Navigation path

Left navigation

Additional tools

Biežāk uzdotie jautājumi par valodām Eiropā

European Commission - MEMO/13/825   26/09/2013

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO HR

Eiropas Komisija

INFORMATĪVS PAZIŅOJUMS

Briselē, 2013. gada 26. septembrī

Biežāk uzdotie jautājumi par valodām Eiropā

http://europa.eu/rapid/press-release_IP-13-875_lv.htmIP/13/875

Ko nozīmē jēdziens “daudzvalodība”?

  • Situācija, kad noteikta ģeogrāfiskā apgabala iedzīvotāji runā vairākās valodās.

  • Spēja pārvaldīt vairākas valodas un runāt tajās.

  • Politika, saskaņā ar kuru organizācijai, uzņēmumam vai iestādei iekšējā un/vai ārējā saziņā jāizmanto vairāk nekā viena valoda.

Daudzvalodība ir būtiskākā Eiropas iezīme visās minētajās nozīmēs.

Valodu apguve un valodu daudzveidība ir viena no jaunās 2014.–2020. gada izglītības, apmācības un sporta programmas Erasmus+ prioritātēm.

Kuras ir ES oficiālās valodas?

ES iestāžu 24 oficiālās valodas ir angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valoda.

Kas lemj par ES oficiālajām valodām?

Par tām vienbalsīgi lemj ES Padome, kurā ir pārstāvētas visas ES dalībvalstis. Katra topošā dalībvalsts pirms pievienošanās ES nosaka, kuru valodu tā vēlas izmantot kā oficiālo valodu ES vajadzībām. Visas turpmākās izmaiņas — jaunas oficiālās valodas pievienošana vai esošās valodas atcelšana — Padomē ir vienbalsīgi jāapstiprina visām dalībvalstīm.

Kā ir ar dalībvalstu reģionālajām valodām?

ES Padome, t. i., visas dalībvalstis, ir nolēmušas, ka ES iestādes var izmantot arī tās valodas, kuras ir atzinusi kādas dalībvalsts konstitūcija, pat ja tās nav oficiālās ES valodas. ES iestādes ir vienojušās ar Spānijas valdību par basku, katalāņu un galisiešu valodas lietošanu dokumentos. Līdzīga vienošanās pastāv ar Apvienotās Karalistes valdību par velsas un skotu gēlu valodas lietošanu. Abos gadījumos tulkojumus pēc vajadzības par saviem līdzekļiem nodrošina attiecīgās dalībvalsts valdība.

Noteiktās Padomes sanāksmēs, kurās piedalās reģionu pārstāvji, kā arī Reģionu komitejas un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas plenārsēdēs pēc pieprasījuma tiek nodrošināta mutiskā tulkošana no basku, katalāņu/valensiešu/baleāriešu un galisiešu valodas (bet ne šajās valodās). Komisijas sanāksmēs nav paredzēts izmantot nevienu no Spānijas reģionālajām valodām. Visas šādu valodu mutiskās tulkošanas izmaksas sedz attiecīgā dalībvalsts. Līdzīga vienošanās ir panākta ar Velsas un Skotijas varas iestādēm.

Kāpēc Eiropas Komisija veicina daudzvalodību?

Tādēļ, ka tā vēlas: 1) veicināt starpkultūru dialogu un veidot atvērtāku sabiedrību, 2) palīdzēt 28 dalībvalstu pilsoņiem attīstīt ES pilsonisko apziņu, 3) pavērt iespējas jauniešiem mācīties un strādāt ārzemēs un 4) atvērt jaunus tirgus ES uzņēmumiem, kuri ir iesaistījušies pasaules mēroga konkurencē.

Kāds, īsumā, ir ES valodu politikas mērķis?

ES valodu politikas mērķis ir aizsargāt valodu daudzveidību un veicināt valodu zināšanas, lai stiprinātu kultūras identitāti un veicinātu sociālo integrāciju, kā arī lai daudzvalodīgie iedzīvotāji varētu vairāk izmantot izglītības un nodarbinātības iespējas vienotajā tirgū.

Galvenais politikas mērķis ir Eiropa, kur ikviens papildus dzimtajai valodai jau no agras bērnības apgūtu vēl vismaz divas valodas. Mērķi “dzimtā valoda + 2” ES valstu un valdību vadītāji izvirzīja Barselonas samitā 2002. gada martā.

Cik izmaksā daudzvalodība ES iestādēs?

