Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Informatīvs paziņojums

Briselē, 2014. gada 25. martā.

RAPEX 2013. gadā

1. Kas ir RAPEX?

RAPEX ir Eiropas ātrās ziņošanas sistēma, kas brīdina par bīstamām precēm. Lai vajadzības gadījumā jebkur ES teritorijā varētu spert nepieciešamos soļus, sistēma nodrošina, ka dalībvalstis un Eiropas Komisija ātri apmainās ar informāciju par bīstamiem ražojumiem, kas jebkur Eiropā izņemti no tirgus vai atsaukti no patērētājiem. Pašlaik sistēmā piedalās trīsdesmit viena valsts. No 2013. gada 1. jūlija sistēmai RAPEX ir pievienojusies Horvātija. Līdzdalīgās valstis ir visas ES dalībvalstis un EBTA/EEZ valstis (Islande, Lihtenšteina un Norvēģija)

Kāda veida pasākumi iespējami?

Visparastākie pasākumi ir: pārtraukt vai aizliegt pārdošanu, bīstamu preci izņemt no tirgus vai atsaukt no patērētājiem, turklāt muitas iestādes var aizliegt šīs preces importēt.

Uz ko attiecas RAPEX?

RAPEX uzrauga bīstamas nepārtikas preces, kas paredzētas patērētājiem (piemēram, rotaļlietas, kosmētika, apģērbs) un profesionāļiem (piemēram, urbjmašīnas, aparāti, celtniecības preces) un kas nopietni apdraud patērētāju veselību un drošību (traumu risks, ar ķīmiskām vielām saistīti riski u. tml.) un sabiedrības intereses, piemēram, vidi (prece satur bīstamas ķīmiskas vielas, kuras kaitīgas kokiem, piesārņo ūdeni, gaisu, augsni u. tml.), veselību un drošību darba vietā un sabiedrības drošību.

Sistēma RAPEX aptver lielāko daļu nepārtikas preču. Citas nepārtikas preču kategorijas, piemēram, zāles un medicīniskas ierīces, uzrauga citās ziņošanas sistēmās.

Kādi ir dalībvalstu iestāžu pienākumi?

Dalībvalstu iestādes nodrošina, lai uzņēmumi pildītu pienākumu tirgū laist tikai drošas preces. Iestādēm jāieceļ institūcijas, kuru pilnvarojumā būtu rīkoties, lai novērstu vai ierobežotu bīstamu preču tirgošanu vai lietošanu. Katra valsts ieceļ RAPEX kontaktpunktu, kas sistēmu koordinē valsts līmenī un informē Komisiju par savā tirgū atklātām bīstamām precēm. Valstu iesniegtā informācija ("paziņojumi") pēc Komisijas apstiprinājuma tiek ātri nodoti nacionālajiem kontaktpunktiem, lai tie veiktu attiecīgus pasākumus. Sistēmā ziņo arī par šo turpmāko pasākumu ("reaģēšanas") rezultātiem.

Kādi ir ražotāju pienākumi?

Ražotāji (proti, izgatavotāji un importētāji) ir atbildīgi par to, lai tirgū tiktu laistas tikai drošas preces. Ja ražotājs apzinās, ka ražojums ir bīstams, tam nekavējoties jārīkojas, lai novērstu turpmāku risku patērētājiem. Par drošuma problēmu jāinformē arī valsts kompetentās iestādes, nepārprotami identificējot attiecīgo ražojumu, tā radītos riskus un tā izsekošanai nepieciešamo informāciju. Ja prece rada nopietnu apdraudējumu, šo informāciju pēc tam sistēmā RAPEX dara zināmu Komisijai un citām valstīm, kas sistēmā piedalās.

2. RAPEX 2013. gadā

Kādi bija 2013. gada svarīgākie notikumi?

2013. gads ir RAPEX desmitās jubilejas gads. Sistēmai sākot darboties, gadā bija daži simti paziņojumu, bet tagad to ir vairāk nekā divi tūkstoši.

Šo desmit gadu laikā RAPEX kopumā veiksmīgi palīdzējusi aizsargāt Eiropas patērētājus: dalībvalstis par bīstamām precēm nosūtījušas kopskaitā vairāk nekā 16 000 paziņojumu.

