Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Memo

Briselē, 2013. gada 11. septembrī

Komisija pieņem tiesību aktu priekšlikumus par Savienotu kontinentu

Šodien Komisija pieņēma nozīmīgus tiesību aktu priekšlikumus, lai pabeigtu telesakaru vienotā tirgus izveidi un radītu Savienotu kontinentu.

Savienots kontinents nozīmē ātrākus savienojumus, atvieglotus nosacījumus uzņēmējiem, vienkāršāku dzīvi un gatavību nākotnei.

Šī pakete atbalsta vienoto tirgu un tīkla neitralitāti, bet neatbalsta viesabonēšanas maksu un pārmērīgu birokrātiju.

1. Kopskats

Kāpēc šī pakete ir svarīga izaugsmes kontekstā?

Eiropai ir ārkārtīgi nepieciešams rast jaunus izaugsmes un inovācijas avotus. Mūsdienās konkurence visās tautsaimniecības nozarēs ir atkarīga no labas savienojamības, tādēļ veiksmes atslēga ir digitālo tehnoloģiju un IKT izmantošana (tā nodrošina pusi mūsu ražīguma izaugsmes), kas ļaus izveidot iekšējo tirgu – mūsu lielāko dārgumu. Mēs nevaram atļauties saglabāt 28 valstu tirgus, jo tādā gadījumā saglabātos sadrumstalotība un mēs nespētu nodrošināt digitālās ekonomikas attīstībai būtiskos aspektus, proti, savienojamību un apjomu.

Labvēlīgos apstākļos digitālā ekosistēma attīstītās strauji (straujāk par Ķīnas ekonomiku) un rada darbvietas (piecu gadu laikā lietotņu nozarē vien 794 000 darbvietu, lai gan tas bija ekonomikas lejupslīdes laiks). Palielinot ražīgumu, efektivitāti un ieņēmumus, digitālā ekosistēma veicina inovāciju un uzņēmējdarbību visās ekonomikas nozarēs. Taču ir viens trūkstošais elements, proti, telesakaru vienotais tirgus, kas pastāvīgi palielinātu IKP līmeni par gandrīz 1 % gadā (pēc 2010. gada datiem).

Kā tas skar nodarbinātību un patērētājus?

Eiropieši cīnās ar ekonomiskās krīzes sekām. Tādēļ ir svarīgi veikt visus pasākumus, kas var sekmēt darbvietu izveidi, un šajā sakarībā jāatceras, ka digitālajā nozarē salīdzinājumā ar citām ir labākās iespējas palielināt nodarbinātību (jo īpaši jauniešu vidū). Tāpat ir svarīgi, lai iedzīvotājiem būtu nodrošināta pilnīga piekļuve internetam, ko tie vērtē ļoti augstu, un lai tie būtu aizsargāti pret nepamatotām maksām un negodīgu praksi, piemēram, nesamērīgi dārgu viesabonēšanu un slēptiem līgumu nosacījumiem.

Kā tas skar ES rūpniecību un līderpozīciju pasaulē?

Kad 1990. gadu sākumā pasaules mērogā Eiropa izvirzījās mobilo sakaru (GSM) nozares priekšgalā, pārējie pasaules reģioni uz to noraudzījās ar skaudību, taču patlaban tai pat nav vietējā tirgus, kur varētu pārdot attiecīgos ES ražojumus (piemēram, 4G). Tāpēc patērētāji nevar izmantot ne jaunākos uzlabojumus, ne visus ierīču funkcionālos pielietojumus, jo gluži vienkārši nav izveidoti tiem vajadzīgie tīkli. Šādas problēmas kaitē visām nozarēm un Eiropā samazina nodarbinātību, ko tik ļoti nepieciešams palielināt. Savukārt ES uzņēmumi interneta pakalpojumu jomā nespēj kļūt par pasaules līmeņa dalībniekiem. Lagosā 4G mobilie sakari ir, taču Briselē tādu nav.

Tādi pasaules mēroga IKT uzņēmumi, kuri darbojas, piemēram, elektronikas, robotikas un telesakaru iekārtu jomā, joprojām atrodas Eiropā. Lai gan Eiropa ir ieviesusi inovācijas veselības aprūpē izmantojamās lietojumprogrammās, "progresīvo pilsētu" tehnoloģijās, elektroniskajos publiskajos pakalpojumos un atklāto datu sistēmās, Eiropas tirgus sadrumstalotība neļauj veiksmīgi piedalīties pasaules mēroga konkurencē. Pilnīga digitālās ekosistēmas dinamiska attīstība un Eiropas līderpozīcijas atgūšana pasaulē būs iespējama tikai tad, ja tiks pabeigta telesakaru vienotā tirgus izveide.

Kādi ir Komisijas ierosinājumi?

Komisija ir ierosinājusi veikt izmaiņas tiesību aktos un papildināt pašreizējo regulējumu, iedzīvinot divus būtiskus ES līguma principus, proti, brīvību visā Eiropas Savienībā sniegt un izmantot (digitālos) pakalpojumus.

Tāpēc priekšlikumā noteikts, ka telesakaru nozares pārstāvjiem pilnībā jāpārorientējas uz interneta laikmetu (stimuli jauniem uzņēmējdarbības modeļiem un lielākas investīcijas), un jālikvidē traucējumi un šķēršļi, lai, pamatojoties uz 2009. gada Telesakaru pamatdirektīvu un vairāk nekā 26 gadu laikā vienotā tirgus izveides nolūkā veiktajiem pasākumiem, ļautu 28 ES valstu telesakaru tirgus pārveidot par vienotu tirgu. Lai nodrošinātu, ka labumu gūst visas ieinteresētās personas, priekšlikums veidots kā pakete, nevis atsevišķi dokumenti.

Ko paredz priekšlikums?

  • Vienkāršots un samazināts regulējums uzņēmumiem.

  • Koordinētāks spektra sadalījums, kas sekmēs vairāk bezvadu platjoslas pakalpojumu, vairāk 4G sakaru un tādu ES līmeņa mobilo sakaru uzņēmumu izveidi, kuri darbotos integrētos tīklos.

  • Standartizēti vairumtirdzniecības piekļuves produkti, kas veicina konkurenci starp lielāku skaitu uzņēmumu.

  • Atvērta interneta aizsardzība, kas garantē tīkla neitralitāti, inovācijas un patērētāju tiesības.

  • Viesabonēšanas maksas atcelšana tirgū; tiks izmantota "burkāna–pātagas" pieeja, lai līdz 2016. gadam vai jau ātrāk atvadītos no viesabonēšanas maksas.

  • Patērētāju tiesību aizsardzība – līgumi, kuros sniegta pilnīga informācija un salīdzināmāki dati un nodrošinātas plašākas tiesības nomainīt pakalpojumu sniedzēju vai pārslēgt līgumu.

    Ko neparedz priekšlikums?

  • Nav viena vienīgā telesakaru regulatora.

  • Nav savienojumu pabeigšanas eirotarifu.

  • Nav mainīta elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēja definīcija.

  • Nav Eiropas mēroga spektra licences.

  • Nav aizliegti diferencēti interneta produkti.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Digitālā ekonomika lielā mērā balstās uz telesakaru tīkliem, un mūsdienās savienojamība ir būtiska ikvienā nozarē. Tas nozīmē, ka pašreizējā situācija telesakaru nozarē kavē attīstību pārējās ekonomikas jomās.

