Navigation path

Left navigation

Additional tools

European Commission

MEMO

Briselē, 2013. gada 27. septembrī

Letter from President Barroso to the Members of the European Council

Godātie kolēģi!

Mūsu nākamā sanāksme notiks 24. un 25. oktobrī apstākļos, kad ziņas par ekonomiku ir iepriecinošākas. Kaut gan ES ekonomikas problēmas vēl nebūt nav galā, jo īpaši ņemot vērā to, ka bezdarba līmenis joprojām ir nepieņemami augsts, ir vērojamas skaidras atveseļošanās pazīmes. Es uzskatu, ka tās ir lielā mērā saistītas ar dalībvalstu ieguldītajām pūlēm un tirgus un mūsu starptautisko partneru ticību mūsu spējai saglabāt pareizo virzību un pabeigt strukturālās reformas, kas Eiropai ir vajadzīgas. Mēs esam vienisprātis, ka mums ir jāatbalsta izaugsme kā daļa no atveseļošanās procesa, un mūsu sanāksmē tiks atvēlēts laiks ieguldījumam, ko var sniegt inovācija, digitālais vienotais tirgus un pakalpojumi.

Digitālie pakalpojumi un telekomunikācijas ir izšķiroši svarīgi izaugsmes un ražīguma virzītājspēki visās mūsu tautsaimniecību nozarēs. Tomēr mēs vēl maksimāli neizmantojam vienotā tirgus potenciālu telekomunikāciju jomā un tiešsaistē, un šajās nozarēs ES zaudē mūsu starptautiskajiem konkurentiem.

Kā ieguldījumu mūsu oktobra diskusijās es pievienoju īsu Komisijas ziņojumu par digitālo ekonomiku un to, kā mēs to varam attīstīt. Ziņojumā ir sniegta vispārīga informācija par jaunākajām Komisijas iniciatīvām, kuru mērķis ir novērst galvenos šķēršļus vienotajam tirgum telekomunikāciju jomā un veicināt ieguldījumus. Tie papildina vairākus svarīgus nesen sniegtus priekšlikumus par digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanu, piemēram, ierosinātos pasākumus nolūkā samazināt ātrdarbīgu platjoslas tīklu ieviešanas izmaksas un pasākumus par elektroniskajiem rēķiniem publiskajā iepirkumā, kā arī 2012. gada priekšlikumu par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū, kurus patlaban izskata Eiropas Parlaments un Padome un attiecībā uz kuriem mūsu mērķim vajadzētu būt nodrošināt to pieņemšanu līdz pašreizējā likumdevēja pilnvaru termiņa beigām.

Lai uzlabotu pamatnosacījumus tiešsaistes pakalpojumiem, būs arī ātri jāpieņem Vienotā tirgus akta priekšlikumi, tostarp par maksājumu pakalpojumiem, un modernizēts autortiesību regulējums digitālajam laikmetam, kā arī pilnībā jāīsteno e-komercijas rīcības plāns. Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu paļāvībai uz tiešsaistes ekonomiku un uzticībai tai ir vitāli svarīgi, lai mūsu jaunie datu aizsardzības noteikumi būtu daļa no šī pasākumu kopuma. Izšķiroša nozīme ir tam, lai Eiropas Parlaments un Padome palielinātu savas pūles un panāktu šo jauno tiesību aktu pieņemšanu līdz šā Parlamenta pilnvaru laika beigām.

Ilgtspējīgi ieguldījumi pētniecības un inovācijas jomā ir izšķiroši svarīgi ekonomikas izaugsmei, konkurētspējai un darbavietu radīšanai. Ir pierādījumi, ka ieguldījumi pētniecībā un izstrādē sekmē ražīgumu un līdz ar to arī izaugsmi. Dalībvalstīm, kuras ir turpinājušas veikt ieguldījumus pētniecībā un inovācijās, pašreizējos krīzes apstākļos ir veicies labāk nekā tām, kuras to vēl nav darījušas. Labi panākumi ir gūti, nosakot politikas satvaru attiecībā uz Inovācijas savienību, bet mums ir jāpaātrina savu nacionālo pētniecības un inovācijas sistēmu izšķiroši svarīgās un strukturālās reformas, lai sasniegtu mūsu mērķus attiecībā uz Eiropas pētniecības telpu. Analīze par Eiropas vietu pasaules ekonomikā liecina par neviennozīmīgu situāciju.

