Navigation path

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

MEMO

Briselē, 2013. gada 4. jūnijā

Bieži uzdotie jautājumi par Eiropas Komisijas lēmumu noteikt pagaidu maksājumus saules enerģijas paneļu importam no Ķīnas (Lieta AD 590)

J: Kādēļ Eiropas Komisija iesaistās šajā lietā?

A: Komisija 2012. gada jūlijā saņēma oficiālu un pamatotu sūdzību no Eiropas saules enerģijas paneļu ražotāju apvienības EU Pro Sun, kurā tika sniegti pierādījumi tam, ka Ķīnas ražotāji saules enerģijas paneļus uz ES eksportē par dempinga cenām un nodara kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Ja tiek pamatoti minētie apstākļi, Eiropas Komisijai ir juridisks pienākums sākt antidempinga izmeklēšanu un rīkoties šādās lietās (faktu lapa par sūdzībām saistībā ar dempingu). Tirdzniecības attiecības ar trešām valstīm ir jābalsta uz taisnīguma principu. Dempinga un subsidēšanas darbības, kas ir PTO noteikumu pārkāpums, ir pretrunā taisnīgas tirdzniecības principam un rada kaitējumu ES vietējai ražošanai.

J: Vai tas ir tirdzniecības kara sākums?

A: Komisijas uzdevums ir aizsargāt Eiropas ražošanas nozari no negodīgas tirdzniecības prakses ārpus Savienības robežām. Te nav runa par protekcionismu, nedz arī par tirdzniecības karu, bet gan par taisnīgu tirgus apstākļu atjaunošanu. Dempings ir negodīga tirdzniecības prakse, kas kaitē darbavietām ES, un, ja ir informācija, kas apstiprina dempinga esamību, pret šādu parādību nepieciešams cīnīties. Tādējādi ES tirdzniecības aizsardzības darbību mērķis ir panākt taisnīgus tirdzniecības apstākļus Eiropas uzņēmumiem un darbiniekiem.

Pašreizējās antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanas, kas attiecas uz saules enerģijas paneļiem, ne ar ko neatšķiras no citām izmeklēšanām saistībā ar tirdzniecības aizsardzību, un tām ir tāds pats mērķis panākt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem. Komisijas iesaistīšanās pamatā ir skaidri un dokumentāri pierādījumi par dempingu un tā rezultātā nodarīto kaitējumu ES fotoelektriskās enerģijas nozarei. Ķīnas ražotāju tiesības uz aizstāvību ir – un arī turpmāk tiks – pilnībā ievērotas. Atšķirīgas šajā gadījumā ir iesaistītās summas. Ķīna 2011. gadā eksportēja uz ES saules enerģijas paneļus un to galvenās sastāvdaļas par aptuveni 21 miljardu eiro.

Eiropas Komisija jau no paša sākuma ir bijusi atvērta sarunām par atbilstīga risinājuma rašanu ar Ķīnu. Oficiālās sarunas var sākties, tiklīdz ir izdarīts sākotnējais konstatējums. Izmeklēšanā saules enerģijas paneļu dempinga lietā tas ir pēc 2013. gada 5. jūnija. Sarunu ceļā panākts risinājums šajā gadījumā ir eksportētāju piedāvātas “brīvprātīgās cenu saistības”. Šāda veida piedāvājumam ir jāatbilst vairākām vispārīgām juridiskām prasībām. Galvenā no tām ir saistības ievērot konkrētu minimuma cenu, ar kuru tiek novērsts dempinga radītais kaitējums. Šo saistību nolūks nav fiksēt cenas konkrētā līmenī, bet gan nepieļaut, ka tās noslīd zem konkrētas zemākās cenu robežas. Citas vispārīgas prasības ir šādas: uzņēmumam ir jānovērš dempinga cenu līmenis, kas rada kaitējumu, saistībām ir jābūt izpildāmām no praktiskā viedokļa un ir jānodrošina, ka to īstenošanu var efektīvi uzraudzīt.