Kopējās rakstiskās un mutiskās tulkošanas izmaksas visās ES iestādēs (tostarp Eiropas Komisijā, Eiropas Parlamentā, Padomē, Eiropas Savienības Tiesā, Eiropas Revīzijas palātā, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā un Reģionu komitejā) ir aptuveni 1 miljards eiro gadā. Tas ir mazāk nekā 1 % no ES budžeta vai tikai mazliet vairāk nekā 2 eiro uz vienu iedzīvotāju. Eiropas Komisijā ir nodarbināti apmēram 3000 štata tulkotāju un tulku.

Vai ES tiesību akti aizsargā valodu lietojumu?

ES tiesības un pienākumi attiecībā uz valodām ir nostiprināti ES tiesību aktos. Piemēram, ar Līgumu par Eiropas Savienību (3. pants) un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (21. un 22. pants) ir aizliegta diskriminācija valodas jautājumu dēļ un noteikts, ka Savienība respektē valodu daudzveidību.

Ar pirmo Kopienas regulu, kas tika pieņemta 1958. gadā, Kopienas iestādēm ir noteikts pienākums tulkot tiesību aktus visās ES oficiālajās valodās, kā arī atbildēt uz pilsoņu iesniegtajiem lūgumrakstiem tajā pašā valodā, kādā tie iesniegti (regulas 2. pants, Līguma par Eiropas Savienības darbību 20. un 24. pants).

Vai ES plāno samazināt oficiālo valodu skaitu?

Nē, jo pašreizējā sistēma pastāv demokrātijas un pārredzamības nolūkā. Neviena dalībvalsts nevēlas atteikties no savas valodas, un kandidātvalstis vēlas pievienot savas valodas oficiālo valodu sarakstam.

Vai viena valoda visiem būtu risinājums?

Dažkārt atskan ieteikums ES pieņemt latīņu valodu vai esperanto kā vienīgo valodu visā Eiropā. Tomēr šis risinājums būtu tikpat sarežģīts un ne īpaši noderīgs attiecībās ar pārējo pasauli, jo gandrīz visiem būtu no jauna jāiemācās viena no šīm valodām. Lai apmācītu skolotājus un gandrīz 500 miljoniem Eiropas iedzīvotāju iemācītu jaunu valodu, būtu vajadzīgs daudz laika un līdzekļu. Ideja par to, ka viena valoda varētu būt risinājums visām lingvistiskajām vajadzībām, ir pārāk vienkāršota. Tādēļ Eiropas Komisijas apņemšanās stiprināt daudzvalodību veicina daudzveidību nevis vienveidību.

Kāda ir rakstiskās un mutiskās tulkošanas nozīme?

Eiropas Savienības rakstiskās un mutiskās tulkošanas dienesti atbalsta un stiprina daudzvalodību Eiropas Savienībā, kā arī palīdz tuvināt Savienības politiku pilsoņiem. Pilsoņu informēšana, jo īpaši par viņu tiesībām un pienākumiem, kas noteikti ES tiesību aktos, kā arī saziņa ar pilsoņiem viņu dzimtajā valodā ir būtiska ES pārredzamības, leģitimitātes un efektivitātes nodrošināšanai.

Vai katru ES dokumentu tulko visās oficiālajās valodās?

Nē. Dokumentus tulko saskaņā ar noteiktām prioritātēm: tas ir atkarīgs no mērķauditorijas un nolūka. Tiesību aktus un galvenos sabiedriskas nozīmes dokumentus sagatavo visās 24 oficiālajās valodās. Citus dokumentus (piem., saraksti ar valstu iestādēm un atsevišķām personām vai iestādēm adresētus lēmumus) tulko tikai vajadzīgajās valodās.

Eiropas Komisijas iekšējā darbībā izmanto trīs “procedūras valodas” — angļu, franču un vācu valodu.

Kā ir ar tīmekļa vietnēm?

Interneta izmantošana, lai iedzīvotājiem pastāstītu par to, ar ko ES nodarbojas un kādu labumu tā sniedz, kļūst arvien nozīmīgāka. Attiecībā uz Komisijas tīmekļa vietnēm nav juridiskas prasības tulkot katru tīmekļa lapu visās oficiālajās valodās. Tomēr Komisija savā vietnē sniedz pēc iespējas plašāku informāciju pēc iespējas vairāk valodās.

Kura valoda ir visnozīmīgākā?