Lielākajai daļai eiropiešu pieejamo tīklu darbība ir pārāk lēna, neuzticama un nedroša. Telesakaru uzņēmumiem bieži vien ir milzīgi parādi, tādēļ tiem ir sarežģīti veikt investīcijas uzlabojumos. Mums ir jāmaina šīs tendences nozarē, jo tikai tā būs iespējams palielināt ražīgumu, nodarbinātību un izaugsmi.

Vispirms nozarē jāizveido vienotais tirgus. Tas ļautu palielināt IKP par 0,9 % gadā, kas nākamajos gados ES mērogā būtu lielākais makroekonomisko rādītāju palielinājums.

Vairāk nekā četri no desmit uzņēmumiem nav apmierināti ar nodrošināto sakaru pakalpojumu kvalitāti un uzskata, ka tiem ir slikta kvalitāte un pārāk mazs ātrums. Tas savukārt ietekmē šo uzņēmumu konkurētspēju. Arī patērētāji uzskata, ka vienreiz jādara gals nepamatotajām maksām, maldinošai informācijai un nespējai izmantot ierīču funkcijas. Tādēļ ierosinātās paketes izstrāde ir jautājums, kas ietekmēs par ES politisko uzticamību.

Vilcināšanās nāks par sliktu visiem, turklāt tā nav garantija, ka politiskajā līmenī varētu pārrunāt "lielā sprādziena" pieeju. Ja gribam, lai citi, nodrošinot saturu pieejamību un lietotnes tiešsaistē, neaizsteigtos mums priekšā, ir jārīkojas tagad. Turklāt mums jānodrošina, lai situāciju vēl vairāk nepasliktinātu lielāki zaudējumi telesakaru uzņēmumos vai pat to bankrots.

Kā esam nonākuši līdz šādai situācijai?

Eiropadomes 2013. gada pavasara sanāksmes secinājumos pausts aicinājums Komisijai laikus pirms Eiropadomes oktobra sanāksmes sniegt informāciju par "konkrētiem pasākumiem, kuru mērķis ir pēc iespējas drīz izveidot informācijas un sakaru tehnoloģiju vienoto tirgu". Komisijas priekšlikumos ir ņemta vērā trīs gadus ilgusī apspriešanās, publiski pasākumi un tikšanās ar privātā sektora pārstāvjiem, bet jūnijā noorganizēti divi plaša mēroga publiski pasākumi, kuros piedalījās 1000 dalībnieku.

2. Grūtības ES telesakaru nozarē

Lai gan pieprasījums (jo īpaši pēc datu pakalpojumiem) šajā nozarē ir ievērojami audzis, kopš pēdējās ES telesakaru regulējuma reformas (IP/11/622) šis pieaugums nav izteikts naudas izteiksmē. Ieņēmumi samazinās gan reālā izteiksmē (-2,2 % 2011. gadā un -1,1 % 2012. gadā), gan salīdzinājumā ar ASV, Āzijas un citu reģionu tirgiem. Kopš 2011. gada tirgus kapitalizācija ir samazinājusies par 22 %. Turklāt bijušie Eiropas monopoli telesakaru nozarē neveic gandrīz nekādas investīcijas, atpaliekot no konkurentiem (avots: HSBC). To investīciju apjoms, kas veiktas bezvadu sakaru jomā, ir puse no tā, kas veiktas ASV/Kanādā kopš 2002. gada.

Daudzi operatori cīnās ar lieliem parādiem, kas dažbrīd ir pat trīs reizes lielāki par uzņēmuma vērtību akciju tirgū (Telecom Italia) un sasniedz gandrīz 30 miljardus eiro (Telefonica). Telesakaru uzņēmumu nesekmīgā darbība kavē attīstību pārējās ekonomikas nozarēs. Šāda situācija it īpaši kaitē uzņēmumiem, kuru darbība saistīta ar aprīkojuma ražošanu, interneta pakalpojumiem, automašīnām, viedajām sistēmām, vairumtirdzniecību, mazumtirdzniecību un loģistiku, veselības aprūpi un radošajām industrijām.

Kas novedis pie šādas situācijas?

  • Telesakaru nozarē reforma īstenota lēnām (piem., reaģēšana uz Skype piedāvātajām iespējām, datu revolūcija, atteikšanās no pārmaksāšanas par tādiem pakalpojumiem kā viesabonēšana).

  • Kultūru un regulējumu atšķirības nozīmē, ka Eiropa (pretēji, piemēram, Silīcija ielejai) netiek uzskatīta par vietu, kur izdevīgi sākt vai paplašināt pasaules mēroga uzņēmējdarbību interneta pakalpojumu jomā.

  • Valstu atšķirīgās politikas dēļ radusies Eiropas tirgus un regulējuma sadrumstalotība, kas samazina efektivitāti un mērogu.

  • Priekšplānā izvirzījās dalībvalstu valdību īstermiņa intereses gūt maksimāli lielus ieņēmumus no spektra izsolēm, kurās daudzi telesakaru uzņēmumi atstāja lielas summas, tādējādi atņemot finansējumu iespējamiem ieguldījumiem tīklu izbūvē.

  • Uzņēmumi nevar no viena piegādātāja vairākās dalībvalstīs pasūtīt būtiskus "resursus", piemēram, interneta savietojamību vai piekļuvi harmonizētām frekvencēm atbilstīgi saskaņotiem un konkurētspējīgiem nosacījumiem (jo nav izveidots vienotais tirgus, kur būtu pieejami šie "resursi").

ES DALĪBVALSTU TIRGU ATŠĶIRĪBAS

  1. Nodeva par darbības licenci svārstās 0–3000 eiro robežās.

  2. Dažas valstis pat precizējušas, kāds fonts izmantojams patērētāju līgumos.

  3. Administratīvā maksa par licences saņemšanu savukārt svārstās 5000–15 000 eiro robežās. ES dalībvalstu ieņēmumi par zvana minūti var atšķirties pat par 774 %.

  4. Cena par spektra izmantošanu var būt pat 50 reizes lielāka (2600 Ghz josla).

  5. Vara kabeļu tīklu vairumtirdzniecības piekļuves cenas, ko tīklu īpašnieki var noteikt konkurentiem, kuri šos tīklus īrē, svārstās no 4 līdz 14 eiro mēnesī (par 333 % lielāka cena).

  6. Faktiski visās dalībvalstīs tiek izmantota atšķirīga pieeja attiecībā uz regulējumu platjoslas vairumtirgos.

  7. Maksa par starptautiskajiem zvaniem ES svārstās no 0,35 līdz 1,19 eiro par zvana minūti.

3. Ilgtspējīgu darbvietu radīšana

Savienots kontinents nodrošinās pamatu ilgtspējīgām darbvietām, kurās tiek piedāvāti labi atalgojuma nosacījumi

PROBLĒMAS

Bezdarba līmenis ir nepieņemami augsts. Eiropa atrodas digitālās pārejas posmā. Patlaban digitālajā nozarē ir miljoniem jaunu darba iespēju, un tiek prognozēts, ka 2015. gadā būs burtiski miljons brīvu darbvietu, jo ir liels tādu darbinieku trūkums, kam būtu attiecīgās prasmes, un būs īstenota virkne svarīgu reformu, kas pagaidām nav pabeigtas.

