Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

INFORMATĪVS PAZIŅOJUMS

Briselē, 2013. gada 8. jūlijā

Programma "Erasmus" 2011./2012. gadā — datu apskats

Eiropas Komisija šodien publicēja jaunus datus1 par tiem studentiem, mācībspēkiem un citiem darbiniekiem augstākās izglītības jomā, kuri saņēmuši "Erasmus" programmas atbalstu 2011./2012. mācību gadā (IP/13/657). 252 827 Eiropas studenti un 46 527 augstākās izglītības jomas darbinieki saņēma "Erasmus" finansējumu studijām, praksei, vieslekciju sniegšanai vai dalībai apmācībās ārzemēs.

"Erasmus" programma augstāko mācību iestāžu studentiem dod iespēju pavadīt no 3 līdz 12 mēnešiem citā Eiropas valstī — vai nu studējot, vai darba praksē kādā uzņēmumā vai citā organizācijā. Piedalīties var ikviens students, kas ir uzņemts kādā no augstākās izglītības iestādēm, kuras ir iesaistījušās šajā programmā vienā no 33 “Erasmus” valstīm (ES dalībvalstis, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Šveice un Turcija). Programmas atbalstu var izmantot arī studenti, kas mācas augstākās profesionālās izglītības īsā cikla programmās.

Jauns rekords: vairāk nekā 250 000 "Erasmus" studentu gadā

Kopš programmas izveidošanas turpinājis pieaugt to studentu skaits, kuri saņēmuši "Erasmus" stipendijas. 2009./2010. gadā pirmo reizi "Erasmus" studentu skaits pārsniedza 200 000, savukārt 2011./2012. gadā šajā programmā piedalījās jau 252 827 studenti, kuri devās uz ārzemēm studēt vai piedalīties apmācībā, kas ir jauns rekords ar gada pieaugumu par 9 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (gada pieauguma ekvivalents 2010./2011. gadā bija 8,5 %).

1. grafiks. "Erasmus" studentu skaits no 1987./1988. līdz 2011./2012. akadēmiskajam gadam

2. grafiks. "Erasmus" studentu mobilitāte – relatīvās studentu skaita izmaiņas katrā nosūtītājvalstī no 2010./2011. līdz 2011./2012. gadam

Kā parādīts 2. grafikā, "Erasmus" studentu skaits pieaudzis gandrīz visās valstīs. Lielākais uz ārzemēm nosūtīto studentu skaita pieaugums bija Horvātijā (+62 %), kas programmai pievienojās 2009./2010. gadā. Tai sekoja Dānija (+20 %), Slovēnija un Turcija (abas +17 %). 11 valstīs tika konstatēts pieaugums virs vidējā 8,3 % līmeņa.

Trijās valstīs — Kiprā, Islandē un Rumānijā — novērots "Erasmus" studentu skaita sarukums (no -0,6 % līdz -2,7 %) salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

“Erasmus” programmas pirmrindnieki

Spānija uz ārzemēm nosūtīja visvairāk studentu gan studijām, gan dalībai praksē (39 545), tai seko Vācija (33 363) un Francija (33 269).

Spānija, kas uzņēma 39 300 ārvalstu studentus, bija arī populārākā galamērķa valsts, tai sekoja Francija (28 964) un Vācija (27 872). Apvienotā Karaliste uzņēma divreiz vairāk studentu (25 760) nekā nosūtīja uz ārzemēm (13 662).

3189 augstākās izglītības iestādes studentus nosūtīja apmaiņas braucienos, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir pieaugums par 5 %.

3. grafiks. "Erasmus" studentu mobilitāte – vidējo ikmēneša ES stipendiju apmērs

Vidējā ikmēneša ES stipendija bija apmēram tikpat liela (EUR 252) kā iepriekšējā gadā(EUR 250). Grafikā redzama ikmēneša vidējā stipendija, kas piešķirta uz ārzemēm nosūtītajiem studentiem. Komisija nosaka maksimālo ikmēneša studenta stipendijas apmēru, pamatojoties uz iztikšanas izmaksām katrā valstī; tomēr precīzu stipendijas apmēru katrā konkrētā gadījumā nosaka valstu aģentūras un augstākās izglītības iestādes, kas pārvalda šo programmu.

