Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisijas

MEMO

Briselē, 11 septembris 2013

Priekšsēdētāja Barrozu vēstule Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam Martinam Šulcam

Godātais priekšsēdētāj Šulca kungs!

Šodien uzrunā par situāciju Eiropas Savienībā es izklāstīšu savu redzējumu par uzdevumiem, kas mums būs jāpaveic, kamēr Eiropas Parlaments gatavojas nākamā gada maijā paredzētajām vēlēšanām un Komisija īsteno sava pilnvaru termiņa pēdējo gadu. Kopīgiem spēkiem mēs ārkārtīgi sarežģītos apstākļos jau esam ļoti daudz paveikuši Eiropas iedzīvotāju labā. Eiropas Parlaments ir neaizstājams partneris ES likumdošanas procesā, un mēs varam lepoties ar saviem kopīgajiem panākumiem. Šajā ziņā var pieminēt, piemēram, kopīgo veikumu mūsu ekonomikas pārvaldības sistēmas tik nepieciešamajai stiprināšanai, politisko vienošanos par nākamo daudzgadu finanšu shēmu un finanšu uzraudzības un regulējuma visaptverošo reformu, kas būtiski uzlabos Eiropas ekonomikas noturību un uzlabos mūsu turpmākās izaugsmes izredzes.

Ņemot vērā vēl paveicamos uzdevumus, turpmākajos mēnešos mums ir aktīvāk jāstrādā pie lēmumu pieņemšanas, lai pabeigtu iesākto likumdošanas darbu un nodrošinātu regulējuma īstenošanu. Mēs palīdzēsim atjaunot uzticību gan Eiropas spējai izkļūt no krīzes stiprākai nekā pirms tās, gan ES būtiskajai lomai šīs atjaunošanas stratēģijas īstenošanā ar reālu rīcību tajās jomās, kurās pastāv vislielākais potenciāls sekmēt un atbalstīt ekonomikas atlabšanu un darbavietu radīšanu.

Saskaņā ar pamatnolīgumu starp abām mūsu iestādēm šajā vēstulē ir aplūkotas galvenās iniciatīvas, kuras tiek apsvērtas, izstrādājot Komisijas 2014. gada darba programmu. Noderīgu ieguldījumu šajā darbā ir devusi Eiropas Parlamenta 2013. gada 4. jūlija rezolūcija, mani biežie kontakti ar Jums un Parlamentu, kā arī auglīgās apspriedes starp komisāriem un Parlamenta komitejām. Es ceru turpināt šādu viedokļu apmaiņu un pabeigt darba programmas izstrādāšanu nākammēnes.

Attiecībā uz mūsu darbu 2014. gadā Parlaments un Komisija ir vienisprātis, ka galvenajai prioritātei arī turpmāk jābūt izaugsmei un nodarbinātībai. Mums joprojām jāmudina dalībvalstis veikt diferencētu, izaugsmi veicinošu fiskālo konsolidāciju, turpināt konkurētspējai labvēlīgas strukturālās reformas, atjaunot normālu ekonomikas kreditēšanu, rast novatoriskus veidus, kā radīt darbavietas un sniegt atbalstu tiem, kam tas nepieciešams, atraisīt Eiropas radošo potenciālu un modernizēt valsts pārvaldi. Mēs nedrīkstam aizmirst arī ilgtermiņa problēmjautājumus un to radītās iespējas, piemēram, enerģētikas un klimata politiku, Eiropas inovācijas spējas veicināšanu un mūsu ieguldījumu pasaules stabilitātē.

