Navigation path

Left navigation

Additional tools

ES ekonomikas pārvaldības skaidrojums

European Commission - MEMO/13/979   12/11/2013

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO HR

Eiropas Komisija

INFORMATĪVS PAZIŅOJUMS

Briselē, 2013. gada 12. novembrī

ES ekonomikas pārvaldības skaidrojums

Pieredze, kas gūta nesenajā ekonomikas, finanšu un valsts parāda krīzē, ir bijusi pamatā ES noteikumu secīgām reformām, ieviešot cita starpā jaunas uzraudzības sistēmas budžeta un ekonomikas politikai un jaunu budžeta grafiku.

Jaunie noteikumi (kas ieviesti ar sešu tiesību aktu kopumu, divu tiesību aktu kopumu un Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību) pamatojas uz Eiropas pusgadu – ES politikas veidošanas kalendāru. Šī integrētā sistēma nodrošina skaidrākus noteikumus, valstu politikas nostādņu labāku koordināciju gada laikā, regulāru pēcpārbaudi un ātrākas sankcijas par noteikumu pārkāpšanu. Tas palīdz dalībvalstīm izpildīt budžeta un reformu saistības, vienlaikus stiprinot ekonomisko un monetāro savienību kopumā.

Turpmāk ir aprakstītas jaunās sistēmas pamatiezīmes.

KOORDINĀCIJA GADA LAIKĀ: EIROPAS PUSGADS

Pirms krīzes budžeta un ekonomikas politikas plānošana Eiropas Savienībā notika ar dažādiem procesiem. Nebija visaptveroša priekšstata par valsts līmenī īstenotiem centieniem, un dalībvalstīm nebija iespējas apspriest ES ekonomikas kopīgu stratēģiju.

Koordinācija un norādes

Eiropas pusgads, kas ieviests 2010. gadā, nodrošina, ka dalībvalstis apspriež budžeta un ekonomikas plānus ar ES partneriem konkrētos brīžos gada laikā. Tādējādi tās var sniegt komentārus par citu dalībvalstu plāniem, un tas ļauj Komisijai laikus sniegt politikas norādes pirms lēmumu pieņemšanas valstu līmenī. Komisija arī uzrauga to, vai dalībvalstis rīkojas, lai īstenotu nodarbinātības, izglītības, inovāciju, klimata un nabadzības mazināšanas mērķus, kas noteikti ES ilgtermiņa izaugsmes stratēģijā “Eiropa 2020”.

Skaidrs grafiks

Cikls sākas katra gada novembrī ar Komisijas sagatavoto gada izaugsmes pētījumu (ES vispārējās ekonomikas prioritātes), kas sniedz dalībvalstīm politikas norādes nākamajam gadam.

Konkrētai valstij adresētie ieteikumi, kas publicēti pavasarī, dalībvalstīm sniedz apstākļiem pielāgotus padomus par padziļinātām strukturālām reformām, kuru īstenošana bieži vien ilgst vairāk nekā gadu.

Eirozonas budžeta uzraudzība gada beigās kļūst intensīvāka, un dalībvalstis iesniedz budžeta projektu plānus, ko izvērtē Komisija un apspriež eirozonas valstu finanšu ministri. Komisija pārskata arī fiskālās politikas nostāju eirozonā kopumā.

Komisija vairākas reizes gadā veic prioritāšu un reformu īstenošanas uzraudzību, īpašu uzmanību veltot eirozonai un dalībvalstīm, kurās ir fiskālas vai finansiālas problēmas.

  • Novembris. Gada izaugsmes pētījumā (GIP) izklāsta ES vispārējās ekonomikas prioritātes nākamajam gadam. Brīdināšanas mehānisma ziņojumā (BMZ) tiek pārbaudīts, vai dalībvalstīs ir ekonomikas nelīdzsvarotība. Komisija publicē savus atzinumus par budžeta projektu plāniem (attiecībā uz visām eirozonas valstīm) un ekonomiskās partnerības programmām (attiecībā uz eirozonas valstīm, kurās ir pārmērīgs budžeta deficīts). Budžeta plānus apspriež arī eirozonas valstu finanšu ministri.

  • Decembris. Eirozonas dalībvalstis pieņem galīgos gada budžetus, ņemot vērā Komisijas ieteikumus un finanšu ministru atzinumus.

