Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

INFORMATĪVS PAZIŅOJUMS

Briselē, 2013. gada 17. jūlijā

Svarīgs ir katrs eiro — bieži uzdotie jautājumi par Eiropas Prokuratūru

Kas ir Eiropas Prokuratūra?

Eiropas Prokuratūra būs decentralizēta Eiropas Savienības prokuratūra ar ekskluzīvu kompetenci veikt izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un kriminālprocesa virzību saistībā ar noziegumiem, kas skar ES budžetu. Tai būs vienādas izmeklēšanas pilnvaras visā Savienībā, kas pamatotas uz dalībvalstu tiesību sistēmām un integrētas šajās sistēmās.

Eiropas Prokuratūra izmantos dalībvalstu resursus un specializētās zināšanas. Darbam Eiropas Prokuratūrā tiks pilnvaroti pieredzējuši valstu sistēmu prokurori. Katrs Eiropas pilnvarotais prokurors darbosies Eiropas Prokuratūrā, atrodoties savā dalībvalstī, kā arī saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem. Eiropas Prokuratūras integrēšanai valstu tiesu sistēmās ir daudz priekšrocību. Pilnvarotajiem prokuroriem ir padziļinātas zināšanas par attiecīgās valsts tiesu sistēmu, vietējās valodas zināšanas, tie ietilpst vietējā prokuratūras struktūrā un ir pieredzējuši lietu izskatīšanā vietējās tiesās. Turklāt dalībvalstu izmeklēšanas un prokuratūru resursu apvienošana nodrošinās ātru lēmumu pieņemšanu.

Kāds ir Eiropas Prokuratūras juridiskais pamats?

Lisabonas līgumā ir īpaši uzsvērta to smago finanšu un ekonomikas noziegumu apkarošana, kuriem ir pārrobežu raksturs. Eiropas Prokuratūras juridiskais pamats un izveides noteikumi ir izklāstīti Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 86. pantā, kurā ir noteikts:

lai apkarotu noziegumus, kas skar Savienības finansiālās intereses, Padome, pieņemot regulas saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, var no Eurojust izveidot Eiropas Prokuratūru.”

Savā 2012. gada Uzrunā par situāciju Savienībā (SPEECH/12/596) Komisijas priekšsēdētājs Ž. M. Barrozu norādīja, ka Komisija plāno nākt klajā ar priekšlikumu par Eiropas Prokuratūras izveidi, kā tas paredzēts Līgumos un atspoguļojot Komisijas apņēmību aizsargāt ES budžetu.

Eiropas Komisija vēlas nodrošināt, lai Eiropas Savienības budžets būtu tikpat efektīvi aizsargāts pret noziedzniekiem kā valstu finanses. Komisija 2012. gada jūlijā ierosināja, lai dalībvalstis savos valsts krimināllikumos līdzīgi definētu krāpšanu, kas kaitē Eiropas Savienības finanšu interesēm, un lai visas dalībvalstis piemērotu līdzīgas preventīvās kriminālsankcijas (IP/12/767, MEMO/12/544). Eiropas Prokuratūra palīdzēs vainīgos saskaņotāk un efektīvāk saukt pie atbildības dalībvalstīs.

Vai visas dalībvalstis piedalīsies Eiropas Prokuratūrā?

Nē. Saskaņā ar ES Līgumiem uz Apvienoto Karalisti un Īriju attiecas tā saucamās „atteikšanās tiesības” tieslietu un iekšlietu politikas jomā, proti, tās nepiedalīsies, ja vien tās brīvprātīgi un nepārprotami neizlems tam par labu („opt-in”). Arī Dānija nepiedalīsies Eiropas Prokuratūrā, taču tai nav iespējas brīvprātīgi izlemt tam par labu.

Kāpēc ir vajadzīga Eiropas Prokuratūra?

Pašlaik Eiropas Savienības finanšu intereses netiek pietiekami aizsargātas. Tam ir vairāki iemesli.

