Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Bieži uzdotie jautājumi Vienotā gaisa telpa: Komisija rīkojas, lai mazinātu satiksmes sastrēgumus Eiropas gaisa telpā

Commission Européenne - MEMO/13/525   11/06/2013

Autres langues disponibles: FR EN DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisija

INFORMATĪVS PAZIŅOJUMS

Briselē, 2013. gada 11. jūnijā

Bieži uzdotie jautājumi Vienotā gaisa telpa: Komisija rīkojas, lai mazinātu satiksmes sastrēgumus Eiropas gaisa telpā

Kas ir Eiropas vienotā gaisa telpa?

Eiropas vienotā gaisa telpa (SES) ir Eiropas pamatiniciatīva, kuras mērķis ir reformēt Eiropas gaisa satiksmes vadības sistēmu, lai apmierinātu kapacitātes un drošības vajadzības nākotnē. Turpinot 1990. gadu beigu iniciatīvas, 2004. gadā tika pieņemts Eiropas vienotās gaisa telpas pirmais tiesību aktu kopums (SES I), savukārt 2009. gadā — Eiropas vienotās gaisa telpas otrais tiesību aktu kopums (SES II).

Pilnībā izveidojot Eiropas vienoto gaisa telpu, tiks panākti šādi rezultāti:

  • desmitkārtīgi uzlabosies drošība;

  • trīskāršosies gaisa telpas kapacitāte;

  • par 50 % samazināsies gaisa satiksmes pārvaldības izmaksas;

  • par 10 % samazināsies katra reisa ietekme uz vidi.

Kā tā darbojas?

Pamatiecere ir vienotajā telpā gaisa satiksmes pārvaldību pārcelt no valsts līmeņa uz ES līmeni, lai iegūtu apjomradītus ietaupījumus un pārvarētu administratīvos un tehniskos šķēršļus, kas radušies valstu līmenī izmantoto metožu dēļ. Tāpēc jārīkojas ES līmenī.

Kā gan tā darbojas?

1. Funkcionālie gaisa telpas bloki (FGTB). Saskaņā ar dažādajiem SES priekšlikumiem valstu gaisa satiksmes vadības organizācijas sadarbojas reģionālos gaisa telpas blokos (funkcionālie gaisa telpas bloki), lai uzlabotu efektivitāti, samazinātu izmaksas un emisijas. Sk. karti zemāk.

2. Mērķi. Valstīm vai FGTB ir svarīgi, juridiski saistoši darbības mērķi saistībā ar drošību, kapacitāti, izmaksu lietderību un ekoloģiskiem raksturlielumiem. Šie darbības mērķi ir visa reformu procesa pamatā, bet citas iniciatīvas daļas palīdz tos sasniegt. Gaisa satiksmes kontroles organizācijām jāsadarbojas un jāpielāgojas, lai šos mērķus sasniegtu un piedāvātu labākus pakalpojumus par zemākām cenām. Dalībvalstis nosaka vietējos mērķus, par pamatu ņemot ES līmeņa mērķus, par kuriem panākta vienošanās ar Eiropas Komisiju.

3. Tīkla pārvaldnieks. Šo procesu atbalsta tīkla pārvaldnieks (Eurocontrol), pildot noteiktus uzdevumus, kurus vislietderīgāk ir veikt centralizēti, piemēram, maršrutu sadalīšana vai radiofrekvenču koordinēšana. Tas atbild arī par gaisa satiksmes plūsmu koordinēšanu starp valstu pakalpojumu sniedzējiem.

4. Jaunās tehnoloģijas. Viss iepriekšminētais ir atkarīgs no tā, vai SESAR programmas — Eiropas vienotās gaisa telpas projekta tehnoloģiskās daļas — ieviešanas fāze noritēs veiksmīgi. SESAR projekta mērķis ir modernizēt pašreizējo aprīkojumu un procedūras, kuru mūžs daudzos gadījumos mērāms gadu desmitos, jo ir grūti pielāgoties tehnoloģiju izmaiņām, ja jāsaglabā globālā sadarbspēja.