  • Februāris/marts. Eiropas Parlaments un attiecīgie ES ministri (kas atbildīgi par nodarbinātību, ekonomiku un finansēm un konkurētspēju) Padomē apspriež gada izaugsmes pētījumu. Komisija publicē ziemas ekonomikas prognozes. Eiropadome pieņem ES ekonomikas prioritātes, pamatojoties uz gada izaugsmes pētījumu. Ap šo laiku Komisija publicē padziļinātus pārskatus par dalībvalstīm, kurās ir potenciāla nelīdzsvarotība (tās, kas ir noteiktas BMZ).

  • Aprīlis. Dalībvalstis iesniedz stabilitātes/konverģences programmas (vidēja termiņa budžeta plānus) un valsts reformu programmas (ekonomikas plānus), kurām jāatbilst visiem iepriekšējiem ES ieteikumiem. To vēlamais iesniegšanas termiņš katru gadu ir 15. aprīlis, bet ne vēlāk kā 30. aprīlis. Eurostat publicē pārbaudītus parāda un deficīta datus par iepriekšējo gadu, kas ir svarīgi, lai pārbaudītu, vai dalībvalstis īsteno savus fiskālos mērķus.

  • Maijs. Komisija ierosina konkrētai valstij adresētus ieteikumus (KVAI) – apstākļiem pielāgotus politikas ieteikumus dalībvalstīm, pamatojoties uz GIP noteiktajām prioritātēm un informāciju, kas ietverta aprīlī saņemtajos plānos. Maijā Komisija publicē arī pavasara ekonomikas prognozes.

  • Jūnijs/jūlijs. Eiropadome apstiprina KVAI, un ES ministri Padomē tos apspriež. ES finanšu ministri galīgi pieņem tos jūlijā.

  • Oktobris. Eirozonas dalībvalstis iesniedz Komisijai nākamā gada budžeta projektu plānus (līdz 15. oktobrim). Ja plāns neatbilst dalībvalsts vidēja termiņa mērķiem, Komisija var lūgt to pārstrādāt.

BUDŽETA ATBILDĪGĀKA PLĀNOŠANA

Stabilitātes un izaugsmes paktu ieviesa vienlaikus ar vienoto valūtu, lai nodrošinātu stabilu valsts finanšu sistēmu. Tomēr veids, kādā to īstenoja pirms krīzes, nenovērsa nopietnas fiskālās nelīdzsvarotības rašanos dažās dalībvalstīs.

Tā reformu veica ar sešu tiesību aktu kopumu (stājās spēkā 2011. gada decembrī) un divu tiesību aktu kopumu (stājās spēkā 2013. gada maijā), un to pastiprināja ar Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību (stājās spēkā 2013. gada janvārī 25 parakstītājvalstīs).

Labāki noteikumi

  1. Pamata deficīts un parāda ierobežojumi. Ierobežojumi deficītam 3 % apmērā no IKP un parādam 60 % apmērā no IKP ir noteikti Stabilitātes un izaugsmes paktā un paredzēti Līgumā. Tie paliek spēkā.

  2. Pastiprināta uzmanība parādam. Ar jaunajiem noteikumiem parādam piemēro esošo ierobežojumu 60 % apmērā no IKP. Tas nozīmē, ka dalībvalstīm var piemērot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, ja to parāds pārsniedz 60 % no IKP un tas netiek pietiekami samazināts (ja 60 % pārsniegums netiek samazināts par vismaz 5 % gadā vidēji trīs gadu laikā).

  3. Jauns izdevumu kritērijs. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem valsts izdevumi nedrīkst palielināties straujāk nekā vidēja termiņa potenciālais IKP pieaugums, ja vien tie nav saskaņoti ar atbilstīgiem ieņēmumiem.

  4. Pamata budžeta stāvokļa nozīme. Stabilitātes un izaugsmes paktā vairāk uzmanības pievērsts valsts finanšu uzlabošanai strukturālā izteiksmē (ņemot vērā ekonomikas lejupslīdes vai vienreizējo pasākumu ietekmi uz deficītu). Dalībvalstis nosaka vidēja termiņa budžeta mērķus, kurus atjaunina vismaz reizi trīs gados, lai uzlabotu strukturālo bilanci par 0,5 % no IKP gadā. Tas nodrošina drošības rezervi pret 3 % pamata deficīta ierobežojuma pārsniegšanu, un dalībvalstis, jo īpaši tās, kuru parāds pārsniedz 60 % no IKP, ir mudinātas pielikt vairāk pūļu ekonomikas uzplaukuma apstākļos nekā ekonomikas lejupslīdes laikā.

