Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

INFORMATĪVS PAZIŅOJUMS

Briselē, 2013. gada 8. jūlijā

"Zilā zona": Komisija vienkāršo muitas formalitātes kuģiem

Kāda ir problēma?

ES ir ļoti atkarīga no jūras transporta gan tirdzniecībā ar pārējo pasauli, gan iekšējā tirgū. Tomēr ES iekšējos pārvadājumos kuģniecības potenciāls, galvenokārt ievērojamu administratīvo prasību dēļ, netiek izmantots visā pilnībā. Lai gan ar ES tiesību aktiem jau ir ieviestas vienkāršotas administratīvās procedūras jūras transporta jomā, tomēr kuģiem, kas kuģo starp ES ostām, vēl aizvien nākas saskarties ar lielu skaitu sarežģītu procedūru. Šīs procedūras rada izmaksas un kavēšanos, un tas var mazināt vēlmi izmantot jūras transportu preču pārvadāšanai ES iekšējā tirgū.

Birokrātijas apkarošana tiek uzskatīta par svarīgu elementu, lai veicinātu intensīvāku tuvsatiksmes kuģošanas izmantošanu un jūras tirdzniecību starp ES ostām. Turklāt kravu pārbaužu skaita samazināšana – it sevišķi tādām kravām, kuras netiktu pārbaudītas, ja tās pārvadātu pa sauszemi – ļautu iestādēm vairāk uzmanības veltīt jomām, kurās risks ir lielāks.

Kāds ir pašreizējais regulējums?

Teritoriālos ūdeņus uzskata par ES ārējo robežu. Tātad formāli pieņem, ka kuģi, kas kuģo starp ES ostām, izbrauc no ES muitas teritorijas. Tā rezultātā muitas formalitātes jākārto gan tad, kad kuģis iziet no izbraukšanas ostas, gan vēlreiz, kad kuģis ienāk galamērķa ostā (ja vien kuģis neizmanto regulāras kuģu satiksmes sistēmu). Visas kuģī esošās preces uzskata par ārpussavienības precēm, un tām jāveic muitas pārbaudes. Tas nozīmē, ka preces jāidentificē vai nu kā Savienības preces un atkal jālaiž iekšējā tirgū, vai kā īstas ārpussavienības preces, un tad uz tām attiecas parastās muitas formalitātes.

Kas tiek ierosināts?

Komisija ierosinās „zilās zonas” pasākumu paketi, kuras divu galveno pasākumu mērķis būs mazināt nevajadzīgu administratīvo slogu jūras transporta nozarē un vienotā tirgus priekšrocības attiecināt arī uz jūras transportu, vienlaikus aizvien garantējot drošus un neapdraudētus preču pārvadājumus uz un no ES un tās teritorijā.

Paketes pirmajā daļā paredzēts turpmāk vienkāršot piemērošanas procedūru, kas attiecas uz regulāras kuģu satiksmes sistēmu − muitas režīma atvieglojumu sistēmu kuģiem, kas pārvadā galvenokārt ES preces un regulāri piestāj vienās un tajās pašās Eiropas ostās.

Tomēr lielākajā daļā konteineru pārvadājumu kravas ir jauktas, t. i., tajās ir gan Savienības preces, gan ārpussavienības preces, kuras regulāri tiek vestas tranzītā cauri ostām ārpus ES (piemēram, Baltijas jūrā, Vidusjūrā vai Melnajā jūrā), tādējādi šīm kravām nevar piemērot regulāras kuģu satiksmes koncepciju. Tāpēc papildus tiks ieviests jauns rīks, tā dēvētais kravas e-saraksts – saskaņots elektronisks kravas saraksts, kura pamatā būs pašreizējās Konvencijas par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu (FAL) veidlapas. Tas ļaus pierādīt preču Savienības vai ārpussavienības statusu pat tad, ja preces tikušas izvestas no ES muitas teritorijas. Šis vienkāršojums ir sengaidīts, jo jūras tirdzniecības nozare jau ilgstoši ir paudusi vajadzību pēc saskaņota ES kravas saraksta, un tas ļaus nodrošināt atbilstību prasībām, vienlaikus atvieglinot un paātrinot muitas procedūras ES kravām.

Kādi ir ieguvumi?

Īstenojot šīs iniciatīvas, „zilās zonas” iecere kļūs par realitāti un veicinās jūras nozaru patiesu izaugsmi. Galvenie mērķi ir:

  1. uzlabot nozares konkurētspēju, mazinot administratīvo slogu un izmaksas,

  2. vairot jūras transporta pievilcību,

  3. veicināt nodarbinātību,

  4. samazināt jūras transporta ietekmi uz vidi.

Šie ieguvumi dod labumu nozarei un galu galā arī patērētājiem, kuriem būs iespējams izmantot efektīvāku un lētāku jūras transportu, kā arī ostām un jūras transporta uzņēmumiem, jo uzlabosies to spēja piesaistīt klientus. Tie dos labumu arī muitas iestādēm, jo procedūra būs saskaņota visā ES un uzlabosies saņemtās informācijas kvalitāte.

Kā "zilā zona" darbosies realitātē? Praktiski piemēri

1. Muitas formalitāšu atvieglošana ES iekšējos pārvadājumos

Iedomāsimies, piemēram, ka Apvienotās Karalistes pārvadātājs vēlas piedāvāt regulāru kuģu satiksmi starp Felikstovu Apvienotajā Karalistē, Roterdamu Nīderlandē un Kopenhāgenu Dānijā, kā arī nākotnē varbūt uz Gdaņsku Polijā. Kā viņam jārīkojas?

