Navigation path

Left navigation

Additional tools

"Izglītības atvēršana" — bieži uzdotie jautājumi

European Commission - MEMO/13/813   25/09/2013

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO HR

Eiropas Komisija

INFORMATĪVS PAZIŅOJUMS

Briselē, 2013. gada 25. septembrī

"Izglītības atvēršana" — bieži uzdotie jautājumi

Ko mēs saprotam ar "izglītības atvēršanu"?

Izglītības atvēršana nozīmē digitālās revolūcijas īstenošanu izglītības sistēmā. Digitālās tehnoloģijas ļauj mācīties ikvienam neatkarīgi no vietas un laika, izmantojot jebkādu ierīci un saņemot atbalstu no jebkuras paša izvēlētas personas.

Kādi ir šīs iniciatīvas galvenie mērķi?

  1. Radīt iespējas organizācijām, skolotājiem, studentiem un skolēniem mācīt un mācīties, plašāk izmantojot digitālās tehnoloģijas un saturu un tādējādi kļūstot inovatīvākiem. Komisija atbalstīs organizācijas, kuras plāno pārskatīt savas stratēģijas, veicināt reformas, lai uzlabotu pedagogu apmācību, izveidot pedagogiem paredzētas "prakses kopienas" un veicināt novatorisku mācību programmu izveidi.

  2. Nodrošinot ar publiskā finansējuma (piemēram, jaunās ES izglītības programmas Erasmus+) atbalstu tapušu mācību materiālu brīvu pieejamību visiem, sekmēt atvērto izglītības resursu (AIR) izmantošanu. Jaunais Eiropas atvērtās izglītības portāls Open Education Europa, ko atklāj šodien, kalpos kā vārti uz augstas kvalitātes Eiropā radītiem AIR, kuri būs pieejami attiecīgajā oriģinālajā valodā. AIR ir mācību saturs, kas pārsvarā veidots digitālā formātā un kas lietotājiem pieejams bez maksas.

  3. Palielināt autortiesību pārredzamību izglītības resursu lietotājiem.

  4. IKT infrastruktūra un savienojamība skolās bieži vien nodrošināta zemā līmenī. Ar programmu "Izglītības atvēršana" paredzēts palīdzēt skolās un klasēs nodrošināt piekļuvi platjoslas pakalpojumiem un atbalstīt IKT infrastruktūru izglītības un apmācības jomā. Šī programma arī kalpos par stimulu tirgus dalībniekiem veidot jaunus interaktīvus satura un mācību apguves instrumentus, palīdzot izstrādāt atvērtas sistēmas un standartus, kas izmantojami saistībā ar digitālās izglītības satura, lietotņu un pakalpojumu savietojamību un pārnesamību.

  5. Stiprināt sadarbību ar starptautiskām organizācijām un ieinteresētajām personām, lai labāk izprastu tehnoloģiju ietekmi izglītības jomā un izpētītu jaunas mācīšanas un mācību apguves metodes.

Kādi ir konkrētie paredzētie pasākumi?

Šajā paziņojumā paredzēti 24 pasākumi, kas ievērojami uzlabos digitālo tehnoloģiju izmantošanu izglītības jomā un attīstīs digitālās prasmes (pilnu pasākumu sarakstu skatīt pielikumā).

Kā minētie 24 pasākumi tiks finansēti un īstenoti?

Pasākumiem tiks piešķirts ES finansējums no programmas Erasmus+, jaunās pētniecības un inovācijas pamatprogrammas "Apvārsnis 2020", kā arī strukturālajiem un investīciju fondiem. Piemēram, no 2014. gada Erasmus+ piedāvās finansējumu izglītības pakalpojumu sniedzējiem, lai nodrošinātu, ka savu uzņēmējdarbības modeli tie pielāgo tehnoloģiju pārmaiņām, sekmē digitālo prasmju novērtējumu un atbalsta skolotāju profesionālo pilnveidošanos atvērtajos interneta kursos. Visi mācību materiāli, ko finansē ar programmu Erasmus+, sabiedrībai būs pieejami bez maksas saskaņā ar atklātajām licencēm. Īstenošana tiks atbalstīta arī ar atvērto koordinācijas metodi, kas paredzēta dokumentā "Izglītība un apmācība 2020" .