  5. Fiskāls pakts 25 dalībvalstīm. Saskaņā ar Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību (LSKP), sākot no 2014. gada janvāra, budžeta vidēja termiņa mērķi jāparedz valsts tiesību aktā un jābūt strukturālā deficīta ierobežojumam 0,5 % apmērā no IKP (līdz 1 % apmērā, ja parāda attiecība pret IKP ir krietni mazāka par 60 %). To dēvē par fiskālo paktu. Līgumā arī noteikts, ka jāaktivizē automātiski korekcijas mehānismi, ja pārsniegts strukturālā deficīta ierobežojums (vai netiek īstenotas korekcijas tā sasniegšanai), kā rezultātā dalībvalstīm valsts tiesību aktā jāizklāsta, kā un kad tās novērsīs pārsniegumu nākamo budžetu laikā.

  6. Elastība krīzes laikā. Koncentrējot uzmanību uz pamata budžeta stāvokli vidējā termiņā, Stabilitātes un izaugsmes pakts var būt elastīgs krīzes laikā. Ja izaugsme negaidīti pasliktinās, dalībvalstīm, kuru budžeta deficīts pārsniedz 3 % no IKP, var piešķirt papildu laiku, lai novērstu deficītu, ja tās ir īstenojušas nepieciešamos strukturālos centienus. Tā tas notika 2012. gadā Spānijā, Portugālē un Grieķijā, un 2013. gadā Francijā, Nīderlandē, Polijā un Slovēnijā.

Labāka noteikumu īstenošana

  1. Labāki preventīvi pasākumi. Dalībvalstis tiek vērtētas pēc tā, vai tās sasniedz vidēja termiņa mērķus. Progresu novērtē katru aprīli, kad dalībvalstis iesniedz stabilitātes/konverģences programmas (trīs gadu budžeta plānus; stabilitātes programmas iesniedz eirozonas valstis, konverģences programmas – visas ES dalībvalstis). Tās publicē, un Komisija un Padome tās izskata, ilgākais, trīs mēnešu laikā. Padome var pieņemt atzinumu vai aicināt dalībvalstis veikt plānu pielāgojumus.

  2. Agrīnā brīdināšana. Ja ir “būtiska novirze” no vidēja termiņa mērķa vai pielāgojumiem, kas vērsti uz tā sasniegšanu, Komisija dalībvalstij sūta brīdinājumu, kurš jāapstiprina Padomei un kuru var publiskot. Tad situāciju uzrauga visu gadu, un, ja tā netiek labota, Komisija var ierosināt procentus nesošu iemaksu 0,2 % apmērā no IKP (tikai eirozonā), kura jāapstiprina Padomei. To var atmaksāt dalībvalstij, ja tā koriģē novirzi.

  3. Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra. Ja dalībvalstis neievēro deficīta vai parāda kritērijus, tām piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kad tām veic papildu uzraudzību (parasti reizi trīs vai sešos mēnešos) un nosaka termiņu deficīta novēršanai. Komisija pārbauda atbilstību visa gada garumā, pamatojoties uz regulārām ekonomikas prognozēm un Eurostat datiem par parādu un deficītu.

  4. Ātrākas sankcijas. Eirozonas dalībvalstīm, kurām piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, finanšu sodus uzliek agrāk, un tos var pakāpeniski palielināt. Par deficīta nesamazināšanu var noteikt naudas sodus 0,2 % apmērā no IKP. Naudas sods var sasniegt, augstākais, 0,5 %, ja atklāj krāpšanu statistikas jomā, un sodi var ietvert kohēzijas finansējuma apturēšanu (arī attiecībā uz valstīm, kas nav eirozonas dalībnieces). Turklāt 25 dalībvalstīm, kas parakstījušas LSKP, var papildus uzlikt naudas sodu 0,1 % apmērā no IKP par fiskālā pakta pienācīgu neintegrēšanu valsts tiesību aktos.

  5. Jauna balsošanas sistēma. Lēmumus par lielāko daļu sankciju pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras ietvaros pieņem ar apvērsta kvalificēta vairākuma balsošanu, kas nozīmē, ka naudas sodu uzskata par Padomes apstiprinātu, ja vien dalībvalstu kvalificēts vairākums to nenoraida. Tas nebija iespējams pirms sešu tiesību aktu kopuma stāšanās spēkā. Turklāt 25 dalībvalstis, kas ir parakstījušas Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību, ir piekritušas izmantot apvērsta kvalificēta vairākuma balsošanas mehānismu pat agrāk procesā, piemēram, lemjot par to, vai dalībvalstij piemērot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru.

