Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

INFORMATĪVS PAZIŅOJUMS

Briselē, 2013. gada 22. oktobrī

Jautājumi un atbildes: pacientu tiesības veselības aprūpē citā ES valstī

Vecāka gadagājuma vācietis, kuram ir diabēts, dodas braucienā uz Itāliju, līdzi ņemot zāļu papildu receptes. Vai Itālijas aptiekā šīs receptes pieņems? Poliete, kam nepieciešama gūžas operācija, vēlas tikt operēta valstī, kurā dzīvo un strādā viņas mazbērni. Kā viņa var to noorganizēt, dzīvodama Polijā? Portugālis vēlas, lai kataraktas operāciju viņam veiktu Spānijas speciālists. Vai šīs operācijas izdevumi tiks atlīdzināti? Tagad ir spēkā ES tiesību akts, kas ievieš skaidrību par tiesībām un noteikumiem pārrobežu veselības aprūpē.

Jaunajā tiesību aktā ir izskaidrotas pacientu tiesības saņemt drošu un kvalitatīvu veselības aprūpi citā ES valstī un šādas veselības aprūpes izdevumu atlīdzinājumu. Pacientiem, kas dodas ārstēties uz citu ES valsti, ir tiesības uz tādu pašu aprūpi kā tās valsts iedzīvotājiem, kurā viņi tiks ārstēti. Ja viņi ir tiesīgi saņemt šādu veselības aprūpi mājās, tie saņems atlīdzinājumu no savas mītnes valsts. Atlīdzinājums nepārsniegs šīs pašas ārstēšanas izmaksas mītnes valstī. Dažos gadījumos šiem pacientiem varbūt vajadzēs saņemt atļauju, iekams viņi dosies ārstēties, it īpaši, ja ārstēšanas laikā būs jānakšņo slimnīcā vai ir nepieciešama ļoti specializēta un dārga veselības aprūpe.

Jaunais tiesību akts palīdzēs ES pacientiem vēl dažādos citos veidos. Pacientiem būs vieglāk piekļūt informācijai par veselības aprūpi citā ES valstī, līdz ar to paplašināsies ārstēšanās iespējas. Valsts veselības pārvaldes iestādēm būs vieglāk sadarboties un dalīties informācijā par veselības aprūpes kvalitāti un drošumu. Tiks atbalstīta “Eiropas references tīklu” attīstība, un tajos brīvprātīgi varēs piedalīties Eiropā jau atzīti specializētu zināšanu centri. Tas arī veicinās ES valstu sadarbību, palīdzot iegūt ievērojamās priekšrocības, kādas varētu sniegt veselības aprūpes tehnoloģiju novērtējumi un e–veselības sistēma.

Kāds ir pārrobežu veselības aprūpes apjoms?

Pacienti parasti dod priekšroku veselības aprūpes saņemšanai savā valstī. Tālab pieprasījums pēc pārrobežu veselības aprūpes nav liels — tikai aptuveni 1 % no valsts izdevumiem veselības aprūpes jomā, kas patlaban atbilst aptuveni 10 miljardiem eiro. Šajās aplēsēs ir ņemta vērā arī pārrobežu veselības aprūpe, kuru pacienti nav iepriekš plānojuši, piemēram, neatliekamā medicīniskā palīdzība tūristiem. Tas nozīmē, ka plānotā pārrobežu veselības aprūpe (piemēram, gūžas, ceļa vai kataraktas operācija) pašreiz veido krietni mazāk nekā 1 % no izdevumiem un pacientu aprites.

Vai tad spēkā nav jau līdzīgi tiesību akti?

Jā. Ja iedzīvotājiem, kuri īslaicīgi uzturas ārzemēs, būs nepieciešama medicīniskā aprūpe, piemēram, neatliekamā palīdzība, tiks piemēroti līdzšinējie noteikumi, proti, uzrādot Eiropas veselības apdrošināšanas karti, viņi saņems nepieciešamo aprūpi.

Ja aprūpe ir plānota, tad saskaņā ar šiem noteikumiem pacients var prasīt iepriekšēju atļauju. Šādu atļauju nedrīkst atteikt, ja pacientam attiecīgo aprūpi medicīniski pamatotā laikposmā nav iespējams sniegt viņa mītnes valstī.

Tomēr šos noteikumus nepiemēro visiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem. Tie, piemēram, neattiecas uz dažiem privātajiem pakalpojumu sniedzējiem. Turklāt līdzšinējie noteikumi paredzēja, ka pacientiem jāiesniedz pieteikums atļaujas saņemšanai visu aprūpes pakalpojumu gadījumā, turpretim saskaņā ar jauno direktīvu atļauja būs jāprasa tikai izņēmuma kārtā.