Politikas prioritātes un plānošana 2014. gadam

Nākamajā gadā liels uzsvars noteikti tiks likts uz pašlaik koplēmuma procedūrā izskatīto tiesību aktu priekšlikumu pieņemšanu un jau iesāktā darba sekmīgu turpināšanu. Tas tiks atspoguļots Komisijas 2014. gada darba programmā. Mēs īpaši tieksimies panākt, lai tiktu pieņemti un īstenoti galvenie vēl neizskatītie priekšlikumi (piemēram, mūsu Jaunatnes nodarbinātības ierosmes un priekšlikumi, kuru mērķis ir uzlabot aizdevumu pieejamību MVU), attiecībā uz kuriem dalībvalstīm jāpaātrina īstenošanas centieni, kā arī koncentrēsimies uz to, lai nodrošinātu jaunās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) programmu sekmīgu un savlaicīgu uzsākšanu un lai darbu sāktu augsta līmeņa ekspertu grupa jautājumos par pašu resursiem.

Tāpat kā 2013. gadā mūsu ekonomikas politikā galvenā uzmanība tiks pievērsta valstu finanšu sistēmas stabilitātei, strukturālajām reformām un mērķorientētiem ieguldījumiem. Mēs strādāsim, lai vairotu uzticēšanos Eiropas spējai panākt ilgtspējīgu izaugsmi, radīt darbavietas un sociālās drošības sistēmas mūsu iedzīvotājiem un lai nodrošinātu, ka ES saglabā konkurētspēju pasaules ekonomikā. Mēs kā svarīgu prioritāti izvirzīsim banku savienības izveidošanu un turpināsim darbu saistībā ar ekonomikas pārvaldību, finansējuma pieejamību, darbaspēka mobilitāti un jauniešu bezdarba problēmas risināšanu. Saskaņā ar Komisijas Plānu padziļinātas un patiesas ekonomikas un monetārās savienības (EMS) izveidei mums ir jāturpina centieni izveidot pilnvērtīgu ekonomikas un monetāro savienību, piemēram, tās pamatos liekot augstu demokrātiskas pārskatatbildības līmeni un veidojot spēcīgu sociālo dimensiju. Attiecībā uz pēdējo Komisija 2. oktobrī nāks klajā ar paziņojumu par EMS sociālo dimensiju. Mums turklāt būtu jāpieliek lielākas pūles, lai sasniegtu savus stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, pateicoties pastāvīgai un koordinētai rīcībai Eiropas un valstu līmenī.

Inovācijas un ieguldījumi ir būtiski konkurētspējas elementi. Jaunās DFS programmas ir vērstas uz stratēģijas “Eiropa 2020” prioritātēm, un tajās ir ietverts plašs pasākumu klāsts, kuru mērķis ir veicināt ieguldījumus, attīstīt cilvēkkapitālu un piešķirt prioritāti reformām, kam ir tieša ietekme uz izaugsmi un nodarbinātību. Tiks turpināts sāktais darbs ar Eiropas Investīciju banku nolūkā atbalstīt pieeju finansējuma pieejamību MVU, kas ir būtisks instruments izaugsmes atjaunošanai. Mēs pieliksim pūles, lai nodrošinātu iekšējā tirgus noteikumu pilnīgu īstenošanu tādās svarīgās jomās kā pakalpojumi un enerģētika un vainagotu ar panākumiem Vienotā tirgus akta (VTA) iniciatīvas, kā arī tieksimies pabeigt valsts atbalsta noteikumu modernizēšanu. Arī šodien iesniegtie priekšlikumi par patiesa vienotā tirgus izveidi telekomunikāciju jomā ir svarīgi konkurētspējai, un to pieņemšana būs prioritāte turpmākajos mēnešos. Mēs turklāt turpināsim darbu saistībā ar enerģijas cenu ietekmi uz konkurētspēju un veidiem, kā šo jautājumu risināt.