2011./2012. gadā 336 studenti ar īpašām vajadzībām vai invaliditāti saņēma papildu finansējumu dalībai "Erasmus" studentu apmaiņā, salīdzinot ar 254 studentiem 2010./2011. gadā.

“Erasmus” studijas — pieaugums par 7,5 %

Programma "Erasmus" piedāvā studentiem (bakalaura studijas, maģistrantūra vai doktorantūra, ieskaitot īsā cikla programmas) daļu studiju laika (3 līdz 12 mēnešus) pavadīt citā augstākās izglītības iestādē ārzemēs.

2011./2012. gadā no 252 827 "Erasmus" studentiem uz ārzemēm studēt devās 204 744, kas salīdzinājumā ar 2010./2011. gadu ir pieaugums par 7,5 %. To studentu skaits, kas devās studēt uz ārzemēm, samazinājās sešās valstīs (Bulgārija, Kipra, Igaunija, Islande, Lihtenšteina un Rumānija), bet 11 valstīs tika novērots pieaugums virs vidējā līmeņa. No Šveices, kas programmai pievienojās 2011./2012. gadā, uz ārzemēs studēt devās 2514 studenti.

Visvairāk jauniešu studēt uz ārzemēm nosūtījusi Spānija (34 103), tad seko Vācija (27 593) un Francija (25 924). Spānija joprojām ir visiecienītākais galamērķis studijām ārzemēs un uzņēma 30 580 "Erasmus" studentu, tai seko Francija (23 173) un Vācija (19 120).

No Luksemburgas, Lihtenšteinas un Spānijas uz ārzemēm devās visvairāk studentu, salīdzinot ar valsts studentu skaitu.

Vidējais studēšanas laiks ārzemēs ir 6,3 mēneši, un studentu vidējā stipendija bija EUR 234 (salīdzinot ar EUR 226 iepriekšējā gadā).

“Erasmus” studentu vidū populārākās studiju jomas bija sociālās zinātnes, uzņēmējdarbība un tiesību zinātnes (41,4 %), kam seko humanitārās zinātnes un mākslas (21,9 %), kā arī inženierzinātnes, rūpniecība un celtniecība (15,1 %).

"Erasmus" prakse (stažēšanās) — pieaugums par 18 %

Kopš 2007. gada programma “Erasmus” studentiem piedāvā iespēju doties uz ārzemēm, lai gūtu darba pieredzi uzņēmumos vai citās organizācijās. 2011./2012. gadā piektā daļa "Erasmus" studentu jeb 48 083 no 252 827 studentiem izvēlējās šo iespēju, kas ir par 18 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Profesionālās prakses vidējais ilgums bija 4,3 mēneši, un studenti saņēma ikmēneša ES stipendiju vidēji EUR 361 apmērā (salīdzinājumā ar EUR 366 2010./2011. gadā).

Kā pēdējos gados ierasts, visvairāk studentu dalībai "Erasmus" praksē nosūtīja Francija (7345), tai seko Vācija (5770) un Spānija (5442). Spānija joprojām ir visiecienītākais "Erasmus" prakšu galamērķis un uzņēma 7807 studentu, tai seko Apvienotā Karaliste (7736) un Vācija (6655).

Lai atbalstītu profesionālās prakses iespējas ārzemēs, augstākās izglītības iestādes var dibināt prakses konsorcijus. Šādos konsorcijos līdzdarbojas augstākās izglītības iestādes un citas organizācijas, piemēram, uzņēmumi vai apvienības. 12 valstīs (BG, CZ, DE, GR, ES, FR, IT, NL, AT, PL, PT, FI) tika finansēti pavisam 93 prakses konsorciji. Šie konsorciji 2011./2012. gadā organizēja aptuveni 15 % no visām praksēm "Erasmus" programmas ietvaros.

Lielākā studentu grupa, kas iesaistījās "Erasmus" profesionālajā praksē, bija sociālo zinātņu, uzņēmējdarbības un tiesību zinātņu studenti (31,9 %), kam sekoja inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības studenti (17,1 %) un humanitāro un mākslas zinātņu studenti (16,9 %)

Cik programmas “Erasmus” līdzdalīgajās valstīs ir augstākajā izglītībā (bakalaura un maģistra programmās) studējošo? Cik daudzi no tiem 2011./2012. gadā visu studiju laiku vai daļu no tā pavadīja ārzemēs?

