Navigation path

Left navigation

Additional tools

Jautājumi un atbildes par jauno, reformēto kopējo zivsaimniecības politiku

European Commission - MEMO/13/482   30/05/2013

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisija

INFORMATĪVS PAZIŅOJUMS

Briselē, 2013. gada 30. maijā

Jautājumi un atbildes par jauno, reformēto kopējo zivsaimniecības politiku

Reformētās kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) galvenais mērķis ir panākt no vides, ekonomiskā un sociālā viedokļa ilgtspējīgu zveju. Ar jaunās politikas palīdzību tiks panākts, ka zivju krājumi atkal sasniedz ilgtspējīgu apmēru, un tiks izbeigta izšķērdīga zvejas prakse. Tā ES iedzīvotājiem ilgtermiņā nodrošinās stabilu un drošu apgādi ar veselīgu pārtiku, un tās mērķis ir panākt jaunu uzplaukumu zvejniecības nozarē, likvidēt atkarību no subsīdijām un radīt jaunas nodarbinātības un izaugsmes iespējas piekrastes reģionos. ES finansiālā palīdzība, ko sniegs ierosinātais Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (IP/11/1495), būs pieejama jaunās politikas ilgtspējības mērķu īstenošanas vajadzībām.

Kāpēc ir vajadzīga jauna politika?

Eiropas zivsaimniecības politikai ir steidzami nepieciešama reforma. Kuģi joprojām nozvejo vairāk zivju, nekā to krājumi var droši atjaunoties. Zvejas nozares nākotnes izredzes ir neskaidras.

Ņemot vērā iepriekšminēto, Eiropas Komisija 2011. gadā ierosināja vērienīgu politikas reformu. Šī reforma ir vērsta uz to, lai ieviestu nosacījumus ar mērķi panākt labāku nākotni zivīm un zvejniecībām, kā arī jūras videi, kas ir to pamatā. Reformētā KZP palīdzēs īstenot stratēģiju “Eiropa 2020” un tieksies nodrošināt stabilākus nozares ekonomiskos rādītājus, iekļaujošu izaugsmi un labāku kohēziju piekrastes reģionos.

Ilgtspēja ir KZP reformas galvenais elements. Ilgtspējīga zveja nozīmē to, ka nozvejotie daudzumi neapdraud krājumu atjaunošanos un ilgtermiņā nodrošina lielus ieguves apjomus. Šajā nolūkā jāpārvalda jūrā nozvejoto zivju daudzums. Saskaņā ar jauno KZP krājumi jāizmanto ilgtspējīgā līmenī, kas definēts kā vislielākā nozveja, ko var droši gūt katru gadu un kas saglabā zivju populāciju visproduktīvākajā apmērā. Šis līmenis ir zināms kā "maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms" (MSY). Šis mērķis ir noteikts ANO Jūras tiesību konvencijā, un tas tika apstiprināts 2002. gada Pasaules samitā par ilgtspējīgu attīstību kā mērķis, kas pasaulei būtu jāsasniedz līdz 2015. gadam. Saskaņā ar jauno KZP līdz 2015. gadam jāpanāk MSY atbilstoši zvejas apjomi, kad tas ir iespējams, un vēlākais līdz 2020. gadam šādi apjomi jāpanāk attiecībā uz visiem zivju krājumiem.

Aplēses1 liecina, ka tad, ja krājumi tiktu izmantoti šādā veidā, krājumu apmēri palielinātos par aptuveni 70 % un uzlabotos nozvejas apjomi, ienākumi un kuģu apkalpju darba alga.

Turklāt, zvejojot ilgtspējīgi, zvejas nozare vairs nebūs atkarīga no publiskā atbalsta. Rezultātā būs vieglāk panākt stabilas cenas pārredzamos apstākļos, radot nepārprotamus ieguvumus patērētājiem.

Kādi ir jaunās politikas galvenie elementi?

Uz ekosistēmu balstīta daudzgadu pārvaldība

Lai atjaunotu Eiropas zivsaimniecības ekonomikas dinamiku, jūras vide ir jāaizsargā efektīvāk. ES zvejniecības tiks pārvaldītas ar daudzgadu plāniem, un pārvaldībā tiks izmantota ekosistēmas pieeja un piesardzīga pieeja, lai nodrošinātu to, ka zvejas darbību ietekme uz jūras ekosistēmu ir ierobežota. Tādējādi tiks aizsargāti resursi un palielināti ilgtermiņa ieguves apjomi.

Daudzgadu pārvaldības plāni tiks pārorientēti no pašreizējiem viena krājuma pārvaldības plāniem uz zvejniecību pārvaldības plāniem, mazākā skaitā plānu ietverot vairāk zivju krājumu, lai sekmīgāk panāktu ilgtspēju. Krājumu pārvaldībā tiks izmantotas arī zvejas iespējas, ko noteikusi Padome, un citi saglabāšanas pasākumi un tehniskie pasākumi, kas ir ierosinātā instrumentu kopuma daļa.