Arī tirdzniecība ir joma ar ļoti lielu izaugsmes potenciālu, un mums ir jāuztur sarunu temps ar galvenajiem partneriem, tostarp ASV.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija kā galvenās prioritātes atlikušajā 2013. gadā un 2014. gadā izvirza:

• nodrošināt visu laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam paredzēto DFS programmu sekmīgu uzsākšanu, izmantojot ES budžetu ieguldījumu, izaugsmes un reformu veicināšanai;

• paātrināt galveno priekšlikumu pieņemšanu, jo īpaši attiecībā uz banku savienību un regulējumu finanšu jomā (piemēri ir 2012. gadā iesniegtie priekšlikumi par banku noregulējumu un sanāciju un jūlijā iesniegtais priekšlikums par vienoto noregulējuma mehānismu), vienoto tirgu (nu ir iesniegti visi II VTA priekšlikumi), digitalizācijas programmu un šodien pieņemtajiem priekšlikumiem par telekomunikācijām; jāmin arī plašs iedzīvotājiem ļoti svarīgu priekšlikumu loks, kas aptver dažādas jomas, sākot no reformētās kopējās zivsaimniecības politikas līdz dzelzceļa pakalpojumu iekšējam tirgum un Eiropas Prokuratūrai. Šajā sakarā es vēlētos uzsvērt nepieciešamību bez kavēšanās pieņemt tabakas izstrādājumu direktīvu. Pieņemot šos tiesību aktus pirms Eiropas Parlamenta pašreizējā sasaukuma beigām, tiks dots spēcīgs signāls, ka ES ir ļoti svarīga loma attiecībā uz tās iedzīvotājiem;

• nostiprināt ekonomikas pārvaldību, tostarp sociālo dimensiju, un turpināt pilnveidot Eiropas pusgada procesu, īpaši koncentrējoties uz īstenošanu (jo īpaši attiecībā uz t.s. divu tiesību aktu kopumu un rīcības koordināciju visos līmeņos);

• īstenot mūsu darba kārtību tirdzniecības jomā (īpaši veicot sarunas ar ASV par Transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP) un sarunas ar citiem svarīgiem partneriem, piemēram, Kanādu un Japānu) un sagatavot ES nostāju svarīgākajām starptautiskajām sarunām, piemēram, nākamajai Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās klimata pārmaiņu konvencijas (UNFCCC) Pušu konferencei un sarunām par satvara izstrādi laikposmam pēc 2015. gada;

• veicināt uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, jo īpaši attiecībā uz MVU, vēl vairāk vienkāršojot un racionalizējot regulējumu, īpaši saistībā ar noritošo Normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT), kuras uzdevums ir nodrošināt visu ES tiesību aktu atbilstību to mērķim.

ES arī turpmāk būtu ar pilnu sparu jātiecas īstenot savus mērķus pasaules mērogā, jābūt gatavai reaģēt īstermiņā, kā arī apņēmīgi jāpadziļina sadarbība ar kandidātvalstīm, tostarp saistībā ar Serbijas un Kosovas attiecību normalizēšanu. Svarīga prioritāte joprojām paliks politiskas asociācijas un ekonomikas integrācijas veidošana ar Austrumu partnerības kaimiņvalstīm, atbalsta sniegšana dienvidu kaimiņreģiona valstīm to pārejas procesā un saiknes nostiprināšana ar mūsu stratēģiskajiem partneriem.

Jaunas iniciatīvas

Komisija turklāt ierosinās noteiktu skaitu jaunu iniciatīvu nolūkā stiprināt Eiropas ekonomikas konkurētspēju, kā arī ieskicēt klimata un enerģētikas politiku laikposmam pēc 2020. gada. Mēs arī izstrādāsim šodien izklāstītās idejas attiecībā uz tiesiskumu.

