Navigation path

Left navigation

Additional tools

Jautājumi un atbildes par ES politiku attiecībā uz ĢMO audzēšanu un importu

European Commission - MEMO/13/952   06/11/2013

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO HR

Eiropas Komisija

INFORMATĪVS PAZIŅOJUMS

Briselē, 2013. gada 6. novembrī

Jautājumi un atbildes par ES politiku attiecībā uz ĢMO audzēšanu un importu

Kāda procedūra ir jāievēro, lai saņemtu atļauju ĢMO audzēšanai?

Pēc uzņēmuma pieteikuma saņemšanas ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) atļauja tiek piešķirta ES līmenī, katru gadījumu izskatot atsevišķi. ĢMO audzēšanas pieteikumus var iesniegt saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu (ĢM) pārtiku un barību vai saskaņā ar Direktīvu par ĢMO apzinātu izplatīšanu vidē (Direktīva 2001/18/EK). Abos gadījumos būtiska nozīme ir dalībvalstīm, jo tās veic audzēt paredzēto ĢMO sākotnējo riska novērtējumu.

Sīkāk par atļaujas piešķiršanas procedūrām var izlasīt te:

http://ec.europa.eu/food/plant/gmo/authorisation/index_en.htm

Vai Eiropas Savienībā jau audzē ĢMO?

Jā. Eiropas Savienībā komerciāliem mērķiem audzē viena veida ĢM kukurūzu — MON 810. Šo produktu ģenētiski modificēja, lai aizsargātu kultūru no kaitīga parazīta — Eiropas kukurūzas svilņa. Atļauju piešķīra 1998. gadā.

2012. gadā MON 810 kultivēja galvenokārt Spānijā (116 306 hektāros), Portugālē (9278 hektāros), Čehijā (3052 hektāros), Rumānijā (217 hektāros) un Slovākijā (189 hektāros)1. Eiropas Savienībā tā aizņem 1,35 % no 9,5 miljoniem hektāru, kuros audzē kukurūzu, bet visā pasaulē — 0,23 % no 55,1 miljona hektāru, kuros audzē ģenētiski modificētu kukurūzu2.

2010. gadā atļāva audzēt un rūpnieciski pārstrādāt ģenētiski modificētu cietes kartupeļu šķirni “Amflora”. Kopš 2011. gada to vairs Eiropas Savienībā neaudzē.

Vai dalībvalstis jau ir aizliegušas ĢMO audzēšanu?

Jā. Astoņas dalībvalstis (Austrija, Bulgārija, Grieķija, Itālija, Luksemburga, Polija Ungārija un Vācija) ir noteikušas drošības pasākumus un aizliegušas savā teritorijā audzēt ĢM kukurūzu MON 810. Francijā arī bija spēkā audzēšanas aizliegums līdz 2013. gada augustam, kad to anulēja Francijas valsts padome (Conseil d’Etat). Turklāt Austrija, Grieķija, Luksemburga, Polija un Ungārija ir paziņojušas Komisijai par aizliegumu audzēt “Amflora” šķirnes kartupeļus. Visas drošības klauzulas, kas iesniegtas Pārtikas Nekaitīguma iestādei, ir atzītas par zinātniski nepamatotām.

Kāpēc Komisija šodien Padomei sūta lēmuma projektu par “Pioneer” kukurūzas šķirnes 1507 atļaušanu?

2001. gadā uzņēmums “Pioneer” iesniedza pieteikumu, kurā tas lūdza atļauju audzēt kukurūzas šķirni 1507 (ar rezistenci pret noteiktiem kaitīgiem kožu kāpuriem, piemēram, pret Eiropas kukurūzas svilni) saskaņā ar Direktīvu 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē. 2007. gadā uzņēmums “Pioneer” Eiropas Savienības Vispārējā tiesā cēla pirmo prasību pret Komisiju sakarā ar to, ka tā nerīkojās un regulatīvajai komitejai neiesniedza balsošanai lēmumu par atļaujas piešķiršanu šīs kukurūzas šķirnes audzēšanai. Tiesa lietu izbeidza pēc tam, kad Komisija 2009. gada februārī regulatīvajai komitejai iesniedza priekšlikumu par atļaujas lēmuma projektu, lai arī komitejai atzinumu nesniedza. 2010. gadā šis pats uzņēmums pret Komisiju ierosināja otru lietu (Lieta T-164/10) sakarā ar to, ka Komisija, regulatīvajai komitejai nesniedzot atzinumu, nerīkojās un šo atļaujas lēmuma projektu nepārsūtīja Padomei atbilstoši tolaik spēkā esošajai komitoloģijas procedūrai (Padomes Lēmums 1999/468/EC).

2013. gada 26. septembrī Vispārējā tiesa pasludināja spriedumu lietā T-164/10, kurā tā paziņoja, ka Komisija nav rīkojusies saskaņā ar Direktīvu 2001/18/EK, neiesniedzot Padomei priekšlikumu atbilstoši Padomes Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 4. punktam.

Tāpēc saskaņā ar Līguma par ES darbību 266. pantu Komisija veic vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu spriedumu un izbeigtu savu bezdarbību, un Padomei iesniedz lēmuma projektu par kukurūzas šķirnes 1507 atļaušanu. Lai panāktu augstu veselības un vides aizsardzību, šis atļaujas lēmuma projekts ir nedaudz grozīts, lai iekļautu Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2011. un 2012. gada ieteikumus.