Pirmkārt, pašreizējām ES struktūrām — OLAF (Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai), Eurojust (Eiropas aģentūra sadarbībai krimināllietās) un Eiropolam (Eiropas Policijas birojam) — nav pilnvaru veikt kriminālizmeklēšanu vai kriminālvajāšanu krāpšanas lietās. OLAF var tikai iesniegt savas administratīvās izmeklēšanas rezultātus kompetentajām valstu iestādēm, kuras neatkarīgi pieņem lēmumu par to, vai ierosināt tiesvedību krimināllietā, pamatojoties uz OLAF konstatējumiem.

Otrkārt, valstu tiesību aktu īstenošanas centieni ir sadrumstaloti dažādās dalībvalstīs, kuras ne vienmēr veic vajadzīgās darbības, lai cīnītos pret noziedzīgiem nodarījumiem pret ES budžetu. Šobrīd no katrām piecām lietām, ko OLAF nodod valstu prokuratūrām, notiesājošs tiesas spriedums tiek pieņemts tikai vienā lietā. Turklāt notiesājošu spriedumu īpatsvars dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras.

Treškārt, tā kā to lietu skaits, kurās ir pieņemts notiesājošs tiesas spriedums, ir mazs, no visiem līdzekļiem, kas krāpšanas dēļ zaudēti dalībvalstīs, atgūt ir iespējams tikai ļoti mazu daļu. Krāpnieki, kuru darbības ir vērstas pret ES budžetu, zina, ka viņiem ir lielas izredzes paturēt savos noziedzīgajos nodarījumos gūto peļņu, pateicoties tam, ka ES trūkst konsekvences tiesību aktu īstenošanā.

Cik daudz naudas tiek izkrāpts no ES budžeta?

Katrā no pēdējiem trim gadiem dalībvalstīs ir konstatētas iespējamas krāpnieciskas darbības vidēji 500 miljonu EUR apmērā, taču tiek lēsts, ka faktiskais krāpšanas apmērs ir ievērojami lielāks. Paziņotie dati par krāpšanu neietver krāpšanas gadījumus, kas nav atklāti, tādējādi kopējais radītājs, visticamāk, ir daudz lielāks.

Kāpēc dalībvalstis nevar efektīvi apkarot krāpšanu?

Pašlaik tikai valstu iestādes var veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu krāpšanas lietās, kas skar Savienības finanšu intereses. Taču to pilnvaras ir spēkā tikai attiecīgajā valstī. Noziedzīgi nodarījumi, kas skar ES finanšu intereses, bieži vien ir komplicēti. Tie ietver vairākus dalībniekus, sarežģītas un sīki izstrādātas krāpšanas shēmas, vairākas valstis un vairāku valstu jurisdikcijas. Turklāt, lai krāpšanas izmeklēšana būtu sekmīga, ir vajadzīga padziļināta izpratne par attiecīgo tiesību un pārvaldes sistēmu.

Efektīvu sadarbību starp dalībvalstīm apgrūtina atšķirīgās krimināltiesību sistēmas, neskaidra jurisdikcija, apgrūtinošas un laikietilpīgas tiesiskās palīdzības procedūras, valodu barjeras, līdzekļu trūkums un atšķirīgās prioritātes.

Tas var novest pie valstu uzskata, ka krāpšanas, kas skar ES budžetu, apkarošana ir laikietilpīga un saistīta ar lielu cilvēkresursu patēriņu. Rezultātā šādas krāpšanas gadījumi varētu netikt risināti vispār vai arī, iespējams, lietas tiktu izbeigtas līdz ar grūtību rašanos Dažos gadījumos valsts iestādes var nolemt izmeklēt tikai ar savu valsti saistīto noziedzīga nodarījuma daļu, neņemot vērā potenciāli daudz plašākās sekas, kādas var būt starptautiskai krāpšanas shēmai.

Vai ir kāds piemērs tam, kā Eiropas Prokuratūra var uzlabot pašreizējo situāciju?