Kāda ir problēma?

Kaut arī visas dalībvalstis ir par vienoto telpu, tās izveide aizvien kavējas un būs stipri vēlāka, nekā sākumā bija paredzēts.

Tas nozīmē, ka Eiropā ir vairākas problēmas.

Gaisa satiksmes sastrēgumi. Eiropā trūkst kapacitātes, ņemot vērā to, ka nākamajos 10–20 gados paredzama reisu skaita divkāršošanās. Patlaban Eiropas gaisa telpu šķērso aptuveni 9 miljoni reisu.

Izmaksas. Eiropas sadrumstalotās gaisa telpas neefektivitāte aviosabiedrībām un to klientiem rada papildu izmaksas, kas tuvinās 5 miljardiem eiro gadā.

Piesārņojums. Neoptimāli lidojumi vēl aizvien būtiski ietekmē vidi. Patiesībā no 1990. līdz 2010. gadam Eiropas Savienībā no 1,8 % līdz 5,8 % no ES 27 dalībvalstu emisiju kopējā daudzuma ir pieaudzis gaisa piesārņotājvielu (NOx) īpatsvars.

Novēloti reisi un garāki maršruti. To dēļ katrs lidojums ir vidēji 42 kilometrus garāks. Līdz ar to gaisa kuģi sadedzina vairāk degvielas, palielinās oglekļa dioksīda emisijas, ir jāmaksā lielākas nodevas un rodas ilgākas aizkavēšanās.

Atpaliekam no kaimiņiem. Amerikas Savienotās Valstis kontrolē tikpat lielu gaisa telpu, kurā ir pat intensīvāka satiksme, taču par to izdod aptuveni uz pusi mazāk nekā ES.

Laikā, kad Eiropas aviosabiedrības izjūt sīvu starptautisko konkurenci, ir grūti atstāt bez ievērības iespējamo peļņu, ko SES varētu dot, proti, 5 miljardus eiro gadā1. Jo ātrāk tiks izveidota Eiropas vienotā gaisa telpa, jo ātrāk tiks gūta sagaidāmā peļņa. Mums jāpaātrina sākotnējo iniciatīvu attīstība un jālolo jaunas, kur vien tās var noderēt.

Kāpēc vienotā gaisa telpa nedod cerētos rezultātus?

Kopš vienotās gaisa telpas reformu procesa sākuma ir sākti arī daudzi uzlabojumi. Ir apturēts ATM (gaisa satiksmes pārvaldības) izmaksu pastāvīgais kāpums, tomēr vēl nav panākti iecerētie izmaksu samazinājumi. Ir pieejami pirmie pierādījumi, ka lēnām sāk samazināties arī papildu attālums, ko gaisa kuģim nākas veikt ATM ierobežojumu dēļ (maršruta pagarinājums) un kā dēļ pieaug emisijas un izdevumi par degvielu. Turklāt ir ieviests tīkla pārvaldnieks, kuram ļoti īsā darbības laikā ir jāsapulcē visas iesaistītās personas pie plānošanas galda, lai beigu beigās izveidotu kārtīgu Eiropas maršrutu tīklu. Tiesiskajā regulējumā, īstenojot pirmos SES un EASA noteikumus, ir jau panākti pirmie uzlabojumi, pat ja šis process notiek daudz vēlāk un ne viss noris, kā paredzēts.

Tomēr pieredze liecina, ka tās dalībvalstis, kuras ir vienīgās vai lielākās pakalpojumu sniedzēju īpašnieces, ir ļoti ieinteresētas gūt pastāvīgus ieņēmumus, ko dod lietotāju finansētā gaisa satiksmes vadības pakalpojumu sistēma, un tāpēc tās, iespējams, nevēlēsies akceptēt būtiskas izmaiņas, kuru rezultātā gaisa telpas ekspluatācija tiktu vairāk integrēta.

Patlaban SES lēmumu pieņemšanas procesu virzība var tikt pārāk viegli apturēta valstu likumīgo interešu dēļ.