  • Neskatoties uz Eiropā pastāvošo pasaules līmeņa zinātnisko bāzi, Eiropa ir iesaistīta pasaules konkurencē par zināšanām, pētniecību un inovāciju, un ir novērojamas arvien lielākas atšķirības dalībvalstu pētniecības un inovācijas sniegumā, mazāk novatoriskām valstīm kā grupai vairs nespējot panākt visnovatoriskākās valstis.

  • Uzņēmumu izdevumi pētniecībai un izstrādei ES krietni atpaliek no mūsu galvenajiem konkurentiem par spīti tam, ka ES joprojām ir pievilcīga vieta ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē. Tas lielā mērā atspoguļo mūsu uzņēmumu mazākos apmērus un tradicionālākas specializācijas modeļus. Mēs varētu darīt daudz vairāk, lai gūtu labumu no ES mēroga. Arī krīzes ietekmes dēļ 2011. gadā samazinājās publiskie izdevumi pētniecībai un izstrādei.

  • Lai gan Eiropa ir pastiprinājusi savu vadošo lomu jau sekmīgi iedibinātās ražošanas nozarēs, tā atpaliek būtiskos augsto tehnoloģiju un strauji augošos tirgos, tostarp tajos, kas ir saistīti ar tehnoloģijām, ar kurām tiek risinātas sabiedrības problēmas. Jaunie uzņēmumi Eiropā aug lēnāk nekā pie mūsu galvenajiem konkurentiem, un mazāks skaits šo uzņēmumu pievienojas pasaules lielāko uzņēmumu rindām.

Ir daudz veidu, kā definēt un apspriest inovācijas, šim jautājumam ir daudz dimensiju un vairāki galvenie rādītāji, kas jāizvērtē. Lai veicinātu atklātu diskusiju, Komisija ir pabeigusi darbu pie inovācijas rādītāja. Šī ir atbilde uz lūgumu, kas tika pausts vienā no mūsu sanāksmēm, un šis rādītājs mums sniegs papildu veidu, kā mērīt sniegumu inovācijas jomā.

Komisija ir uzsvērusi steidzamo vajadzību veikt valstu pētniecības sistēmu reformas, lai nodrošinātu lielāku efektivitāti, vienlaikus ņemot vērā katras dalībvalsts stiprās puses un īpatnības. Šādas reformas radīs arī lielāku konkurenci un plašāku sadarbību visā Eiropā, un tās ir būtiskas, lai līdz 2014. gadam pabeigtu Eiropas pētniecības telpas izveidi.

Kopēja pieeja Eiropas Savienības līmenī ir vitāli svarīga. Tāpēc, pieņemot plašu stratēģisko satvaru pētniecībai un inovācijai – pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” –, mēs esam sekmīgi modernizējuši un vienkāršojuši mūsu finansēšanas instrumentu: koncentrējoties uz izcilību pētniecībā, vadošo lomu rūpniecībā un konkurētspēju, kā arī risinot sabiedrības problēmas, mēs ceram, ka tā ietekme ievērojami palielināsies. Kā pirmo soli Komisija jau jūlijā pieņēma sešas publiskā un privātā sektora partnerības un vēl četras publiskā-publiskā sektora partnerības pētniecības un inovācijas jomā, ieguldījumiem ar mērķi atbalstīt mūsu stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai sasniedzot 22 miljardus euro. Pirmā darba programma saskaņā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, kas tiks uzsākta decembrī, aptverot laikposmu no 2014. līdz 2015. gadam, būs vēl viens ieguldījums izaugsmes, nodarbinātības un konkurētspējas jomā 20 miljardu euro apmērā.

Esmu pārliecināts, ka tad, ja mūsu centieni panākt progresu attiecībā uz inovāciju un vienoto tirgu elektronisko komunikāciju un tiešsaistes pakalpojumu jomā būs pietiekami vērienīgi un koordinēti, tie atmaksāsies. Es ar nepacietību gaidu mūsu diskusijas par vairākiem ļoti konkrētiem pasākumiem, kā mūsu politiku virzīt tālāk.

Ar cieņu

José Manuel BARROSO


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website