Navigation path

Left navigation

Additional tools

ES pasākumi jauniešu bezdarba problēmas risināšanai

European Commission - MEMO/13/464   28/05/2013

Other available languages: EN FR DE DA ES NL IT SV PT FI EL CS ET HU LT MT PL SK SL BG RO

Eiropas Komisija

INFORMATĪVS PAZIŅOJUMS

Briselē, 2013. gada 28. maijā

ES pasākumi jauniešu bezdarba problēmas risināšanai

Kāda ir pašreizējā situācija?

2013. gada martā bezdarbnieka statuss bija 5,7 miljoniem jauniešu ES27 valstīs, no tiem 3,6 miljoniem – eirozonā. ES27 valstīs jauniešu bezdarba līmenis bija 23,5 %, bet eirozonā – 24 %. Mēneša laikā šis līmenis saglabājies salīdzinoši stabils, taču salīdzinājumā ar 2012. gada martu tas ir mainījies attiecīgi par 0,9 procentpunktiem un 1,5 procentpunktiem. 2013. gada martā viszemākais bezdarba līmenis bija Vācijā un Austrijā (abās valstīs 7,6 %), Nīderlandē (10,5 %), bet augstākais – Grieķijā (2013. gada janvārī 59,1 %), Spānijā (55,9 %), Itālijā (38,4 %) un Portugālē (38,3 %).

*2013. gada janvāris **2013. gada februāris ***2012. gada četri ceturkšņi

(Avots: Eurostat)

Ko ES dara, lai risinātu jauniešu bezdarbu?

2012. gada jūlijā tika pieņemti konkrētai valstij adresēti ieteikumi, cenšoties panākt, lai jauniešu nodarbinātība arī turpmāk būtu prioritāra visu to dalībvalstu politikas programmās, kur jauniešu bezdarba līmenis ir īpaši augsts.

Eiropas Komisija 2012. gada decembrī ierosināja jauniešu nodarbinātības pasākumu kopumu, lai palīdzētu dalībvalstīm jo īpaši atrisināt problēmas saistībā ar jauniešu bezdarbu un sociālo atstumtību, sniedzot jauniešiem darba piedāvājumus, izglītību un apmācību (sk. IP/12/1311 un MEMO/12/938). Šis pasākumu kopums ietver:

  • priekšlikumu Padomes ieteikumam par Jaunatnes garantijas izveidošanu;

  • stažēšanās kvalitātes sistēmu;

  • Eiropas mācekļu aliansi.

ES Ministru padome 2013. gada 22. aprīlī pieņēma Ieteikumu par garantijas jauniešiem izveidi (sk. MEMO/13/152). Eiropas Komisija mudina dalībvalstis tagad izveidot struktūras, lai iespējami drīzāk „Garantiju jauniešiem” ieviestu praksē. Komisija drīzumā iesniegs papildu iniciatīvas, lai atbalstītu dalībvalstu centienus ieviest savas „Garantijas jauniešiem” shēmas.

Kas ir „Garantija jauniešiem”?

Garantija jauniešiem”, kuras pamatā izmantota Austrijas un Somijas pieredze, paredzēta, lai visi jaunieši vecumā līdz 25 gadiem saņemtu darba, tālākizglītības, mācekļu prakses vai stažēšanās piedāvājumu četru mēnešu laikā pēc formālās izglītības pabeigšanas vai bezdarbnieka statusa iegūšanas. „Garantija jauniešiem” ir viena no svarīgākajām un steidzamākajām reformām, kas nepieciešama, lai atrisinātu jauniešu bezdarba problēmu un uzlabotu pāreju no skolas sola darba dzīvē.

Kādas ir „Garantijas jauniešiem” finansēšanas iespējas?

Īstenojot „Garantiju jauniešiem”, dalībvalstīm jāsedz fiskālās izmaksas, taču tās ir daudz zemākas par bezdarbības radītām izmaksām.