Tamdēļ vienotās gaisa telpas otrajā iniciatīvā (2+) ir ierosināts pasākumu kopums, lai vienotās gaisa telpas reformā nostiprinātu pamatelementus — struktūras un lēmumu pieņemšanas procesus — un varētu izvirzīt vērienīgākus mērķus kopā ar lielāku elastību gadījumos, kad tā patiešām nepieciešama, un lai panāktu daudz stingrāku noteikumu piemērošanu.

Kāds ir ierosinājums?

Komisija ierosina atjaunināt visas četras regulas, ar kurām tiek izveidota Eiropas vienotā gaisa telpa (SES), un grozīt noteikumus par Eiropas Aviācijas drošības aģentūru (EASA). Turpinājumā ir aprakstīti svarīgākie priekšlikumi attiecībā uz iniciatīvu SES2+.

Labāka drošība un uzraudzība

Vislielākā prioritāte aviācijā ir drošībai. 2004. gadā izveidoja valstu uzraudzības iestādes, kas pārrauga drošību un gaisa satiksmes vadības organizāciju darbu un gādā, lai šīs organizācijas īstenotu kopīgi apstiprinātos noteikumus. Lai gan sākumā bija vērojams liels progress, nesenajās revīzijās, kas veiktas dalībvalstīs, ir atklājies, ka šīm iestādēm joprojām trūkst neatkarības. Daudzos gadījumos gaisa satiksmes vadības organizācijas pašas uzrauga savu uzraudzības iestādi, nevis otrādi. SES2+ mērķis ir dažādos veidos uzlabot šo situāciju.

Pirmkārt, ir ierosināts organizācijas pilnībā atdalīt no savām uzraudzības iestādēm, lai pārvaldība patiešām būtu neatkarīga. Otrkārt, ir paredzēts pastāvīgs finansējums, lai rūpētos par finansiālo neatkarību. Visbeidzot, ir paredzēta arī iestāžu sadarbība, apmācība un sakaru veidošana, kā arī ekspertu apmaiņa ES līmenī, lai viņiem nodrošinātu nepieciešamās prasmes un līdzekļus sava darba efektīvai veikšanai. Tas ļoti pozitīvi ietekmēs tiklab uzraudzību, kā arī drošību.

Par darbības mērķiem

Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas reforma pamatojas uz četriem nozīmīgiem darbības mērķiem: drošība, izmaksu lietderība, kapacitāte un ekoloģiskie parametri. Šie mērķi ir reformu procesa kodols, jo liek aviosatiksmes vadības organizācijām mainīties un sniegt labākus pakalpojumus par zemākām cenām.

Pēdējos gados darbības mērķi kopumā netiek pildīti, kā vajadzētu. Tas ir tāpēc, ka pašreizējā sistēmā beidzamais vārds par mērķiem un trūkumu novēršanas pasākumiem mērķu nesasniegšanas gadījumā ir dalībvalstīm.

Komisijas priekšlikums nostiprinās darbības uzlabošanas sistēmu, panākot, lai mērķu izvirzīšana būtu neatkarīgāka, pārredzamāka un vieglāk izpildāma. Tā tiks pastiprināta Komisijas loma vērienīgu mērķu noteikšanā. Mērķu izvirzīšanas process būs īsāks un vairāk balstīts uz faktiem, lai vērā tiktu ņemti jaunākie dati un precīzākas satiksmes prognozes. Vienlaikus lielāku neatkarību iegūs darbības izvērtēšanas iestāde, kas ir galvenā padomdevēja tehniskajos jautājumos, un varēs noteikt sankcijas mērķu neizpildes gadījumā.

Piedevām valstu mērķus pēc vajadzības varēs pielāgot funkcionāliem gaisa telpas blokiem, valsts līmenī, atsevišķam pakalpojumu sniedzējam vai pat atsevišķām lidostām. Tā kā pašreizējās sistēmās visiem pakalpojumu sniedzējiem ir noteikts viens mērķis, pielāgošanas procesā dalībvalstis varēs ņemt vērā to, ka daži pakalpojumu sniedzēji jau ir panākuši uzlabojumus, turpretim citi, iespējams, vēl vairāk atpaliek.