ES nav ieinteresēta sākt tirdzniecības karu. Ja Ķīna uzskata mūsu rīcību par nepamatotu, tā var vērsties pret ES Pasaules tirdzniecības organizācijā. Taču, ja Ķīna veiktu pretpasākumus, kas neatbilstu PTO noteiktajām normām, ES nešauboties tos apstrīdētu PTO.

Sīkāka juridiska informācija par saistībām: http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2010/april/tradoc_146035.pdfES Antidempinga pamatregulas 8. pants

J: Kādēļ šajā lietā vēl nav panākta vienošanās par risinājumu?

A: Likumā noteikts, ka šādu piedāvājumu var apsvērt vienīgi pēc tam, kad ir sniegti provizoriskie konstatējumi. Eiropas Komisija novērtēs ikvienu piedāvājumu, ar kuru tiktu rasts pienācīgs risinājums būtiskākajiem provizoriskajiem konstatējumiem. Komisija regulāri sazinās ar Ķīnas iestādēm un turpina izskatīt iespējas panākt draudzīgu risinājumu.

J: Vai šie pasākumi ir protekcionistiski?

A: Tirdzniecības aizsardzības pasākumi nav protekcionisma pasākumi. Un tie arī nav nelikumīgi. Tieši otrādi – šie pasākumi ir tiesiska rīcība, kuras mērķis ir glābt ražošanas nozari, kurai kaitējumu rada kādas trešās valsts īstenots liela apmēra dempings. Tirdzniecības aizsardzības pasākumu mērķis ir atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Nav tiesību uz lētu importu par dempinga cenām. Visiem PTO dalībniekiem, arī Ķīnai, ir tiesības rīkoties, ja dempings rada kaitējumu vietējai ražošanas nozarei.

Turklāt šāda veida izmeklēšanu saskaņā ar PTO noteikumiem veic lielākā daļa PTO dalībnieku, ieskaitot Ķīnu. Eiropas Savienība pasākumus subsidēšanas un dempinga nepieļaušanai nemaz neizmanto tik bieži – 2012. gadā spēkā bija 112 pasākumi, patiesībā par diviem mazāk nekā Ķīnā. Ķīna ir iesaistīta daudzās ES tirdzniecības aizsardzības lietās – pašlaik ES ir noteikusi galīgus antidempinga pasākumus attiecībā uz 52 Ķīnas ražojumiem un antisubsidēšanas pasākumus attiecībā uz 2 Ķīnas ražojumiem. Notiek izmeklēšana 14 antidempinga un 2 antisubsidēšanas lietās, kas attiecas uz Ķīnu. Šīs situācijas iemesls ir lielais jaudas pārpalikums, ko sekmējuši valdības stimuli. Tomēr tās attiecas vien uz nelielu abu bloku tirdzniecības daļu, un Ķīnai ir milzīgs bilances pārpalikums tirdzniecībā ar ES. Vispār izmeklēšanas saistībā ar ES tirdzniecības aizsardzību skar aptuveni 0,17 % no ES kopējā importa 2012. gadā. Ja izmeklēšanas notiek atbilstīgi PTO noteikumiem, nav iemesla, kādēļ tās ietekmētu ES un Ķīnas tirdzniecības attiecības.

Eiropas Komisijai ir pienākums rīkoties, ja ES uzņēmumiem rada zaudējumus negodīga tirdzniecības prakse. Komisija vienmēr rīkojas saskaņā ar PTO noteikumu burtu un garu. Tam nav nekāda sakara ar protekcionismu.

Saite uz statistikas datiem par ES tirdzniecības aizsardzības pasākumiem.

J: Kā Komisija nosaka maksājuma likmi?

A: Komisijas metodes maksājuma likmes aprēķināšanai ir pārredzamas un konsekventas. Visām ieinteresētajām personām ir pieejama izmeklēšanas datnes nekonfidenciālā versija. Maksājuma likme tiek noteikta tā, lai novērstu ES ražošanas nozarei radīto kaitējumu un atjaunotu vienlīdzīgus konkurences apstākļus – ne vairāk un ne mazāk. Aprēķins tiek balstīts uz pārbaudītām cenām un izmaksām. Maksājumu nosakot tikai tādā apmērā, kāds ir noteikti vajadzīgs dempinga radītā kaitējuma novēršanai, ES iet soli tālāk, nekā to paredz tās saistības PTO, un nosaka zemāku likmi, nekā to paredz PTO noteikumi (“mazākā maksājuma noteikums”). Saskaņā ar PTO noteikumiem ES varētu noteikt maksājumu, kas ir līdzvērtīgs daudz lielākai dempinga starpībai.