Mūsdienās uzņēmumiem, kuri ir atkarīgi no digitālās ekonomikas attīstības, ir sarežģīti paplašināties, veikt ieguldījumus un pieņemt darbā vairāk cilvēku. Tā kā tīklos veiktie ieguldījumi ir pārāk mazi, saistītajās nozarēs (no lietotnēm līdz telesakaru iekārtu ražotājiem) potenciāls netiek izmantots pilnībā un nerodas pieprasījums pēc labākiem tīkliem. Mums jāizraujas no šī apburtā loka.

PIEDĀVĀTIE RISINĀJUMI

  1. Saistībā ar nodarbinātību prioritāti piešķirt digitālajai nozarei, kurā strādā gados ļoti jauni darbinieki, jo tas Eiropā palīdzētu novērst jauniešu bezdarbu.

  2. Palīdzēt jaunizveidotiem uzņēmumiem, jau no pirmās uzņēmējdarbības dienas dodot tiem iespēju iekļūt pasaules lielākajā tirgū. Piemēram, pēc politiskajām cīņām Francijas jaunizveidotie uzņēmumi tehnoloģiju nozarē 2012. gadā panāca darbaspēka palielināšanos par 24 %.

  3. Atbalstīt ar darbaspēku saistītās izmaiņas telesakaru uzņēmumos, kuri vēl nav pielāgojušies jaunajiem digitālajiem uzņēmējdarbības modeļiem, kuru darbība ir atkarīga no datplūsmas.

  4. Sadarboties ar citiem uzņēmumiem Lielajā koalīcijā digitālām darbvietām (Grand Coalition for Digital Jobs), apmācīt cilvēkus un uzlabot visu digitālo ekosistēmu kopumā.

IETEKME UN PIEMĒRI

  1. Pēdējo piecu gadu laikā saistībā ar lietotņu nozari izdevies izveidot 794 000 darbvietu, bet pašā nozarē – gandrīz 600 000 darbvietu. Šāda attīstība bija iespējama, pateicoties robežu neesamībai.

  2. Šiem nozares uzņēmumiem ir vajadzīgi efektīvi tīkli. Saskaņā ar pētījumu "Analysis Mason and Tech4i2" (2013) paredzams, ka pat tad, ja ātrdarbīgas platjoslas infrastruktūras izveidē veiktu nelielus ieguldījumus, pirmajos trīs gados varētu rasties 447 000 jaunu darbvietu, bet kopā – 2 miljoni darbvietu.

  3. Telesakaru uzņēmumiem – īstens telesakaru vienotais tirgus sekmēs izaugsmi un mainīs pašreizējo tendenci, ar kuru saskaņā nākamo pāris gadu laikā sagaidāma šajā nozarē tiešā veidā nodarbināto skaita samazināšanās par 10 %.

  4. Citiem uzņēmumiem – mākoņdatošana iespējama tikai ES vai plašākā mērogā, un pieprasījums pēc tās noteiks turpmākas investīcijas efektīvākos tīklos. Mākoņdatošana ir risinājums, bez kura īpaši ātras platjoslas pakalpojumu sniedzēji nākotnē nevarēs iztikt. Tas apvienojumā ar standartizētiem resursiem, plašākiem tirgiem, mazākiem tirgus kropļojumiem (piemēram, pakalpojumu bloķēšana) un uzlabotām digitālajām prasmēm palīdzēs tādiem uzņēmumiem kā mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēji radīt jaunas darbvietas.

Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa sacīja: "Kamēr nav izveidots telesakaru vienotais tirgus, bezdarba līmenis, jo īpaši jauniešu vidū, ar katru dienu ceļas."

4. Mazāks administratīvais slogs uzņēmumiem

#1 Vienotā atļauja

PROBLĒMAS

Tāda mobilo vai fiksēto telesakaru uzņēmuma, kurš darbotos ES līmenī, nav. Teorētiski ir iespējams darboties visās dalībvalstīs, tomēr neviens tā nedara, jo šāda sistēma nefunkcionē. Ja kāds vēlētos šādi darboties, tam būtu jāpanāk atbilstība dažādām reģistrācijas prasībām, kuras atšķiras atkarībā no dalībvalsts, kur paredzēts sniegt pakalpojumus. Operatoriem, kuriem jāievēro atšķirīgi un nesaskaņoti valstu noteikumi, jāsedz papildu izmaksas un jāzaudē laiks, tādēļ viņu darbības efektivitāte ir atšķirīga.

PIEDĀVĀTIE RISINĀJUMI

  1. Izvērtēt un izmantot pieredzi, kas gūta citās nozarēs, kurās pastāv ES vienotais tirgus, piemēram, banku nozarē, un šajā sakarībā operatoriem piedāvāt iespēju veikt darbību visās dalībvalstīs atbilstīgi vienotai ES atļaujai un iespēju par citiem licencēšanas jautājumiem sazināties ar vienu vienīgu iestādi.

  2. Nodrošināt ES mēroga juridisko noteiktību un tiesības uz vienādu attieksmi no regulatīvā viedokļa.

IETEKME

  1. Vairāk uzņēmumiem atvieglota darbība pārrobežu līmenī.

  2. Uzņēmumiem – jaunizveidotiem uzņēmumiem mazāki šķēršļi iekļūšanai tirgū, mazākas pakalpojumu sniegšanas izmaksas un jaunas iespējas paplašināt darbību citās ES dalībvalstīs.

  3. Patērētājiem – ieguvums no to uzņēmumu piedāvājumiem, kuri attiecīgajā dalībvalstī ir ienākuši kā jauni konkurenti.

  4. Turpmāk – īstens pamats plašākam ES digitālajam vienotajam tirgum.

Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa sacīja: "Tiesības veikt uzņēmējdarbību jebkur ES jums ir tikai tad, ja varat tās reāli izmantot. Labākais veids, kā šādas tiesības ieviest, ir sniegt garantiju, proti, vienoto ES atļauju. Tā ir iespēja gan tiem uzņēmumiem, kas jau ir izveidoti, gan tiem, kas par savu darbību vēl tikai domā."

#2 Jauni kritēriji tirgus regulējumam

PROBLĒMAS

Konkrētus telesakaru (apakš)tirgus, kas ir atšķirīgi definēti, valstu regulatori mēdz regulēt pārmērīgi vai nepilnīgi.

PIEDĀVĀTIE RISINĀJUMI

Paredzot attiecīgu noteikumu regulā, stiprināt to "trīs kritēriju" pārbaudi, ko Komisija paredzējusi Ieteikumā par attiecīgajiem tirgiem, lai izvēlētos regulējamos tirgus, un kas valsts regulatīvajām iestādēm jāpiemēro, ja tās vēlas regulēt šajā ieteikumā neietvertus tirgus. Tagad šī pārbaude būs juridiski saistoša.

  1. Lai tirgu regulētu, jābūt izpildītiem trīs kritērijiem:

  • augsti un ilglaicīgi strukturāli, juridiski vai regulatīvi šķēršļi iekļūšanai tirgū;

  • tāda tirgus struktūra, kas nav vērsta uz efektīvu konkurenci attiecīgā laikposmā, ņemot vērā to, kāds ir uz infrastruktūru balstītās un cita veida konkurences stāvoklis papildus šķēršļiem iekļūšanai tirgū;

  • neefektivitāte konkurences tiesību piemērošana, kas neļauj pienācīgi labot attiecīgās tirgus nepilnības.