Pirmkārt, šīs izmaksas ir atkarīgas no situācijas konkrētā valstī: tās būs zemākas dalībvalstīs, kurās ir labi izveidoti atbalsta pasākumi (piemēram, labi apmācīti valsts nodarbinātības dienesta (VND) darbinieki, kuru uzdevums ir risināt ar jauniešu vajadzībām saistītus jautājumus). Otrkārt, tās ir atkarīgas no shēmas izveidošanas un īstenošanas pieejas. Treškārt, tās būs lielākas valstīs, kurās ir augsts to jauniešu līmenis, kas nav nedz nodarbināti, nedz arī iesaistīti izglītības vai apmācību procesā (tā sauktā NEET grupa), vai kurās ir augsts jauniešu bezdarba līmenis.

Starptautiskā Darba organizācija (ILO) 2012. gada jūlijā aplēsa, ka „Garantijas jauniešiem” shēmas izveides kopējās izmaksas eirozonā būtu 0,45 % no Savienības IKP jeb EUR 21 miljards. Tomēr šīs izmaksas būtu jāsalīdzina ar izmaksām, ko radītu bezdarbnieks, bezdarbība un ražīguma zudumi. Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofund) aplēsis, ka izmaksas, kas saistītas ar nenodarbinātiem jauniešiem izmaksātiem pabalstiem, nenopelnītām algām un neiekasētiem nodokļiem, būtu ekvivalentas 1,21 % no IKP, ES radot EUR 153 miljardus lielus ikgadējos zaudējumus. Turklāt bezdarbs jaunībā var atstāt ilgstošu negatīvu ietekmi uz pašiem jauniešiem (tā sauktais „rētu efekts”). Papildus lielākam bezdarba riskam nākotnē jaunieši arī ir pakļauti augstākam nabadzības un atstumtības riskam un biežāk saskaras ar veselības problēmām.

ES var palīdzēt dalībvalstīm, piešķirot finansiālu atbalstu no Eiropas Sociālā fonda (ESF). Ņemot vērā „Garantiju jauniešiem”, priekšlikumā par ESF regulu nākamajam plānošanas periodam no 2014. līdz 2020. gadam ir iekļauta īpaša ESF ieguldījumu prioritāte, kuras mērķis ir NEET jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū. Tādēļ paredzams, ka dalībvalstīs, kurās ir augsts jauniešu bezdarba līmenis, gados jauni bezdarbnieki, kā arī NEET grupa, tiks noteikti par īpašu mērķa grupu, kam piešķirams ESF finansējums.

Piemēri „Garantijas jauniešiem” (GJ) iesaistīšanās un aktivizācijas pasākumiem, ko var atbalstīt no ESF:

Pasākumi

Konkrēti piemēri iesaistīšanās un aktivizācijas pasākumiem, ko var atbalstīt no ESF

Informēšanas stratēģijas un kontaktpunkti

[GJ, 8. un 9. ieteikums]

  • VND apmeklējumi skolās

  • VND organizēti apmācības kursi pasniedzējiem

  • Specializēti jauniešu dienesti, kas izveidoti VND ietvaros vai sadarbībā ar privātā sektora pakalpojumu sniedzējiem

  • Drukātu materiālu izplatīšana jauniešu centros vai jauniešu pasākumos

  • Interneta un sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošana

  • Datu vākšanas sistēmas

  • Informatīvi izbraucieni

Individuāla rīcības plānošana

[GJ, 10. ieteikums]

  • VND darbinieku apmācība

  • Līgumi ar specializētiem partneriem

Piedāvāt personām, kas priekšlaicīgi izbeigušas mācības, un jauniešiem ar vājām prasmēm veidus, kā atsākt izglītību un apmācību vai otrās iespējas izglītības programmas, mazināt prasmju neatbilsmes un uzlabot digitālās prasmes

[GJ, 11.–13. ieteikums]

  • Apmācības un otrās iespējas programmas

  • Valodas apmācības nodrošinājums

  • Konsultācijas un papildu mācību atbalsts, lai saglabātu vai atjauninātu jauniešu atgriešanos izglītības vai apmācības programmās

  • Atbalsts riskam pakļautajiem jauniešiem, sniedzot iespēju iegūt attiecīgu kvalifikāciju un vidējo izglītību

  • Mācības un mācekļu prakse darbvietā

  • Digitālo prasmju apmācība

  • Apmācību taloni

Mudināt skolas un nodarbinātības dienestus popularizēt un nodrošināt jauniešiem pastāvīgas konsultācijas par uzņēmējdarbību un pašnodarbinātību