J: Kādēļ šajā lietā maksājums tiek ieviests divos posmos?

A: Šajā konkrētajā gadījumā, ņemot vērā ārkārtas apstākļus un jo īpaši nepieciešamību nodrošināt saules enerģijas paneļu piedāvājuma stabilitāti ilgtermiņā, tiek atzīts par lietderīgu pagaidu maksājumus ieviest pakāpeniski divos posmos. Posms, kurā noteikts mazāks maksājums, nodrošinās piedāvājumu pietiekamā apmērā, lai apmierinātu visu pieprasījumu, vienlaikus ļaujot Savienības ražošanas nozarei pielāgoties apstākļiem un pakāpeniski palielināt piedāvājumu.

J: Kādi ir galvenie konstatējumi antidempinga izmeklēšanā?

A: Izmeklēšanā provizoriski tika secināts, ka Ķīnas saules enerģijas paneļi un to galvenās sastāvdaļas (elementi un plāksnītes) ES tirgū tiek pārdotas zem parastās tirgus vērtības un dempinga starpība sasniedz 112,6 %. Šādas prakses rezultātā zaudējumu apmērs ir robežās līdz 67,9 %, kas nodara būtisku kaitējumu ES ražošanas nozarei un izraisa vairāku ES ražotāju bankrotu un maksātnespēju. Visbeidzot Savienības interešu novērtējums liecināja, ka pasākumu potenciālo negatīvo ietekmi atsvērtu ES ražotāju ekonomiskie ieguvumi.

J: Kādi apsvērumi tika ņemti vērā “Savienības interešu novērtējumā”?

A: “Savienības interešu novērtējumā” tika analizētas dažādu Savienības ekonomikas dalībnieku (Savienības ražotāju, importētāju, izejmateriālu un iekārtu ražotāju, projektu izstrādātāju, uzstādītāju un patērētāju / galalietotāju) intereses, lai novērtētu, vai ir iemesli, kuru dēļ nedrīkst noteikt pagaidu pasākumus.

Izmeklēšanā tika provizoriski secināts, ka ar pagaidu pasākumiem vajadzētu atjaunot taisnīgas tirdzniecības apstākļus. Tas radītu fotoelektriskās enerģijas nozarei ilgtspējīgas izaugsmes iespēju, līdz ar to palielinot ES ražošanu un nodarbinātību un saglabājot ES vadošo vietu nozarē tehnoloģijas ziņā.

No otras puses, jebkāda pasākumu negatīvā ietekme uz importētajiem, sastāvdaļu piegādātājiem un uzstādītājiem, iespējams, būtu īslaicīga, jo tie, visticamāk, spētu dažādot savas darbības un piegādātājus un vismaz daļēji kompensēt zaudējumus. Īpaša uzmanība tika veltīta jautājumam par darbavietām saistībā ar fotoelektriskās enerģijas nozari. Paredzams, ka pasākumiem būs vispārēja pozitīva ietekme uz darbavietām fotoelektriskās enerģijas nozarē, jo tiks nodrošināts un radīts vairāk darbavietu nekā zaudēts.

Visbeidzot, ja pasākumus nenoteiks, pastāv būtisks risks, ka ES kļūs pilnīgi atkarīga no importa no Ķīnas, kā rezultātā varētu pieaugt cenas patērētājiem / galalietotājiem un pasliktināties kvalitāte.

J: Vai pasākumi ietekmēs ES Rīcības programmas 2020 mērķus?