  1. Valstu regulatoriem arī būtu jāapsver visi konkurences ierobežojumi [tostarp tie, ko rada OTT pakalpojumu sniedzēji].

IETEKME

  1. Uzņēmumiem – mazāk stingrs regulējums, kas ir saderīgs ar regulējumu lielākajā daļā citu tirgu.

  2. Patērētājiem – vienotāka aizsardzība gadījumos, kad vēsturiskie operatori tirgū ieņem dominējošo pozīciju.

  3. Turpmāk – telesakaru tirgus standartizācija (proti, telesakaru tirgus, līdzīgi kā citi, kļūs par tādu, kurā pastāv uzņēmumu konkurence un patērētājiem ir izvēle).

Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa sacīja: "Standartizējot telesakaru nozari, mēs vēlamies samazināt administratīvo slogu. Operatoriem nevajadzētu ciest no valsts līmenī patvaļīgi pieņemtiem lēmumiem vai nesaskaņotības dalībvalstu vidū."

#3 Veto tiesiskās aizsardzības līdzekļiem saistībā ar 7. pantu

PROBLĒMAS

Valstu regulatīvās iestādes telesakaru nozarē ES tiesību aktus piemēro nekonsekventi vai nosaka nevajadzīgu regulējumu, tādējādi telesakaru uzņēmumiem radot nenoteiktību.

PIEDĀVĀTIE RISINĀJUMI

  1. Izmantojot Komisijas veto tiesības attiecībā uz valstu lēmumiem par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, nodrošināt konsekvenci.

IETEKME

  1. Uzņēmumiem – ar Komisijas veto tiesībām tiks likvidēts pārmērīgs regulējums.

  2. Patērētājiem – pateicoties lielākai konsekvencei, Eiropas pakalpojumu sniedzēji varēs drošāk piedāvāt plašāku patērētājiem interesantu jaunu piedāvājumu klāstu.

  3. Turpmāk – tas ir galvenais instruments, kas izmantojams, lai standartizētu telesakaru tirgu.

Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa sacīja: "Mērķis ir pakāpeniski panākt, lai telesakaru nozare kļūtu par "parastu" ekonomikas nozari, kurā ex ante regulējums ir samazināts, bet ex post regulējums – paplašināts."

5. Vienkāršoti vairumtirdzniecības piekļuves produkti

Savienots kontinents nozīmē, ka fiksētajos tīklos tiek piedāvāti vairumtirdzniecības piekļuves produkti (spektrs ir galvenais resurss mobilo sakaru tīklos).

PROBLĒMAS

Uzņēmumu savstarpējos darījumos (apmēram puse no ES telesakaru tirgus) trūkst saskaņotas produktu un savienojamības koncepcijas, tādēļ pieprasījuma potenciāls netiek izmantots.

Uzņēmumiem, kuri nesen ienākuši platjoslas sakaru tirgos, apgrūtinājumu rada ārkārtīgi lielās atšķirības starp regulētajiem tīkla piekļuves produktiem, daudzās dalībvalstīs neļaujot izmantot vienotus uzņēmējdarbības modeļus un tehniskos risinājumus.

PIEDĀVĀTIE RISINĀJUMI

  1. Gadījumos, kad dominējošajiem operatoriem, kuriem ir būtiska tirgus ietekme, ir pienākums piedāvāt konkurentiem faktisku piekļuvi saviem tīkliem, gan pārdevējiem, gan pircējiem paredzētos nosacījumus un risinājumus visā ES nosaka saskaņoti.

  2. Operatori atbilstīgi komercnosacījumiem pārrunā kopējus kritērijus, kas izmantojami attiecībā uz savienojamības produktiem, kuriem ir nodrošināta pakalpojumu kvalitāte.

IETEKME

  1. Telesakaru uzņēmumiem – vieglāk paplašināt savu darbību citos ES tirgos.

  2. Citiem uzņēmumiem – tas ir būtisks pasākums tādiem uzņēmumiem kā e-veselības, mākoņdatošanas un videokonferenču pakalpojumu sniedzēji; tas nozīmē, ka tie var būt droši par līgumisko un pakalpojumu saistību izpildi.

Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa sacīja: "Eiropas standartizētie nodrošinātas pakalpojumu kvalitātes virtuālās piekļuves produkti palīdzēs paplašināt uzņēmumu savstarpējo darījumu tirgu. Jaunie pienākumi drīzāk aizstās esošos valsts regulējumā noteiktos pienākumus, nevis radīs jaunus."

6. Spektrs un 4G sakari

Savienots kontinents nozīmē spektru bezvadu platjoslas sakariem

PROBLĒMAS

  1. Eiropā spektra izmantošanas jomā vērojams t.s. "spageti bļodas efekts" – haoss noteikumos, cenās un termiņos, un tas liedz īstenot Eiropas mēroga mobilo sakaru uzņēmējdarbības stratēģijas.

  2. Pārsvarā spektra sadalījums ir sadrumstalots, un valstis neievēro savus spektra piešķiršanas pienākumus.

  3. Tikai 5 no 28 dalībvalstīm ir piešķīrušas 100 % no 1025 MHz ES harmonizētā spektra mobilajiem platjoslas sakariem, kas bija jāpiešķir līdz 2012. gada beigām.

  4. Tikai 12 dalībvalstis ir atbrīvojušas 800 MHz spektra joslu, lai to varētu izmantot operatori; tā ir vissvarīgākā josla pakalpojumiem 4G/LTE tīklos un platjoslas pārklājuma izvēršanai lauku apgabalos.

PIEDĀVĀTIE RISINĀJUMI

  1. Harmonizēt spektra atbrīvošanas un tiesību piešķiršanas termiņus.

  2. Paredzēt iespēju izmantot veto tiesības komiteju procedūras kontekstā (COCOM, nevis vienai pašai Komisijai), lai tādā veidā varētu atrisināt tādas problēmas kā pārmērīgi lielas cenas spektra izsolēs.

  3. Piemērot tādu principu un kritēriju kopumu, kuru mērķis ir nodrošināt ES bezvadu telpas izveidi.

  4. Paredzēt pienācīgas kompensācijas par laicīgu spektra un infrastruktūras atbrīvošanu un spektra koplietošanu, kā arī spektra izmantošanas tiesību tirdzniecību, tādējādi lietderīgi izmantojot vēl neizmantoto spektru.

IETEKME

  1. Uzņēmumiem – ieguvēji ir visi mobilo sakaru operatori, jo īpaši tie, kas vēlas paplašināt savu darbību.

  2. Patērētājiem – ātrāk izvērsta bezvadu platjoslas sakaru infrastruktūra, jo īpaši lauku apgabalos.

  3. Turpmāk – zvanot pa mobilo tālruni, jūsu sarunas vairs nepārtrūks un jums vairs nebūs jāsastopas ar interneta vietnēm, kuru ielāde nav iespējama. Spektra efektīva izmantošana un koordinēta piekļuves nodrošināšana ļaus piesaistīt lielākus ieguldījumus tīklā. Īstermiņa politika, kas paredz lielas nodevas un nav saderīga ar labu spektra pārvaldību, tiks izskausta, tādā veidā sekmējot kapitālieguldījumus tīklos.

Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa sacīja: "Attiecībā uz spektru mums jāveido jauna politika, kas ļautu Eiropas iedzīvotājiem izmantot jaunākos tehnoloģiju sasniegumus. Valstu valdībām šis ir delikāts jautājums, tādēļ mēs rīkojamies ļoti uzmanīgi, taču vienlaikus – mērķtiecīgi. Tas ir fakts, ka pieprasījums pēc datu pakalpojumiem palielinās, un ar pašreizējo spektra sistēmu to nevar apmierināt. Situācijai nemainoties, tīklus apdraud pārslodze vai darbības pārrāvumi, kas rada neērtības iedzīvotājiem un uzņēmumiem, un šādos apstākļos mobilo sakaru uzņēmumiem nav izredžu izveidot ES mēroga uzņēmumu."