Vienā lietā OLAF nodeva informāciju Vācijas un Bulgārijas iestādēm par Vācijas un Bulgārijas pilsoņiem, kuri (iespējams) sadarbojās, lai izkrāptu līdzekļus no ES lauksaimniecības fonda lauku attīstībai. Vācijas tiesvedības rezultātā tika pieņemts notiesājošs spriedums, bet tiesvedība Bulgārijā beidzās ar attaisnojošu spriedumu. Tādējādi pašreizējā sistēma noveda pie atšķirīgiem rezultātiem vienā pārrobežu lietā. Ja lietu izskatītu Eiropas Prokuratūra, iznākums būtu cits, jo Vācijā un Bulgārijā tiktu nodrošināta saskaņota izmeklēšana un saukšana pie atbildības.

Vēl viens piemērs ir saistīts ar cigarešu kontrabandu no Čehijas Republikas uz Vāciju. Vācijas krimināltiesa izmantoja Čehijas Republikas policijas iegūtos telefonsarunu noklausīšanās ierakstus kā pierādījumu, lai notiesātu aizdomās turēto personu. Kaut arī saskaņā ar Čehijas tiesību aktiem šis pierādījums bija iegūts likumīgi, aizstāvības advokāts uzstāja, ka bez tiesas rīkojuma, kas atļauj telefonsarunu noklausīšanos, Vācijas tiesā šis pierādījums būtu jāatzīst par nepieņemamu.

Kad darbosies Eiropas Prokuratūra, pastāvēs mazāka iespējamība, ka atšķirīgu valstu procesuālo tiesību aktu dēļ varētu rasties šādas grūtības. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem netiks pieļauta telefonsarunu noklausīšanās bez iepriekšējas tiesas atļaujas. Turklāt regulā ir noteikts, ka pierādījumi, kas ir likumīgi iegūti vienā dalībvalstī, ir pieņemami visu dalībvalstu tiesās ar nosacījumu, ka šie pierādījumi ir iegūti, ievērojot procesuālās tiesības, kas ir nostiprinātas ES Pamattiesību hartas 47. pantā (tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību) un 48. pantā (nevainīguma prezumpcija un tiesības uz aizstāvību).

Kas mainīsies pēc Eiropas Prokuratūras izveides?

Eiropas Prokuratūrai būs ekskluzīva kompetence attiecībā uz izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un kriminālprocesa virzību attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar ES budžetu. Tādējādi Eiropas Prokuratūra koordinēs un izskatīs sarežģītas lietas, kurām ir pārrobežu raksturs. Tas ļaus izvairīties no sarežģījumiem, ko rada valsts iestāžu ierobežotās pilnvaras, kuras ir spēkā tikai attiecīgajā valstī.

Eiropas Prokuratūra nodrošinās secīgu īstenošanas ciklu, ietverot izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un lietas izskatīšanu tiesā. Ar Eiropas pilnvaroto prokuroru starpniecību tai būs pārrobežu izmeklēšanas pilnvaras visās dalībvalstīs. Eiropas Prokuratūrai nebūs jāpaļaujas uz apgrūtinošiem un laikietilpīgiem tiesiskās palīdzības starpvaldību instrumentiem starp dalībvalstīm (piemēram, savstarpējas tiesiskās palīdzības un savstarpējas atzīšanas nolīgumiem). Eiropas Prokuratūra darbosies, pamatojoties uz skaidriem noteikumiem, kas regulēs tās veikto izmeklēšanu, kā arī savākto un tiesā iesniegto pierādījumu pieņemamību neatkarīgi no tā, kurā ES dalībvalstī šī tiesa atrodas.

Kā Eiropas prokurors sadarbosies ar Eiropas pilnvarotajiem prokuroriem?

Eiropas pilnvarotie prokurori ietilps Eiropas Prokuratūrā. Eiropas pilnvarotie prokurori veiks izmeklēšanu un kriminālvajāšanu dalībvalstīs, izmantojot attiecīgās dalībvalsts personālu un piemērojot tās tiesību aktus. To darbības koordinēs centrālais birojs, kuru vadīs Eiropas Prokurors, kurš nodrošinās saskaņotību un efektivitāti visās dalībvalstīs (sk. attēlu PIELIKUMĀ).

