Navigation path

Left navigation

Additional tools

Komisija veic pasākumus pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras ietvaros

European Commission - MEMO/13/463   29/05/2013

Other available languages: EN FR DE ES NL IT PT HU LT MT PL SL RO

Eiropas Komisija

INFORMATĪVS PAZIŅOJUMS

Briselē, 2013. gada 29. maijā

Komisija veic pasākumus pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras ietvaros

Kādus lēmumus Komisija ir pieņēmusi šodien attiecībā uz pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru?

Komisija šodien ir ieteikusi Padomei atcelt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru piecām valstīm – Itālijai, Latvijai, Ungārijai, Lietuvai un Rumānijai.

Komisija ir arī ieteikusi Padomei sākt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Maltai.

Turklāt Komisija ir pieņēmusi ieteikumus Padomei, lai pagarinātu termiņus pārmērīga budžeta deficīta novēršanai sešās valstīs – Spānijā, Francijā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē un Slovēnijā.

Turklāt Komisija ir ieteikusi Padomei pieņemt lēmumu, ka Beļģija nav veikusi efektīvu rīcību, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu, un Padomei sniegt brīdinājumu Beļģijai veikt pasākumus, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu.

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras atcelšana/sākšana

Cik daudzās dalībvalstīs pašlaik piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru?

Pašlaik pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra notiek 20 ES dalībvalstīs. Tas nozīmē, ka visām ES dalībvalstīm, izņemot Bulgāriju, Vāciju, Igauniju, Luksemburgu, Maltu, Somiju un Zviedriju, piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Šodien Komisija ir ierosinājusi atcelt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Itālijai, Latvijai, Ungārijai, Lietuvai un Rumānijai. Tomēr Komisija ir ierosinājusi arī sākt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Maltai. Tādējādi, ja Padome sekos Komisijas ieteikumiem, to valstu kopējais skaits, kurām piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, samazināsies līdz 16.

Kas ir nepieciešams, lai atceltu pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru?

Lēmums par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras atcelšanu ir balstīts uz pārmērīgā budžeta deficīta „ilgstošu korekciju”. To uzskata par sasniegtu, ja:

  1. i) paziņotie dati par iepriekšējo gadu (šajos gadījumos par 2012. gadu) liecina par deficītu, kas ir mazāks par 3 % no IKP, un

  2. ii) Komisijas dienestu prognozes liecina, ka prognožu periodā (pašlaik 2013. un 2014. gads) deficīts nepārsniegs atsauces vērtību – 3 % no IKP.

Gadījumos, kad deficīts saglabājas tuvs atsauces vērtībai un parāda līmenis saglabājas zem 60 % no IKP, Komisija ņems vērā arī pensiju reformu īstenošanas neto izmaksas, tostarp obligāta, pilnībā finansēta otrā līmeņa izveidi. Komisija jo īpaši ņems vērā, vai robežvērtības 3 % apmērā pārsniegumu pilnībā izskaidro pensiju reformas īstenošanas neto izmaksas.

Kāpēc Komisija iesaka Padomei atcelt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Itālijai, Latvijai, Ungārijai, Lietuvai un Rumānijai?

Itālija

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra Itālijai tika sākta 2009. gadā. Pēc maksimuma sasniegšanas 5,5 % apmērā no IKP 2009. gadā Itālijas valsts budžeta deficīts tika pastāvīgi samazināts un sasniedza 3,0 % no IKP 2012. gadā, kas bija Padomes noteiktais termiņš. Stabilitātes programmā 2013.–2017. gadam, kuru Itālijas valdība pieņēma 2013. gada 10. aprīlī un parlaments apstiprināja 7. maijā, plānots, ka 2013. gadā deficīts nedaudz samazināsies līdz 2,9 % no IKP un tad 2014. gadā samazināsies līdz 1,8 % no IKP. Pamatojoties uz pieņēmumu, ka politika netiks mainīta, Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozēs paredzēts deficīts 2,9 % apmērā no IKP 2013. gadā un 2,5 % apmērā no IKP 2014. gadā – zem Līgumā noteiktās atsauces vērtības 3 % apmērā no IKP.