2011./2012. gadā no kopumā vairāk nekā 24 miljoniem studentu 33 programmā iesaistītajās valstīs aptuveni 1 % saņēma "Erasmus" studentu stipendijas.

Pieņemot, ka vidējais studiju ilgums augstākās izglītības iestādēs ir 4-5 gadi (bakalaura un maģistra studijas), var lēst, ka apmēram 4,5 % no visiem Eiropas studentiem kādā augstākās izglītības studiju posmā saņem “Erasmus” stipendiju. No tiem 68 % ir bakalaura studiju līmenī, 28 % — maģistra studiju līmenī, 1 % — doktora studiju līmenī un 3 % — īsā cikla studijās.

Kopumā aptuveni 10 % no visiem studentiem daļu studiju laika vai to visu ir pavadījuši vai pavada ārzemēs, izmantojot programmas “Erasmus” finansējumu vai citus publiskā un privātā sektora līdzekļus.

Tiekoties Bukarestē (Rumānija) 2012. gada 26. un 27. aprīlī (IP/12/394), par augstāko izglītību atbildīgie ministri no 47 Eiropas valstīm pieņēma Boloņas mobilitātes stratēģiju, kurā noteikts, ka līdz 2020. gadam 20 % no Eiropas augstākās izglītības ieguvējiem daļu studiju laika būs pavadījuši ārzemēs. Eiropas Savienība šo pašu mērķi apstiprināja jau 2011. gada novembrī.

"Erasmus" intensīvie valodu kursi (EIVK)

Lai palīdzētu studentiem sagatavoties studijām vai profesionālajai praksei ārzemēs, "Erasmus" programma piedāvā specializētus kursus to ES valodu apguvei, kuras ir mazāk lietotas un kuru mācīšana nav tik izplatīta. Kursus organizē tās valstis, kur šīs valodas tiek oficiāli lietotas. Šādi kursi netiek piedāvāti, lai apgūtu visvairāk mācītās valodas, piemēram, angļu, vācu, franču un spāņu (kastīliešu) valodu.

"Erasmus" atbalstīto intensīvo valodu kursu skaits kopš izveidošanas ir ievērojami pieaudzis. 2011./2012.  gadā 26 valstīs kopumā 6631 "Erasmus" studentiem (+13 %) tika organizēti 435 kursi (salīdzinājumā ar 392 kursiem pagājušajā gadā: +11 %)

Visiecienītākie valodu kursu galamērķi bija Itālija, Portugāle, Beļģija (flāmu kopiena), Turcija un Zviedrija. Slovēnija bija valsts, kur valodas kursus apmeklēja lielākā proporcionālā "Erasmus" viesstudentu daļa, kas ieradās studēt šajā valstī (19,1 %), tai seko Horvātija (12,7 %). Islandē, Rumānijā, Grieķijā un Igaunijā valodu kursu apmeklētāju skaits bija 10–11 %.

"Erasmus" darbinieku mobilitāte (pasniedzēju komandējumi un darbinieku apmācība)

"Erasmus" programma augstskolu mācībspēkiem un uzņēmumu darbiniekiem piedāvā iespēju kā vieslektoriem doties uz ārzemēm uz laiku no vienas dienas līdz sešām nedēļām. Tāpat augstskolu mācībspēki un citi darbinieki paši var piedalīties apmācībā ārvalstīs uz laiku no piecām dienām līdz sešām nedēļām.

2011./2012. mācību gadā "Erasmus" atbalstu saņēma 46 527 augstskolu pasniedzēji un citi darbinieki, kas devās vieslekcijās vai piedalījās apmācībās ārzemēs. Tas ir palielinājums par 8,6 % gadā.

Visvairāk darbinieku sūtīja Polija (6312), tai seko Spānija
(4654) un Vācija (3937). Visvairāk darbinieku devās uz Spāniju (4554), tad seko Vācija (4491) un Itālija (3876).

