Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

Memo

Briselē, 2013. gada 14. jūnijā

Dalībvalstis apstiprina ES un ASV tirdzniecības un ieguldījumu sarunu sākšanu

Šodienas Padomes lēmums par sarunu norādēm (“pilnvarām”) dod zaļo gaismu Eiropas Komisijai sākt oficiālas divpusējas tirdzniecības sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Atbalstot ideju par divpusējām sarunām, dalībvalstis noteica mērķus, uz kuriem Komisijai būtu jātiecas, risinot sarunas ES vārdā.

Kāds ir ES mērķis šajās sarunās?

Mērķis ir palielināt tirdzniecību un ieguldījumus starp ES un ASV, atraisot patiesi transatlantiska tirgus vēl neizmantoto potenciālu. Paredzams, ka nolīgums radīs jaunas darbavietas un veicinās izaugsmi, nodrošinot labāku piekļuvi ASV tirgum, panākot lielāku regulējuma saderību starp ES un ASV un ievirzot darbu globālu standartu noteikšanai. Ja tiktu panākta vienošanās par šādu nolīgumu, paredzams, ka pēc tās pilnīgas īstenošanas katru gadu viena ES vidusmēra mājsaimniecība iegūtu papildu 545 eiro, un mūsu ekonomikas pieaugums būtu 0,5 % līdz 1 % no IKP jeb 119 miljardi eiro gadā.

Konkrētāk izsakoties, mērķis būs atcelt nodokļus un citus ierobežojumus preču tirdzniecībai. Būs vēl arī šādi mērķi: atcelt ierobežojumus komerciālo pakalpojumu sniegšanai, nodrošināt aizsardzību visaugstākajā iespējamajā līmenī un noteiktību un līdzvērtīgus konkurences apstākļus Eiropas ieguldītājiem ASV un palielināt piekļuvi ASV publiskā iepirkuma tirgiem. Viens no galvenajiem jautājumiem ES ir nevajadzīgu reglamentējošo ierobežojumu tirdzniecībai likvidēšana, kā arī Eiropas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lielākas aizsardzības panākšana, muitas formalitāšu atvieglošana un konkurences noteikumu sakārtošana.

Pamatmērķis ir ilgtspējīga attīstība. Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai nolīgumā ir ievērotas starptautiskās vienošanās un standarti vides aizsardzības un nodarbinātības jomā un veicināta augsta līmeņa aizsardzība vides, darba ņēmēju un patērētāju aizsardzības jomā. Mēs nesamazināsim nevienu no šiem standartiem, lai par katru cenu veicinātu tirdzniecību vai ieguldījumus.

Kādi ir paredzamie ieguvumi ekonomikai?

Vērienīga un visaptveroša transatlantiska tirdzniecības un ieguldījumu partnerība pēc tās pilnīgas īstenošanas varētu radīt ievērojamus ieguvumus ES (119 miljardus eiro gadā) un ASV (95 miljardus eiro gadā) ekonomikā.

Turklāt Eiropas Savienības un ASV ieguvumi nebūtu uz pārējo pasaules valstu rēķina. Gluži pretēji, sagaidāms, ka tirdzniecības liberalizācija starp ES un ASV labvēlīgi ietekmēs globālo tirdzniecību un ienākumus, potenciāli palielinot IKP pārējās pasaules valstīs par gandrīz 100 miljardiem eiro. Ieguvēji no dažādiem tirdzniecības izmaksu samazinājumiem būs arī citi partneri, jo ES un ASV kopīgi varēs turpmāk panākt labākus savstarpējus tirdzniecības noteikumus un mazākas atšķirības regulējumā. Ņemot vērā ES un ASV nozīmi ekonomikā, arī viņu partneri saņems stimulu pārorientēties uz jaunajiem transatlantiskajiem standartiem. Tā rezultātā ieguvumus varētu izjust arī globālā ekonomika, kurā savstarpējās saiknes kļūst aizvien ciešākas, jo īpaši ņemot vērā arvien lielāku globālo pievienotās vērtības ķēžu sarežģītību.

Mūsu ekonomikas pētījums (MEMO/13/211) liecina, ka ES eksports uz ASV palielinātos par 28 %, kas atbilst ES preču un pakalpojumu eksportam papildu 187 miljardu eiro apmērā. ES un ASV tirdzniecības apjoms ar pārējām pasaules valstīm arī palielinātos par vairāk nekā 33 miljardiem eiro. Kopumā divpusējās tirdzniecības starp abiem blokiem pieaugums un palielinātais tirdzniecības apjoms ar citiem partneriem veidotu 6 % no kopējā ES eksporta un 8 % no ASV eksporta. Tas ES un ASV ražotājiem nozīmētu papildu pārdotas preces un pakalpojumus attiecīgi 220 miljardu eiro un 240 miljardu eiro apmērā.