Kādas pozitīvas izmaiņas paredz jaunais tiesību akts?

Jaunā direktīva neietekmēs priekšrocības, kuras iedzīvotājiem jau paredz spēkā esošie sociālā nodrošinājuma noteikumi, kas ir pamatoti ar Līguma par Eiropas Savienību pantu par cilvēku brīvu pārvietošanos. Tajā ir precizētas tikai tās pacientu tiesības, kuras izriet no pakalpojumu brīvas aprites un ir noteiktas dažādos Eiropas Savienības Tiesas spriedumos. Stacionārās aprūpes gadījumā viens no svarīgākajiem jaunās direktīvas ieviestajiem jauninājumiem ir tas, ka pacienti varēs izvēlēties veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēju.

Citas pozitīvas pārmaiņas, ko ievieš jaunais tiesību akts:

lielāka izvēle, jo direktīva attiecas uz visiem veselības aprūpes sniedzējiem ES;

  • mazāka birokrātija pacientiem, jo saskaņā ar direktīvu atļauja jāprasa tikai izņēmuma kārtā, nevis vienmēr;

  • pacientiem vairāk informācijas. Visās dalībvalstīs tiks izveidoti valsts kontaktpunkti, kur pacienti varēs saņemt visu informāciju, kas tiem nepieciešama, lai pieņemtu pamatotu lēmumu, piemēram, datus par veselības aprūpes kvalitāti un drošumu. Turklāt direktīva ievieš jaunus pasākumus, lai palīdzētu visiem pacientiem pēc iespējas labāk izmantot tiesības, kuras viņiem paredz ES tiesību akti;

  • procedurālas garantijas. Visiem pacientiem ir tiesības uz izsvērtiem lēmumiem un viņu tiesību neievērošanas gadījumā lūgt lēmumus pārskatīt. Visiem pacientiem ir tiesības iesniegt sūdzību un vērsties pēc tiesiskās aizsardzības (un par visu aprūpi jābūt noslēgtam atbildības apdrošināšanas līgumam vai jābūt sniegtām līdzīgām garantijām). Pacientiem ir arī tiesības saņemt slimības vēstures kopiju.

Kad man jāprasa iepriekšēja atļauja no manas valsts iestādēm?

Valsts iestādes var ieviest “iepriekšējas atļaujas” sistēmu pacientiem, kuri dodas ārstēties uz citu dalībvalsti, 3 gadījumos:

  • ja pacientam, saņemot veselības aprūpi, būs vismaz vienu nakti jāpaliek slimnīcā;

  • ja nepieciešama ļoti specializēta un dārga veselības aprūpe;

  • ļoti nopietnos un specifiskos gadījumos, kas saistīti ar attiecīgā aprūpes sniedzēja pakalpojuma kvalitāti vai drošumu.

Šajos trijos gadījumos pacientiem var nākties prasīt iepriekšēju atļauju no valsts veselības iestādes, kas atbild par izdevumu atlīdzināšanu. Dalībvalstīm ir publiski jādara zināms, uz kuriem ārstniecības pakalpojumiem šāda atļauja attiecas, – valsts kontaktpunkts jums var palīdzēt iegūt šo pakalpojumu sarakstu.

Vai iestādes atļauju var atteikt?

Valsts veselības pārvaldes iestādes atļauju var atteikt, ja attiecīgā ārstēšana vai konkrētais veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējs var radīt pacientam risku. Ja attiecīgo veselības aprūpi medicīniski pamatotā termiņā iespējams sniegt mītnes valstī, arī tad atļauju var atteikt. Tomēr dalībvalstīm būs jāpaskaidro, kāpēc šāds lēmums ir vajadzīgs, un jāpamato, kā tās izvērtē “medicīnisko pamatotību” konkrētajā gadījumā.

Ko man darīt, ja es nesaņemu atļauju?

Pacientiem ir tiesības lūgt pārskatīt ar pārrobežu veselības aprūpi saistītos administratīvos lēmumus, kas pieņemti viņu konkrētajā gadījumā.

Cik lielu atlīdzinājumu varu saņemt par pārrobežu veselības aprūpes izdevumiem?

Pacientu veselības aprūpes izdevumi tiks atlīdzināti tikpat lielā apjomā, kā tad, ja šī pati veselības aprūpe būtu sniegta pacienta mītnes valstī. Dalībvalstīm, kurās attiecīgo pakalpojumu var saņemt bez maksas, jāinformē pacienti par cenrādi, kādam atbilstoši atlīdzina izdevumus. Ja attiecīgais ārstniecības pakalpojums ārzemēs ir lētāks nekā mītnes valstī, tad vērā ņem pakalpojuma faktisko cenu.