Kāpēc Komisijai jārīkojas tagad?

Tāpēc, ka digitālās tehnoloģijas mēs izmantojam visās dzīves situācijās, taču daudzas skolas un augstskolas neiet kopsolī ar šīm revolucionārajām pārmaiņām.

Piemēram, pētījums atklāj, ka

  1. 63 % deviņgadīgu skolēnu mācās skolās, kurās nav pienācīga digitālā aprīkojuma, ātra platjoslas interneta un augsta "savienojamības" līmeņa.

  2. Turklāt 50 % līdz 80 % audzēkņu ES dalībvalstīs nekad neizmanto digitālas mācību grāmatas, uzdevumu programmatūras, raidījumus/tiešsaistes aplādes, simulācijas vai izglītojošas spēles.

  3. 70 % skolotāju vēlētos apmeklēt apmācības, lai uzlabotu savas IKT prasmes.

ES trūkst labas kvalitātes izglītības satura un pedagoģisku lietotņu konkrētos priekšmetos un daudzās valodās. Šādu sadrumstalotu pieeju un tirgu dēļ varētu rasties jauna nevienlīdzība digitalizācijas jomā starp cilvēkiem, kam ir pieejama novatoriska, uz tehnoloģijām balstīta izglītība, un tiem, kam nav šādas iespējas.

1. diagramma. Tādu 4. klases (9–10 gadus jaunu) skolēnu īpatsvars, kas mācās klasēs, kurās skolotāji IKT izmanto vairāk nekā 25 % stundu.

2. diagramma. Tādu 8. klases (13–14 gadus jaunu) skolēnu īpatsvars, kas mācās klasēs, kurās skolotāji IKT izmanto vairāk nekā 25 % stundu.

Avots: Eiropas skolu sadarbības tīkls un Ljēžas Universitāte (2013. gads).

Ko Komisija paveikusi līdz šim, lai atrisinātu šo problēmu?

Līdz šim ir izveidoti vairāki projekti un labas prakses paraugi, cita starpā piešķirot finanšu atbalstu no ES pētniecības un inovācijas programmas. Daudzi no šiem projektiem, piemēram, ITEC: nākotnes klases izveide vai platforma Open Discovery Space, īstenoti ļoti veiksmīgi. Tomēr informācijas un komunikācijas tehnoloģiju integrēšanā izglītības un apmācības jomā pagaidām potenciāls nav izmantots pilnībā.

Programmā "Izglītības atvēršana" šis jautājums tiek risināts, palīdzot valsts iestādēm, izglītības iestādēm, pedagogiem, audzēkņiem un ieinteresētajām personām labāk koordinēt savu darbību un atklāt jaunas darba un mācību apguves metodes.

Kāda būs programmas "Izglītības atvēršana" ietekme?

  1. Vairāk labāku projektu, kuros nodrošināta atvērta izglītības vide (AIV) – plaša IKT ieviešana klasēs.

  2. Izmaksu ietaupījumi un labāki mācību rezultāti, ko nodrošinātu atvērto izglītības resursu (AIR) izmantošana, piemēram, bez maksas pieejamas mācību grāmatas, video, testi un programmatūras, ko var pielāgot konkrētām mācību apguves vajadzībām. Tā kā AIR lietotājiem ir pieejami bez maksas, tad, pateicoties šiem resursiem, valsts iestādēm, izglītības iestādēm un lietotājiem varētu samazināties maksa par izglītību un apmācību.

  3. Organizatoriskas pārmaiņas skolās, augstskolās un apmācības iestādēs, lai atbalstītu jauno tehnoloģiju un augstas kvalitātes AIR integrēšanu.

  4. Labāka IKT infrastruktūra un savienojamība skolās

  5. Lielāks pieprasījums pēc jauniem interaktīviem satura un mācību apguves instrumentiem, kas šo izglītības vajadzību kontekstā palīdz veidot jaunus uzņēmumus Eiropā.

Kad mēs sajutīsim ietekmi?

24 pasākumu laika grafiki atšķiras. Portāls Open Education Europa sāk darboties no šodienas, daži jau īstenotie projekti paplašināsies, bet citi, piemēram, Elektroniskā platforma pieaugušo izglītībai Eiropā (EPALE), tiks atklāti 2015. gada sākumā.