PASTIPRINĀTA UZRAUDZĪBA EIROZONĀ

Krīze ir parādījusi, ka grūtībām vienā eirozonas dalībvalstī var būt kaitīga ietekme kaimiņvalstīs. Tāpēc papildu uzraudzība ir pamatota, lai ierobežotu problēmas, pirms tās kļūst sistēmiskas.

Ar divu tiesību aktu kopumu, kas stājās spēkā 2013. gada 30. maijā, tika ieviests jauns uzraudzības cikls eirozonā, saskaņā ar kuru dalībvalstis (izņemot tās, kurās īsteno makroekonomikas korekciju programmas) katru gadu oktobrī iesniedz budžeta projektu plānus. Vēlāk Komisija sniedz par tiem atzinumu.

Tas arī ļauj veikt padziļinātu uzraudzību eirozonas valstīs, kurās ir pārmērīgs budžeta deficīts, un ciešāk uzraudzīt tās, kuras saskaras ar nopietnākām grūtībām.

  • Dalībvalstīm, kurām piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, ir jāiesniedz regulāri progresa ziņojumi par to, kā tās novērš deficītu. Komisija tagad var no dalībvalstīm, kurās pastāv risks kavēt deficīta novēršanas termiņu, pieprasīt vairāk informācijas vai ieteikt tām turpmāku rīcību. Eirozonas dalībvalstīm, kurās ir pārmērīgs budžeta deficīts, ir jāiesniedz arī ekonomiskās partnerības programmas, kurās ietverti detalizēti fiskāli-strukturālu reformu plāni (piemēram, attiecībā uz pensiju sistēmu, nodokļiem vai sabiedrības veselības aprūpi), ar kuru palīdzību ilgtspējīgā veidā tiks novērsts deficīts.

  • Dalībvalstīm, kurām ir finansiālas grūtības, vai tām, kurās īsteno piesardzības palīdzības programmas Eiropas Stabilizācijas mehānisma ietvaros, piemēro “pastiprinātu uzraudzību”, kas nozīmē, ka Komisija tajās veic regulārus pārbaudes apmeklējumus un tām jāsniedz papildu dati par finanšu nozari.

  • Finansiālās palīdzības programmas. Dalībvalstīm, kuru grūtībām varētu būt „būtiska nelabvēlīga ietekme” uz pārējo eirozonu, var lūgt sagatavot pilnīgu makroekonomikas korekciju programmas. Šo lēmumu pieņem Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma. Par šīm programmām veic ceturkšņa pārbaudes apmeklējumus, un tām piemēro stingrus nosacījumus apmaiņā pret finansiālu palīdzību.

  • Uzraudzība pēc programmas darbības beigām. Dalībvalstīm piemēros uzraudzību pēc programmas darbības beigām, kamēr nav atmaksāti 75 % no izmantotās finansiālās palīdzības.

MAKROEKONOMIKAS NELĪDZSVAROTĪBAS UZRAUDZĪBA

Balstoties uz krīzes laikā gūto pieredzi, ar sešu tiesību aktu kopumā paredzētajām reformām ir ieviesta ekonomikas politikas uzraudzības sistēma, kas papildina parasto uzraudzību Eiropas pusgada ietvaros. To dēvē par makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, un tā ietver vairākus secīgus soļus.

  • Labāki preventīvi pasākumi. Visas dalībvalstis turpina iesniegt valsts reformu programmas, – tas tagad tiek veikts katru gadu aprīlī. Komisija tās publicē un izskata, lai nodrošinātu, ka plānotās reformas atbilst ES izaugsmes un nodarbinātības prioritātēm, tostarp ilgtermiņa izaugsmes stratēģijai Eiropa 2020.

  • Agrīnā brīdināšana. Dalībvalstis tiek pārbaudītas saistībā ar iespējamu nelīdzsvarotību pēc 11 rādītāju rezultātu pārskata, kā arī saskaņā ar papildu rādītājiem un citu informāciju, nolūkā novērtēt to ekonomikas attīstību laika gaitā. Katru novembri Komisija publicē rezultātus brīdināšanas mehānisma ziņojumā (skatīt MEMO/12/912). Ziņojumā noteiktas dalībvalstis, attiecībā uz kurām jāveic papildu analīze (padziļināts pārskats), taču netiek izdarīti secinājumi.

