Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

MEMO

Briselē, 2014. gada 14. februārī

Zirgu gaļa: gads pēc pasākumu paziņošanas un īstenošanas

Apmēram pirms gada Eiropas un pasaules plašsaziņas līdzekļos plaši tika atspoguļots zirgu gaļas skandāls. Šis gadījums, kad zirgu gaļa tika pārdota kā liellopa gaļa, uzskatāmi atklāja mūsu pārtikas aprites ķēdes komplekso raksturu globalizētajā pasaulē. Savāktie pierādījumi neliecināja par problēmām ar pārtikas nekaitīgumu vai sabiedrības veselību, bet gan par problēmām saistībā ar krāpniecisku marķēšanu. Tas parādīja, ka krāpnieki savā labā izmanto sistēmas trūkumus, no kā cieš gan likumpaklausīgi uzņēmumi, gan patērētāji. Patērētāju paļāvība un uzticēšanās Eiropas pārtikas pārstrādes nozarei piedzīvoja iepriekš nebijušu kritumu. Eiropas Komisija ciešā sadarbībā ar ES dalībvalstu kompetentajām iestādēm centās noskaidrot, kā zirgu gaļa varēja nonākt pārtikas produktos, kas marķēti kā 100 % liellopu gaļas produkti.

1) Kā Komisija reaģēja uz skandālu?

Kā pirmo pasākumu Eiropas veselības aizsardzības komisārs Tonio Borgs 2013. gada marta sākumā paziņoja piecu soļu rīcības plānu, kurā izklāstīti vairāki pasākumi, kas jāveic īsā, vidējā un ilgākā termiņā (skatīt turpmāk). Mērķis bija novērst trūkumus, kas pēc skandāla konstatēti Eiropas pārtikas piegādes ķēdē, noteikumu kopumā, kas piemērojams dažādajiem ķēdes segmentiem, vai kontroles sistēmā, ar kuru šos noteikumus īsteno.

2) Kas ir sasniegts gada laikā?

Konstatētās problēmas

Paredzētās darbības

Izpildes gaita

1. Krāpšana pārtikas jomā

Apzināt esošos instrumentus un mehānismus, lai cīnītos pret krāpšanu pārtikas jomā ar mērķi pilnveidot sinerģijas un saziņu starp kompetentajām iestādēm.

IZDARĪTS

Veicināt Eiropola iesaisti pārtikas krāpšanas gadījumu izmeklēšanā, kad un kur tas nepieciešams.

IZDARĪTS

Nodrošināt procedūru ātrai informācijas un brīdinājumu apmaiņai pārkāpumu gadījumos, kas var izraisīt krāpšanu (līdzīgi kā RASFF nopietna riska gadījumos).

TURPINĀS

2. Testēšanas programma

Novērtēt un iesniegt pastāvīgās DNA uzraudzības rezultātus un vajadzības gadījumā veikt atbilstīgus turpmākos pasākumus.

IZDARĪTS

Novērtēt un iesniegt zirgu gaļas pastāvīgās uzraudzības rezultātus attiecībā uz fenilbutazona atliekām un vajadzības gadījumā veikt atbilstīgus turpmākos pasākumus.

IZDARĪTS

Ņemot vērā līdz 2013. gada 15. aprīlim saņemto EFSA un EMA kopīgo paziņojumu par risku, kas saistīts ar fenilbutazona klātbūtni gaļā, apsvērt atbilstīgus turpmākos pasākumus

IZDARĪTS

3. Zirgu pases

Dalībvalstīm jāziņo par pasākumiem, ar kādiem tās īsteno Savienības noteikumus par zirgu pasēm (Komisijas Regula 504/2008) attiecībā uz:

  • noteikumiem par zirgu identifikāciju un pasākumiem, kas veikti, lai novērstu, ka gaļa no neidentificētiem zirgiem nonāk pārtikas apritē, jo īpaši pārbaudot, kā ir aizpildīta ārstēto zirgu pase pēc fenilbutazona ievadīšanas;

  • pienākumu regulāri veikt oficiālās kontroles un pastiprināt kontroli, ja ir norādes par iespējamu neatbilstību (kā šajā gadījumā);

IZDARĪTS

Iesniegt Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajai komitejai (SCoFCAH) projektu par grozījumiem Komisijas Regulā (EK) Nr. 504/2008, lai noteiktu, ka zirgu pases ir obligāti jāreģistrē centrālajā datubāzē, pamatojoties uz tiesību aktiem dzīvnieku veselības un zootehnikas jomā.