Kam paredzēts portāls Open Education Europa?

Portāls Open Education Europa darbojas kā vienas pieturas aģentūra, kas nodrošina piekļuvi atvērtajiem izglītības resursiem Eiropā. Šajā vietnē jūs atradīsiet materiālus savā valodā, ko pedagogi un audzēkņi var izmantot un izplatīt bez maksas.

Kā "Izglītības atvēršana" ir saistīta ar Komisijas ikgadējiem konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem?

Reizi gadā Komisija pārskata visu dalībvalstu sasniegumus ekonomikas un sociālajā jomā un izstrādā konkrētām valstīm adresētus ieteikumus, sniedzot norādes par valsts politikas veidošanu nākamajā gadā. "Izglītības atvēršana" ir viens no veidiem, kā Komisija plāno sasniegt šo mērķi ES līmenī.

Visas dalībvalstis ir saņēmušas izglītības jomā sagatavotos konkrētām valstīm adresētus ieteikumus (KVAI) 2013. gada Eiropas pusgada ietvarā. Jaunākajā ziņojumā par KVAI "Eiropai izkļūstot no krīzes", kas publicēts 2013. gada maijā, norādīts, ka visās dalībvalstīs ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi izglītības sistēmas pilnveidošanā un to prasmju sniegšanā cilvēkiem, kuras ir nepieciešamas divdesmit pirmā gadsimta tautsaimniecībā un inovāciju un konkurētspējas veicināšanai.

STUDENTI – ko "Izglītības atvēršana" sniegs studentiem?

Studenti varēs paplašināt savas digitālās prasmes, kas viņiem vajadzīgas, lai pēc mācībām iegūtu labāku darbu; tas ir svarīgi jo īpaši tiem studentiem, kuriem mājās nav labas piekļuves internetam un tehnoloģijām.

PEDAGOGI – ko šī programma sniegs pedagogiem?

Plašākas digitālās apmācības iespējas un uzlabotas digitālās prasmes, kas viņiem vajadzīgas, lai klasē justos pārliecinoši. "Izglītības atvēršana" atbalstīs skolotāju profesionālo pilnveidošanos atvērtajos interneta kursos, saskaņā ar iniciatīvu "Lielā koalīcija digitālo darbvietu aizpildīšanai" un izveidojot jaunas Eiropas platformas pedagogu prakses kopienām vai paplašinot jau esošo platformu darbību (kā piemēri minami eTwinning un Elektroniskā platforma pieaugušo izglītībai Eiropā EPALE).

VALSTS SEKTORS – ko šī programma sniegs valsts iestādēm?

Daudzas valsts iestādes ir veikušas ļoti lielus ieguldījumus, lai sekmētu IKT izmantošanu izglītībā un apmācībā, taču šie ieguldījumi reti ir snieguši gaidītos rezultātus. "Izglītības atvēršana" ir iespēja dalībvalstīm sadarboties un savstarpēji izmantot pieredzi, izvairoties no centienu dublēšanās un samazinot izmaksas.

UZŅĒMUMI – ko šī programma sniegs uzņēmumiem, kuri darbojas digitālo pakalpojumu un izglītības jomā?

Izglītības iespējas sniedz ne tikai izglītības iestādes, bet arī uzņēmumi, kas nodrošina mācību grāmatas, e-mācīšanās instrumentus un lietotnes, ko var izmantot matemātikā un valodu apguvē, izglītojošas spēles un citus mācību materiālus. Plašāka tehnoloģiju izmantošana izglītībā paver jaunas iespējas nozarē, un koordinācija Eiropas līmenī paātrinās šo tirgu izaugsmi.

Kā tas skars tradicionālo mācību materiālu izdevējus?

Eiropas Komisija atzīst, ka digitālās tehnoloģijas rada traucējumus iepriekš izmantotos uzņēmējdarbības modeļos, taču uzsver, ka izdevējiem cieši jāsadarbojas ar iestādēm, institūcijām un IKT uzņēmumiem, lai izmantotu jaunas iespējas, ko piedāvā šīs jaunās mācību metodes.

