Navigation path

Left navigation

Additional tools

Latvijā ieradusies Eiropas Komisijas ceturtā pācprogrammas uzraudzības misija

European Commission - MEMO/13/967   08/11/2013

Other available languages: EN

Eiropas Komisija

Paziņojums presei

Briselē, 2013. gada 8. novembrī

Latvijā ieradusies Eiropas Komisijas ceturtā pācprogrammas uzraudzības misija

Sekojot sekmīgam trīs gadus ilgušās Eiropas Savienības (ES) finanšu palīdzības programmas noslēgumam (2012. gada 20. janvārī), no 4. līdz 7.novembrim Latvijā uzturējās ceturtā Eiropas Komisijas pēcprogrammas uzraudzības misija, kas tiek veikta kopā ar Eiropas Centrālo banka (ECB). Pēcprogrammas uzraudzības vizītes notiek ivreiz gadā līdz laikam, kad būs atmaksāti 75% no ES aizdevuma Latvijai (sagaidāmais atmaksas termiņš – 2015. gads).

Attīstība pēc programmas darbības beigām kopumā ir bijusi pozitīva. Makroekonomiskās, fiskālās un politiskās stabilitātes rezultātā Latvija ir sasniegusi vienus no visstraujāk pieaugošajiem IKP izaugsmes rādītājiem ES, un prognozes 2014. un 2015. gadam ir vienlīdz labvēlīgas. Sagaidāms, ka no 2013.–2015. gadam nominālais budžeta deficīts saglabāsies 1–1,5% apmērā no IKP neraugoties, uz vairākiem šajā laika posmā īstenot ieplānotajiem ienākumu nodokļu samazinājumiem. Izstrādājot nodokļu politikas pakotni, kas ir 2014. gada budžeta pamats, ievēroti Latvijai izsniegtā Konkrētai valstij adresētajā ieteikumā (KVAI) ietvertās rekomendācijas, t.i., ievērojami samazinot nodokļu slogu iedzīvotājiem ar zemu ienākumu līmeni, vienlaikus paaugstinot akcīzes, īpašuma un/vai dabas resursu izmantošanas nodokļus. Tāpat KVAI ierosināts ieviest stingrākus pasākumus, lai cīnītos pret izvairīšanos no nodokļu samaksas. Sagaidāms, ka citās jomās veiktie pasākumi (piemēram, bērnu nabadzība) daļēji palīdzēs atrisināt sociālās atstumtības un demogrāfiskos izaicinājumus.

Tomēr pastāv daži problēmjautājumi, kas vēl ir jāatrisina. Valdība cita starpā ir izstrādājusi plānu īstenot dziļas pārmaiņas būvniecības un civilprocesa likumos, kā arī panākti sasniegumi arodizglītības un jauniešu bezdarba jomā. Tomēr ir pamatoti uzskatīt, ka šo pasākumu īstenošanas temps ir jāpaātrina. Daudzu nepieciešamo reformu ieviešana noris ļoti lēni, un pilnīga to īstenošana sagaidāma tikai turpmāko trīs gadu laikā. Tas cita starpā attiecināms uz reformu augstākās izglītības un zinātnes jomā, kur iespēja piesaistīt neatkarīgas starptautiskās akreditācijas institūcijas ir jau nokavēta. Sociālā atbalsta pakalpojumu atbilstības uzlabošana konkrētajām vajadzībām un gūto priekšrocību samērīguma ar izmantotajiem resursiem kontrole, pamatojoties uz nesen kā publicētajiem Pasaules Bankas pētījuma rezultātiem, prasīs ievērojami vairāk laika nekā cerēts. Tas pats ir attiecināms uz centralizētas un profesionālas pārvaldes ieviešanu valsts uzņēmumos sākot ar 2014. gadu, kas tādējādi veicinās valsts pārvaldes profesionalitāti. Enerģētikas jomā nepieciešams atrisināt būtiskus izaicinājumus, kas pastāv saistībā ar gāzes un elektrības tirgus liberalizāciju. Šeit galvenā prioritāte ir trešo personu nodrošināšana ar piekļuvi gāzes infrastruktūrai līdz 2014. gada aprīlim.

Joprojām liela nozīme ir pieaugošā nerezidentu bankas depozītu pieauguma ciešai uzraudzībai, kā arī turpmākai kapacitātes stiprināšanai cīņā pret finanšu noziegumiem un izvairīšanos no nodokļu samaksas. Nepieciešams arī īstenot pozitīvas iniciatīvas, lai stiprinātu tiesu sistēmu un ieviestu reformas maksātnespēja likumā.

Latvijai iestājoties eirozonā, būs svarīgi saglabāt uzsākto reformu īstenošanas tempu, kā arī saglabāt konkurētspēju un fiskālo piesardzību. Eiropas Komisija turpinās cieši uzraudzīt plānoto un uzsākto reformu uzraudzību, Eiropas pusgada un pēcprogrammas uzraudzības procesa kārtībā.

Uzziņai

No 2009.–2011. gadam kopā ar Starptautiskā valūtas fonda (SVF) rezerves vienošanos un Pasaules Bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB), kā arī vairāku ES dalībvalstu un Norvēģijas palīdzību, Eiropas Savienība Latvijā īstenoja finansiālās palīdzības programmu (maksājumu bilances atbalsta programma). Latvijai tika piešķirts finansējums 7,5 miljardu eiro apmērā, no kuriem tā izmantoja 4,5 miljardus (60%); Eiropas Komisija ES vārdā aizdeva 2,9 miljardus eiro. Aizdevums tika piešķirts, lai īstenotu ambiciozu rīcības plānu, kas ietvēra fiskālās konsolidācijas un plašu strukturālo pārmaiņu īstenošanas pasākumus. Īstenotie pasākumi ir efektīvi palīdzējuši valstij atgūties no dziļas finansiālās un ekonomiskās krīzes.

Plašāka informācija:

http://ec.europa.eu/economy_finance/eu_borrower/balance_of_payments/latvia/latvia_en.htm

Skatīt arī nesenāko Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta (ECFIN ĢD) neregulāro publikāciju „ES maksājumu bilances atbalsta programma Latvijai – pamats panākumiem”:

http://ec.europa.eu/economy_finance/publications/occasional_paper/2012/op120_en.htm


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website