50,5 % no darbiniekiem, kas piedalījās "Erasmus" programmā 2011./2012. gadā, bija vīrieši. 16 darbinieki ar īpašām vajadzībām saņēma papildu finansējumu dalībai "Erasmus" apmaiņas programmā (salīdzinājumā ar 13 iepriekšējā gadā). Šādas mobilitātes vidējais ilgums bija 5,7 dienas, un vidējais piešķīrums papildus darbinieku ikmēneša algai bija EUR 713 (pieaugums, salīdzinot ar EUR 662 2010./2011. gadā).

Kopumā darbinieku mobilitātes pasākumos piedalījās 2336 augstskolas, kas ir pieaugums par 3,6 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Vieslekciju popularitāte joprojām pieaug

"Erasmus" dod augstskolu pasniedzējiem un uzņēmumu darbiniekiem iespējas citas valsts augstskolās lasīt vieslekcijas, un šis periods var ilgt no vienas dienas (vai vismaz 5 mācībstundām) līdz 6 nedēļām. Šādi atbalstīto pasniedzēju skaits ir stabili audzis, un kopš aizsākumiem 1997./1998. gadā personāla apmaiņu skaits ir jau pārsniedzis 300 000. No 46 527 darbinieku apmaiņas braucieniem, kas atbalstīti 2011./2012. gadā, 33 323 bija pasniedzēju komandējumi (+5,4 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu).

Polija bija valsts, kas saņēma vislielāko atbalstu pasniedzēju komandējumiem uz ārzemēm (3994), tai seko Spānija (3256) un Vācija (3110). Visvairāk vieslektoru devās uz Spāniju (3258), Vāciju (3149) un Itāliju (2903).

Mobilākie pasniedzēji bija šādās jomās: humanitārās un mākslas zinātnes (32 %); sociālās zinātnes, uzņēmējdarbība un tiesību zinātnes (22 %); inženierzinātnes, rūpniecība un celtniecība (14 %). Vieslektori ārzemēs pavadīja vidēji 5,5 dienas: neliels, bet pastāvīgs samazinājums ticis novērots kopš 2000./2001. gada, kad šādos komandējumos tika pavadītas 6,9 dienas. Vidējais piešķīrums vienam darbiniekam pasniedzēju komandējumiem papildus ikmēneša algai bija EUR 686, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (EUR 645) ir pieaugums par 6,3 %.

422 docēšanas komandējumos devās uzņēmumu darbinieki, kuri tika aicināti lasīt vieslekcijas augstskolās citās Eiropas valstīs (+19 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu).

Būtisks darbinieku apmācības pieaugums

Kopš darbinieku apmācības ieviešanas 2007. gadā interese par atbalsta saņemšanu šādai apmācībai ir strauji palielinājusies. No 46 527 darbinieku apmaiņas braucieniem, kas atbalstīti 2011./2012. gadā, 13 204 bija paredzēti darbinieku apmācībai (+18 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu). Šādos apmaiņas braucienos var piedalīties gan akadēmiskais, gan vispārējais personāls, tostarp administratīvie un tehniskie darbinieki.

2011./2012. gadā 3336 augstākās izglītības darbinieki tika apmācīti uzņēmumos ārzemēs (+13,2 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu).

Polija uz ārvalstīm dalībai apmācībā nosūtīja visvairāk darbinieku (2318), tai seko Spānija(1398) un Vācija (827). Vispopulārākais galamērķis bija Vācija (1342), tai seko Spānija(1296) un Apvienotā Karaliste (1214).

Personāla apmācības braucieni vidēji ilga 6,1 dienas. Darbinieku apmācībās piedalījās vairāk sieviešu (69,5 %) nekā vīriešu, savukārt tikai 42,9 % sieviešu devās komandējumos kā vieslektores.

"Erasmus" intensīvo programmu skaits turpina palielināties

"Erasmus" programma mācībspēkiem un studentiem piedāvā iespēju piedalīties tematisko studiju programmās, kas ilgst no desmit dienām līdz sešām nedēļām. ES finansē šo tā dēvēto intensīvo programmu organizēšanu, tostarp sedz dalībnieku ceļa un uzturēšanās izdevumus.