Starp iecerētajām jaunajām iniciatīvām ir šādas:

• paziņojums par EMS sociālo dimensiju;

• finanšu uzraudzības sistēmas pārskatīšana un ES banku struktūras reforma, ņemot vērā Līkanena (Liikanen) kunga ziņojumu;

• turpmākie pasākumi saistībā ar Eiropas ekonomikas ilgtermiņa finansējumu;

• Eiropas rūpniecības bāzes nostiprināšana, veicot rūpniecības izstrādājumu iekšējā tirgus reformu un turpmākas iniciatīvas, lai palielinātu Eiropas rūpniecības konkurētspēju;

• valsts atbalsta modernizācijas pabeigšana ar mērķi nostiprināt iekšējo tirgu un veicināt uzlabojumus publiskā sektora izdevumos;

• visaptveroša pieeja Eiropas prasmju un kvalifikācijas telpai;

• turpmākie pasākumi saistībā ar PVN stratēģiju, lai samazinātu uzņēmējdarbības izmaksas saistībā ar PVN deklarācijām;

• sociālā nodrošinājuma koordinēšanas regulas pārskatīšana;

• darba pabeigšana valstu nodarbinātības dienestu sasaistei, lai risinātu darbaspēka piedāvājuma nelīdzsvarotību;

• kvalitatīvs pārstrukturēšanas regulējums;

• jauns enerģētikas un klimata politikas satvars 2030. gadam;

• atkritumu apsaimniekošanas politikas pārskatīšanas rezultāti;

• paziņojums par turpmākām iniciatīvām tieslietu un iekšlietu politikas jomā;

• vīzu režīms attiecībā uz labticīgiem (bona fide) ceļotājiem;

• paplašināšanās un kaimiņattiecību politikas pakete 2014. gadam;

• turpmāki centieni darba programmas izstrādē vērienīgiem turpmākajiem pasākumiem saistībā ar tūkstošgades attīstības mērķiem, tos sasaistot ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem;

• ES ieguldījums jūras drošībā pasaules mērogā.

2014. gadā tiks uzsākts izpētes darbs tādās jomās kā:

• pieejas atvēršana tirgiem un finansējuma mobilizēšana;

• ekonomiski aktīva darbaspēka līmeņa un mobilitātes paaugstināšana darba tirgū, tostarp attiecībā uz regulētajām profesijām;

• Eiropas pētniecības telpas izveides pabeigšana;

• videi nekaitīgas tehnoloģijas, tostarp enerģijas uzkrāšana un energoefektivitāte;

• patērētāju tiesību stiprināšana iekšējā enerģijas tirgū;

• ES tiesību aktu novērtējums par veselības aizsardzību un darba drošību;

• turpmākie pasākumi saistībā ar Komisijas nesen sniegto paziņojumu aizsardzības jomā;

• Eiropas Attīstības fonda nākotne laikposmā pēc 2020. gada.

Mēs vērtēsim arī līdz šim gūto pieredzi saistībā ar stratēģiju "Eiropa 2020" un apsvērsim to, vai ir nepieciešami pielāgojumi, lai veicinātu reformas, kas ir nepieciešamas izaugsmes paātrināšanai un jaunu darbavietu radīšanai.

Rast svaigas idejas visās ES politikas jomās palīdzēs arī REFIT programmas ietvaros veiktie novērtējumi un pārskati.

Nākotnes redzējums un demokrātiskās pārskatatbildības stiprināšana

Mūsu pašreizējam darbam vajadzētu mums ļaut apsvērt, kādi jautājumi ir būtiski Eiropas nākotnei, jo īpaši izvērst pārdomas par ciešāku integrāciju, kas balstās uz spēcīgāku demokrātisko pārskatatbildību. Izklāstot ilgtermiņa redzējumu par Eiropas Savienības nākotni, kas papildinās mūsu agrāk paustos principus, tiks likti pamati patiesām Eiropas debatēm laikā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Es ar nepacietību gaidu komisāru kolēģijas tikšanos ar Komiteju priekšsēdētāju konferenci 2. oktobrī un manu tikšanos ar Priekšsēdētāju konferenci 3. oktobrī, kas ļaus iepazīties ar Eiropas Parlamenta nostāju, pirms Komisija pabeidz izstrādāt savu darba programmu 2014. gadam.

José Manuel BARROSO


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website