Izmetumu aizliegšana

Ir aprēķināts, ka izmetumi, tas ir, nevēlamo zivju izmešana atpakaļ jūrā, veido 23 % no kopējās nozvejas (dažās zvejniecībās ievērojami vairāk!). Šī nepieņemamā prakse tiks izskausta, nosakot precīzus izpildes termiņus (pakāpeniski 2015.–2019. gadā) un vienlaikus īstenojot vairākus papildpasākumus. Zvejniekiem būs obligāti jāizkrauj visu komerciālo sugu nozveja. Mazizmēra zivis parasti nevarēs pārdot lietošanai pārtikā.

Dalībvalstīm jāpārliecinās, ka to zvejas kuģi ir aprīkoti tā, lai nodrošinātu visu zvejas un apstrādes darbību pilnīgu dokumentēšanu ar nolūku uzraudzīt to, kā tiek ievērots pienākums izkraut visu nozveju.

Šāda aizlieguma rezultātā tiks iegūti ticamāki dati par zivju krājumiem, uzlabosies pārvaldība un resursu efektivitāte. Tas ir arī stimuls zvejniekiem, lai ar tehniskiem risinājumiem, piemēram, izmantojot selektīvākus zvejas rīkus, izvairītos no nevēlamas nozvejas.

Zvejas flotes kapacitātes pārvaldība

Dalībvalstīm būs jānodrošina, ka to flotes kapacitāte (kuģu skaits un lielums) ir līdzsvarā ar zvejas iespējām. Ja dalībvalsts konstatēs pārmērīgu kapacitāti kādā flotes segmentā, tā izstrādās rīcības plānu šīs pārmērīgās kapacitātes samazināšanai. Ja dalībvalstij neizdosies panākt vajadzīgo flotes kapacitātes samazinājumu, iespējams, tiks apturēts finansējums, ko nodrošina Eiropas finanšu instrumenti.

Mazapjoma zvejniecību atbalstīšana

ES mazapjoma flote veido 77 % no kopējās ES flotes kuģu skaita ziņā, taču tās ietekme uz resursiem vidēji ir mazāka, jo tā veido tikai 8 % no ES flotes kopējās tilpības (kuģu izmēra) un 32 % no ES flotes dzinēju jaudas. Mazapjoma piekrastes zvejniecībām bieži vien ir nozīmīga loma daudzu Eiropas piekrastes reģionu sociālajā struktūrā un kultūras identitātē. Tāpēc tām ir vajadzīgs īpašs atbalsts. Reformētā KZP līdz 2022. gadam pagarina dalībvalstu tiesības ierobežot zveju zonā, kas plešas 12 jūras jūdžu attālumā no krasta līnijas. Gaidāmais finanšu instruments zivsaimniecības jomā ietvers pasākumus, kas labvēlīgi ietekmē mazapjoma zvejniecības, un palīdzēs vietējai ekonomikai pielāgoties izmaiņām.

Ilgtspējīgas akvakultūras veidošana

Labāks akvakultūras regulējums palielinās jūras produktu ražošanas un piegādes apjomu ES, mazinās atkarību no importētām zivīm un veicinās izaugsmi piekrastes un lauku apvidos. Līdz 2014. gadam dalībvalstis izstrādās valsts stratēģiskos plānus, lai likvidētu administratīvus šķēršļus, un apstiprinās vides, sociālos un ekonomiskos standartus, kas piemērojami zivaudzēšanas nozarē. Tiks izveidota jauna Akvakultūras konsultatīvā padome, kura sniegs ieteikumus ar nozari saistītos jautājumos. Akvakultūras attīstībā skaidri iezīmējas ES dimensija: valsts mērogā pieņemti stratēģiski lēmumi var ietekmēt šādu attīstību blakus esošajās dalībvalstīs.

Zinātnes atziņu pilnveidošana

Uzticama un atjaunināta informācija par jūras resursu stāvokli ir svarīga, lai varētu pieņemt pamatotus pārvaldības lēmumus, kā arī efektīvi īstenot reformēto KZP. KZP paredz galvenos dalībvalstu noteikumus un pienākumus šajā jomā. Dalībvalstīm tiks uzticēts vākt, uzturēt un kopīgi izmantot datus par zivju krājumiem, flotēm un zvejas ietekmi jūras baseina līmenī. Lai koordinētu šo darbu, tiks izstrādātas valsts pētniecības programmas.