Izdevēji ir nobažījušies, ka atvērtie izglītības resursi neatbilst stingrajām kvalitātes kontroles procedūrām, kas raksturīgas izdevējdarbības nozarē. Komisija turpinās atbalstīt augstas kvalitātes materiālus, un saglabās neitralitāti attiecībā uz īpašiem uzņēmējdarbības modeļiem.

Kā programma ietekmēs intelektuālā īpašuma tiesības?

Pētījumi liecina, ka vairāk nekā 50 % skolotāju nedalās ar saviem mācību materiāliem, jo tiem ir bažas par juridiskām sekām. Šāda pieeja kavē ieviest koleģiālas un personalizētas mācīšanas un mācību apguves metodes.

Atvērtie izglītības resursi parasti ir pieejami saskaņā ar licencēm, ar kurām tiek atļauta brīva resursu izmantošana, atkārtota izmantošana un apmaiņa ar tiem. Lai gan šīs atklātās licences nerada problēmas pašreizējā intelektuālā īpašuma tiesību sistēmā, tās joprojām var radīt grūtības izdevēju vai augstskolu tradicionālo uzņēmējdarbības modeļu īstenošanā.

Programmas "Izglītības atvēršana" ietvaros tiks veicināti eksperimenti, lai pārbaudītu ietekmi uz uzņēmējdarbības modeļiem, un tā sekmēs arī paraugprakses apmaiņu. Turklāt tajā ierosināts izstrādāt tehniskos risinājumus, kas digitālo izglītības resursu lietotājiem nodrošinātu pārredzamu informāciju par autortiesībām un atklātajām licencēm. Kā piemēru var minēt nozares iniciatīvu Saistītā satura koalīcija (Linked Content Coalition), kuras nolūks ir padarīt vieglāku autortiesību īpašnieku identifikāciju, tādējādi veicinot ar autortiesībām aizsargātu materiālu likumīgu lietošanu.

Programmā "Izglītības atvēršana" paredzētie pasākumi

Pasākuma apraksts

Pasākuma īstenotājs

Atvērta izglītības vide — inovācijas iespējas organizācijām, skolotājiem un izglītojamajiem

Atbalstīs izglītības iestādes jaunu darbības un izglītības modeļu izstrādē un uzsāks plaša mēroga pētniecības un politikas eksperimentus, lai testētu jaunas pedagoģiskās pieejas, mācību programmu izstrādi un prasmju novērtējumu.

Izmantojot programmas Erasmus+ un “Apvārsnis 2020”, Komisija

Atbalstīs skolotāju profesionālo pilnveidošanos, izmantojot atvērtos tiešsaistes kursus, saskaņā ar saistībām, kas uzsāktas iniciatīvā Lielā koalīcija darbvietu aizpildīšanai, un izveidos jaunas Eiropas platformas pedagogu prakses kopienām un paplašinās jau esošo platformu darbību (piem.: eTwinning, EPALE), lai visā ES izveidotu sadarbspējīgu un koleģiālu pedagoģisko praksi.

Izmantojot programmas Erasmus+ un “Apvārsnis 2020”, Komisija

Sadarbībā ar ieinteresētajām personām un dalībvalstīm pētīs un testēs digitālo prasmju sistēmas un pašnovērtējuma instrumentus izglītojamajiem, skolotājiem un organizācijām.

Izmantojot programmas Erasmus+ un “Apvārsnis 2020”, Komisija

Pētīs, kā jau izveidotus instrumentus, piemēram, “atvērtos žetonus”, un jaunus instrumentus prasmju validācijai un atzīšanai varētu pielāgot audzēkņu vajadzībām; nodrošinās, lai pārredzamības un atzīšanas instrumenti formālajā izglītībā tiktu pielāgoti jaunajiem mācību veidiem, tostarp tiešsaistes mācībās apgūto prasmju validācijai, saskaņā ar valsts līmeņa instrumentiem saistībā ar Padomes ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu.

Izmantojot programmas Erasmus+ un “Apvārsnis 2020”, Komisija

Dalībvalstis un izglītības iestādes

Koordinēs un veicinās valstu programmās gūtās pieredzes un rezultātu apmaiņu starp dalībvalstīm un sniegs mērķtiecīgas politikas norādes dalībvalstu grupām, lai tām palīdzētu apzināt pasākumus, ar ko sekmīgi risināt problēmas, ņemot vērā konkrētām valstīm adresētus ieteikumus “Eiropas pusgada” un stratēģijas “Eiropa 2020” ietvaros.