Šī decentralizētā struktūra nodrošinās, ka Eiropas Prokuratūrai būs tieša piekļuve valstu specializētajām zināšanām, piemēram, padziļinātām zināšanām par attiecīgās valsts tiesu sistēmu, vietējās valodas zināšanām, kā arī tiks nodrošināta integrācija vietējās prokuratūras struktūrā, būs pieejama pieredze vietējo tiesu lietu izskatīšanā utt.

Eiropas pilnvarotie prokurori var turpināt darboties kā valsts prokurori (veicot dubultus pienākumus). Tomēr, rīkojoties saskaņā ar Eiropas Prokuratūras pilnvarām, pilnvarotie prokurori būs pilnībā neatkarīgi no savas valsts prokuratūras iestādēm.

Kolēģija desmit locekļu sastāvā — ietverot Eiropas Prokuroru, pilnvarotos prokurorus un valstu prokurorus — nodrošinās pilnīgu saskaņotību starp ES un valstu līmeņiem, īpaši vienojoties par iekšējo reglamentu, tostarp vispārīgajiem noteikumiem par lietu sadali. Šis risinājums, kas pieņemts, pamatojoties uz dalībvalstu apspriešanās laikā izvirzītajiem apsvērumiem, tostarp uz neseno Francijas un Vācijas iniciatīvu par Eiropas Prokuratūras izveidi, turklāt nodrošinās vajadzīgo koordināciju kriminālvajāšanā, lai novērstu dubulta soda risku (ne bis in idem princips), kas varētu rasties, ja netiktu ņemti vērā savstarpēji saistīti noziegumi vai tie netiktu izskatīti kopā.

Vai valstu tiesas varēs pārskatīt Eiropas Prokuratūras darbības?

Jā. Eiropas Prokuratūras darbības var pārsūdzēt kompetentajā valsts tiesā.

Turklāt valstu kompetentās tiesu iestādes būs atbildīgas par atļauju sniegšanu Eiropas Prokuratūras izmeklēšanas darbībām, ja tas būs paredzēts valstu un ES tiesību aktos.

Valstu tiesas ir arī kompetentās tiesas lietu izskatīšanai. Eiropas Prokuratūra īstenos prokurora funkciju dalībvalstu kompetentajās tiesās.

Eiropas Savienības Tiesa kā vienmēr var tikt iesaistīta prejudiciālas tiesvedības ceļā.

Kādas būs Eiropas Prokuratūras pilnvaras saskaņā ar regulu?

Eiropas Prokuratūrai būs pilnvaras pieprasīt vai veikt izmeklēšanas darbības. Regulā ir skaidri noteikti tās rīcībā esošie instrumenti, kas ietver gan smagākas, gan arī mazāk smagas izmeklēšanas darbības.

Eiropas Prokuratūras smagāko izmeklēšanas darbību piemēri varētu būt telpu, īpašuma un datorsistēmu kratīšana, objektu izņemšana, telefonsarunu noklausīšanās un finanšu darījumu iesaldēšana.

Mazāk smagas darbības varētu ietvert aizdomās turēto personu un liecinieku nopratināšanu, ekspertu nozīmēšanu gadījumos, kad vajadzīgas specializētas zināšanas, vai pasākumus kādas personas izsekošanai un uzraudzībai, lai noteiktu tās atrašanās vietu.

Izmeklēšanas darbību izpildi regulē valsts tiesību akti. Jo īpaši tas attiecas uz atsevišķām darbībām, kuru veikšanai jāsaņem atļauja no kompetentās valsts tiesu iestādes vai citas iestādes, ja tas paredzēts attiecīgās valsts tiesību aktos vai regulā.

Lai nodrošinātu Eiropas Prokuratūras veiktās izmeklēšanas efektivitāti, pierādījumiem, kas likumīgi iegūti vienā dalībvalstī, jābūt pieņemamiem arī visu citu dalībvalstu tiesās.

Kā tiks nodrošināta Eiropas Prokuratūras neatkarība?