Savienots kontinents nozīmē spektru bezvadu platjoslas sakariem

PROBLĒMAS

  1. Eiropas valstis nav jaunattīstības valstis, taču, spriežot pēc 4G tīkla pārklājuma, to nevarētu pateikt. Pakalpojumi 4G/LTE tīklā pieejami tikai 26 % Eiropas iedzīvotāju. Salīdzinājumam: ASV viens uzņēmums (Verizon) vien sniedz pakalpojumus 90 % iedzīvotāju.

  2. 2012. gadā Eiropā – pasaules lielākajā tautsaimniecībā – bija izveidoti 6 % no pasaulē izveidotajiem pieslēgumiem LTE tīklam. Salīdzinājumam: ASV tie bija 47 %, Dienvidkorejā – 27 %, bet Japānā – 13 %.

  3. Lai gan mērķis, kas paredzēja Eiropā mobilās platjoslas jomā ieviest harmonizētu 1200 MHz spektru, ir sasniegts, 4G tīklos joprojām pastāv pārslodzes risks. Tādēļ, lai apmierinātu pieprasījumu, ir jāizveido rezerves sistēmas.

PIEDĀVĀTIE RISINĀJUMI

  1. Palielināt veiktspēju, paredzot mazāk ierobežojošus atļauju saņemšanas nosacījumus.

  2. Palielināt veiktspēju, atceļot nevajadzīgus ierobežojumus, kas liedz izvērst tīklus, likvidējot pārmērīgi sarežģītas procedūras, kuras jāievēro, lai saņemtu atļauju bāzes mikrostaciju vai bezvadu tīklāju izvēršanai.

  3. Palielināt veiktspēju, piešķirot tiesības koplietot Wi-Fi piekļuves punktus.

  4. Panākt darbības uzlabojumus, piemēram, pasīvās un aktīvās infrastruktūras koplietošanu, spektra koplietošanu un spektra tirdzniecību, kas atvieglos tādu bezvadu tīklu izvēršanu un/vai atjaunošanu, kuros izmantotas jaunākās tehnoloģijas, un samazinās attiecīgās izmaksas.

  5. Pieņemt kopējus regulējuma principus spektra izmantošanas atļauju piešķiršanai un kopējus kritērijus spektra pieejamībai un izmantošanas nosacījumiem.

IETEKME

  1. Mobilo sakaru operatori varēs izmantot tuvas darbības piekļuves punktu tehnoloģijas (4G vai Wi-Fi) un tādējādi palielināt savu tīklu veiktspēju.

  2. Fiksēto tīklu operatori varēs sniegt papildu bezvadu platjoslas sakaru pakalpojumus, izmantojot publisko piekļuvi Wi-Fi tīkliem, kas atkarībā no tā, vai saņemta piekrišana, var atrasties lietotāja vai uzņēmuma telpās.

  3. Galalietotājiem būs plašāka bezvadu platjoslas pieslēgumu izvēle, un viņi varēs vienkāršāk citiem piedāvāt pieslēgties internetam caur Wi-Fi.

Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa sacīja: "Operatoriem ir jāpalielina sava bezvadu platjoslas tīklu veiktspēja, izmantojot rentablus risinājumus. Iedzīvotāji un uzņēmumi vēlas savus fiksēto sakaru pakalpojumus izmantot bezvadu tīklā, un tas būs iespējams, pateicoties Wi-Fi vai 4G mazizmēra šūnām. Mēs nespiežam galalietotājus koplietot Wi-Fi, bet dodam viņiem izvēles iespējas."

7. Stabilas vara kabeļu tīklu piekļuves cenas

Savienots kontinents nozīmē stabilizēt vara kabeļu tīklu piekļuves cenas

PROBLĒMAS

  1. Vara kabeļu tīklu īpašniekiem ir vajadzīgi stabili ienākumi no savu tīkli iznomāšanas konkurentiem, lai varētu piesaistīt investīcijas ātrdarbīgākiem nākamās paaudzes tīkliem.

  2. Alternatīvajiem operatoriem nav pietiekami saskanīgs pamats tādas ES mēroga uzņēmējdarbības plānošanai, kas balstīta uz stabilām un konsekventi noteiktām piekļuves cenām.

  3. Valstu regulatori izmanto līdz pat sešas dažādas vara kabeļu tīklu vairumtirdzniecības piekļuves cenu aprēķināšanas metodes (piemēram, izvēloties piemērot dažādus aktīvu termiņus un nolietojuma aprēķināšanas metodes).

  4. Tas nozīmē, ka vara kabeļu tīklu vairumtirdzniecības piekļuves cena par nomu svārstās no 4 līdz 14 eiro mēnesī par fizisku atsaistītu piekļuvi vietējai sakaru līnijai vara kabeļu tīklā.

PIEDĀVĀTIE RISINĀJUMI

  1. Nodrošināt cenu stabilitāti ilgtermiņā un vairāk izlīdzināt cenas vienotajā tirgū.

  2. Par pienākumu netiek noteikta ātrdarbīgu nākamās paaudzes tīklu piekļuves cenu regulēšana, ja vien vairumtirdzniecības līmenī pastāv pierādāmi pasākumi, kuri ierobežo pret konkurenci vērstu darbību, un tiek stiprināti nediskriminēšanas pienākumi spēcīgas konkurences veicināšanai.

IETEKME

  1. Telesakaru uzņēmumiem – tīklu īpašnieki, kuri patlaban veic darbību, iegūs lielāku noteiktību attiecībā uz saviem ienākumiem, un līdz ar to varēs turpmāk plānot savu tīklu modernizāciju. Savukārt pašreizējie alternatīvie operatori dalīs risku, kas saistīts ar tīklu modernizāciju, ja cenu regulējums netiks noteikts. Vara kabeļu tīklu piekļuvei netiks piešķirtas mākslīgas subsīdijas, lai neapdraudētu nākamās paaudzes tīklu izvēršanu.

  2. Citiem uzņēmumiem – īstermiņā nenozīmīga ietekme, bet ilgtermiņā nodrošinātu ātrdarbīgākus tīklus.

  3. Patērētājiem – godīgas cenas, labāka kvalitāte un plašāks pakalpojumu klāsts, ko nodrošinās uzlaboti vairumtirdzniecības nosacījumi vairumtirdzniecības līmenī.

  4. Turpmāk – Eiropā būs labāki tīkli.

Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa sacīja: "Mūsu mērķis ir sešu gadu laikā stabilizēt cenas, lai nozares pārstāvjiem sniegtu noteiktību. Šāda attīstība pavērs ceļu turpmākām investīcijām tīklos un ļaus pieņemt racionālākus lēmumus par uzņēmējdarbību. Lai stabilizētu cenas vidēji ilgā termiņā, skaidrs, ka sākotnēji jāveic cenu pielāgošana, lai panāktu izmaksu aprēķināšanas pieeju efektīvāku konverģenci."