Valstis, kuras organizēja visvairāk šādu programmu, bija Itālija, kurā notika 60 kursi (13 % no kopējā skaita), tai seko Vācija (43) un Francija (35). Populārākie priekšmeti bija sociālās zinātnes, uzņēmējdarbība un tiesību zinātnes (26 %); inženierzinātnes, rūpniecība un celtniecība (18 %). Intensīvi matemātikas un datorzinību kursi, kā arī humanitāro un mākslas zinātņu kursi sastādīja 15 % no visiem piedāvātajiem kursiem katrs. Šādi kursi vidēji ilga 11,5 dienas.

2011./2012. gadā tika organizētas 462 "Erasmus" intensīvās programmas (pieaugums par 14 % salīdzinājumā ar 404 programmām iepriekšējā gadā). Tajās piedalījās 16 806 studenti (gan vietējie, gan no citām valstīm) un 5663 pasniedzēji.

"Erasmus" augstskolu sadarbības projekti

"Erasmus" programma arī veicina Eiropas augstākās izglītības modernizāciju, finansējot kopīgus projektus. Šādi projekti, kas ilgst no 1 līdz 3 gadiem, ir paredzēti, lai veicinātu politikas reformas, izmantojot starpvalstu sadarbību starp augstākās izglītības iestādēm un citām ieinteresētajām personām. Pieteikumi tiek iesniegti vienu reizi katrā kalendārajā gadā, un šiem projektiem katru gadu tiek piešķirti aptuveni 20 miljoni eiro.

Daudzi no projektiem, ko finansē saskaņā ar šo "Erasmus" programmas daļu, ir veicinājuši būtiskas izmaiņas politikas attīstībā. Piemēram, Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma (ECTS), kas sākotnēji bija "Erasmus" projekts, pēc tam kļuva par svarīgu mobilitātes veicināšanas instrumentu, ko tagad izmanto visā Eiropā. (ECTS katrai studiju programmas daļai piešķir noteiktu kredītpunktu skaitu, pamatojoties uz studentu slodzi, kas nepieciešama konkrētu mācību rezultātu sasniegšanai. Tādējādi studentiem ir vieglāk uzkrāt dažādās programmās iegūtos kredītpunktus, kā arī ir vienkāršāk panākt ārvalstīs pavadītā studiju perioda atzīšanu savā augstskolā).

Katru gadu pieaug pieteikumu skaits augstskolu sadarbības projektiem. 2012. gadā tika iesniegti 250 pieteikumi (palielinājums, salīdzinot ar 197 pieteikumiem 2011. gadā). No tiem finansēšanai tika atlasīti 57 projekti, līdz ar to sekmīgo priekšlikumu proporcionālā daļa vidēji bija 22,8 %. Visvairāk priekšlikumu iesniedza Apvienotā Karaliste (35), kam seko Beļģija (25) un Somija (24). Beļģija iesniedza visveiksmīgākos pieteikumus, jo 11 projekti tika apstiprināti īstenošanai.

Cik daudz līdzekļu ES tērē "Erasmus" programmai?

Pašreizējā budžeta periodā (2007.–2013. gadā) ES “Erasmus” programmai ir piešķīrusi 3,1 miljardu eiro. 2011./2012. gadā kopējais budžets bija aptuveni 494 miljoni eiro, no kuriem 473 miljoni eiro tika piešķirti studējošo un darbinieku mobilitātes atbalstam.

Lielāko daļu "Erasmus" budžeta pārvalda valstu aģentūras līdzdalīgajās valstīs. Erasmus arī atbalsta daudzpusējus projektus un tīklus, kam piešķirti aptuveni 20 miljoni eiro gadā (apmēram 4 % no budžeta).Tos centralizēti pārvalda Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA) Briselē.

Tabulā norādīts kopējais "Erasmus" finansējums, kas katru gadu tiek izlietots mobilitātes jomā.