Pirmkārt, regulā ir noteikts, ka Eiropas Prokuratūra nevar prasīt vai pieņemt norādījumus no jebkādas trešās personas. Šis aizliegums nozīmē to, ka Savienības iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras, kā arī dalībvalstis ievēro Eiropas Prokuratūras neatkarību un necenšas to ietekmēt tās uzdevumu izpildē. Otrkārt, Eiropas Prokuratūra būs strukturāli neatkarīga, jo tā nebūs integrēta kādā citā ES iestādē vai dienestā. Treškārt, Eiropas prokurora iecelšanā iesaistās Savienības iestādes (to ieceļ Padome ar Eiropas Parlamenta piekrišanu), kā arī Eiropas Savienības Tiesas bijušie locekļi, valstu augstāko tiesu locekļi, valstu prokuratūru locekļi un/vai juristi ar atzītu kompetenci, kuri palīdzēs veikt kandidātu priekšatlasi. Eiropas Prokurora pilnvaru termiņš ir astoņi gadi, un tas nav atjaunojams, tādējādi nodrošinot, ka prokurora darbība neizrietēs no apsvērumiem tikt atkārtoti ieceltam amatā. Eiropas prokuroru var atlaist no amata Eiropas Savienības Tiesa, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas rakstisku lūgumu.

Attiecībā uz valstu pilnvarotajiem prokuroriem regulā ir noteikts, ka to darbam Eiropas Prokuratūras uzdevumā vienmēr būs lielāka prioritāte nekā darbam valsts lietās. Regulā ietverta arī skaidra norāde, ka pilnvarotie prokurori ir pilnībā neatkarīgi no valstu prokuratūras iestādēm. Jautājumus par interešu konfliktu risina Eiropas Prokurors. Kompetentās valstu iestādes nevar Eiropas pilnvarotos prokurorus atlaist no amata bez Eiropas Prokurora piekrišanas, ja tie darbojas Eiropas Prokuratūras vārdā.

Kādas ir aizdomās turēto personu procesuālās tiesības?

Ir svarīgi stiprināt tiesiskās garantijas, kas aizsargā izmeklēšanas vai kriminālvajāšanas skartās personas un uzņēmumus Eiropas Savienībā. Priekšlikumā ir iekļauts stingrs un visaptverošs procesuālo garantiju kopums, kas nodrošina, ka aizdomās turēto un citu personu tiesības, kuras ir iesaistītas Eiropas Prokuratūras veiktajā izmeklēšanā, aizsargā gan pašlaik spēkā esošie ES tiesību akti, gan valstu tiesiskās garantijas aizstāvības ietvaros.

Priekšlikumā ir precizēts, ka aizdomās turētajai personai ir visas tiesības, ko piešķir ES tiesību akti un Eiropas Savienības Pamattiesību harta. Šīs tiesības ir skaidri norādītas, un tās ietver:

  1. tiesības uz mutisku un rakstisku tulkošanu;

  2. tiesības uz informāciju un piekļuvi lietas materiāliem;

  3. tiesības uz piekļuvi advokātam un tiesības sazināties ar trešajām personām un informēt tās aizturēšanas vai apcietināšanas gadījumā;

  4. tiesības klusēt un tikt uzskatītam par nevainīgu;

  5. tiesības uz juridisko palīdzību;

  6. tiesības iesniegt pierādījumus, nozīmēt ekspertus un uzklausīt lieciniekus;

Turklāt aizdomās turētajai personai ir tiesības uz aizstāvību, ko piešķir valsts tiesību akti, kas regulē šo procesu.

Kāpēc priekšlikums par Eiropas Prokuratūras izveidi tiek iesniegts kopā ar priekšlikumu par Eurojust reformēšanu?

Saskaņā ar LESD 86. panta 1. punktu Eiropas Prokuratūru izveido no Eurojust. Šodien iesniegtā tiesību aktu priekšlikumu kopuma mērķis ir izveidot stingru saikni un sinerģiju starp šīm abām organizācijām, pateicoties efektīvai sadarbībai un informācijas, zināšanu un resursu apmaiņai.