Visas valodas tiek uzskatītas par vienlīdz nozīmīgām. Vācu valoda ir ES valoda, kura ir dzimtā valoda vislielākajam skaitam cilvēku Eiropas Savienībā. Tomēr tā netiek plaši izmantota ārpus Vācijas un Austrijas robežām. ES valodas, kuras pasaulē visplašāk tiek lietotas kā dzimtās, ir angļu un spāņu valoda, taču vairums šo valodu lietotāju neatrodas Eiropā. Franču valoda ir oficiālā valoda vai viena no oficiālajām valodām trijās dalībvalstīs (Beļģijā, Francijā un Luksemburgā). To lieto daudzviet pasaulē un māca daudzās ES skolās, taču to ievērojami vairāk pārvalda Eiropas dienvidos un rietumos nekā kontinenta ziemeļos vai austrumos. Angļu valoda ir visbiežāk pārvaldītā otrā valoda ES. Tomēr jaunākās aptaujas liecina, ka pat šobrīd mazāk nekā puse ES iedzīvotāju pārvalda to pietiekami labi, lai varētu sazināties.

Ko es iegūšu, apgūstot valodas?

Laikā, kad pieaug bezdarbs, spēja lietot un saprast svešvalodas labvēlīgi ietekmē personas attīstību, nodarbinātību un uzņēmumu konkurētspēju. Svešvalodu zināšanas cilvēkiem arī palīdz kļūt atvērtākiem citām kultūrām un sekmē savstarpēju sapratni.

Kādēļ valodas ir nozīmīgas uzņēmējdarbībā?

Jo ir noderīgi pārvaldīt sava klienta valodu. Eiropas Komisijas vārdā 2006. gadā tika veikts pētījums, lai novērtētu to, cik ES uzņēmumiem izmaksā svešvalodu prasmju trūkums. Pētījuma rezultāti liecina, ka tūkstošiem Eiropas uzņēmumu neiegūst pasūtījumus un zaudē uzņēmējdarbības iespējas, jo to darbiniekiem ir sliktas svešvalodu prasmes. Šajā pētījumā tika lēsts, ka no eksportējošajiem Eiropas MVU 11 % (945 000 uzņēmumu) varētu zaudēt uzņēmējdarbības iespējas saziņas šķēršļu dēļ.

Kādi ir eiropiešu uzskati par valodu apguvi?

Saskaņā ar 2012. gada jūnijā publicēto Eirobarometra aptauju gandrīz deviņi no desmit ES pilsoņiem uzskata, ka svešvalodu prasme ir ļoti noderīga, un 98 % apgalvo, ka, pateicoties valodu prasmei, viņu bērniem būs labākas izredzes nākotnē. Eiropieši lielā mērā apzinās daudzvalodības sniegtās priekšrocības: 72 % atbalsta šo mērķi, un 77 % uzskata, ka tās jāizvirza par prioritāti; 53 % izmanto svešvalodas darbā, savukārt 45 % uzskata, ka viņiem ir izdevies atrast labāku darbu savā valstī, pateicoties svešvalodu prasmēm.

Cik labas ir eiropiešu valodu prasmes?

ES valsts ar vislielāko valodu daudzveidību ir Luksemburga, kur 99 % iedzīvotāju pārvalda vismaz vienu svešvalodu. To eiropiešu skaits, kuri apgalvo, ka spēj sazināties kādā svešvalodā, ir nedaudz samazinājies — no 56 % līdz 54 %. Pārbaudot pusaudžu vecuma skolēnu svešvalodu zināšanas 14 Eiropas valstīs, konstatēts, ka tikai 42 % no viņiem labi pārvalda pirmo svešvalodu un tikai 25 % — otro. Ievērojams skaits skolēnu jeb 14 % nepārvalda pirmo svešvalodu pat pamatprasmju līmenī, bet otrajai svešvalodai šis rādītājs ir 20 %.

To skolēnu īpatsvars, kuri brīvi pārvalda pirmo svešvalodu, svārstās no 82 % Maltā un Zviedrijā (kur pirmā svešvaloda ir angļu valoda) līdz tikai 14 % Francijā (kur pirmā svešvaloda ir angļu valoda) un 9 % Apvienotajā Karalistē (kur pirmā svešvaloda ir franču valoda). Internets ir veicinājis cilvēku pasīvās prasmes: spēju lasīt un klausīties svešvalodās. To eiropiešu īpatsvars, kuri regulāri izmanto svešvalodas internetā, piemēram, sociālajos medijos, ir palielinājies par 10 procentpunktiem — no 26 % līdz 36 %.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website