Par atbalsta pakalpojumiem

Gaisa satiksmes pārvaldīšanā vislielākās izmaksas patlaban rada atbalsta pakalpojumi.

Tagad gaisa satiksmes vadības pakalpojumus gandrīz vienmēr sniedz lieli pakalpojumu sniedzēji — monopoluzņēmumi. Pamatpakalpojumu (gaisa satiksmes vadības un lidojumu informācijas pakalpojumu) sniedzējiem tas ir dabiski, jo praktiski ir neiespējami, piemēram, vienā lidostā konkurēt diviem kontroles torņiem, un tāpēc tie ir dabiski monopoli, kuru efektivitātei jābūt pakārtotai rūpīgi izstrādātam ekonomiskajam regulējumam, — t.i., darbības uzlabošanas sistēmai.

No otras puses, atbalsta pakalpojumi ir dažādi (meteoroloģiskie, sakaru, navigācijas, uzraudzības, aeronavigācijas informācijas pakalpojumi), un tos varētu sniegt arī tirgus konkurences apstākļos. Turklāt pētījumi rāda, ka visvairāk iespējams uzlabot tieši atbalsta pakalpojumus, ja salīdzina ar veikumu citur pasaulē.

Komisija ierosina atdalīt atbalsta pakalpojumus, un pēc tam tos varētu iepirkt konkursa kārtībā atbilstīgi parastiem publiskā iepirkuma noteikumiem, lai nodrošinātu atlases procesa pārredzamību un priekšroku dotu kvalitātei un zemākām izmaksām, nevis valstiskajai izcelsmei. Izvēles iespēja būs atstāta attiecībā uz atbalsta pakalpojumu sniedzēju īpašumtiesībām un struktūru. Pēc konservatīvām aplēsēm, ja piemērotu parastus publiskā iepirkuma noteikumus, izmaksas varētu ietaupīt par 20 %. Papildus efektivitātes uzlabošanai tas paver arī iespējas jauniem ienācējiem tirgū un veicina ieguldījumus un produkcijas inovāciju.

Lielāka uzmanība jāveltī patērētājiem

Pārāk daudz gaisa satiksmes vadības organizāciju ar saviem klientiem — gaisa telpas lietotājiem — apspriežas tikai formāli vai visu uzmanību pievērš savas valsts aviosabiedrībai. SES2+ iniciatīvā cenšamies lielāku uzmanību veltīt patērētājiem, atspoguļojot likumdošanā dažu nozares uzņēmumu labāko praksi attiecībā uz apspriešanos un dažādo gaisa telpas lietotāju grupu iespēju akceptēt pakalpojumu sniedzēju plānus attiecībā uz ieguldījumiem.

Tā panāksim, ka tiek pienācīgi uzklausīti lietotāji, kuru labad šī sistēma ir ieviesta, un ka viņi savukārt var gādāt par saskaņotu jauna aprīkojuma ieviešanu un citu nozīmīgu ieguldījumu veikšanu uz zemes un gaisa kuģī.

Vairāk iespēju funkcionālajos blokos veidot nozaru partnerības

Funkcionālie gaisa telpas bloki (FGTB) ir paredzēti tam, lai pašreizējo 27 dalībvalstu gaisa satiksmes bloku veidojumu aizstātu ar lielāku reģionālu bloku tīklu, tā uzlabojot efektivitāti, samazinot izmaksas un emisijas.

Tradicionāli FGTB drīzāk bija likumā noteikta valstu sadarbība ar (galvenokārt lielajiem) pakalpojumu sniedzējiem. Tomēr visus nevar likt vienā maisā, un bieži vien šie bloki ir bijuši drīzāk kā administratīva formalitāte, nevis sinerģiju veidošanas iespēja.