Galvenie 2013. gada sasniegumi ir šādi:

  • izsūtīts vairāk paziņojumu par bīstamām precēm;

  • šādas preces atklātas drīzāk;

  • valstu iestādes prasmīgāk uzrauga, kā tiek uzraudzīts tirgus un ievēroti tiesību akti par preču drošumu, īstenojot arī attiecīgus konkrētus projektus;

  • palielinās tādu gadījumu skaits, kur RAPEX paziņojumam seko turpmāki pasākumi;

  • iestādes labāk novērtējušas riskus;

  • uzlabota izsekojamība (mazāk nezināmas izcelsmes preču);

  • lielāka uzmanība tiek pievērsta paziņojumu kvalitātei un lietderībai;

  • pastiprinās sadarbība ar muitas dienestiem;

  • Eiropas Komisija turpina koordinēt sadarbības tīklu veidošanu un apmācību.

2013. gadā ar Komisijas finansiālu atbalstu tirgus uzraudzības iestādes visā ES teritorijā ir vēl labāk sadarbojušās, lai panāktu ražojumu drošuma noteikumu izpildi un efektīvi pretdarbotos bīstamu un neatbilstīgu preču pieejamībai tirgū. Eiropas Preču drošuma uzraudzības forumā (Prosafe) ir īstenoti un pabeigti projekti, kuros galvenā uzmanība pievērsta bērnu kopšanas precēm, pirotehnikas izstrādājumiem, zāles pļāvējiem un lādēšanas ierīcēm. Citi projekti (bērnu augstie krēsli, apģērba auklas un savilces) joprojām turpinās. 2014. gada sākumā jauna kopdarbība sākās attiecībā uz rotaļlietām, bērnu precēm (gultiņām un pārnēsājamām guļvietām), skrejriteņiem, ķīmiskajām vielām tekstilizstrādājumu sastāvā un dūmu detektoriem.

Preču drošuma uzraudzībā arvien vairāk iesaistās muitas iestādes, un dažu pēdējo gadu laikā robežkontroles iestāžu sākto un sistēmā RAPEX paziņoto pasākumu skaits ir pakāpeniski audzis. 2012. gadā muita veica 11 % obligāto pasākumu. 2013. gadā šis īpatsvars paaugstinājies līdz 13 %.

Kādi bija galvenie 2013. gada konstatējumi?

2013. gadā dalībvalstis sistēmā RAPEX iesniedza pavisam 2364 paziņojumus par bīstamām precēm. Šis paziņojumu skaits par 3,8 % pārsniedz 2012. gadā iesniegto paziņojumu skaitu. No 2364 paziņojumiem 1981 attiecās uz precēm, kas nopietni apdraud patērētājus. Pārējie paziņojumi attiecas uz vidēju/zemu risku vai nosūtīti tikai informatīvā nolūkā (turpmāki pasākumi ir iespējami, taču nav obligāti).

Kāpēc 2013. gadā paziņojumu par bīstamajām precēm kļuva vairāk?

Izņemot 2011. gadu, RAPEX paziņojumu skaits ir stabili audzis, un katru gadu sistēmā nonāk apmēram 2000 paziņojumu.

Šis pieaugums liecina, ka dalībvalstu iestādes un Komisija stingri apņēmušās modri un proaktīvi sargāt patērētāju drošību. Lielākais paziņojumu skaits liecina, ka augusi arī patērētāju drošība, jo no ES tirgus ir izņemts vairāk bīstamu preču.

Sistēmā RAPEX tagad ir sasniegts stabilitātes un brieduma līmenis, ir aktīvāk izmantotas riska novērtēšanas vadlīnijas, un tāpēc paziņojumi kļuvuši kvalitatīvāki un pilnīgāki. Dalībvalstis un Komisija sistēmu iedarbīgāk un efektīvāk var izmantot, arī pateicoties pastāvīgajiem IT sistēmas uzlabojumiem.

Dalībvalstis sistēmu izmanto efektīvāk arī tāpēc, ka tagad ir labāk saprotams, kādos gadījumos ir visbūtiskāk rīkoties un kas jādara. Īpašu vērību pievērš tam, lai sistēmā ievadītu sīkāk izstrādātu informāciju, piemēram, par attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem un izsekojamību, tādējādi dodot iestādēm iespēju sekmīgāk atrast preces tirgū.

Salīdzinājumā ar 2012. gadu 2013. gadā turpmāki pasākumi veikti biežāk — ko tas nozīmē?

Turpmākie pasākumi nozīmē, ka pēc paziņojuma nosūtīšanas sistēmā RAPEX dalībvalstis ir spērušas kādus soļus. Visbiežāk dalībvalsts tirgū ir meklēta un atrasta kāda konkrēta prece, un sekojuši attiecīgi pasākumi. 2013. gadā turpmāki pasākumi veikti 2147 gadījumos (pasākumus sistēmā RAPEX dēvē par "reaģēšanu"), un salīdzinājumā ar 2012. gadu, kad tika reaģēts tikai 1700 gadījumos, šis skaitlis ir stipri audzis. Tas signalizē, ka sistēma RAPEX tiek izmantota arvien vairāk un rezultatīvāk.