[GJ, 14. ieteikums]

  • Nodarbinātības dienestu darbinieku un pasniedzēju apmācības kursi

  • Uzņēmējdarbības kursu izveide un ieviešana vidējās izglītības programmās

  • Apmācības kursi nenodarbinātiem jauniešiem

Izmantot mērķtiecīgas un precīzi izveidotas algu un nodarbināšanas subsīdijas, lai mudinātu uzņēmējus radīt jauniešiem mācekļu prakses vai darbā iekārtošanas iespējas, jo īpaši tām personām, kas ir visvairāk attālinātas no darba tirgus [GJ, 17. ieteikums]

  • Ar pieņemšanu darbā saistītie kredīti, kas paredzēti jauniešu pieņemšanai gan darbā, gan mācekļu praksē (ESF atbalsts subsidētajiem kredītiem būtu jāpapildina ar aktivizācijas pasākumiem, piemēram, praktisku apmācību utt.)

Veicināt nodarbinātību/darbaspēka mobilitāti, informējot jauniešus par darba piedāvājumiem, stažēšanās iespējām un mācekļu praksēm un pieejamo atbalstu dažādos apgabalos un sniegt pietiekamu atbalstu tiem, kuri nomainījuši dzīvesvietu

[GJ, 18. ieteikums]

  • EURES centru darbība (ESF atbalsts EURES darbībai, kas orientēts uz pieņemšanu darbā un saistītajiem informēšanas, konsultēšanas un ievirzes pakalpojumiem valstu un pārrobežu līmenī)

  • Izpratnes veicināšanas kampaņas

  • Atbalsts brīvprātīgajām organizācijām, kas sniedz mentoru pakalpojumus

  • Atbalsts jauniešu organizācijām, kuru mērķauditorija ir gados jauni migrējošie darba ņēmēji

Nodrošināt lielāku uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalsta pakalpojumu pieejamību

[GJ, 19. ieteikums]

  • Sadarbība starp nodarbinātības dienestiem, uzņēmumu atbalsta un finansējuma nodrošinātājiem (piemēram, reģionālie darbvietu gadatirgi un sakaru veidošanas pasākumi)

  • Atbalsts MVU uzņēmējdarbības uzsākšanai

  • Atbalsts pašnodarbinātajiem

  • Uzņēmējdarbības prasmju apmācība, piemēram, bezdarbniekiem, ko papildina uzņēmējdarbības dotācijas

Uzlabot pasākumus to jauniešu atbalstam, kuri pārtrauc aktivizācijas programmas un kuriem vairs nav pieejami pabalsti

[GJ, 20. ieteikums]

  • Atbalsts jauniešu organizācijām un jauniešu dienestiem

  • Sadarbība ar citām organizācijām, kas uztur kontaktus ar jauniešiem

  • Izveidotas aktivizācijas uzraudzības sistēmas

  • Atbalsts nodarbinātības un skolu profesionālās orientācijas dienestiem

Uzraudzīt un novērtēt visus pasākumus un programmas, kas atbilst „Garantijas jauniešiem” mērķiem, lai varētu izveidot vairāk uz faktiem balstītas politikas un iesaistīšanās pasākumus, pamatojoties uz informāciju par to, kas, kur un kādēļ nes rezultātus [GJ, 23. ieteikums]

  • Rentablu iniciatīvu apzināšana

  • Kontrolētu izmēģinājumu izmantošana

  • Izveidoti analīzes centri

  • Politikas modeļu izstrāde, izmēģinājuma pasākumi, politikas risinājumu testēšana un racionalizēšana (inovācijas un eksperimentēšana sociālajā jomā)

Lai uzlabotu turpmāku „Garantijas jauniešiem” shēmu veidošanu un īstenošanu, popularizēt valsts, reģionāla un vietēja līmeņa savstarpējus mācību pasākumus visu to personu starpā, kuras iesaistītas jauniešu bezdarba apkarošanā

[GJ, 24. ieteikums]

  • Eiropas Jauniešu nodarbinātības tīkla izmantošana (izmantojot ESF tehniskās palīdzības finansējumu Komisijas līmenī, ESF atbalsta starptautiskus sadarbības pasākumus, kuri sekmē labas prakses apmaiņu starp organizācijām ES līmenī)

Lai novērstu jebkādus iekšējus un ārējus šķēršļus saistībā ar politiku un minēto shēmu izstrādi, nostiprināt visu „Garantiju jauniešiem” veidošanā, īstenošanā un izvērtēšanā iesaistīto personu (tostarp attiecīgo nodarbinātības dienestu) kapacitāti.