Īpaši svarīgs aspekts ir tas, ka gan Eiropas Prokuratūrai, gan Eurojust ir jāpiedalās to lietu izmeklēšanā, kurās aizdomās turētās personas ir iesaistītas noziedzīgos nodarījumos, kas skar Savienības finanšu intereses, kā arī citu noziedzīgu nodarījumu gadījumā. Tas nozīmē, ka būs nepieciešama nepārtraukta cieša sadarbība. Attiecīgais regulējums ir ietverts gan regulā par Eiropas Prokuratūru, gan regulā par Eurojust. Turklāt gadījumos, kad attiecībā uz kādu jaukta rakstura lietu pilnvaras pārklājas, Eurojust var palīdzēt noteikt jurisdikciju.

Eurojust nodrošinās administratīva atbalsta pakalpojumus Eiropas Prokuratūrai tādās jomās kā personāls, finanses un IT. Piemēram, Eiropas Prokuratūra savām darba vajadzībām varēs izmantot Eurojust IT infrastruktūru, tostarp tās lietu uzskaites sistēmu, pagaidu darba datnes un rādītāju. Šī sadarbība tiks precizēta nolīgumā starp Eiropas Prokuratūru un Eurojust.

Kāda būs Eurojust loma pēc Eiropas Prokuratūras izveides?

Eurojust palīdz valstu izmeklēšanas un prokuratūras iestādēm sadarboties, gadā koordinējot aptuveni 1500 pārrobežu lietas. Tas ir palīdzējis radīt savstarpēju uzticību un ES mērogā pārvarēt atšķirības starp dažādajām tiesību sistēmām un tradīcijām. Taču Eurojust nav pilnvaru veikt izmeklēšanu krimināllietās vai virzīt kriminālprocesu ar krāpšanu saistītās lietās.

Eiropas Prokuratūrai būs ekskluzīva kompetence veikt izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un kriminālprocesa virzību saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar ES budžetu. Eiropas Prokuratūras izveide arī palielinās Eurojust demokrātisko leģitimitāti: turpmāk Eiropas Parlaments un valstu parlamenti tiks vairāk iesaistīti Eurojust darbību izvērtēšanā.

Pārveidotais Eurojust atbalstīs Eiropas Prokuratūru cīņā pret krāpšanu, kas skar ES budžetu. Eurojust Eiropas Prokuratūrai sniegs administratīva atbalsta pakalpojumus tādās jomās kā personāls, finanses un IT. Piemēram, Eiropas Prokuratūra savu lietu izskatīšanā varēs izmantot Eurojust IT infrastruktūru, tostarp tās lietu uzskaites sistēmu, pagaidu darba datnes un rādītāju. Šī sadarbība tiks precizēta nolīgumā starp Eiropas Prokuratūru un Eurojust.

Kas vēl mainīsies, kad tiks pieņemts priekšlikums par Eurojust reformu?

Šodienas priekšlikuma mērķis ir uzlabot Eurojust darbību kopumā. Tāpēc šī reforma ir vērsta uz Eurojust iekšējo pārvaldību. Tajā ir skaidri nodalīti Eurojust kolēģijas (kolēģijas, kurā ietilpst valstu pārstāvji — viens pārstāvis no katras dalībvalsts) operatīvie uzdevumi un administratīvie uzdevumi. Tādējādi kolēģija un valstu pārstāvji varēs koncentrēt uzmanību uz saviem operatīvajiem uzdevumiem, t. i., koordinēt un veicināt sadarbību starp valstu tiesu iestādēm cīņā pret smagiem noziegumiem, piemēram, narkotiku kontrabandu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, krāpšanu, kibernoziegumiem, terorismu un organizēto noziedzību. Jaunā valde, kas ietvers Komisiju, palīdzēs kolēģijai izpildīt tās administratīvos uzdevumus.