1. tabula. Programmas “Erasmus” decentralizētie līdzekļi, kas piešķirti valstu aģentūrām

Gads

“Erasmus” gada budžets, kas paredzēts

studentu un darbinieku mobilitātei (miljonos eiro)

Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

1988

13,00

1989

26,84

106,46 %

1990

32,88

22,50 %

1991

43,86

33,39 %

1992

62,88

43,37 %

1993

67,88

7,95 %

1994

72,78

7,22 %

1995

73,46

0,93 %

1996

74,3

1,14 %

1997

70,00

-5,79 %

1998

100,27

43,24 %

1999

100,27

0,00 %

2000

111,79

11,49 %

2001

116,19

3,94 %

2002

121,9

4,91 %

2003

142,53

16,92 %

2004

168,00

17,87 %

2005

200,96

19,62 %

2006

245,75

22,29 %

2007

372,25

51,48 %

2008

416,36

11,85 %

2009

415,37

-0,24 %

2010

434,83

4,68 %

2011

473,91

8,99 %

2012

547,26

15,48 %

2013

547,14

-0,02 %

Kā "Erasmus" līdzekļi tiek piešķirti valstu līmenī?

Kopējais "Erasmus" budžets starp līdzdalīgajām valstīm tiek sadalīts, pamatojoties uz šādiem faktoriem:

  • iedzīvotāju struktūra: studentu, absolventu un pasniedzēju skaits augstākajā izglītībā (5.–6. līmenis Starptautiskajā standartizētajā izglītības klasifikācijā, ISCED). Datus sniedz Eurostat;

  • dzīves dārdzība un attālums starp lielpilsētām, ko izmanto par koeficientiem, ar kuriem koriģē iedzīvotāju koeficientu,

  • iepriekšējās darbības rezultativitāte: to aprēķina, balstoties uz to darbinieku un studentu skaitu, kuri devušies uz ārzemēm "Erasmus" programmas ietvaros iepriekšējā periodā (izmantojot jaunākos pieejamos datus).

Kā noteic ES ikmēneša stipendijas apmēru?

Programmas “Erasmus” stipendijas ir paredzētas, lai daļēji segtu papildu izmaksas, kas rodas, uzturoties ārzemēs, un ceļa izmaksas. “Erasmus” studenti uzņēmējai mācību iestādei ārzemēs nemaksā mācību maksu.

Katrā valstī "Erasmus" aģentūras piešķir to rīcībā esošos līdzekļus augstākās izglītības iestādēm. Valstu aģentūras var pieņemt lēmumu piešķirt lielākas stipendijas mazākam studentu skaitam (kā tas ir, piemēram, Bulgārijā, Kiprā un Turcijā) vai piešķirt mazākas stipendijas lielākam studentu skaitam (piemēram, Francijā un Itālijā), bet tām ir jāievēro stipendiju maksimālais apmērs, ko Eiropas Komisija ir noteikusi katrai galamērķa valstij (sk. Mūžizglītības programmas ceļvedi).

Valstu aģentūras piešķir līdzekļus iestādēm, kas iesniegušas pieteikumus, pamatojoties uz tādiem faktoriem kā pieprasītās summas vai iepriekšējie rezultāti. Tad iestāde var lemt par precīzu ikmēneša stipendijas apmēru, ko maksāt studentiem (un piešķīruma iknedēļas vai dienas likmi darbiniekiem) tajās robežās, ko nosaka attiecīgā valsts aģentūra un kuras katrā valstī atšķiras.

Ikmēneša stipendijas apmērs ir atkarīgs no galamērķa valsts un mobilitātes veida. Piemēram, ir novērota tendence profesionālajai praksei ārzemēs piešķirt lielākas stipendijas nekā studijām ārzemēs.

Eiropas Savienības piešķirtās “Erasmus” stipendijas var papildināt no dažādiem citiem līdzfinansējuma avotiem — nacionāliem, reģionāliem vai vietējiem.

Valstu aģentūras vai augstskolas var palielināt ikmēneša stipendiju studentiem trūcīgos apstākļos.

2011./2012. gadā vidējā ikmēneša ES stipendija studentu mobilitātei bija robežās no 123 eiro spāņu studentiem līdz 641 eiro Latvijas studentiem. Visās valstīs kopumā vidējā ikmēneša stipendija bija EUR 252.

Kā studenti un darbinieki var pieteikties uz “Erasmus” stipendijām?

Programmā “Erasmus” var piedalīties visi studenti, kas studē augstākās izglītības iestādēs, kuras pievienojušās "Erasmus" Universitātes hartai. "Erasmus" Universitātes hartu ir parakstījusi lielākā daļa Eiropas augstākās izglītības iestāžu, vairāk nekā 5000.