  1. Viņš sazinās ar Apvienotās Karalistes muitas iestādēm un lūdz atļauju.

  2. Viņš norāda, ka satiksme notiks starp Felikstovu, Roterdamu un Kopenhāgenu.

  3. Viņš norāda, ka nākotnē varētu veikt satiksmi arī uz Gdaņsku.

  4. Apvienotā Karaliste sazinās ar visām attiecīgajām dalībvalstīm, t. i., Nīderlandi, Dāniju un Poliju, un lūdz to piekrišanu atļaujas piešķiršanai. Dalībvalstīm atbilde būs jāsniedz 15 dienu laikā (pašreizējo 45 dienu vietā!).

  5. Ja tiks saņemtas pozitīvas atbildes, Apvienotā Karaliste piešķirs galīgo atļauju. Tas nozīmē, ka nekādām kuģī esošajām Savienības precēm muitas uzraudzība nav vajadzīga.

Rezultātā pārvadātājs spēs uzsākt satiksmi salīdzinoši īsā laikā. Ja vēlāk viņš vēlēsies piedāvājumu paplašināt, ietverot arī Gdaņskas ostu, viņš varēs to izdarīt ļoti vienkārši, jo nevajadzēs uzsākt jaunu atļaujas piešķiršanas procedūru.

2. Muitas formalitāšu atvieglošana kuģiem, kas piestāj trešo valstu ostās

Patlaban uzskata, ka kuģis, kas brauc no Antverpenes uz Roterdamu, ir izbraucis no ES muitas teritorijas. Tādējādi pēc ierašanās Roterdamā visas kuģī esošās preces uzskata par ārpussavienības precēm, un tām jāveic visas nepieciešamās muitas procedūras. Izmantojot kravas e-sarakstu, pārvadātāji spēs pierādīt kuģī esošo preču Savienības statusu pat tad, ja kuģis ir izbraucis no ES muitas teritorijas, lai brauktu no vienas ES ostas uz citu, vai ja kuģis starplaikā ir piestājis trešas valsts ostā.

Iedomāsimies šādu kuģa reisu: Šanhaja (Ķīna) – Antverpene (Beļģija) – Marseļa (Francija) – Tanžera (Maroka) – Limasola (Kipra).

Izmantojot "zilās zonas" atvieglojumus, būtu iespējams šāds scenārijs.

Kuģis, kas izbraucis no Šanhajas, ierodas Antverpenē. 100 % kuģī esošo preču tiek vestas no teritorijas ārpus ES un kravas e-sarakstā ir norādītas kā ārpussavienības preces. Pēc ierašanās Antverpenē visām precēm tiek veikts vajadzīgais muitas riska novērtējums. Daļu kravas izkrauj Antverpenē un atmuito ievešanai un laišanai brīvā apgrozībā ES muitas teritorijā. Tad kuģī papildus iekrauj ES kravu, kuras galamērķi attiecīgi ir Marseļa un Limasola. Kravas e-sarakstā norāda, ka kuģis tagad pārvadā x % Savienības preču (kas iekrautas Antverpenē) un x % ārpussavienības preču (ko ved no Ķīnas).

Tad kuģis dodas uz Franciju. Pēc ierašanās Marseļā Savienības preces, kuru galamērķis ir Marseļa, muita var ātri izlaist, pamatojoties uz preču statusu, kas norādīts kravas e‑sarakstā. Tikai visām ārpussavienības precēm veiks attiecīgās muitas procedūras.

Kuģis turpina reisu. Pa ceļam uz Limasolu tas piestāj Tanžerā, lai iekrautu papildu preces. Kravas e-sarakstu atjaunina. Visas preces, ko sākotnēji ved no Ķīnas, un papildu preces, kas iekrautas Tanžerā, uzskata par ārpussavienības precēm. Preces, kuru galamērķis ir Limasola, vēl aizvien ir norādītas kā Savienības preces. Kad kuģis ierodas Limasolā, Savienības preces, kas sākotnēji iekrautas Antverpenē, muita var ātri izlaist, pamatojoties uz to, ka precēm vēl aizvien ir Savienības statuss, kas norādīts kravas e-sarakstā. Atkal tikai ārpussavienības precēm veic muitas pārbaudes.

Fakti un skaitļi

  1. Eiropas Savienībā 1 darbvieta uz kuģa nozīmē 9 darbvietas uz sauszemes.

  2. Kravu apgrozījuma pieaugums ostā par 1 miljonu tonnu radīs vēl 300 darbvietas.

  3. Līdz 2030. gadam darbvietu skaits ostu nozarē pieaugs par 15 %.

  4. Savienībā caur jūras ostām notiek 74 % preču importa un eksporta.

  5. Savienībā caur jūras ostām notiek 37 % iekšējo pārvadājumu.

  6. Trīs no ES ostām ir starp 15 lielākajām pasaules ostām: Roterdama ieņem 11. vietu, Hamburga − 14., Antverpene − 15.

  7. 20 gadu laikā konteineru skaits pasaulē ir palielinājies vairāk nekā četrkārt.

Vairāk pamatfaktu un skaitļu:

http://ec.europa.eu/transport/modes/maritime/infographics_en.htm

Plašāka informācija

Datu vizualizācija par ES ostām:

http://ec.europa.eu/transport/modes/maritime/infographics_en.htm

Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA) – www.emsa.europa.eu


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website