Šis priekšlikums nodrošinās vienotu un atjauninātu juridisko pamatu jaunajai Tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās aģentūrai (Eurojust), kas pārņem ar Padomes Lēmumu 2022/187/JHA izveidotā Eurojust tiesības un pilnvaras. Vienlaikus saglabājot tos elementus, kuri ir pierādījuši savu efektivitāti Eurojust pārvaldībā un darbībā, šajā jaunajā regulā Eurojust darbība un struktūra ir pilnveidota atbilstīgi Lisabonas līgumam, paredzot:

  1. palielināt Eurojust efektivitāti, izstrādājot tam jaunu pārvaldības struktūru;

  2. palielināt Eurojust operatīvo efektivitāti, saskaņoti nosakot valstu pārstāvju statusu un pilnvaras;

  3. nodrošināt Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu līdzdalību Eurojust darbību izvērtēšanā, kā noteikts Lisabonas līgumā, un vienlaikus saglabājot Eurojust darbības neatkarību;

  4. saskaņot Eurojust juridisko pamatu ar kopējo pieeju attiecībā ES aģentūrām, vienlaikus pilnā mērā ievērojot tā īpašo uzdevumu attiecībā uz kriminālizmeklēšanas koordinēšanu;

  5. nodrošināt, lai Eurojust varētu cieši sadarboties ar Eiropas Prokuratūru, kad tā tiks izveidota.

Kāda būs OLAF loma pēc Eiropas Prokuratūras izveides?

Kā norādīts šodien pieņemtajā paziņojumā par OLAF pārvaldību, OLAF loma pēc Eiropas Prokuratūras izveides mainīsies.

OLAF saglabās atbildību par administratīvo izmeklēšanu jomās, kas neietilpst Eiropas Prokuratūras pilnvarās. Šīs jomas ietver pārkāpumus, kas skar ES finanšu intereses, un smagus pārkāpumus vai noziedzīgus nodarījumus, ko izdarījis ES personāls, bet kam nav finansiālas ietekmes.

OLAF vairs neveiks administratīvu izmeklēšanu lietās krāpšanu saistībā ar ES budžetu vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar ES finanšu intereses. Šādi noziedzīgi nodarījumi tiks nodoti izskatīšanai Eiropas Prokuratūrā, kad tā tiks izveidota. Ja OLAF būs aizdomas par šādiem krimināli sodāmiem nodarījumiem, tam iespējami agrāk par to būs jāziņo Eiropas Prokuratūrai. Lai arī OLAF vairs neveiks izmeklēšanu šajā jomā, tas pēc pieprasījuma arī turpmāk sniegs palīdzību Eiropas Prokuratūrai (tāpat, kā tas dara pašlaik, saņemot valsts prokurora pieprasījumu). Šīs izmaiņas sekmēs ātrāku izmeklēšanas procesu un palīdzēs novērst administratīvas izmeklēšanas un kriminālizmeklēšanas pārklāšanos attiecībā uz vieniem un tiem pašiem apstākļiem. Šādā veidā tiks palielinātas izredzes saukt vainīgos pie atbildības.

Komisija izstrādās priekšlikumus OLAF regulas grozījumiem, lai atspoguļotu izmaiņas tā uzdevumos, kā arī turpinās stiprināt OLAF pārvaldību tā veiktajās izmeklēšanās, ņemot vērā to, kas paredzēts regulā par Eiropas Prokuratūru. Šajā saistībā ir paredzētas divas galvenās iniciatīvas. Pirmkārt, tiks izveidots neatkarīgs procesuālo garantiju uzrauga amats, lai uzlabotu iespējas juridiski pārskatīt OLAF izmeklēšanas darbības. Otrkārt, iecerēts stiprināt procesuālās prasības attiecībā uz smagākām izmeklēšanas darbībām (biroju kratīšana, dokumentu izņemšana utt.), kas OLAF var būt jāveic ES iestādēs.

Cik daudz lietu Eiropas Prokuratūrai būs jāizskata?

Kopējais lēstais apjoms ir aptuveni 2500 lietu gadā. Šis rādītājs ir noteikts, pamatojoties uz to krāpšanas lietu vidējo skaitu, ko ES ik gadu izskata un par ko ziņo dalībvalstu administratīvās izmeklēšanas iestādes, kas ir 1500 lietas, pieskaitot vidēji 300 lietas, attiecībā uz kurām par iespējamu krāpšanu ziņo OLAF, lēsto krāpšanas lietu apjomu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā , t. i., 500 lietas gadā, ko pašlaik izskata dalībvalstis, kā arī lēsto skaitu lietu, ko izmeklē valstu kriminālizmeklēšanas iestādes, kas ir 200 lietas. Tiek sagaidīts, ka Eiropas Prokuratūra iegūs vairāk informācijas par iespējamo krāpšanu nekā dalībvalstis vai OLAF. Līdz ar to reālā noslodze varētu būt lielāka par prognozēto.