[GJ, 25. ieteikums]

  • Nodrošināta apmācība un semināri

  • Izveidotas apmaiņas programmas un darbinieku pārcelšana darbā no vienas organizācijas uz citu, veicot starpvalstu sadarbības pasākumus.

Turklāt 2013. gada februārī Eiropadome ierosināja, ka Jaunatnes nodarbinātības ierosme, kam piešķirts EUR 6 miljardus liels finansējums, „īpaši atbalstīs „Garantija jauniešiem” pēc tam, kad tā būs pieņemta”. Jaunatnes nodarbinātības ierosmei būtu jāpiešķir vismaz EUR 3 miljardi no ESF (dalībvalstis aicinātas piešķirt lielāku atbalstu nekā ESF finansējums) un papildus EUR 3 miljardi no jaunās īpašās budžeta pozīcijas, kas paredzēta, lai finansētu pasākumus, ar kuriem tiek atbalstīti jaunieši, tostarp „Garantiju jauniešiem”. Jaunatnes nodarbinātības ierosmes finansējumam jābūt pieejamam visos reģionos, kuros jauniešu bezdarba līmenis ir augstāks par 25 %. Komisija 2013. gada martā ierosināja darbības noteikumus (sk. IP/13/217), lai ļautu dalībvalstīm uzsākt resursu izmantošanu nekavējoties, tiklīdz stāsies spēkā jaunā budžeta shēma 2014.–2020. gadam.

Kas ir stažēšanās kvalitātes sistēma?

Jauniešu nodarbinātības pasākumu kopums ne vien palīdz jauniešiem atrast darbu, bet arī aizsāk Eiropas sociālo partneru apspriešanos par stažēšanās kvalitātes sistēmu, lai jauniešiem dotu iespēju iegūt kvalitatīvu darba pieredzi drošos apstākļos un aizsardzību pret tādu praksi, kad uzņēmumi stažēšanos izmanto vienkārši kā iespēju nodarbināt lētu darbaspēku.

Nesen veikts pētījums „Visaptverošs pārskats par arodprakses kārtību dalībvalstīs” (sk. IP/12/731) apstiprināja, ka stažēšanās laikā lielākajā daļā ES dalībvalstu gados jauni stažieri saskaras ar dažādām problēmām. Šīs problēmas galvenokārt ir saistītas ar augstas kvalitātes mācību satura trūkumu, zemu atalgojumu vai tā neesamību, sliktiem darba apstākļiem, kas nav saistīti ar atalgojumu/kompensācijām (piemēram, nav pienācīgas sociālās aizsardzības, ilgstošs darba laiks, nevienlīdzīga attieksme utt.), un — līdz ar iepriekšminētajām problēmām, ko pastiprina atšķirības valstu tiesību aktos attiecībā uz stažēšanos – stažieru salīdzinoši zemo mobilitātes līmeni ES iekšienē.

Tā kā sociālie partneri nolēmuši šo jautājumu neapspriest, Komisija plāno līdz 2013. gada beigām iesniegt savu priekšlikumu par stažēšanās kvalitātes sistēmu.

Kas ir Eiropas mācekļu alianse?