Par sekmīgu un produktīvu sistēmas darbību liecina tāds RAPEX paziņojums, pēc kura ir reaģēts vairākās dalībvalstīs, kas deklarē, ka konkrēto preci ir atradušas un veikušas attiecīgus pasākumus.

Kuras ES valstis iesniegušas visvairāk paziņojumu?

48 % no visiem 2013. gadā iesniegtajiem RAPEX paziņojumiem par bīstamām precēm iesniegušas piecas dalībvalstis:

  • Ungārija (278 paziņojumi, 12 %)

  • Vācija (259 paziņojumi, 11 %)

  • Spānija (254 paziņojumi, 11 %)

  • Bulgārija (191 paziņojums, 8 %)

  • Apvienotā Karaliste (142 paziņojumi, 6 %)

Apmēram trešā daļa līdzdalīgo valstu 2013. gadā par bīstamajām precēm ziņoja lielākā skaitā nekā 2012. gadā. Ja turpmākos pasākumus (reaģēšanas gadījumus) skata kopā ar kopējo trauksmes gadījumu skaitu, visaktīvākā valsts ir Spānija (458 trauksmes gadījumi), pēc tam Ungārija (377 trauksmes gadījumi) un Vācija (361 trauksmes gadījums).

Kāda veida preces un riski galvenokārt atklāti ar sistēmas RAPEX starpniecību?

70 % visu paziņojumu bija par šādu visbiežāk paziņoto kategoriju precēm:

  • Apģērbs, tekstilizstrādājumi un modes preces (538 paziņojumi, 25 %)

  • Rotaļlietas (580 paziņojumi, 25 %)

  • Elektroierīces un elektroiekārtas (207 paziņojumi, 9 %)

  • Mehāniskie transportlīdzekļi (160 paziņojumi, 7 %)

  • Kosmētiskie līdzekļi (106 paziņojumi, 4 %)

Piecas visbiežāk pieteiktā riska kategorijas bija:

  • Traumas (656 paziņojumi, 23 %)

  • Ar ķīmiskajām vielām saistīts risks (580 paziņojumi, 20 %)

  • Aizrīšanās (398 paziņojumi, 14 %)

  • Elektriskās strāvas trieciens (329 paziņojumi, 12 %)

  • Nožņaugšanās (266 paziņojumi, 9 %)

Ieskaitot arī iepriekšējos gadus, RAPEX paziņojumi par precēm un par risku visbiežāk attiekušies uz nosauktajām piecām kategorijām, lai gan to secība ir atšķīrusies. Šāda līdzība visvairāk izskaidrojama ar minēto piecu kategoriju preču lielo patēriņu/pieejamību (piem., elektroierīces ir mobile tālruņi, klēpjdatori, pagarinātāji, lādēšanas ierīces), kas palielina varbūtību, ka tiks atklātas arī bīstamas preces. Arī dalībvalstu iestādes veic uz riska analīzi balstītu mērķtiecīgu tirgus uzraudzību, galveno uzmanību pievēršot visbīstamākajām precēm un vismazāk aizsargātajiem patērētājiem, piemēram, bērniem.

Par ko valstī liecina daudzi iesniegti paziņojumi — vai tās tirgū preces ir bīstamākas?

Dalībvalstu iesniegto paziņojumu skaitu nevar tieši saistīt ar preču drošuma līmeni tās tirgū. Iespējami daudzi iemesli, kāpēc dažās dalībvalstīs ir vairāk paziņojumu nekā citās: liels tirgus, liels importa apjoms, pieredzējuši inspektori u. tjpr. Kopumā secināms, ka Eiropas valstīs, kurām ir lielāks tirgus, kuras importē preces lielākā apjomā, un kurām ir arī vairāk inspektoru, atklāj vairāk bīstamu preču un attiecīgi sistēmā RAPEX iesniedz vairāk paziņojumu nekā mazākās valstīs.

Kādus pasākumus dalībvalstu iestādes veikušas, reaģējot uz atklātajām bīstamajām precēm?

2013. gadā attiecībā uz bīstamām patēriņa precēm visbiežāk īstenotie obligātie pasākumi bija: izņemšana no tirgus, pārdošanas aizliegums, atsaukšana no patērētājiem, muitas iestāžu noteikts importa aizliegums un koriģējošas darbības.