Vai, lai tiktu noslēgts šis tirdzniecības nolīgums, ES nāksies atteikties no saviem augstajiem standartiem?

Nē, nebūt ne. Mūsu tirdzniecības un ieguldījumu sarunas vienmēr tiek risinātas, lai sasniegtu pamatmērķi – gūt ilgtspējīgu labumu mūsu sabiedrībai, iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Tas pats attiecas uz sarunām ar ASV.

Tādēļ visiem ekonomiskajiem ieguvumiem, ko varētu sniegt nolīgums, ir jāatbilst mūsu spēkā esošajiem augstajiem standartiem vides, veselības un drošības, privātās dzīves, patērētāju un darba ņēmēju tiesību aizsardzības jomā. Mūsu augstie aizsardzības līmeņi pie sarunu galda netiks apspriesti. Progress, uzlabojot tirdzniecību un ieguldījumus, netiks gūts uz mūsu pamatvērtību rēķina, tas nedrīkst skart mūsu tiesības noteikt tādu regulējumu, kādu ES uzskata par piemērotu.

Kādi ir sarunu pilnvaru galvenie elementi?

Sarunu norādēs ir noteikts plašs sarunās apspriežamo jautājumu un sasniedzamo mērķu loks. Sarunu pilnvarās ir trīs galvenie elementi: piekļuve tirgum, regulējuma konverģence un tirdzniecības noteikumi, kas risina kopīgas pasaules mēroga problēmas.

Piekļuve tirgum

Tarifi. Nolīguma mērķis ir pēc iespējas pietuvināties visu nodevu atcelšanai transatlantiskajā tirdzniecībā ar rūpniecības un lauksaimniecības ražojumiem, izmantojot īpašu režīmu paaugstināta riska ražojumiem. Pašlaik transatlantiskie tarifu šķēršļi ir salīdzinoši zemi – vidēji 5,2 % apmērā ES un 3,5 % apmērā ASV (PTO aplēses). Tomēr, ņemot vērā tirdzniecības apjomu starp ES un ASV, tarifi joprojām rada izmaksas, kas nav mazas.

Izcelsmes noteikumi. Mērķis būs saskaņot ES un ASV pieeju izcelsmes noteikumiem, lai atvieglotu tirdzniecību, vienlaikus ņemot vērā ES ražotāju intereses.

Tirdzniecības aizsardzības pasākumi. ES vēlas veidot regulāru dialogu par antidempinga un antisubsīdiju pasākumiem ar ASV, neskarot savas tiesības izmantot šādus pasākumus saskaņā ar attiecīgajiem PTO noteikumiem.

Pakalpojumi. Abām pusēm vajadzētu atvērt savas pakalpojumu nozares vismaz tikpat lielā apmērā, kādā tas ir noteikts citos tirdzniecības nolīgumos. Tajā pašā laikā abas puses centīsies atvērt savus pakalpojumu tirgus jaunās nozarēs, piemēram, transporta nozarē. ES vēlas arī nodrošināt, ka Eiropas profesionālās kvalifikācijas var atzīt Atlantijas okeāna otrā pusē un ka ES uzņēmumi un to meitas uzņēmumi spēs darboties ASV saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā ASV uzņēmumi. Nolīguma sadaļām par pakalpojumiem un ieguldījumiem vajadzētu pievērsties pavalstu valdības līmenī.

Ieguldījumi. Mērķis ir sasniegt visaugstāko liberalizācijas un ieguldījumu aizsardzības līmeni, par kādu abas puses ir līdz šim vienojušās citos tirdzniecības līgumos. ES balstīsies uz dalībvalstu pieredzi un labāko praksi, kas gūta no to divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem. ES vēlētos nolīgumā iekļaut garantijas aizsardzībai pret atsavināšanu, noteikumu par līdzekļu brīvu pārvietošanu, par taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi un par līdzvērtīgiem konkurences apstākļiem ES uzņēmumiem, kas iegulda ASV. Sarunu norādēs ir paredzēta ieguldījumu aizsardzība, tostarp strīdu izšķiršana starp ieguldītāju un valsti. Ir iekļauti atbilstoši aizsardzības pasākumi, lai novērstu jebkuru sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu un aizsargātu tiesības noteikt regulējumu.

Publiskais iepirkums. Eiropas uzņēmumi, kuru darbība ir atkarīga no publiskā iepirkuma, rada 25 % no ES IKP un 31 miljonu darbvietu. Tādējādi, atļaujot piekļuvi publiskā iepirkuma tirgiem visos pārvaldes līmeņos bez diskriminācijas pret Eiropas uzņēmumiem, tiktu veidotas vērienīgas jaunas uzņēmējdarbības iespējas. Tas arī nozīmē, ka ES mērķis būtu palielināt konkursa procedūru pārredzamību un atbrīvoties no vietēja mēroga prasībām.