Efektīvas profesionālās izglītības un apmācības sistēmas, jo īpaši tās, kuras veidotas ar spēcīgu uzsvaru uz apmācību darba vietā, veicina jauniešu pāreju no izglītības uz darba dzīvi. Tāpēc, lai uzlabotu mācekļu prakses vietu kvalitāti un piedāvājumu visā ES, Jauniešu nodarbinātības pasākumu kopumā arī paredzēta Eiropas mācekļu alianse. Šī alianse apvienos ieinteresētās personas no iestādēm, uzņēmumiem un sociālajiem partneriem, profesionālās izglītības un apmācības jomā strādājošos pētniekus un speciālistus, kā arī jaunatnes pārstāvjus. Tā koordinēs pašreizējos pasākumus atbilstīgi vienotiem principiem un veicinās sekmīgu mācekļu prakses shēmu ieguvumus un to veidus, kā arī to pilnveidošanas iespējas. Tās darbu paredzēts sākt šā gada jūlijā.

Padome 2012. gadā septiņām dalībvalstīm sagatavoja konkrētai valstij adresētus ieteikumus par mācekļu praksi, bet trim dalībvalstīm – par profesionālo izglītību. Tāpat arī citās dalībvalstīs vēl daudz kas būtu jādara, lai uzlabotu mācekļu prakses sistēmas darbību un labāk izmantotu ESF finansējumu šim nolūkam.

Ko jaunieši var iegūt no mobilitātes?

Starp valstīm ar augstāko un zemāko jauniešu bezdarba līmeni ir ļoti lielas atšķirības. 2013. gada martā viszemākais bezdarba līmenis bija Vācijā un Austrijā (abās valstīs 7,6 %), Nīderlandē (10,5 %), bet augstākais – Grieķijā (2013. gada janvārī 59,1 %), Spānijā (55,9 %), Itālijā (38,4 %) un Portugālē (38,3 %).

Vienlaikus jaunākie Eiropas vakanču uzraudzības rīka dati liecina, ka Eiropā joprojām ir aptuveni divi miljoni brīvu darbvietu, un daļēji tas skaidrojams ar to, ka darba meklētājiem nav tādu prasmju, kādas pieprasa darba devēji. Ņemot vērā pašreizējo augsto bezdarba līmeni un ievērojamās atšķirības starp dalībvalstīm, darbaspēka mobilitātei var būt būtiska nozīme, lai mazinātu bezdarbu lejupslīdes skartajās valstīs, vienlaikus palīdzot novērst prasmju trūkumu un aizpildīt brīvās darbvietas citās dalībvalstīs.

Tomēr tas, vai darbu meklēt citā dalībvalstī, ir personīgs lēmums, kas jāpieņem katram pašam.

Ko Komisija piedāvā, lai veicinātu jauniešu mobilitāti?

Eiropas Komisija 2012. gada novembrī nolēma uzlabot un modernizēt Eiropas darba meklētāju mobilitātes tīklu EURES (sk. IP/12/1262, MEMO/12/896 un MEMO/12/897). EURES reformas mērķis ir atvieglot darba meklētāju saziņu ar darba devējiem, kuri meklē darba ņēmējus ar konkrētām prasmēm, pievērsties nozarēm un profesijām, kurās izjūtams prasmju trūkums, un atbalstīt jauniešiem paredzētas mērķtiecīgas mobilitātes shēmas.

Paredzēts, ka saskaņā ar jauno programmu „Erasmus visiem” dotācijas jāsaņem četriem miljoniem iedzīvotāju, galvenokārt jauniešiem, kuras dos tiem iespēju studēt, mācīties vai strādāt brīvprātīgu darbu ārzemēs laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam. Salīdzinājumam – saskaņā pašreizējām ES mobilitātes programmām palīdzību saņem 2,5 miljoni iedzīvotāju. Šāda starptautiskā pieredze uzlabo prasmes un nodarbinātību. Paredzams, ka programmas „Erasmus visiem” kopējais budžets būs aptuveni EUR 14,5 miljardi, kas ir par 40 % lielāks nekā pašreizējo līdzvērtīgu programmu budžets.

Pašreizējā mūžizglītības programma sniedz atbalstu mācību mobilitātei, izmantojot tādas programmas kā „Erasmus” (augstākā izglītība), „Leonardo da Vinci” (profesionālā izglītība), „Comenius” (skolas) un „Grundtvig” (pieaugušo izglītība). Ar programmām „Erasmus” un „Leonardo da Vinci” gadā kopā atbalstītas aptuveni 140 000 personas, palīdzot tām iekārtoties darbā uzņēmumos un citās organizācijās (sk. IP/12/379).