No kurienes ir 2013. gada bīstamās preces?

Pēc RAPEX statistikas lielākā daļa no sistēmā paziņotajām bīstamajām precēm nav cēlušās Eiropas Savienībā — tās importētas no Ķīnas, Turcijas un citām valstīm.

Ķīna (Honkongu ieskaitot) bija norādīta par izcelsmes valsti 64 % paziņoto preču (1459 paziņojumi).

Par bīstamām Eiropas izcelsmes precēm bija 284 paziņojumi (15 %), konkrētāk, 55 preces no Vācijas (2 %), 42 preces no Itālijas (2 %) un 31 prece no Bulgārijas (1 %).

No 2012. gada ES ražotu nedrošu preču skaits ir samazinājies, un samazinājums ir vēl būtiskāks, ja datus salīdzina ar sistēmas RAPEX pirmsākumiem: 2004. gadā Eiropas izcelsmes bīstamu preču īpatsvars bija 28 %. Tas pats attiecas uz nezināmas izcelsmes valsts preču īpatsvaru. Tādu preču daudzums kopš 2012. gada ir sarucis, un arī šajā gadījumā ir krass kontrasts ar pirmajiem RAPEX darbības gadiem: 2004. gadā un 2005. gadā nezināmas izcelsmes preču bija apmēram 20 %. To noteikti var uztvert kā apliecinājumu, ka izsekojamība preču piegādes ķēdēs arvien uzlabojas.

Vai ziņojumu par Ķīnas izcelsmes precēm kļūst vairāk?

Salīdzinājumā ar 2012. gadu 2013. gadā Ķīnas izcelsmes patēriņa preču, par kurām iesniegti paziņojumi sistēmā RAPEX, tiešām bija vairāk — no 58 % 2012. gadā līdz 64 % 2013. gadā. Par Ķīnā (ieskaitot Honkongu) ražotām precēm kopskaitā bija 1497 paziņojumi.

Lai gan paziņojumu skaits salīdzinājumā ar 2012. gadu ir audzis, tas joprojām ir dažos pēdējos gados novērotā vidējā diapazonā. Turklāt Ķīnas izcelsmes preču skaita palielinājuma iemesls varētu būt labākā izsekojamība: preces, kas iepriekšējos gados dažkārt marķētas kā nezināmas, tagad, iespējams, norādītas kā preces no Ķīnas (un ir sniegta papildu informācija par piegādes ķēdi). Lielo skaitu var izskaidrot arī tā, ka Ķīnā ražotās patēriņa preces būtiskā apjomā iekļuvušas Eiropas tirgos. Neraugoties uz preču izcelsmi, tās pārbauda saskaņā ar vienveidīgām stingrām drošuma prasībām, parasti pamatojoties uz tipiskiem apdraudējumiem, ar ko saistās konkrētā preču kategorija. Tā kā kontakti ar Ķīnas iestādēm un uzņēmumiem pakāpeniski aktivizējas, preces kļūst labāk identificējamas un izsekojamas un kļūst iespējami iedarbīgāki koriģējoši pasākumi. Šī sadarbība turpināsies.

Ko Komisija darījusi, lai varētu labāk identificēt preces un veiksmīgāk rīkoties pēc paziņojuma?

2011. gadā tika izveidota preču izsekojamības ekspertu grupa. Grupas mērķis ir risināt šādus jautājumus:

  • Kāds ir sasniegtais tehniskais līmenis preču izsekojamībā?

  • Kāds ir stāvoklis attiecībā uz atsevišķām nozīmīgām nepārtikas precēm?

  • Ko šajā jomā var uzlabot?

Grupas 15 eksperti pārstāvēja tirgus uzraudzības iestādes, ražošanas nozari, mazumtirdzniecības nozari un patērētāju asociācijas. 2013. gada septembrī grupa nodeva galaziņojumu ar ieteikumiem īsumā par šādām tēmām:

  • ekonomiskajiem operatoriem par iedarbīgas izsekojamības sistēmas īstenošanu;

  • tirgus uzraudzības iestādēm par to, kā vislabāk izmantot izsekojamības informāciju svītrkodos un preču kodos;

  • par labāku publiskā un privātā sektora sadarbību;

  • patērētājiem — par to, kā iepērkoties būt modriem un pārbaudīt, vai uz preces ir ražotāja identifikācijas informācija, u. tml.

Informācija par grupas darbu ir pieejama vietnē EUROPA:

http://ec.europa.eu/consumers/safety/projects/ongoing-projects_en.htm .