Decentralizēta pārvaldība

Jaunā KZP tuvinās lēmumu pieņemšanu zvejas vietām un skaidri noteiks katra dalībnieka uzdevumus un pienākumus. Tā pieliks punktu sīkumainai pārvaldībai no Briseles, proti, ES likumdevēji noteiks tikai vispārīgo regulējumu, pamatprincipus, standartus, vispārējos mērķus, darbības rādītājus un termiņus. Pēc tam dalībvalstis izstrādās ieteikumus attiecībā uz faktiskajiem īstenošanas pasākumiem un sadarbosies reģionālā mērogā. Kad visas attiecīgās dalībvalstis būs vienojušās, šos ieteikumus varēs transponēt noteikumos, kas piemērojami visiem attiecīgajiem zvejniekiem.

Jauna tirgus politika — lielākas iespējas nozarei un labāk informēti patērētāji

Jaunās tirgus politikas nolūks ir stiprināt ES nozares konkurētspēju, uzlabot tirgu pārredzamību un nodrošināt godīgas konkurences nosacījumus visiem Savienībā tirgotajiem produktiem.

Pašreizējais intervences režīms tiks modernizēts un vienkāršots: ražotāju organizācijām būs atļauts uzpirkt zvejas produktus laikos, kad cenas ir zemākas par noteiktu līmeni, un uzglabāt produktus, lai vēlāk tos laistu tirgū. Šī sistēma sekmēs tirgus stabilitāti.

Ražotāju organizācijām būs plašākas funkcijas arī kopīgā pārvaldībā, uzraudzībā un kontrolē. Jauni tirdzniecības standarti par marķēšanu, kvalitāti un izsekojamību sniegs patērētājiem skaidrāku informāciju un palīdzēs atbalstīt ilgtspējīgu zvejniecību. Noteikta informācija marķējumā būs jānorāda obligāti, citas norādes varēs sniegt brīvprātīgi.

Atbildība starptautiskā mērogā

FAO dati liecina, ka daudzi pasaules zivju krājumi tiek izmantoti pilnībā vai pat pārmērīgi. ES ir pasaulē lielākais zvejas produktu importētājs naudas izteiksmē, un tāpēc tai jārīkojas gan ārvalstīs, gan pašu mājās. Ārējai zivsaimniecības politikai jākļūst par KZP neatņemamu daļu. Tāpēc starptautiskās un reģionālās organizācijās ES aizstāvēs ilgtspējas un zivju krājumu un jūras daudzveidības saglabāšanas principus. Tā veidos apvienības un rīkosies kopā ar galvenajiem partneriem, lai apkarotu nelegālu zveju un samazinātu pārmērīgu kapacitāti.

Ar trešām valstīm noslēgtajos divpusējos zvejas nolīgumos ES veicinās ilgtspēju, labu pārvaldību un demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma principu ievērošanu. Pašreizējos nolīgumus aizstās ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerības nolīgumi (SFPA), un tie nodrošinās to, ka zvejas resursu izmantošana notiek, pamatojoties uz uzticamiem zinātniskiem ieteikumiem un apgūstot tikai resursu pārpalikumu, kuru partnervalsts nevar vai nevēlas nozvejot pati. Saskaņā ar SFPA partnervalstis saņems kompensāciju par piekļuvi zvejas resursiem, un partnervalstīm tiks sniegta arī finansiāla palīdzība ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas īstenošanai.

Vai gaidāmi jauni noteikumi kontroles un noteikumu izpildes jomā?

Priekšlikums ir saskaņā ar jauno ES kontroles režīmu, kas ir spēkā no 2010. gada2, un tajā ir iestrādāti kontroles un noteikumu izpildes režīma pamatelementi, lai nodrošinātu KZP noteikumu ievērošanu. Lai novērstu izmetumus, ir ieviests pienākums izkraut nozveju, un šajā sakarībā Komisija ierosina uzraudzības un kontroles pienākumus, jo īpaši prasību pilnībā dokumentēt zvejniecību, kā arī jaunu kontroles tehnoloģiju izmēģinājuma projektus, kas veicinās ilgtspējīgu zvejniecību.

Kad reforma stāsies spēkā?

Par jauno politiku nu ir panākta politiska vienošanās, un tās pabeigšana un oficiāla pieņemšana gaidāma nākamajos mēnešos. Jaunā politika stāsies spēkā 2014. gada 1. janvārī. Jauno noteikumu, piemēram, izkraušanas pienākuma, ieviešana noritēs pakāpeniski, jo nozarei vajadzīgs laiks, lai pielāgotos un varētu sasniegt rezultātus. Taču reformas priekšlikumos ir noteikti skaidri termiņi.

Papildu informācija

KZP reformas tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/fisheries/reform/proposals/index_en.htm

1 :

Ietekmes novērtējums, kas pievienots Komisijas priekšlikumam regulai par kopējo zivsaimniecības politiku.

2 :

Padomes Regulas Nr. 1005/2008 un Nr. 1224/2009.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website