Vai nepastāv intelektuālā darbaspēka emigrācijas risks?

Lai gan īstermiņā mītnes valsts patiešām zaudē, kad darba ņēmējs pārceļas uz citu valsti, situācija ir labāka nekā tad, ja darba ņēmējs paliktu mītnes valstī kā bezdarbnieks. Ja vien migrējošais darba ņēmējs ir nodarbināts ārzemēs, viņš vai viņa, veicot naudas pārskaitījumus, var veicināt savas mītnes valsts tautsaimniecību. Praksē, ja notiek ekonomikas atlabšana, darba ņēmēji pārsvarā atgriežas savā mītnes valstī, kur viņi izmanto prombūtnes laikā iegūtās prasmes. Šādu praksi apliecinājuši daudzi Polijas darba ņēmēji, kuri 2004. gadā iekārtojās darbā Apvienotajā Karalistē, bet tagad ir atgriezušies Polijā.

Kāda veida papildu atbalstu var sniegt ES struktūrfondi?

Pēc Komisijas iniciatīvas 2012. gada februārī tika izveidotas darba grupas, kurās ietilpst valstu un Komisijas ierēdņi; tajās iesaistījās astoņas dalībvalstis, kurās jauniešu bezdarba līmenis ir visaugstākais (Grieķija, Īrija, Itālija, Latvija, Lietuva, Portugāle, Slovākija un Spānija), un piesaistīja ES struktūrfondu, tostarp Eiropas Sociālā fonda, finansējumu, kas joprojām ir pieejams 2007.—2013. gada plānošanas periodā, lai tādējādi atbalstītu jauniešu nodarbinātības izredzes un veicinātu MVU piekļuvi finansējumam.

Pateicoties šīs darba grupas centieniem, līdz 2013. gada sākumam aptuveni EUR 16 miljardi ES finansējuma bija paredzēti paātrinātai izpildei vai pārdalei. No šī finansējuma labumu gūs aptuveni 780 000 jauniešu un 55 000 MVU, kā arī tiks atbalstīti citi izaugsmi veicinoši pasākumi. Turpmāk sniegti konkrēti piemēri finansējuma pārdalei, ko panākusi šī darba grupa.

Īrija

EUR 25 miljoni tika novirzīti integrētajai programmai „Youthreach”, kas nodrošina izglītību, apmācību un darba pieredzi jauniešiem, kuri priekšlaicīgi pametuši skolu bez kvalifikācijas vai profesionālās izglītības. Tas ļaus līdz 2013. gada beigām uzturēt 3700 apmācības vietu.

2012. gada decembrī tika izveidots „Darba tirgus izglītības un apmācības fonds” (zināms kā „Momentum” un ir daļa no Īrijas rīcības plāna nodarbinātības jomā), lai nodrošinātu prasmju apmācību līdz pat 6500 ilgtermiņa bezdarbnieku. Šim fondam paredzēts piešķirt EUR 20 miljonus, ko līdzfinansēs no ESF. Viena no šī fonda četrām daļām ir īpaši paredzēta jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem, tā nodrošinās vairāk nekā 1000 cilvēku apmācību 87 vietās visā valstī un atbalstīs 62 atsevišķus kursus.

Slovākija

Pēc ESF pārdales 2012. gada novembrī tika sākti divi valsts mēroga projekti (EUR 70 miljoni), kas atbalsta darbvietu izveidi jauniešiem vecumā līdz 29 gadiem, palīdzot tiem iekārtoties darbā privātajā sektorā vai kļūt par pašnodarbinātām personām tajos reģionos, kuros ir augstākais bezdarba līmenis (mērķis ir izveidot 13 000 jaunu darbvietu). Līdz šim projektu īstenošana noritējusi veiksmīgi, un mikrouzņēmumi un MVU ir izrādījuši īpaši lielu interesi par iespēju jauniešiem piedāvāt darba iespējas. Līdz 2013. gada marta beigām ir izveidotas vairāk nekā 4200 jaunu darbvietu (līgumi noslēgti par EUR 22,8 miljoniem).