Lai pieteiktos “Erasmus” studiju vai profesionālās prakses stipendijai, vispirms ir jāsazinās ar savas iestādes starptautisko attiecību biroju un pirms mobilitātes perioda ir jāaizpilda līgums par “Erasmus” studijām vai praksi. Šie dokumenti, kuros izklāstīta attiecīgā studiju periodā vai prakses laikā īstenojamā programma, nosūtītājai iestādei un uzņēmējai iestādei vai uzņēmumam, kā arī pašam studentam ir jāapstiprina un jāparaksta. Tādējādi ir vieglāk nodrošināt, ka “Erasmus” studiju periodā apmierinoši pabeigts darbs tiks visā pilnībā akadēmiski atzīts nosūtītājā iestādē.

“Erasmus” studijas: tiem studentiem, kas vēlas pavadīt daļu studiju laika ārzemēs, ir jābūt vismaz attiecīgās augstākās izglītības iestādes otrā kursa studentiem.

“Erasmus” prakse: programmas profesionālajā praksē studenti var piedalīties jau no pirmā studiju gada.

Ilgums: Gan studijās, gan praksē ārzemēs pavadītie periodi katrs atsevišķi var ilgt no 3 līdz 12 mēnešiem vai kopā pavisam 24 mēnešus. Studentiem, kas mācās augstākās profesionālās izglītības īsajā ciklā, minimālais darba prakses ilgums ir divi mēneši.

“Erasmus” darbiniekiem: mācībspēkiem savai iestādei vai uzņēmumam ir jāiesniedz uzņēmējas iestādes apstiprināta vieslekciju pedagoģiskā programma. Līdzīgi arī personālam, kas vēlas pieteikties “Erasmus” mācību stipendijai, jāgādā, lai to mācību programmu apstiprinātu nosūtītāja iestāde un uzņēmēja iestāde vai uzņēmums.

Kā augstskola var pieteikties dalībai "Erasmus" programmā?

Pirms dalības uzsākšanas "Erasmus" mobilitātes vai sadarbības projektos universitātei vai citai augstākās izglītības iestādei jāparaksta piekrišana vairākiem principiem un citiem pienākumiem, kas noteikti "Erasmus" Universitātes hartā. Uzsvars tiek likts uz augstas kvalitātes nodrošināšanu. Uzņēmēja iestāde nevar ņemt mācību maksu par "Erasmus" viesstudentiem, un pēc atgriešanās savā mācību iestādē šiem studentiem ir automātiski jānodrošina apmierinoši pabeigtu studiju kursu vai prakses pilnīga atzīšana.

Kādēļ šo programmu sauc "Erasmus"?

"Erasmus" programma ir nosaukta filozofa, teologa un humānista Dezidērija Erasma (Desiderius Erasmus) jeb Roterdamas Erasma (1466.-1536.) vārdā. Erasms dzīvoja Reformācijas laikmetā un ir plaši pazīstams kā dogmatisma pretinieks.

Erasms dzīvojis un strādājis vairākās Eiropas daļās, meklējot zināšanas, pieredzi un idejas, ko varētu sniegt citu valstu iepazīšana.

Saīsinājumu ERASMUS var lasīt arī kā akronīmu, kas veidots no “Eiropas Kopienas rīcības shēmas universitāšu studentu mobilitātei" (EuRopean Community Action Scheme for the Mobility of University Students) nosaukuma angļu valodā, kā tā dēvēta pirmajā lēmumā, ar kuru programma izveidota (Padomes 1987. gada 15. jūnija Lēmums 87/327/EEK, ar ko izveido Eiropas Kopienas rīcības shēmu universitāšu studentu mobilitātei).

Sīkāka informācija

Sk. arī IP/13/657

Vairāk par "Erasmus" programmu

"Erasmus" statistika

1 :

Tālāk izklāstītā statistika attiecas tikai uz "Erasmus" programmu. Tā neaptver citas augstākajai izglītībai veltītas Eiropas programmas, piemēram, "Tempus" un "Erasmus Mundus" programmas, kam ir atšķirīgi sadarbības mērķi ar dažādām pasaules malām.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website