Vai es varu doties uz ārzemēm, lai saņemtu veselības aprūpi, kas manā mītnes valstī nav pieejama?

Jā, bet jums būs tiesības uz izmaksu atlīdzinājumu vienīgi tad, ja tas jums pienākas saskaņā ar jūsu mītnes valsts tiesību aktiem vai noteikumiem.

Jūsu valsts kontaktpunkts varēs ieteikt, kā noskaidrot, vai konkrētais pakalpojums ietilpst jūsu apdrošinājuma summā.

Vai par ārstēšanu citā ES valstī man ir jānorēķinās uzreiz?

Jā. Principā pacients norēķinās uz vietas, un pēc tam, tiklīdz kā iespējams, šos izdevumus atlīdzina mītnes valsts iestāde. Noteikumi arī paredz dalībvalstīm iespēju iepriekš rakstveidā apstiprināt atlīdzinājuma summu.

Dalībvalstīm ir arī iespēja par veselības aprūpi norēķināties tieši, nevis atlīdzināt pacientu izdevumus.

Vai es varu savus medicīniskos datus nosūtīt uz dalībvalsti, kur mani ārstēs?

Jums ir tiesības saņemt savu medicīnisko datu kopiju no mītnes valsts, pirms dodaties ārstēties citā dalībvalstī, un arī no pakalpojumu sniedzēja valstī, kur ārstējāties, pirms atgriešanās mītnes valstī.

Ko man darīt, ja rodas sarežģījumi, saņemot veselības aprūpi ārzemēs?

Tās valsts kontaktpunkts, kurā ārstējaties, varēs jums paskaidrot, kādas ir jūsu tiesības un kāds režīms darbojas šajā valstī.

Jūsu mītnes valstij ir pienākums jums nodrošināt tādu pašu turpmāko aprūpi, kāda tiktu garantēta, ja ārstēšana būtu notikusi mītnes valsts teritorijā.

Vai varu būt drošs, ka pēc ārstēšanās ārzemēs atgriežoties savā valstī, saņemšu pienācīgu turpmāko aprūpi?

Mītnes valstij ir jāgādā, lai turpmākā medicīniskā aprūpe būtu vienlīdz kvalitatīva, neraugoties uz to, kurā ES valstī ir notikusi pati ārstēšana.

Vai man izrakstīto recepti atzīs citā ES dalībvalstī?

Citā ES valstī izrakstīta recepte tiks atzīta pacienta mītnes valstī un otrādi. Tādējādi tiks panākts, ka citā ES valstī sniegtai veselības aprūpei tiek garantēta atbilstoša turpmākā aprūpe pacienta mītnes valstī. Pacientam ir tiesības iegādāties izrakstītās zāles, ja vien šīs zāles ir atļauts tirgot un ir pieejamas valstī, kur šī persona vēlas tās saņemt.

Tas nav nekas jauns, tomēr praksē var būt sarežģīti panākt recepšu atzīšanu. Kaut arī direktīva šo problēmu tūdaļ neatrisinās, aptiekām būs ievērojami vieglāk saprast receptes un izsniegt citā dalībvalstī izrakstītos ārstniecības līdzekļus.

Kādas priekšrocības ir veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanas un e–veselības tīkliem?

Medicīnisko tehnoloģiju novērtējumi var palīdzēt lēmumu pieņēmējiem noteikt, kā labāk izmantot veselības aprūpes budžetu. Labāka ES dalībvalstu sadarbība šajā jomā noteikti sniegtu zināmas priekšrocības, jo pašreiz šādus novērtējumus veic katra valsts atsevišķi.

Tāpat arī lielu labumu veselības aprūpes sistēmām var dot e–veselības sistēma. Oficiāla un pastāvīga dalībvalstu sadarbība palīdzēs valstu lēmumu pieņēmējiem un uzlabos šo sistēmu sadarbspēju.

Abi tīkli dod tiešu labumu valstu veselības aprūpes sistēmām un netiešu labumu pacientiem.

Kur es varu uzzināt vairāk par savām tiesībām uz veselības aprūpi citās ES valstīs?

Savas valsts kontaktpunktā vai tīmekļa vietnē “Tava Eiropa”:

http://europa.eu/youreurope/citizens/health/index_en.htm

Plašāka informācija:

http://ec.europa.eu/health/cross_border_care/policy/index_en.htm


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website