Lietuva

Ir īstenoti visi plānotie ESF pasākumi – ir apstiprināts jauns pasākums (EUR 3 miljonu vērtībā), lai palielinātu aizdevumu shēmu pievilcību to personu acīs, kas gatavojas sākt uzņēmējdarbību vai kļūt par pašnodarbinātajiem, un drīzumā tiks pabeigts projekts, kas aptuveni 6000 jauniešiem nodrošina pirmās darba iemaņas. Jauniešu bezdarba līmenis ir samazinājies no 35,1% 2010. gadā līdz 26,4% 2012. gadā.

Viens projekts tika pārorientēts, lai piedāvātt profesionālās izglītības programmas aptuveni 6000 jauniešu. Tā budžets ir aptuveni EUR 6 miljoni. Projekts sākās 2012. gada augustā un beigsies 2013. gada augustā. Šis pasākums (profesionālā izglītība) tika īstenots 48,58 % apmērā. Tajā iesaistījies 4851 dalībnieks, un nodarbināto personu īpatsvars ir 59,4 %.

Projekts, kas jauniešiem dod iespēju apgūt pirmās darbvietas prasmes, tika pagarināts un tam tika piešķirts papildu budžets EUR 6 miljonu apmērā, sniedzot atbalstu aptuveni 6000 jauniešu. Patlaban kopējais budžets ir aptuveni EUR 36 miljoni. Projekts sākās 2011. gada jūlijā un beigsies 2013. gada novembrī. Projekts īstenots 64,72 % apmērā. Iesaistījušies 4382 dalībnieki.

Ir apstiprināts jauns pasākums (EUR 3 miljonu vērtībā), lai palielinātu aizdevumu shēmu pievilcību to personu acīs, kas gatavojas sākt uzņēmējdarbību vai kļūt par pašnodarbinātajiem.

Nesen tika apstiprināts vēl viens ESF pasākums (EUR 9,3 miljoni) „Atbalsts pirmajā darbvietā”, aizstājot pastāvošo sociālā nodrošinājuma iemaksu samazinājuma shēmu, ko, izmantojot algu subsīdijas, varēja izmantot pirmā darbvietas. Budžets ir aptuveni EUR 9 miljoni. Projekts sākās 2012. gada augustā un beigsies 2015. gada septembrī. Paredzētais dalībnieku skaits – 20 000. Līdz 2013. gada 18. aprīlim bija saņemti 4858 pieteikumi. Kompensācijas tiks izmaksātas no 2013. gada 1. jūnija, un, visticamāk, tiks izmaksāta visa plānotā summa.

Ir apstiprināts jauns papildu pasākums, kura mērķis ir „veicināt jauniešu nodarbinātību un motivāciju”. Abi projekti tiks sākti (aptuveni EUR 580 000), un abi ir saistīti ar brīvprātīgo darbu.

Grieķija

Pēc tam, kad 2012. gada beigās tika veikta vērienīga pārplānošana, 2013. gada janvārī tika apstiprināts valsts rīcības plāns jaunatnes jautājumos ar EUR 517 miljonu lielu ES finansējumu. Plāna mērķis ir veicināt jauniešu nodarbinātību, apmācību un uzņēmējdarbību, un tā mērķauditorija ir gandrīz 350 000 jauniešu. Grieķijas iestādes norādījušas, ka jaunās iniciatīvas, kuru īstenošana jau sākta (aptuveni EUR 47 miljonu ES finansējums), ietver pasākumus, kas paredz gados jaunu (līdz 35 gadiem) bezdarbnieku pagaidu pieņemšanu darbā Kopienas darba programmās kultūras jomā, kā arī atbalstu sociālajām struktūrām, kuru mērķis ir apkarot nabadzību un sociālo atstumtību, lai pieņemtu darbā gados jaunus bezdarbniekus. Turklāt sagatavošanās darbi tuvojas nobeigumam, kas ļaus efektīvi īstenot šādas rīcības plāna shēmas (ES finansējums aptuveni EUR 146 miljoni):

  • „talons iekļūšanai darba tirgū”, kas apvieno apmācību un piecu mēnešu darbu uzņēmumā; shēmas mērķauditorija – 45 000 gados jaunu bezdarbnieku vecumā līdz 29 gadiem;

  • jaukta teorētiskā un praktiskā apmācība 1000 gados jauniem bezdarbniekiem tādā pašā vecuma grupā. Iepriekšminēto shēmu īstenošanas sākums paredzēts 2013. gada jūnijā;

  • programmu pārskatīšana 2012. gadā ar mērķi sniegt papildu EUR 1,2 miljardu atbalstu, lai risinātu MVU likviditātes vajadzības.