Vai tas nozīmē, ka Eiropas Komisija atbalsta “Pioneer” kukurūzas šķirnes 1507 kultivēšanu?

Komisija nevar paust viedokli par vai pret konkrētu ĢMO. Komisijai kā līgumu izpildes uzraudzītājai ir pienākums piemērot spēkā esošos tiesību aktus. Direktīvu 2001/18/EK, kas ir pamatakts atļaujas piešķiršanai, Padome un Parlaments 2001. gadā pieņēma, lai pastiprinātu regulējumu attiecībā uz ĢMO audzēšanas atļauju piešķiršanu. Jāatgādina arī tas, ka pēc vairāku dalībvalstu pieprasījuma Komisija 2010. gada jūlijā ierosināja minēto tiesību aktu grozīt, lai dalībvalstīm ļautu brīvi ierobežot vai aizliegt ĢMO kultivēšanu savā teritorijā.

Kāda ir situācija attiecībā uz Komisijas 2010. gada jūlijā iesniegto likumdošanas priekšlikumu grozīt tiesību aktu par ĢMO audzēšanu? (Sk. 2010. gada 13. jūlija informatīvo paziņojumu MEMO/10/325)

Atsaucoties uz vairāku dalībvalstu sen izteiktu pieprasījumu, Komisija 2010. gada jūlijā publicēja priekšlikumu pieņemt regulu, ar kuru groza Direktīvu 2001/18/EK, lai dalībvalstīm nodrošinātu juridisku pamatu lemt par ĢMO audzēšanu arī citu apsvērumu dēļ, ne tikai pamatojoties uz Eiropas līmenī veiktu zinātnisku veselības un vides riska novērtējumu. Pateicoties šim grozījumam dalībvalstis varēs ierobežot vai aizliegt ĢMO audzēšanu visā savā teritorijā vai daļā teritorijas, neizmantojot drošības klauzulas. Līdz šim Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde to neatbalstīja.

Eiropas Parlaments 2011. gada jūlijā par priekšlikumu pieņēma atzinumu pirmajā lasījumā. Padomē, neraugoties uz secīgu prezidentvalstu, it īpaši Dānijas (2012), centieniem, vēl nebija iespējams panākt vienošanos, jo dalībvalstu mazākums priekšlikumu bloķēja. Komisija ir pielikusi lielas pūles, lai risinātu jautājumus, par kuriem raizējas noraidoši noskaņotās mazākuma dalībvalstis, vienlaikus baudot lielā vairākuma dalībvalstu atbalstu priekšlikumam.

Kāpēc Komisija sagaida, ka dalībvalstis šo likumdošanas priekšlikumu par audzēšanu virzīs uz priekšu?

Komisija uzskata, ka problēmas, kuru dēļ 2010. gadā tika izstrādāts šis likumdošanas priekšlikums par audzēšanu, joprojām nav atrisinātas un pastāv, kā to šodien apliecina Padomei iesniegtais lēmuma projekts par kukurūzas 1507 atļaušanu, pamatojoties uz Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-164/10.

Paturot prātā arī konstruktīvos elementus, kas izriet no Eiropas Parlamenta atzinuma pirmajā lasījumā, un to, ka vairākums atbalstošo dalībvalstu pastāvīgi prasa, lai tām atļautu aizliegt vai ierobežot ĢMO audzēšanu to teritorijā atbilstoši priekšlikumam par audzēšanu, Komisija uzskata, ka ir jādod jauns politiskais impulss un tas arī tiks dots, lai turpmākajos mēnešos šis jautājums Padomē un Parlamentā ievērojami virzītos uz priekšu.

Kurus ĢM augus Eiropas Savienībā ir atļauts izmantot pārtikā un barībā?

ES atļauja ir jāsaņem ne tikai ĢMO audzēšanai, bet arī ĢMO laišanai ES tirgū un to atvasināto produktu izmantošanai pārtikas un barības ķēdē. Atļauju var piešķirt ar nosacījumu, ka pēc Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes rūpīga novērtējuma var pierādīt, ka produkts neapdraud cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi.

Patlaban pārtikā un barībā atļauts izmantot 49 ĢMO, proti, 27 kukurūzas šķirnes, 8 kokvilnas šķirnes, 7 sojas pupu šķirnes, 3 rapša šķirnes, 1 cukurbiešu šķirni, 1 kartupeļu šķirni un 2 mikroorganismus.

Ar atļauto ĢM augu sarakstu un to atļauto izmantojumu var iepazīties ES ĢM pārtikas un barības reģistrā, kas atrodams šeit:

http://ec.europa.eu/food/dyna/gm_register/index_en.cfm

Plašāka informācija:

IP/13/1038

http://ec.europa.eu/food/plant/index_en.htm

1 :

Avots: Uzņēmuma “Monsanto” iesniegtais 2012. gada uzraudzības ziņojums par MON 810 audzēšanu Eiropas Savienībā. http://ec.europa.eu/food/plant/gmo/reports_studies/report_2012_mon_810_en.htm


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website