IZDARĪTS

Zirgu pasu izdošanu pilnībā uzticēt kompetentajām iestādēm un tādējādi gaidāmajā priekšlikumā par zootehniku samazināt pasu izdevējiestāžu skaitu.

ŅEMTS VĒRĀ TIESĪBU AKTOS DZĪVNIEKU VESELĪBAS JOMĀ UN TIESĪBU AKTU PĀRSKATĪŠANĀ ZOOTEHNIKAS JOMĀ

4. Oficiālās kontroles, īstenošana un sankcijas

Gaidāmajā Oficiālo kontroļu regulas (Regula 882/2004) pārskatīšanā ierosināt tādas prasības, lai:

a) finansiāli sodi, ko piemēro saistībā ar tīšiem pārtikas aprites tiesību aktu pārkāpumiem, ir pietiekami atturoši un pārsniedz cerēto ekonomisko ieguvumu no krāpšanas;

b) dalībvalstis savos kontroles plānos iekļautu un regulāri veiktu obligātas iepriekš nepaziņotas oficiālas kontroles (tostarp pārbaudes un testēšanu), kuru mērķis ir apkarot krāpšanu pārtikas jomā;

c) Komisija var noteikt (ne tikai ieteikt) koordinētas testēšanas programmas konkrētos gadījumos, jo īpaši krāpšanas gadījumā.

IZDARĪTS

Komisijas Pārtikas un veterinārais birojs (PVB) sagatavo pārskatu par zirgu gaļas higiēnu.

IZDARĪTS

5. Izcelsmes marķējums

Pieņemt Komisijas ziņojumu par iespēju paplašināt obligāto izcelsmes marķējumu visu veidu gaļai, ko izmanto kā sastāvdaļu pārtikas produktos.

Pamatojoties uz šo ziņojumu, veikt vajadzīgos turpmākos pasākumus.

IZDARĪTS

Pieņemt īstenošanas noteikumus par obligāto izcelsmes marķējumu neapstrādātai aitu, kazu, cūku un mājputnu gaļai, pamatojoties uz regulu par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem.

IZDARĪTS

Pieņemt īstenošanas noteikumus, lai nepieļautu brīvprātīgu pārtikas produktu izcelsmes marķējuma maldinošu izmantošanu, pamatojoties uz regulu par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem.

TURPINĀS

Pieņemt Komisijas ziņojumus, pamatojoties uz regulu par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem, par iespēju obligāto izcelsmes marķēšanu attiecināt uz:

  • cita veida neapstrādātu gaļu, uz kuru neattiecas noteikumi par obligātu izcelsmes marķējumu, piemēram, zirgu, trušu, medījumu gaļu utt.;

  • pienu;

  • pienu, ko izmanto par sastāvdaļu piena produktos;

  • vienas sastāvdaļas pārtikas produktiem;

  • neapstrādātiem pārtikas produktiem;

  • sastāvdaļām, kas veido vairāk nekā 50 % no pārtikas produkta.

TURPINĀS

(nobeiguma ziņojums līdz 2014. gada decembrim saskaņā ar tiesību aktiem)

3) Kādas bija galvenās gūtās atziņas?

Pēc krāpšanas gadījuma ar zirgu gaļu tika izdarīti vairāki secinājumi, no kuriem svarīgākais, iespējams, ir tas, ka liela apmēra pārrobežu krāpšanas shēmas, kurās izmantotas nepilnības pārtikas piegādē aizvien pieaugošas globalizācijas apstākļos, var ievērojami ietekmēt patērētājus un uzņēmējus, un tādējādi arī ekonomiku. Tādēļ uzņēmējiem un dalībvalstu kompetentajām iestādēm nepārtraukti jāpievērš uzmanība krāpšanai, uz kuru pamudina ekonomiski apsvērumi un kura var notikt jebkurā pārtikas piegādes ķēdes posmā.

Turklāt zirgu gaļas krīze apstiprināja nepieciešamību uzlabot valstu izpildiestāžu pārrobežu sadarbību, kas ir būtiska, lai efektīvi apkarotu krāpnieciskas darbības, un nepieciešamību pasākumos pret krāpšanu pārtikas aprites jomā iesaistīt ne tikai pārtikas inspekcijas dienestus, bet arī citas tiesībaizsardzības iestādes (piemēram, policiju un muitu) un tiesu iestādes.