8. Maksas nepiemērošana viesabonēšanai un ES iekšienē veiktiem zvaniem

Savienots kontinents nozīmē vairs nepiemērot maksu par viesabonēšanu un ES iekšzemes zvaniem

PROBLĒMAS

  1. Maksa par viesabonēšanu un ES iekšienē veiktiem zvaniem ir pārmērīgi liela un kaitē gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem, kuri, piemēram, devušies ceļojumā. Turklāt šāda maksa kropļo tirgu; tai nav vietas vienotā tirgū, jo cilvēki sākuši baidīties no saviem tālruņiem, nevis tos izmantot.

PIEDĀVĀTIE RISINĀJUMI

  1. Izveidot īstenu Eiropas sakaru telpu, pakāpeniski samazinot un visbeidzot likvidējot atšķirības saistībā ar maksu par vietējiem zvaniem, viesabonēšanu un ES iekšienē veiktiem zvaniem.

VIESABONĒŠANA

  1. Operatoriem vairs nebūs tiesību piemērot maksu par ienākošajiem zvaniem, ja zvanu saņēmējs ceļo ES teritorijā, turklāt šie operatori varēs izvēlēties starp "burkāna" un "pātagas" pieeju.

  2. "Burkāna" pieeja nozīmē, ka tie lielā mērā varēs izvairīties no Eiropas regulējuma, ja tie paplašina savus iekšzemes plānus/komplektus tiktāl, lai 2016. gada jūlijā klienti, ceļojot Eiropas Savienībā, varētu izmantot savus tālruņus un viedtālruņus par iekšzemes tarifiem visā Savienībā. No 2014. gada jūlija tiks noteikts pārejas periods, ļaujot operatoriem pielāgot piedāvāto plānu skaitu vai to valstu skaitu, kuros tie plānojuši piemērot iekšzemes tarifus.

  3. "Pātagas" pieejas izmantošana savukārt saistīta ar 2012. gada regulu par viesabonēšanu, kurā noteikts, ka uzņēmumiem jāpiedāvā saviem klientiem iespēja izvēlēties jauno konkurentu (alternatīvo viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēju) viesabonēšanas pakalpojumus. Klientam ceļojuma laikā būtu tiesības neizmantot savas valsts operatora pakalpojumus un tā vietā, nemainot SIM karti, izvēlēties lētākus viesabonēšanas pakalpojumus, ko sniedz kāds vietējais uzņēmums vai mītnes valstī esošs konkurējošais uzņēmums.

ZVANI EIROPAS FIKSĒTAJOS TĪKLOS

  1. Operatoru noteiktā maksa nedrīkstēs būt lielāka par tālsakaru tarifiem visās fiksētās līnijās, no kurām veic zvanus uz citām ES dalībvalstīm. Visām papildu maksām jābūt objektīvi pamatotām.

ZVANI EIROPAS MOBILAJOS TĪKLOS

  1. Operatoru noteiktā maksa nedrīkstēs būt lielāka par viesabonēšanas regulēto balss zvanu un SMS īsziņu pakalpojumu Eiropas tarifiem visās mobilajās līnijās, no kurām veic zvanus uz citām ES dalībvalstīm. Visām papildu maksām jābūt objektīvi pamatotām.

IETEKME

  1. Patērētājiem – nekādu bažu, lielāka pārliecība un mērenas cenas.
    Tas būs ieguvums tiem, kuri ceļo, un tiem, kuri nekad nepamet savas mājas; tiem, kuri dievina savus mobilos tālruņus, un tiem, kuri izmanto tikai fiksēto līniju. No tā iegūs gan klienti, gan uzņēmumi.

  2. Telesakaru uzņēmumiem – tā kā tiks likvidēta par iekšzemes un ES iekšienē veiktiem zvaniem noteikto cenu diferenciācija, tiešā ietekme ir saistīta ar ieņēmumu samazinājumu par aptuveni 0,5 %, ko vidēji ilgā termiņā kompensēs lielāks patēriņa apjoms. Ierosinātais viesabonēšanas režīms ir fakultatīvi izmantojams, un paredzams, ka operatoriem tas kļūs izdevīgs vidēji ilgā termiņā.

  3. Citiem uzņēmumiem – vēl lielāki ietaupījumi papildus EUR 1100 gadā, ko izdodas ietaupīt jau tagad tādam uzņēmumam, kura darbinieki dodas ceļojumos un kurš izmanto vidēji daudz pakalpojumu (aprēķins veikts salīdzinājumā ar 2009. gada cenām). Atteikšanās no viesabonēšanas maksas veicinās internetam pieslēgtu ierīču un pakalpojumu (piemēram, M2M risinājumu) pārrobežu izmantošanu un sekmēs mobilo datu lietotņu attīstību, tādējādi veicinot labvēlīgāku uzņēmējdarbības vidi.

  4. Turpmāk – tas ir pierādījums, ka telesakaru nozarē ir iespējams īstenot reformu un ka ES var nodrošināt taustāmus uzlabojumus iedzīvotāju ikdienas dzīvē.

Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa sacīja: "Mūsu priekšlikums par viesabonēšanu sagatavots, pamatojoties uz spēkā esošajiem noteikumiem, un tajā paredzēti pasākumi, kas mudina operatorus pakāpeniski ieviest tādus mazumtirdzniecības piedāvājumus, kuros iekšzemes pakalpojumu tarifs ir noteikts gan iekšzemes, gan regulētiem viesabonēšanas pakalpojumiem (viesabonēšana par iekšzemes tarifiem). Priekšlikums arī ļaus izlīdzināt iekšzemes un "starptautisko" (ES iekšienē veikto) zvanu cenu atšķirības."

ES patērētājiem, zvanot uz ārzemēm vai ceļojot uz citām valstīm, nebūtu jāmaksā vairāk.

Spēkā esošie viesabonēšanas noteikumi ir izstrādāti tā, lai samazinātu problēmas valstu tirgos, taču tie nesekmē patiesa vienota tirgus izveidi. Pašreizējie noteikumi tika izstrādāti laikā, kad vēl nebija radusies ekonomiski pamatota vajadzība steidzami izveidot telesakaru vienoto tirgu.

Pašreizējos noteikumos paredzētais drošības aspekts un sankcijas ("pātaga") papildinās šajā paketē ietvertās jaunās iespējas un stimulus ("burkānu").

Iekšzemes mobilo sakaru pakalpojumu cenas ir samazinājušās pastāvīgi, un trijos piegājienos ir pazemināti arī mobilo sakaru viesabonēšanas cenu griesti. Nekas neliecina par to, ka viesabonēšanas maksas atcelšana šīm cenām liks pieaugt."

9. "Jā" tīkla neitralitātei!

Savienots kontinents nozīmē atvērtu internetu

PROBLĒMAS

  1. Patlaban ES līmenī nav skaidru noteikumu par tīkla neitralitāti, tādēļ 96 % Eiropas iedzīvotāju nav juridiskas aizsardzības attiecībā uz viņu tiesībām izmantot pilnībā atvērtu internetu.

  2. Saskaņā ar spēkā esošajiem ES noteikumiem valstu regulatoriem nav pilnvaru iejaukties gadījumos, kad tiek bloķēta vai ierobežota pakalpojumu izmantošana.

  3. Dažas ES dalībvalstis (Nīderlande, Slovēnija) ir pieņēmušas tiesību aktus, citas valstis apsver atsevišķus pasākumus, taču bez ES mēroga rīcības šāda situācija varētu vēl vairāk sadrumstalot Eiropas tirgu un ievērojami apgrūtināt vairākas teritorijas pārklājošu tīklu integrētu pārvaldību.