Līdz ar SES2+ iniciatīvu FGTB kļūs par elastīgākām nozares partnerībām, kurās varēs piedalīties arī vairāki FGTB, ja vien tie spēs nodrošināt nepieciešamos darbības uzlabojumus. Tas ļaus panākt, ka FGTB uzmanības centrā ir veikums un ka tie nav tikai politiski veidojumi, bet gan noder par augšupējiem uzņēmējdarbības instrumentiem.

Tīkla pārvaldnieka nozīmes nostiprināšana

Tīkla pārvaldnieks (kas pakļauts Eurocontrol) ir ļoti perspektīvs, bet, ņemot vērā uzkrāto pieredzi, tā nozīmi varētu pastiprināt. Tam vairāk jābūt kā visaugstākā līmeņa pakalpojumu sniedzējam, kas galvenokārt pievēršas tīkla līmeņa sinerģijām un nozares uzņēmumu sadarbībai. Kaut arī pašreiz tīkla pārvaldniekam ir visai ierobežota darbības joma, mūsu priekšlikumi paver iespēju tajā iekļaut līdz pat 10 jaunus pakalpojumus, piemēram, informatīvus tīklus, tehnisko sistēmu uzraudzību un gaisa telpas plānojumu. Tīkla pārvaldnieks šos pakalpojumus varētu sniegt vietējām vai reģionu gaisa satiksmes vadības organizācijām, ļaujot gūt apjomradītus ietaupījumus. Tā tiks nodrošināts, lai jaunās tehnoloģijas un pakalpojumi tiktu īstenoti vai sniegti optimāli un dalībvalstu ATMS sistēmu veidojumu varētu integrēt saistītā tīklā. Tīkla pārvaldnieks šos pakalpojumus varētu sniegt centrāli vai izmantot ārpakalpojumus.

Eiropas Aviācijas drošības aģentūra, Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija un iestāžu sistēma

Visbeidzot, ir jāpanāk, lai dažādās ES līmeņa organizācijas nedarītu vienu darbu, bet gan optimāli papildinātu cita citas darbību un lai regulatīvais aparāts spētu nodrošināt kvalitatīvus noteikumus nākamajos SES un SESAR izstrādes posmos.

Par to gādā trīs Eiropas līmeņa organizācijas, galvenokārt izmantojot savam būtiskās priekšrocības. Daži no šiem jauninājumiem nav iekļauti SES2+ iniciatīvā, bet, piemēram, tagad notiekošajās apspriedēs par Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas (Eurocontrol) konvencijas reformu, tomēr arī tie ir svarīgi. Eurocontrol vajadzētu vairāk pievērsties operatīvajai darbībai, kas aprakstīta iepriekš saistībā ar tīkla pārvaldītāju, lietderīgi izmantojot savu bagāto operatīvo pieredzi un zināšanas. Turpretim Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai (EASA) vajadzētu koncentrēt uzmanību uz tehnisko noteikumu izstrādes koordinēšanu un gādāt, lai tos pienācīgi izmantotu un lai tie būtu konsekventi un kvalitatīvi. Tai arī jāturpina uzraudzības pienākumi, un līdz ar SES2+ iniciatīvu tā pastiprinātu atbalstu dalībvalstu iestādēm. Visbeidzot, Komisijai vajadzētu pievērsties ekonomiskajam regulējumam (darbības uzlabošanas sistēmai, nodokļu un nodevu iekasēšanai, FGTB u.tml.) un politiskajai stratēģijai.

Tādējādi netiks lieki izšķiesti resursi un varēs izvairīties no īstenošanas grūtībām, ar kurām saskārāmies pagātnē.

Kas būs turpmāk?

No 2013. gada jūlija Komisijas priekšlikumu apspriedīs Eiropas Parlamentā un Padomē.

Plašāka informācija:

MEMO/12/774

1 :

Pamatojoties uz aplēsēm, kas dokumentētas Vienotās Eiropas gaisa telpas darbības izvērtēšanas iestādes un darbības pārskata komisijas ziņojumos.


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site