Visbeidzot, pagājušā gada notikumi ir apliecinājuši vajadzību stiprināt kontroles sistēmas veiktspēju kopumā, lai jau agrīnā posmā varētu novērtēt dažādo pārtikas aprites posmu iespējamo neaizsargātību pret krāpšanu (pamatojoties uz pārtikas produktu īpašībām, ražošanas procesiem, dažādo pārtikas aprites posmu īstenošanas kārtību, cenām un to izmaiņām laika gaitā), un valstu iestāžu spēju atklāt un novērst iespējamu krāpšanu. Tādēļ būtiska nozīme, protams, ir tam, lai būtu pieejamas drošas metodes viltojumu noteikšanai, un spēja iespēju robežās paredzēt krāpšanas “iespējas” visos ķēdes posmos (piemēram, tādu piejaukumu pieejamība, ko ir viegli slēpt un ko nevar atklāt ar patlaban pieņemtajām testēšanas metodēm).

4) Ko vēl Komisija ir paveikusi, risinot zirgu gaļas lietu?

  • Ir sāktas dažādas iniciatīvas, lai risinātu jautājumus, kas atklājās zirgu gaļas skandāla laikā, un pilnveidotu ES kontroles sistēmu kopumā nolūkā konstatēt un novērst noteikumu pārkāpumus, kuru vadmotīvs ir gūt finansiālu vai ekonomisku labumu.

  • Līdz šim veiktie pasākumi ir šādi:

  • ES tīkla izveidošana cīņai pret krāpšanu pārtikas aprites jomā, kas ietver Komisijas un dalībvalstu (kā arī Islandes, Norvēģijas un Šveices) pārstāvjus, kuri apsprieda, kādā veidā un ar kādiem līdzekļiem pastiprināt koordināciju saistībā ar ES mēroga pieeju krāpšanas jautājumiem, un kas spēj efektīvāk risināt pārrobežu krāpšanas gadījumus;

  • īpaša IT rīka izstrādāšana (darbs vēl turpinās), kas ir līdzīgs RASFF (ātrās brīdināšanas sistēma pārtikas un barības jomā) un kas palīdz tīkla dalībniekiem ātri apmainīties ar informāciju un datiem par potenciāliem pārrobežu krāpšanas gadījumiem;

  • sākot no 2014. gada, pārtikas inspektoriem, policijas un muitas ierēdņiem un tiesu iestādēm tiek piedāvātas specializētas mācības par jauniem izmeklēšanas/kontroles paņēmieniem, kas saistīti ar krāpšanu pārtikas jomā, un par efektīvāku sadarbību aģentūru starpā valsts līmenī;

  • īpaša uzmanība ES līmenī tiek veltīta nepieciešamībai pastiprināt laboratoriju analīžu veiktspēju, apkopojot dalībvalstīs pieejamās zināšanas un resursus un izstrādājot specializētas pētniecības programmas;

  • tiesību aktu priekšlikums tiesiskā regulējuma pārskatīšanai attiecībā uz oficiālajām kontrolēm lauksaimniecības un pārtikas ķēdē, un 2014. gadā plānots pētījums par tiesisko regulējumu, kas šobrīd reglamentē cīņu pret krāpniecisku un maldinošu rīcību;

  • labāka to visu dienestu koordinēšana ES līmenī, kuri nodarbojas ar jautājumiem, kas saistīti ar krāpšanu pārtikas jomā, un speciālas darba grupas izveidošana Komisijā (Veselības un patērētāju ģenerāldirektorāts).

5) Kas ir "ES tīkls cīņai pret krāpšanu pārtikas aprites jomā” un kāds ir tā mērķis?

ES tīkls cīņai pret krāpšanu pārtikas aprites jomā (FFN) tika izveidots 2013. gada jūlijā pēc zirgu gaļas skandāla. Tas ietver 28 nacionālos kontaktpunktus, kas paredzēti krāpšanas novēršanai pārtikas aprites jomā, kā arī valstis, kas nav ES dalībvalstis (Islande, Norvēģija, Šveice), Eiropolu un Komisiju (Veselības un patērētāju ģenerāldirektorāts). Nacionālie kontaktpunkti ir iestādes, ko izraudzījusi katra ES dalībvalsts, lai nodrošinātu pārrobežu administratīvo palīdzību un sadarbību, ja ir jārīkojas vairāk nekā vienā dalībvalstī, attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar pārtikas aprites tiesību aktu prasību pārkāpumiem, kurus izdarīt mudina ekonomiski apsvērumi.