2) Normatīvie jautājumi un ar tarifiem nesaistīti šķēršļi: virzība uz integrētāku transatlantisko tirgu

Normatīvajā jomā rodams šo tirdzniecības sarunu vislielākais potenciālais ekonomiskais ieguvums.

Mūsdienu transatlantiskajās tirdzniecības attiecībās nozīmīgākais tirdzniecības šķērslis ir nevis muitas tarifs, bet gan tā sauktie „iekšzemes” šķēršļi tirdzniecībai, piemēram, atšķirīgi drošuma vai vides standarti automašīnām. Pašlaik ražotājiem, kuri vēlas pārdot savus ražojumus Atlantijas okeāna abās pusēs, bieži vien jāmaksā un jāpilda procedūras divreiz, lai panāktu savu ražojumu apstiprināšanu. Šīs tirdzniecības vienošanās mērķis ir uzņēmumiem samazināt nevajadzīgas izmaksas un kavēšanos, vienlaikus saglabājot augstu sabiedrības veselības, drošuma, patērētāju un vides aizsardzības līmeni.

Paturot to prātā, abas puses cenšas panākt vērienīgu vienošanos sanitāro un fitosanitāro noteikumu jomā (veselības un higiēnas standarti, piemēram, attiecībā uz pārtikas produktiem), kā arī attiecībā uz tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībai.

Turklāt sarunu dalībnieces strādās pie regulējuma saderības konkrētās nozarēs, piemēram, ķīmijas, autobūves, IKT, farmācijas un citās veselības aizsardzības nozarēs, piemēram, medicīnas ierīču nozarē.

Nepieciešamība pēc regulējuma konverģences neattiecas tikai uz preču tirdzniecību. Piemēram, attiecībā uz finanšu pakalpojumiem sarunās būtu jāapsver iespēja izveidot kopīgas sistēmas sadarbībai uzraudzības jomā. Abu pušu ieinteresētās personas ir devušas norādes par to, kur pastāv visbūtiskākie šķēršļi.

Tā kā ne visas normatīvās atšķirības var novērst vienā piegājienā, lai nolīgums būtu dzīvotspējīgs, abas puses ir to iecerējušas kā tādu, kas ļauj laika gaitā pakāpeniski palielināt regulējuma konverģenci, ievērojot iepriekš noteiktus mērķus un termiņus. Tas ļaus ne tikai novērst pastāvošos šķēršļus, bet arī nepieļaut jaunu šķēršļu rašanos nākotnē.

3) Pasaules tirdzniecības jomas kopīgo problēmu risināšana un iespēju izmantošana 21. gadsimtā

Ņemot vērā transatlantiskās partnerības apmēru un ietekmi uz pasaules tirdzniecības plūsmām, sarunu dalībnieki pievērsīsies tām jomām, kas pārsniedz divpusējās tirdzniecības jomu, un palīdzēs stiprināt arī daudzpusējās tirdzniecības sistēmu.

Intelektuālā īpašuma tiesības. Gan ES, gan ASV ir apņēmušās saglabāt un veicināt intelektuālā īpašuma augsta līmeņa aizsardzību. Ņemot vērā pušu attiecīgo sistēmu efektivitāti, nolūks ir nevis panākt saskaņošanu, bet gan apzināt virkni konkrētu jautājumu, pievēršot uzmanību pastāvošajām atšķirībām. Šajā sakarā ES īpaši svarīgas ir ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ĢIN). Tādēļ sarunās mēs plānojam iesniegt konkrētas idejas, lai nodrošinātu ĢN atbilstošu aizsardzību.

Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība. Abas puses plāno sadarboties attiecībā uz tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sociālajiem un vides aspektiem, pamatojoties uz noteikumiem, ko katra puse ir jau panākusi spēkā esošajos tirdzniecības nolīgumos.

Citas globāli nozīmīgas problēmas un iespējas. Lai padarītu šo par patiesu „21. gadsimta” nolīgumu, ņemot vērā valstu ekonomiku savstarpējo saistību, abas puses vēlas pievērsties ar tirdzniecību saistīto aspektu modernizēšanai un vienkāršošanai muitas un tirdzniecības veicināšanas, konkurences un valsts uzņēmumu, izejvielu un enerģētikas, mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī pārredzamības jomās. Tas ietvertu, piemēram, apņemšanos apspriesties ar ieinteresētajām personām, pirms tiek ieviesti tirdzniecību un ieguldījumus ietekmējoši pasākumi.

Kāds kompromiss ir rasts audiovizuālo pakalpojumu jomā?