Izmantojot programmas Erasmus+ un “Apvārsnis 2020”, Komisija

Atbalstīs inovatīvas mācīšanas un mācību apguves vides izveidi, tostarp izmantojot struktūrfondus un ieguldījumu fondus (ESIF).

Dalībvalstis un izglītības iestādes

Atbalstīs skolotājus, lai viņi varētu padziļināti apgūt digitālās prasmes un izmantot inovatīvas mācīšanas metodes, šim nolūkam ieviešot elastīgas apmācības sistēmas, stimulēšanas shēmas, pārskatītas mācību programmas pedagogu sākotnējā izglītībā un jaunus profesionālā novērtējuma mehānismus.

Dalībvalstis un izglītības iestādes

Pastiprinātu uzmanību pievērsīs digitālo prasmju apguvei izglītības un apmācības iestādēs, tostarp attiecībā uz tām audzēkņu grupām, kas atrodas nelabvēlīgā situācijā, un pārskatīs audzēkņu novērtējumus, lai nodrošinātu, ka visas digitālajā mācību procesā iegūtās prasmes ir iespējams atzīt.

Dalībvalstis un izglītības iestādes

Atvērtie izglītības resursi — iespējas izmantot brīvi pieejamas zināšanas, lai nodrošinātu labāku izglītības kvalitāti un pieejamību

Nodrošinās, lai visi programmas Erasmus+ finansētie mācību materiāli būtu pieejami sabiedrībai saskaņā ar atklātajām licencēm, un veicinās līdzīgu praksi citās ES programmās.

Komisija

Izmantos jaunās programmas Erasmus+ un “Apvārsnis 2020”, lai veicinātu partnerības starp izglītības satura radītājiem (piemēram, skolotājiem, izdevējiem, IKT uzņēmumiem), lai palielinātu kvalitatīvu AIR un citu mācību materiālu piedāvājumu dažādās valodās, lai izstrādātu jaunus uzņēmējdarbības modeļus un tehniskus risinājumus, kas digitālo izglītības resursu lietotājiem nodrošinātu pārredzamu informāciju par autortiesībām un atklātajām licencēm.

Komisija

Uzsāks Eiropas atvērtās izglītības portāla Open Education Europa darbību, to sasaistot ar esošajiem AIR repozitorijiem dažādās valodās un aicinot audzēkņus, skolotājus un pētniekus darboties kopā, lai uzlabotu ES radīto AIR kvalitāti, pievilcību un atpazīstamību.

Komisija

Veicinās atvērtas piekļuves politiku publiskā sektora finansētajiem mācību materiāliem.

Dalībvalstis un izglītības iestādes

Mudinās formālās izglītības un apmācības iestādes iekļaut digitālo saturu, tostarp AIR, ieteicamajos mācību materiālu sarakstos audzēkņiem visos izglītības līmeņos un stimulēt, tostarp izmantojot publisko iepirkumu, tādu kvalitatīvu izglītības materiālu izstrādāšanu, kuru autortiesības piederētu publiskā sektora iestādēm.

Dalībvalstis un izglītības iestādes

Savienojamība un inovācija — partnerības attiecībā uz infrastruktūrām, jauniem izstrādājumiem un pakalpojumiem un savietojamība

Sadarbībā ar Eiropas standartizācijas organizācijām un programmām palīdzēs izstrādāt atvērtas sistēmas un standartus, kas izmantojami saistībā ar digitālās izglītības satura, lietotņu un pakalpojumu, tostarp AIR, savietojamību un pārnesamību, un izstrādās elementus, kas pozitīvi ietekmēs izglītības tehnoloģiju vietu tirgū, ieskaitot tādu publisko iepirkumu kopējo specifikāciju koordināciju, kas paredzēti inovatīvu risinājumu iegādei, lai ieviestu ierīces, programmatūru un saturu par pieejamām cenām.

Izmantojot programmas Erasmus+ un “Apvārsnis 2020”, Komisija

Veicinās pētniecību un inovāciju attiecībā uz adaptīvām izglītības tehnoloģijām, mācību analītiskajiem datiem un izglītojošām digitālajām spēlēm, izveidojot kontaktus ar novatoriskiem uzņēmējiem.