FFN dod iespēju ātri un efektīvi sadarboties tiesību aktu pārrobežu pārkāpumu gadījumos. Jau tiek risināti iespējami krāpšanas gadījumi pārtikas jomā, un šo tīklu izmanto arī kā diskusiju forumu par ES līmeņa darbības koordinēšanu un prioritāšu noteikšanu attiecībā uz krāpšanas jautājumiem pārtikas jomā. Tiek rīkotas regulāras tīkla dalībnieku tikšanās: 2013. gadā tie tikās divreiz, un nākamā sanāksme ir plānota 2014. gada otrajā ceturksnī.

Papildus šīm oficiālajām sanāksmēm FFN nacionālie kontaktpunkti pastāvīgi sazinās ar Komisiju. Tie apmainās ar informāciju gadījumos, kad dalībvalstī veiktas oficiālās kontroles rezultāti liecina, ka, iespējams, tiek pārkāptas pārtikas aprites tiesību aktu prasības ar mērķi gūt ekonomisku vai finansiālu labumu. Komisija patlaban izstrādā īpašu, RASFF līdzīgu IT rīku vieglākai un efektīvākai sistēmas pārvaldībai.

6) Vai Komisija plāno uzsākt papildu ES mēroga testēšanas programmas?

Papildus koordinētajam kontroles plānam attiecībā uz zirga gaļu, ko uzsāka 2013. gadā (vairāk nekā 7000 testu, kuru mērķis ir atklāt DNS un fenilbutazona klātbūtni un kurus veica dalībvalstīs 2013. gada februārī un martā), Komisija apsver iespēju izstrādāt papildu plānus, kurus koordinēs ES līmenī.

Šie plāni ir viens no dažādajiem darbības virzieniem, kas paredzēti, lai uzlabotu dalībvalstu spēju konstatēt potenciālos krāpšanas gadījumus un labāk noteikt krāpšanas darbību apmēru. Tos izstrādās, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm un citiem avotiem, un tos apspriedīs ES tīklā cīņai pret krāpšanu pārtikas aprites jomā.

7) Kāpēc Komisija nav ierosinājusi regulēt obligātu izcelsmes marķējumu attiecībā uz gaļu, ko izmanto kā sastāvdaļu?

Komisija vēlas precizēt, ka marķējumu par izcelsmes valsti nevar uzskatīt par līdzekli krāpniecisku darbību novēršanai. Komisija 2013. gada decembrī publicēja ziņojumu, kurā izvērtēta iespēja obligātu izcelsmes marķēšanu attiecināt uz visu veidu gaļu, ko izmanto kā sastāvdaļu. Ziņojumā tika ņemta vērā nepieciešamība informēt patērētāju, iespējas ieviest obligātas izcelsmes norādes, izmaksu un ieguvumu analīze un izcelsmes marķēšanas novērtētā ietekme uz vienoto tirgu un starptautisko tirdzniecību. Ziņojums tiek pašlaik apspriests Eiropas Parlamentā un ES dalībvalstīs, un atkarībā no apspriežu rezultātiem Komisija apsvērs, vai un kādi turpmāki pasākumi būtu jāveic.

8) Kurš ir atbildīgs par mūsu pārtikas nekaitīguma un veselīguma kontroli?

Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem (pārstrādātājiem, izplatītājiem un mazumtirgotājiem), kas faktiski kontrolē produktus un procesus uz vietas, ir galvenā atbildība pārliecināties, lai tiek izpildītas ES pārtikas aprites tiesību aktu stingrās prasības.

ES dalībvalstis ir atbildīgas par pareizu ES tiesību normu izpildi, un tām ir jāievieš kontroles sistēmas, tostarp uzņēmēju pārbaudes programmas, lai pārbaudītu atbilstību ES lauksaimniecības un pārtikas ķēdes noteikumiem. Veicot valsts revīzijas, Eiropas Komisijas Pārtikas un veterinārijas birojs (FVO), kas atrodas Īrijā, Greindžā, ir atbildīgs par to, lai dalībvalstis un trešās valstis, kuras veic eksportu uz ES, ievērotu savas juridiskās saistības.

Ja darbības ir vai varētu būt pretrunā ar barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un tās skar vai varētu skart vairākas dalībvalstis vai ja risinājumu nevar rast dalībvalsts līmenī, Komisijas uzdevums ir koordinēt rīcību ES līmenī, piemēram, sagatavojot ES mēroga koordinētu kontroles plānu.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website