A: Nav pretrunu starp Komisijas zaļajiem mērķiem, piemēram, Rīcības programmu 2020, un tirdzniecības aizsardzības instrumentu izmantošanu. Tieši otrādi – ar maksājumiem tiktu atjaunoti vienlīdzīgas konkurences apstākļi fotoelektriskās enerģijas tirgū, paverot ceļu nozares ilgtspējīgai izaugsmei ES. Turklāt zaļo mērķu sasniegšana nav atkarīga vienīgi no saules enerģijas izmantošanas. Tikpat svarīgi ir citi zaļās enerģijas avoti, labvēlīgs tiesiskais un finansiālais satvars Eiropas un valstu līmenī, kapitāla labāka pieejamība un līdzekļu pastāvīga atvēlēšana pētniecībai un izstrādei. Ar maksājumiem faktiski tiks veicināta kapitāla pieejamība un nodrošināti ieguldījumi pētniecībā un izstrādē ES fotoelektriskās enerģijas nozarē.

Saite uz faktu lapu par izmeklēšanu saistībā ar saules enerģijas paneļiem un par ES mērķiem klimata jomā.

J: Kas notiktu, ja pasākumus nenoteiktu?

A: Izmeklēšana liecināja, ka tad, ja netiktu noteikti pasākumi, tiktu apdraudēti 25 000 darbavietu ES, jo ES ražotāji drīz būtu spiesti pārtraukt darbību. Tā rezultātā tiktu zaudētas darbavietas, kuras ir saistītas ar dārgiem ieguldījumiem, un ES vadošā vieta tehnoloģijas ziņā, kura veicināja saules paneļu tehnoloģiju. Ķīnas ražošanas jauda atbilst 150 % no pasaules pieprasījuma, un Ķīnas imports uz ES veido 80 % no ES saules enerģijas paneļu tirgus. Tādējādi, ja nebūs konkurences, ES tirgus varētu drīz kļūt atkarīgs no Ķīnas piedāvājuma un kvalitātes. Turklāt, tā kā Ķīnas ražošana lielākoties nes zaudējumus – un tas nav ilgtspējīgi no ekonomikas viedokļa –, paredzams, ka Ķīnas moduļu cenas pieaugs.

J: Vai tiesa, ka pasākumu rezultātā varētu tikt zaudēts būtisks darbavietu skaits ES saules enerģijas paneļu tirgū?

A: Komisijas novērtējumā netika secināts, ka, nosakot pasākumus, tiktu zaudēts ievērojams skaits darbavietu ES saules enerģijas paneļu nozarē. Tieši otrādi – rūpīgi izvērtējot darbavietu apsvērumu, tika apstiprināts tas, ka pasākumiem kopumā būtu pozitīva ietekme uz nozares darbavietām, jo tiktu nodrošināts un radīts vairāk darbavietu nekā zaudēts. Kaut arī, iespējams tiktu zaudētas vairākas projektu izstrādātāju un uzstādītāju darbavietas, izmeklēšana pierādīja, ka šīs grupas nav atkarīgas no saules enerģijas paneļu nozares un veic arī citu uzņēmējdarbību. Piegādātāji (piemēram, sastāvdaļu piegādātāji) darbojas pasaules mērogā, un tiem vajadzētu spēt kompensēt daļēju Ķīnas tirgus zaudēšanu, novirzot piegādi uz jauniem tirgiem. Visbeidzot, ar pasākumiem tiks nodrošināti 25 000 darbavietu ES ražotāju vidū, kuri pašlaik ir būtiski apdraudēti, un īstermiņā varētu pat pieaugt nodarbinātība, pateicoties iespējamam ES ražošanas pieaugumam.

J: Kā pasākumi ietekmēs saules enerģijas paneļu uzstādīšanu ES?

A: Pasākumiem vajadzētu pozitīvi ietekmēt saules enerģijas paneļu uzstādīšanu ES. Godīga konkurence ļautu ES rūpniecībai vērsties plašumā, gūt labākus apjomradītus ietaupījumus un saglabāt cenas saprātīgi zemā līmenī. Turklāt importēto izstrādājumu cenu pieaugumu vismaz daļēji varētu amortizēt, pateicoties uzstādītāju gūtajai peļņai. Turklāt tiks saglabāta ES vadošā vieta tehnoloģijas ziņā saules enerģijas paneļu tirgū, kuras priekšnoteikums ir tāds, ka ES pastāv saules enerģijas paneļu ražošanas nozare, un tas arī radītu jaunas darbavietas.