3. Sadarbība ar Ķīnu

ES un Ķīna ir pasaulē lielākie tirdzniecības partneri; Ķīna ir ES galvenais piegādātājs un pēc ASV tās otrais lielākais importētājs. Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ar Ķīnas iestādēm ir iedibinājušas regulāru sadarbību preču drošuma jautājumos.

Vai Komisija saņem informāciju par to, kā Ķīnas iestādes tālāk strādā ar sistēmā "RAPEX-CHINA" nosūtītajām ziņām?

Sadarbība sistēmā RAPEX-China ir labi iedibināta, un Ķīnas kompetentās iestādes (AQSIQ) Komisijai iesniedz ceturkšņa ziņojumus ar secinājumiem par turpmākajiem pasākumiem, kas veikti attiecībā uz sistēmā RAPEX-China saņemtajiem datiem.

Ziņojumu informācija Komisijai un dalībvalstīm dod iespēju uzraudzīt un analizēt tirgus uzraudzības turpmākos pasākumus, ko Ķīnas iestādes veikušas savā teritorijā, un attiecīgi apzināt un risināt jebkādas problēmas, kas skar šo sadarbības sistēmu. Līdz šim Komisijai ir iesniegti 26 ceturkšņa ziņojumi.

Cik RAPEX ziņojumus ir izmeklējusi iestāde AQSIQ, kopš izveidota sistēma "RAPEX-CHINA"?

No 2006. gada līdz 2013. gadam AQSIQ ir gādājusi par turpmākiem pasākumiem attiecībā uz 2549 RAPEX paziņojumiem. Analizējot 26 ceturkšņa ziņojumus par turpmākajiem pasākumiem, konstatēts, ka trīs mēnešu periodā AQSIQ izmeklē apmēram simt RAPEX lietas. 1459 gadījumos (57 %) izmeklēšanas rezultātā vai nu AQSIQ vai — brīvprātīgi — Ķīnas ražotājs vai eksportētājs veikuši profilaktiskus vai ierobežojošus pasākumus (piemēram, ir pārtraukts eksports vai pastiprināta uzraudzība), savukārt 1090 gadījumos (43 %) nekādas rīcības nav bijis. Nerīkošanās gadījumos nav bijis iespējams atrast Ķīnas uzņēmumu, kas atbildīgs par preču ražošanu un/vai eksportēšanu uz Eiropas Savienību.

4. Tirgus uzraudzība un tirdzniecība internetā

Tā kā patēriņa preču iegādei arvien vairāk izmanto internetu, tiešsaistē pārdoto preču uzraudzība Eiropas Komisijai un dalībvalstīm ir prioritāte.

Noder informācija, ka Komisija atbalstījusi ekspertu grupas darbu ar tēmu "Internetā pārdoto preču drošums". Šis darbs paredzēts Ražojumu drošuma un tirgus uzraudzības paketē ietilpstošajā Tirgus uzraudzības daudzgadu plānā. Nesen notika darbgrupas pirmā tikšanās, un no tās vēlāk gaidāmi ieteikumi.

RAPEX nav īpašas statistikas ar datiem par internetā tirgotām bīstamām precēm. Tomēr jaunāko RAPEX paziņojumu kvalitatīvā analīze liecina, ka arvien vairāk ir pārstāvētas internetā iegādātas preces. Viens piemērs ir nesens Vācijas paziņojums par tetovēšanas komplektu. Nesen Apvienotajā Karalistē bija paziņojums par veikalos nopērkamu preci, tomēr AK varas iestādes to meklēja un atrada arī lielākajās interneta iepirkšanās vietnēs (Amazon un E-bay) un informēja interneta tirgotājus, ka tiek veikti pasākumi un ka bīstamās preces no to "plauktiem" jāizņem.

Plašāka informācija pieejama:

  1. IP/14/311

  2. Ražojumu drošums:

http://ec.europa.eu/consumers/safety/news/index_en.htm.

  1. Saite uz RAPEX publicitātes materiāliem:

http://ec.europa.eu/consumers/safety/rapex/reports/index_en.htm

  1. RAPEX iknedēļas ziņojumi vai konkrēti dati:

www.ec.europa.eu/rapex.

  1. RAPEX nacionālie kontaktpunkti:

http://ec.europa.eu/consumers/safety/rapex/contact_points.pdf.

  1. Ražojumu drošuma un tirgus uzraudzības tiesību aktu pakete:

http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-13-93_en.htm.

  1. Ražojuma izsekojamība:

http://ec.europa.eu/consumers/safety/projects/ongoing-projects_en.htm.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website