  • Padziļināti pārskati. Komisija veic to BMZ noteikto dalībvalstu padziļinātu pārskatu, kurās, iespējams, ir nelīdzsvarotības risks. Padziļināto pārskatu publicē pavasarī, un tas apstiprina vai noliedz nelīdzsvarotību un to, vai tā ir pārmērīga, vai ne. Padziļinātā pārskata secinājumi dalībvalstīm ir jāņem vērā, izstrādājot reformu plānus nākamajam gadam. Pēcpārbaužu rezultātus ietver arī ieteikumos, kurus Komisija katrai dalībvalstij sniedz konkrētai valstij adresētos ieteikumos maija beigās.

  • Pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra. Ja Komisija secina, ka dalībvalstī ir pārmērīga nelīdzsvarotība, tā var ieteikt Padomei, ka dalībvalstij jāsagatavo korektīvo pasākumu plāns, tostarp termiņi jauniem pasākumiem. Šo ieteikumu pieņem Padome. Komisija un Padome visa gada garumā uzrauga attiecīgo dalībvalsti, lai pārbaudītu, vai tiek īstenota korektīvo pasākumu plānā noteiktā politika.

  • Naudas sodi eirozonas dalībvalstīm. Naudas sodus piemēro tikai kā galējo līdzekli, un tos uzliek tikai par pasākumu atkārtotu neveikšanu (nevis par nelīdzsvarotības korekciju kā tādu). Piemēram, ja Komisija atkārtoti secina, ka eirozonas dalībvalsts korektīvo pasākumu plāns nav apmierinošs, tā var ierosināt, lai Padome uzliek naudas sodu 0,1 % apmērā no IKP gadā. Naudas sodu var uzlikt un palielināt arī tad, ja dalībvalstis neveic pasākumus, pamatojoties uz plānu (sākot ar procentus nesošu iemaksu 0,1 % apmērā no IKP, ko atkārtotas neatbilstības gadījumā var pārvērst par naudas sodu). Sankcijas apstiprina, ja vien dalībvalstu kvalificēts vairākums tās nenoraida.

PLĀNS NĀKOTNEI

Pēdējo trīs gadu laikā ir veiktas bezprecedenta reformas, bet krīze ir parādījusi, cik lielā mērā ir palielinājusies mūsu ekonomiku savstarpējā atkarība kopš ekonomiskās un monetārās savienības izveides. Jo īpaši eirozonas dalībvalstīm ir ciešāk jāsadarbojas, lai pieņemtu politiskus lēmumus, kuros ņemtas vērā pārējo eirozonas dalībvalstu plašākas intereses.

Eiropas Komisijas nākotnes ieceres ir izklāstītas Plānā padziļinātas un patiesas ekonomikas un monetārās savienības izveidei, kurš publicēts 2012. gada 28. novembrī (skatīt IP/12/1272). Plānā izklāstīts, kā turpmāk veidot esošo struktūru, soli pa solim, turpmākajos mēnešos un gados.

Komisija jau ir izstrādājusi priekšlikumus par nozīmīgu strukturālu reformu ex ante koordinācijas sistēmu un par konverģences un konkurētspējas instrumentu, lai iedrošinātu un atbalstītu dalībvalstis, kuras īsteno sarežģītas reformas (skatīt IP/13/248). Šie priekšlikumi tiks sīkāk izstrādāti pēc apspriedēm Eiropadomē.

CITA INFORMĀCIJA

Eiropas pusgads:

http://ec.europa.eu/europe2020/making-it-happen/index_lv.htm

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra (tostarp pašreizējās procedūras pa dalībvalstīm):

http://ec.europa.eu/economy_finance/economic_governance/sgp/corrective_arm/index_en.htm

Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra (tostarp padziļināti pārskati pa dalībvalstīm):

http://ec.europa.eu/economy_finance/economic_governance/macroeconomic_imbalance_procedure/index_en.htm

Kontaktpersonas:

Olivier Bailly (+32 2 296 87 17)

Sarah Collins (+32 2 296 80 76)

Simon O'Connor (+32 2 296 73 59)

Vandna Kalia (+32 2 299 58 24)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website