J: Kādi ir galvenie konstatējumi subsidēšanas izmeklēšanā?

A: Izmeklēšana subsidēšanas lietā tika sākta 2012. gada 8. novembrī pēc tam, kad tas pats sūdzības iesniedzējs iesniedza sūdzību arī šajā lietā, un tā vēl nav pabeigta. Antisubsidēšanas pagaidu pasākumi, ja tādi tiks noteikti, būtu jānosaka līdz 2013. gada 5. augustam, bet galīgie pasākumi – līdz 2013. gada 5. decembrim. Apgalvojumi par subsidēšanu attiecas uz lētiem aizdevumiem, eksporta kredītiem un garantijām, ko sniedz valstij piederošas bankas, valdības veiktu preču nodrošināšanu, dotācijām un nodokļu atvieglojumiem. Šā gada martā notika pārbaudes apmeklējumi pie visām astoņām atlasītajām eksportētāju grupām, bet aprīļa vidū – pie Ķīnas valdības.

J: Kāda ir ietekme uz izmeklēšanu solārā stikla lietā?

A: Šai izmeklēšanai nav tieša sakara ar sūdzību par solārā stikla importu. Tā ir patstāvīga izmeklēšana, kas attiecas uz pilnīgi citu ražojumu un pamatojas uz pierādījumiem konkrētajā lietā. Arī secinājumi būs patstāvīgi, un to rezultātā lietas iznākums varētu būt atšķirīgs. Juridiski noteiktais pagaidu pasākumu termiņš solārā stikla lietā, ja tādi tiks noteikti, ir 2013. gada 28. novembris.

Saites uz sīkāku informāciju par antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanu solārā stikla lietā.

J: Kādi ir procedūras turpmākie posmi?

A: Pirms priekšlikuma par galīgajiem antidempinga maksājumiem Komisija izskatīs komentārus, ko ieinteresētās trešās personas būs sniegušas par pagaidu regulu. Eiropas Komisija var Padomei ierosināt a) izbeigt lietu, nenosakot pasākumus, vai b) noteikt galīgus antidempinga pasākumus uz pieciem gadiem. Saskaņā ar pašreiz spēkā esošajiem noteikumiem Padome ar vienkāršu balsu vairākumu var noraidīt Komisijas priekšlikumu. Galīgie konstatējumi tiks publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz 2013. gada 5. decembrim.

Ja tiks pieņemts galīgais lēmums nenoteikt galīgos antidempinga maksājumus, netiks iekasēti pagaidu maksājumi, kam būs tikai garantiju veids.

Sākotnējiem secinājumiem vienlaikus notiekošajā antisubsidēšanas izmeklēšanā vajadzētu būt pieejamiem augusta sākumā.

Sīkāka informācija

IP/13/501: Paziņojums presei

MEMO/13/499: ES tirdzniecības komisāra Karela de Gihta uzruna par lēmumu

MEMO/13/497: Memo

MEMO/13/498: Jautājumi un atbildes par ES lēmumu noteikt pagaidu antidempinga maksājumus Ķīnas izcelsmes saules enerģijas paneļiem

Regulas publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2013:152:0005:0047:lv:PDF

MEMO/12/647: ES sāk antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz saules enerģijas paneļu importu no Ķīnas, 2012. gada 6. septembris

Citi dokumenti par ES antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz saules enerģijas paneļu importu no Ķīnas

http://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?ref=ong&id=1895&sta=21&en=31&page=2&c_order=date&c_order_dir=Down

Sīkāka informācija par ES un Ķīnas tirdzniecības attiecībām

http://ec.europa.eu/trade/policy/countries-and-regions/countries/china/

Jautājumi un atbildes par antidempinga procedūrām

http://ec.europa.eu/trade/tackling-unfair-trade/trade-defence/anti-dumping/


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website