Latvija

EUR 11 miljoni ir piešķirti, lai atbalstītu jauniešus bez profesionālās kvalifikācijas un dotu iespēju iegūt jaunu uz darba tirgu orientētu kvalifikāciju. Kopumā to gados jauno bezdarbnieku īpatsvars, kuri saņem ES atbalstu, pieaugtu no 24 % līdz 40 %, profesionālo izglītību iegūstošo skaitam dubultojoties. Programmas patlaban ir īstenošanas stadijā.

Portugāle

Valsts iniciatīvā „Impulso Jovem” tika ierosināta vispusīga struktūrfondu pārplānošana. EUR 143 miljonu ES finansējums tika pārdalīts, lai līdz 2015. gada beigām finansētu pasākumus, kuri radīs iespējas 90 000 jauniešu, un EUR 200 miljonu ES finansējums tika pārdalīts, lai atbalstītu MVU. Šādi pasākumi ietver „nodarbinātības pasi” saistībā ar prakses vietām galvenajās tautsaimniecības nozarēs, kā arī atbalstu līgumu slēgšanai ar cilvēkiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem, atlīdzinot darba devēja sociālā nodrošinājuma iemaksas. Tika veikts pārvietojums EUR 10 miljonu apmērā no Madeiras ERAF darbības programmas uz attiecīgo ESF darbības programmu, lai atbalstītu jauniešu stažēšanos. 2013. gada februārī programmas darbības joma ir paplašināta, iekļaujot tajā plašākus atbilstības kritērijus, kā arī papildu reģionus. Līdz 2013. gada aprīļa beigām programmā bija piedalījušies 7500 jaunieši.

Spānija

2012. gadā ES finansējums vairāk nekā EUR 286 miljonu apmērā tika pārdalīts pasākumiem, kas saistīti ar jauniešiem. No tiem EUR 135 miljoni tika novirzīti valsts nodarbinātības dienestam, lai palīdzētu jauniešiem atrast darbu. Attiecībā uz ERAF jau ir īstenoti vai tuvākajā laikā tiks pieņemti šādi pasākumi (kopsummā par EUR 1027 miljoniem): piecu apgrozības fondu izveide, kuru mērķis ir atvieglot novatoriskiem MVU pieeju finansējumam, tostarp apgrozāmajam kapitālam, ar kopējo ERAF ieguldījumu EUR 372 miljoni; jauna atbalsta shēma, izmantojot īpašus aizdevumus ar kopējo ERAF finansējumu EUR 446 miljonu apmērā, kas paredzēta rūpniecības atjaunošanai un stratēģiskajām rūpniecības nozarēm; palielināts atbalsts MVU lauksaimniecības un pārtikas nozarē reģionos, kur jauniešu bezdarba līmenis ir visaugstākais; izglītības un apmācības infrastruktūras celtniecība un rekonstrukcija ar kopējo ERAF finansējumu EUR 208 miljonu apmērā.

Itālija

Nozīmīgs prioritāšu noteikšanas process tika uzsākts 2011. gada decembrī, un ar darba grupas atbalstu jau norit šā procesa trešais posms. Tas ietver nodarbinātības plāna finansēšanu Sicīlijā, ar kuru varētu palīdzēt aptuveni 50 000 jauniešu; jaunus izglītības pasākumus 65 300 studentiem no dienvidu reģioniem un 13 000 jaunu mobilitātes iespēju („Erasmus”/„Leonardo”); „nodokļu atlaižu” shēmu, lai veicinātu nelabvēlīgā situācijā esošu cilvēku, tostarp jauniešu, nodarbinātību, un EUR 600 miljonus pasākumiem, lai atbalstītu jaunos uzņēmējus, pētniekus, mācekļus vai NEET jauniešus.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website