  4. P2P un VoIP pakalpojumu bloķēšana un ierobežošana ir visbiežāk sastopamais piemērs tam, kā operatori nepieņemamā veidā mēdz īstenot datplūsmas pārvaldību. Ierobežojumi piemēroti aptuveni 21 % fiksētā interneta pakalpojumu abonentu un apmēram 36 % mobilo sakaru pakalpojumu abonentu.

  5. Šāda situācija rada problēmas: patērētājiem, kuri nevar pilnībā izmantot internetu, satura un lietotņu nodrošinātājiem, kuriem nav garantētas piekļuves patērētājiem un kuriem ir liegta iespēja veikt inovācijas ilgtermiņā, un, visbeidzot, uzņēmumiem, kuri saskaras ar atšķirīgu datplūsmas pārvaldības praksi dažādās dalībvalstīs un kuriem netiek piedāvāti stimuli jaunu uzņēmējdarbības modeļu izveidošanai, bet gan tikai tādi, kas mudina aizsargāt jau izveidoto/pašreizējo vidi un tradicionālos ieņēmumu avotus, piemēram, balss zvanu pakalpojumus.

PIEDĀVĀTIE RISINĀJUMI

  1. Šis priekšlikums pieliks punktu diskriminējošai pakalpojumu bloķēšanai un ierobežošanai un nodrošinās atvērta interneta aizsardzību. Tajā izklāstīti skaidri noteikumi par datplūsmas pārvaldību internetā, kurai jābūt nediskriminējošai, samērīgai un pārredzamai.

  2. Tomēr būtu jāļauj uzņēmumiem diferencēt savus piedāvājumus (piemēram, atkarībā no ātruma) un konkurēt, piedāvājot kvalitatīvākus pakalpojumus. Tas nav nekas neparasts — šāda pieeja jau gadu desmitiem tiek izmantota pasta pakalpojumu (parasti/steidzami sūtījumi) un aviopārvadājumu (ekonomiskā/biznesa klase) jomā. Taču ir viens būtisks priekšnoteikums: atvērtā interneta kvalitāte nedrīkst pazemināties.

  3. Lai apmierinātu galalietotāju pieprasījumu pēc kvalitatīvākiem pakalpojumiem, satura nodrošinātāji ar interneta pakalpojumu sniedzējiem var vienoties par noteiktas kvalitātes pakalpojumu ("specializētie pakalpojumi") nodrošināšanu. Šādi piedāvājumi telesakaru operatoriem ļaus gūt papildu ieņēmumus no OTT pakalpojumu sniedzējiem, satura nodrošinātājiem, kā arī no patērētājiem, kuri ir gatavi maksāt par kvalitatīvākiem vai ātrākiem pakalpojumiem. Šie ieņēmumi savukārt ļaus operatoriem finansēt investīcijas tīklu modernizēšanā un paplašināšanā.

  4. Specializēto pakalpojumu izmantošana nedrīkst novest pie "parastā" interneta pakalpojumu kvalitātes pazemināšanās. Komisijai veicot koordinēšanu, valstu regulatori pārraudzīs pakalpojumu kvalitāti un var noteikt obligātās kvalitātes prasības.

IETEKME

  1. Uzņēmumiem – tas būs atspēriena punkts inovāciju ieviesējiem, jo viņu lietotnes un pakalpojumi vairs netiks bloķēti un viņi varēs izvēlēties maksāt par garantētu pakalpojumu kvalitāti (piemēram, videokonferenču, mākoņdatošanas, e-veselības pakalpojumu sniedzēji).

  2. Eiropas operatori varēs izstrādāt jaunus Eiropas mēroga uzņēmējdarbības modeļus.

  3. Patērētājiem – jaunas tiesības, kādu līdz šim viņiem nav bijis. Viņi varēs piekļūt jebkādam saturam un izmantot pašu izvēlētas lietotnes un iekārtas (ievērojot spēkā esošajos tiesību aktos noteiktos datu apjoma vai ātruma ierobežojumus). Viņi varēs izmantot arī plašāku to pakalpojumu klāstu, kuriem ir augstāka kvalitāte, kā arī lietot atvērto internetu, kas ir būtisks vārda brīvībai un debatēm un kam ir liela nozīme novatorisku tiešsaistes uzņēmumu izveidē.

  4. Turpmāk – tas būs īstens pamats pakalpojumu sniegšanai un izmantošanai visā ES; tas ļaus novatoriskiem uzņēmumiem sākt pakalpojumu sniegšanu, nebaidoties, ka tie var tikt bloķēti vai ierobežoti, un izstrādāt jaunus pakalpojumus, kuriem nepieciešana garantēta pakalpojumu kvalitāte. Operatori varēs gūt papildu ieņēmumus, lai finansētu investīcijas tīklu modernizēšanā un paplašināšanā.

Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa sacīja: "Patlaban Eiropā tīkla neitralitāte nav aizsargāta. Taču, pieņemot šo priekšlikumu, situācija mainīsies, jo tajā paredzēti optimāli nosacījumi lietotājiem, satura nodrošinātājiem un interneta pakalpojumu sniedzējiem."

10. Jaunās patērētāju tiesības

Savienots kontinents nozīmē jaunas tiesības patērētājiem – #1 Pakalpojumu kvalitāte

PROBLĒMAS

  1. Mūsdienās operatoru darbība saistībā ar datplūsmas pārvaldību, kā arī faktiski sniegto pakalpojumu kvalitāti, bieži vien nav pārāk pārredzama.

  2. 94 % patērētāju uzskata, ka interneta pakalpojumu sniedzēji savās tīmekļa vietnēs nesniedz skaidru informāciju par konkrētu lietotņu vai pakalpojumu bloķēšanu vai ierobežošanu.

  3. Reklamētais savienojuma ātrums un faktiskais ātrums fiksētajos tīklos ievērojami atšķiras. Caurmērā ES patērētāji saņem tikai 74 % no reklāmās solītā interneta ātruma, par kuru tie ir samaksājuši.

PIEDĀVĀTIE RISINĀJUMI

  1. Operatoriem noteikt pienākumu sniegt informāciju (gan publiskajā telpā, gan līgumos) par vidējo ātrumu, ko tie faktiski nodrošina saviem klientiem normālas un maksimālās slodzes stundās, par datu apjoma ierobežojumiem, kā arī par datplūsmas pārvaldības praksi.

  2. Valstu regulatoriem noteikt pienākumu pārraudzīt pakalpojumu kvalitāti un ļaut Komisijas pārraudzībā noteikt obligātās kvalitātes prasības.

  3. Patērētāji var izbeigt savu līgumu vai pieprasīt zaudējumu atlīdzību, ja apsolītā un faktiskā pakalpojuma kvalitāte (piemēram, ātrums) būtiski un pastāvīgi atšķiras.

IETEKME

  1. Uzņēmumiem – lielākas iespējas konkurēt, piedāvājot labas cenas un kvalitāti, jo patērētāji būs labāk informēti par saņemtajiem pakalpojumiem un neapmierinātības gadījumā varēs vieglāk nomainīt pakalpojumu sniedzēju vai izvēlēties cita veida pakalpojumu.

  2. Patērētājiem – aizsardzība pret maldinošiem piedāvājumiem un iespēja gūt patiesu izpratni par pakalpojumiem, kurus tie ir tiesīgi saņemt, un par tiesībām neapmierinātības gadījumā atteikties no pakalpojuma.