Attiecībā uz audiovizuālajiem pakalpojumiem nebūs nekādu izņēmumu. Eiropas Komisija nesen ir uzaicinājusi ieinteresētās personas izteikt viedokli par turpmāko digitālajam plašsaziņas līdzekļu [regulējumu] (IP/13/358). Tā kā ES tiesību akti šajā jomā vēl ir jāizstrādā, tika panākta vienošanās, ka sarunu pilnvaras šobrīd neattieksies uz audiovizuālajiem pakalpojumiem, bet Komisijai ir iespēja vēlāk vērsties pie Padomes ar papildu sarunu norādēm.

Saskaņā ar pilnvaru tekstu "Komisija pārredzamības nolūkos regulāri ziņos Tirdzniecības politikas komitejai par sarunu norisi. Komisija saskaņā ar Līgumiem var sniegt Padomei ieteikumus iespējamām sarunu norādēm par jebkuru citu jautājumu, un to pieņemšanas procedūras, tostarp balsošanas noteikumi, ir tādas pašas kā attiecībā uz šīm sarunu pilnvarām."

Kāda ir dalībvalstu un Eiropas Parlamenta loma šajās sarunās? Vai tiks iesaistīta arī pilsoniskā sabiedrība?

Padome šodien ir sniegusi Komisijai vadlīnijas risināt sarunas ES vārdā. Kad sarunas būs pabeigtas, Eiropas Parlamentam un Padomei būs jāapstiprina sarunu rezultāti, pirms tie Eiropas Savienībai kļūs saistoši.

Tomēr tas nenozīmē, ka dalībvalstu un Parlamenta viedoklis sarunās netiek uzklausīts: Komisija regulāri sazināsies ar dalībvalstīm Padomē un informēs Eiropas Parlamentu par sarunu progresu, paturot prātā, ka šīm institūcijām būs sakāms galavārds par vienošanos kopumā.

Par šo tirdzniecības nolīgumu Komisija pārredzamā veidā sazināsies arī ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Tomēr būs jāatrod pareizais līdzsvars, lai tirdzniecības sarunās nodrošinātu arī noteiktu konfidencialitātes līmeni, kas vajadzīgs, lai neapdraudētu mērķus, kurus ES vēlas sasniegt ar šo vienošanos – radīt jaunas darbvietas Eiropas iedzīvotājiem.

Vai sarunu pilnvaru teksts ir publiski pieejams?

Sarunu pilnvaru transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerības sarunām teksts ir dokuments ierobežotai lietošanai, šādu statusu pamatojot ar nepieciešamību aizsargāt ES intereses un saglabāt augstas izredzes gūt apmierinošus rezultātus. Kāršu spēli neviens spēlmanis nesāk ar to, ka atklāj savas kārtis pārējiem dalībniekiem: tas attiecas arī uz ES. Tomēr Eiropas Komisija ir gatava ātri reaģēt uz nepieciešamību padarīt sarunu procesu iespējami pārredzamāku Eiropas iedzīvotajiem (faktu lapa).

Kad sarunas tiks sāktas?

Tagad dalībvalstis ir devušas Komisijai „zaļo gaismu”, un tā ir gatava uzsākt sarunas, tiklīdz tam būs gatava ASV administrācija. Praksē tas nozīmē, ka oficiālas sarunas varēs sākt vēl pirms vasaras sākuma.

Kā es varu sekot sarunu norisei?

Informācija par sarunām tiek regulāri atjaunināta Komisijas tīmekļa vietnē. Tajā jūs varat atrast ES tirdzniecības komisāra aktuālākās runas, uzaicinājumus uz ieinteresētajām personām domātiem pasākumiem un ietekmes pētījumus. Jūs varat sekot līdzi aktualitātēm reāllaikā arī Twitter @EU_TTIP_team.

Kur es varu atrast informāciju par konkrētām tēmām?

Vietnē Bieži uzdoti jautājumi par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju nolīgumu ir sniegtas atbildes uz jautājumiem par sarunām saistībā ar patērētāju, vides un veselības aizsardzību, ĢMO, hormoniem, filmu nozari, strīdu izšķiršanu starp ieguldītāju un valsti, datu aizsardzību, Dohas attīstības sarunu kārtu un daudzām citām jomām.

Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē ir izveidota īpaša TTIP sarunu tīmekļa vietne, un tā tiks regulāri atjaunināta.

Sīkāka informācija

Komisāra De Gihta preses konference par TTIP pilnvarām

TTIP sarunu tīmekļa vietne

Bieži uzdoti jautājumi par Transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu

Augsta līmeņa darba grupas nodarbinātības un izaugsmes jautājumos nobeiguma ziņojums (PDF), 2013. gada 11. februāris

ES un ASV tirdzniecības attiecības

Dialoga sanāksmes ar pilsonisko sabiedrību


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website