Izmantojot programmas Erasmus+ un “Apvārsnis 2020”, Komisija

Ikvienā skolās ieviesīs platjoslas pieslēgumu, ideālā gadījumā nodrošinot atsevišķu klašu savienojamību, modernizēs savu IKT aprīkojumu un līdz 2020. gadam izveidos pieejamu un atvērtu valsts digitālās izglītības repozitoriju, izmantojot struktūrfondus un ieguldījumu fondus.

Dalībvalstis un izglītības iestādes

Saskaņoti centieni, lai izmantotu digitālās revolūcijas iespējas

Uzsāks tādas platformas darbību, kas būs pieejama visām ieinteresētajām personām (skolotājiem, skolēniem, ģimenēm, digitālajām kopienām, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem utt.), lai reģistrētu un salīdzinoši novērtētu izglītības iestāžu situāciju digitālajā jomā.

Izmantojot programmas Erasmus+ un “Apvārsnis 2020”, Komisija

Izveidos digitālā ziņā novatorisku izglītības iestāžu Eiropas centru (European Hub of Digitally Innovative Education institutions), kas izvērsīs un vadīs inovatīvu un uz IKT izmantošanu balstītu pedagoģisko un organizatorisko praksi.

Izmantojot programmas Erasmus+ un “Apvārsnis 2020”, Komisija

Mudinās brīvprātīgo skolotāju, digitālo kopienu un IKT ekspertu tīklus uzsākt iniciatīvas (piemēram, kodēšanas kursus vai programmas "atpakaļ uz skolu") un visās izglītības nozarēs izveidot skolotāju balvu par labāko pedagoģisko IKT izmantojumu, proti, Digitālās izcilības balvu.

Dalībvalstis un izglītības iestādes

Eiropas Komisijas atbalsts, lai uzlabotu zināšanas un ieviestu spēcīgāku, uz zinātniskiem datiem balstītu politiku

Veiks visaptverošu scenāriju pārbaudi attiecībā uz izglītību Eiropā 2030. gadā, apspriežoties ar attiecīgajiem dalībniekiem, piemēram, Eiropas rūpnieku apaļo galdu (ERT), Eiropas tālmācības augstskolu asociāciju (EADTU), Eiropas Pētniecības augstskolu līgu (LERU), Eiropas Universitāšu asociāciju (EUA) un Eiropas skolu sadarbības tīklu (European Schoolnet), pamatojoties uz darbu, ko veicis Kopīgā pētniecības centra Perspektīvo tehnoloģiju pētniecības institūts (JRC-IPTS) un saskaņā ar pašreizējo FUTURIUM projektu. Saistībā ar augstāko izglītību Komisija turpinās sadarboties ar Augsta līmeņa grupu augstākās izglītības modernizācijā, lai sagatavotu ieteikumus par jaunajām mācīšanās metodēm.

Komisija

Izstrādās mērīšanas instrumentus un rādītājus, lai ciešāk pārraudzītu IKT iekļaušanu izglītības un apmācības iestādēs, un atbalstīs kvantitatīvos apsekojumus Eiropas mērogā.

Komisija

Uzsāks īpašu ietekmes novērtējumu par tādas ES iniciatīvas ekonomisko un sociālo ietekmi, kas paredzēta, lai veicinātu brīvu piekļuvi mācību materiāliem, kas izstrādāti, izmantojot publiskā sektora līdzekļus.

Komisija

Kopā ar tiesību subjektiem, mācību iestādēm un citām izglītības jomas ieinteresētajām personām izpētīs dažādas iespējas, kā izprast un novērtēt pašreizējo praksi un mācību materiālu apmaiņas vajadzības (tostarp attiecībā uz atvērtajiem izglītības resursiem), tai skaitā tās, kas saistītas ar autortiesībām un licencēšanas režīmiem, daudzvalodību, kvalitātes nodrošināšanu gan valsts, gan pārrobežu kontekstā.

Komisija

Plašāka informācija

Skatīt arī IP/13/859

Pētījums par IKT skolās

Panākumi, kas gūti ar tehnoloģijām uzlabotās mācībās (Advances in technology enhanced learning)


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website