  3. Turpmāk – labāk informēti patērētāji var pareizi izvēlēties pakalpojuma sniedzēju un sev vispiemērotākos piedāvājumus un saņemt tādus pakalpojumus, par kādiem tie samaksājuši.

Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa sacīja: "Ar šiem pasākumiem tiks nodrošināta patiesa pārredzamība un patērētājiem būs vieglāk sniegt apzinātu piekrišanu. Jau pirms līguma parakstīšanas un maksājuma veikšanas jums ir jāzina, kādus pakalpojumus saņemsiet vai nesaņemsiet. Šīs prasības ES mērogā ir nepieciešamas, lai Eiropas patērētāju vienotā telpa kļūtu par īstenību."

Savienots kontinents nozīmē jaunas tiesības patērētājiem – # 2 Izdevīgāki līgumi un labāka pārredzamība

PROBLĒMAS

Mūsdienās ir sarežģīti izprast līgumus, jo tajos nav sniegta patērētājam būtiska informācija un tie ir sarežģīti izpildāmi vai izbeidzami. Patērētāji bieži vien ir kļuvuši par interneta un telesakaru līgumu ķīlniekiem. Pakalpojumu sniedzēja maiņai šķēršļus rada, piemēram, ilga maiņas procedūra, e-pasta adreses zaudēšana, liela maksa par līguma izbeigšanu un pārmērīgi gari iepriekšējas paziņošanas termiņi.

Pētījumā par internetpiekļuves tirgus darbību un internetpiekļuves nodrošināšanu gandrīz puse (44 %) respondentu norādījuši, ka, mainot pakalpojumu nodrošinātāju, sastapušies ar dažādu veidu problēmām.

PIEDĀVĀTIE RISINĀJUMI

  1. Līgumos jāiekļauj šāda papildu informācija:

  • datu apjoma ierobežojumu līmenis;

  • datu pārraides faktiskais ātrums;

  • patēriņa uzraudzības veids;

  • skaidrojums par to, kā pakalpojumu parametri var praktiski ietekmēt satura, lietotņu un pakalpojumu izmantošanu.

  1. Līguma termiņš – sākotnējo saistību termiņš nedrīkst būt ilgāks par 24 mēnešiem, un jābūt piedāvātai iespējai līgumu noslēgt tikai uz 12 mēnešiem.

  2. Līguma pagarināšana – par to tiek nosūtīts brīdinājums vismaz vienu mēnesi iepriekš, un ir paredzēta iespēja iebilst pret līguma automātisku pagarināšanu. Ja līgums ir pagarināts, to var izbeigt jebkurā laikā, par to brīdinot vienu mēnesi iepriekš, bez pienākuma segt izmaksas.

  3. Līguma izbeigšana – patērētājam ir tiesības jebkuru līgumu izbeigt pēc 6 mēnešiem bez pienākuma maksāt soda naudu, ja par to nosūtīts brīdinājums vienu mēnesi iepriekš; atmaksāta tiek tikai subsidētu iekārtu vai citu īpašo piedāvājumu atlikusī vērtība, ja tāda ir. Tiklīdz veikts subsidētu iekārtu un/vai īpašo piedāvājumu atlikušais maksājums, bez maksas tiek atcelti visi ierobežojumi attiecībā uz galiekārtu izmantošanu citos tīklos.

Pakalpojumu sniedzēja maiņa

  • Ir skaidri noteiktas tiesības iespējami īsākā termiņā nomainīt pakalpojumu sniedzēju. Galalietotājiem veicamie tiešie maksājumi, ja tādi ir, nedrīkst būt šķērslis pakalpojuma nodrošinātāja maiņai.

  • Ir skaidri noteikts aizliegums lietotāja numuru pārslēgt uz citu tīklu, ja tas ir pret viņu gribu.

  • Pēc pakalpojuma sniedzēja maiņas vecie līgumi ar iepriekšējiem pakalpojumu sniedzējiem tiek izbeigti automātiski, un galalietotājiem nav pienākums viņiem to īpaši pieprasīt.

  • Priekšapmaksas pakalpojumu abonentiem, mainot pakalpojumu sniedzēju, ir tiesības saņemt atlikušo kredīta summu.

  • Ir paredzēta e-pasta pārsūtīšana, ko nodrošina iepriekšējais jeb nododošais internetpiekļuves pakalpojumu sniedzējs (ja galalietotājam ir e-pasta adrese iepriekšējā tīklā).

  • Sākotnējo e-pasta adresi neiedala citam galalietotājam, pirms nav pagājuši divi gadi pēc līguma izbeigšanas.

PĀRREDZAMĪBA

  • Tiek sniegta informācija par sniegto pakalpojumu apjomiem, tarifiem, kvalitāti un faktisko veikumu.

  • Obligāti jābūt pieejamiem valsts regulatora vai akreditētu trešo pušu nodrošinātiem novērtēšanas rīkiem, kas ļauj galalietotājiem uzzināt, kāda ir elektronisko sakaru tīklu piekļuves un pakalpojumu faktiskais veikums un alternatīvu izmantošanas modeļu izmaksas.

  • Galalietotājam izmaksā kompensāciju par kavējumiem vai ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar pakalpojumu sniedzēja maiņu.

  • Viesabonēšanas regulā paredzētā pārredzamības garantiju pagarināšana (brīdināšanas mehānisms, maksimālais apmērs, pie kura pārtrauc pakalpojumus).

  • Mehānisms aizsardzībai pret šokējoši lieliem rēķiniem, lai izvairītos no sliktiem pārsteigumiem.

IETEKME

  1. Uzņēmumiem – lielākas iespējas konkurēt, jo patērētāji ir labāk informēti par saņemtajiem pakalpojumiem un var vieglāk nomainīt pakalpojumu sniedzēju. Tas radīs jaunas iespējas tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuru piedāvājumi ir pievilcīgi un apmierina patērētāju pieprasījumu.

  2. Patērētājiem – iespēja pieprasīt, lai pakalpojumu sniedzēji sniegtu pārskatus par piedāvāto pakalpojumu parametriem, labāk īstenot savas tiesības, ja tās netiek ievērotas, vieglāk nomainīt pakalpojumu sniedzēju un kontrolēt savu patēriņu, turklāt viņi būs aizsargāti pret šokējoši lieliem rēķiniem.

  3. Turpmāk – labāk informēti patērētāji, kas var daudz vieglāk īstenot savas tiesības. Apmierināti patērētāji visdrīzāk palielinās savu pakalpojumu izmantošanas apjomu. Pateicoties iespējai nomainīt pakalpojumu sniedzēju un konkurencei, paaugstināsies pakalpojumu kvalitāte.

Komisijas priekšsēdētāja vietniece Nēlī Krusa sacīja: "Šie pasākumi ļaus patērētājiem pieprasīt to, par ko viņi ir samaksājuši. Tie palīdzēs jums aiziet no operatora, kura sniegtie pakalpojumi neatbilst tam, par ko maksājat. Varbūt vienkārši vēlaties saņemt cita veida pakalpojumu? Šādas tiesības jums būs visā Eiropas Savienībā neatkarīgi no pakalpojumu sniedzēja.

Jaunie noteikumi par pārredzamību un pakalpojumu sniedzēju maiņu būtiski nostiprinās patērētāju tiesības un veicinās konkurenci starp pakalpojumu sniedzējiem. Šīs ES mēroga prasības ir nepieciešamas, lai praksē ieviestu vienotu Eiropas patērētāju telpu."


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website