Vai Eiropas Prokuratūra sāks aizturēt vai apcietināt cilvēkus visā Eiropā?

Nē. Tikai valstu iestādēm būs tiesības aizturēt vai apcietināt cilvēkus par tiem nodarījumiem, kas ietilpst Eiropas Prokuratūras pilnvaru jomā. Eiropas Prokuratūrai būs tiesības tikai pieprasīt, lai tiesu iestādes saistībā ar nodarījumu aiztur vai apcietina aizdomās turēto personu, ja tā uzskatīs, ka tas ir absolūti nepieciešams izmeklēšanas veikšanai, un ja konkrēto mērķi nebūs iespējams sasniegt, piemērojot mazāk bargus līdzekļus. Šādus pieprasījumus izskatīs un apstiprinās attiecīgās valsts kompetentās tiesu iestādes, pamatojoties uz attiecīgās valsts tiesību aktiem.

Kādi būs turpmākie soļi?

Lai Komisijas priekšlikums kļūtu par tiesību aktu, tagad tas ir pēc Eiropas Parlamenta piekrišanas dalībvalstīm jāpieņem Padomē (lēmumu pieņemot vienprātīgi).

Ja Padomē vienprātība netiek panākta, Līgumos ir paredzēts, ka dalībvalstu grupa, kurā ir vismaz deviņas dalībvalstis, var izveidot ciešāku sadarbību (LESD 86. pants).

    Galvenie ciešākas sadarbības procedūras posmi saskaņā ar 86. pantu ir izklāstīti turpmāk.

  • Komisija iesniedz savu tiesību akta priekšlikumu Ministru Padomei. Šādā gadījumā dalībvalstīm ir jāvienojas (prezidentūras secinājumu veidā), ka attiecībā uz konkrēto priekšlikumu nevar panākt vienprātību.

  • Šajā gadījumā vismaz deviņas dalībvalstis, kuras vēlas sākt ciešāku sadarbību, jautājumu nodod izskatīšanai Eiropadomē.

  • Eiropadome apspriež šo prasību ne ilgāk par četriem mēnešiem.

  • Ja tiek pienākta vienprātība, Eiropadome priekšlikuma projektu atdod atpakaļ Padomei pieņemšanai. Ja vienprātība netiek panākta, vismaz deviņas dalībvalstis par pieņemt lēmumu par ciešāku sadarbību. Līdz ar šo deviņu dalībvalstu paziņojuma saņemšanu par ciešākas sadarbības sākšanu, uzskata par piešķirtu Eiropas Parlamenta un Padomes atļauju īstenot ciešāku sadarbību.

  • Sarunas par priekšlikumu, attiecībā uz kuru tiek izveidota ciešāka sadarbība, notiek Padomē. Visas dalībvalstis var piedalīties šajās sarunās, bet balsošanā var piedalīties tikai tās valstis, kuras ir nolēmušas piedalīties ciešākā sadarbībā. Visas dalībvalstis jebkurā laikā var prasīt iesaistīties ciešākā sadarbībā.

Plašāka informācija

Paziņojums presei: IP/13/709

Informācija presei:

http://ec.europa.eu/justice/newsroom/criminal/news/130717_en.htm

Eiropas Komisija — krimināltiesību politika:

http://ec.europa.eu/justice/criminal/criminal-law-policy

Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un ES tiesiskuma komisāres Viviānas Redingas tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/reding

Priekšsēdētāja vietnieces Twitter konts: @VivianeRedingEU

PIELIKUMS: Kā darbosies Eiropas Prokuratūra

Figures and graphics available in PDF and WORD PROCESSED

Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site