Latvija

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra Latvijai tika sākta 2009. gadā. Pēc liela valsts budžeta deficīta 2009. un 2010. gadā (attiecīgi 9,8 % un 8,1 % no IKP), kas daļēji atspoguļoja pasākumus, lai stabilizētu finanšu nozari, deficīts sāka strauji samazināties 2011. gadā, kad tas sasniedza 3,6 % no IKP. 2012. gadā deficīts samazinājās vēl līdz 1,2 % no IKP, tādējādi stipri zem Līgumā noteiktās atsauces vērtības 3 % apmērā no IKP. Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozēs paredzēts, ka valsts budžeta deficīts 2013. gadā saglabāsies kopumā nemainīgs 1,2 % apmērā no IKP un 2014. gadā samazināsies līdz 0,9 % no IKP, pamatojoties uz pieņēmumu, ka politika netiks mainīta, tādējādi saglabājoties stipri zem atsauces vērtības 3 % apmērā no IKP.

Lietuva

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra Lietuvai tika sākta 2009. gadā. Pēc maksimuma sasniegšanas 9,4 % apmērā no IKP 2009. gadā valsts budžeta deficīts Lietuvā 2010. gadā tika samazināts līdz 7,2 % no IKP, tad 2011. gadā līdz 5,5 % no IKP un 2012. gadā līdz 3,2 % no IKP. Tā kā deficītu 3,2 % apmērā no IKP var uzskatīt par tuvu atsauces vērtībai 3 % apmērā no IKP un Lietuvas parāda attiecība pret IKP ilgstoši ir zem atsauces vērtības 60 % apmērā no IKP, Lietuva ir tiesīga piemērot Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus, kas sistēmiskas pensiju reformas tiešās neto izmaksas ļauj ņemt vērā, novērtējot pārmērīgā budžeta deficīta novēršanu. Tā kā Lietuvas sistēmiskās pensiju reformas neto izmaksas 2012. gadā bija 0,2 % no IKP, tās izskaidro Līgumā noteiktās atsauces vērtības pārsniegumu virs 3 % no IKP minētajā gadā. Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozēs paredzēts valsts budžeta deficīta uzlabojums līdz 2,9 % no IKP 2013. gadā un līdz 2,4 % no IKP 2014. gadā, pamatojoties uz pieņēmumu, ka politika netiks mainīta. Deficīts kā tāds prognožu periodā saglabāsies zem atsauces vērtības 3 % apmērā no IKP.

Ungārija

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra Ungārijai tika sākta 2004. gadā. 2012. gadā, pamatojoties uz ievērojamiem fiskāliem centieniem, valsts budžeta deficīts sasniedza 1,9 % no IKP. Tas notika arī, pateicoties vienreizējiem ieņēmumiem ¾ % apmērā no IKP. Ungārijas 2013. gada konverģences programmā prognozēts, ka 2013. un 2014. gadā valsts budžeta deficīts saglabāsies 2,7 % apmērā no IKP. Tomēr Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozēs paredzēts deficīts 3,0 % apmērā no IKP 2013. gadā un 3,3 % apmērā no IKP 2014. gadā, kas liecina, ka pārmērīgais budžeta deficīts nav stabili novērsts. 2013. gada 13. maijā pēc pavasara prognožu publicēšanas Ungārijas valdība pieņēma papildu korekcijas pasākumus, kas bruto izteiksmē sasniedz aptuveni 0,3 % un 0,7 % no IKP attiecīgi 2013. un 2014. gadā. Komisijas atjauninātajā fiskālajā novērtējumā, kurā ņemta vērā šo papildu korekcijas pasākumu ietekme, prognozēts deficīts 2,7 % un 2,9 % apmērā attiecīgi 2013. un 2014. gadā. Tādējādi paredzams, ka prognožu periodā deficīts saglabāsies zem Līgumā noteiktās atsauces vērtības 3 % apmērā no IKP.

Rumānija

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra Rumānijai tika sākta 2009. gadā. Negaidīti lielā recesija 2009. gadā skaidrojama ar valsts ieņēmumu ievērojamu samazināšanos, kā rezultātā valsts budžeta deficīts sasniedza 9 % no IKP, neraugoties uz centieniem samazināt valsts izdevumus. Deficīts pēc tam tika samazināts līdz 6,8 % no IKP 2010. gadā, līdz 5,6 % no IKP 2011. gadā un līdz 2,9 % no IKP 2012. gadā – zem Līgumā noteiktās atsauces vērtības 3 % apmērā no IKP. Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozēs paredzēts, ka valsts budžeta deficīts samazināsies līdz 2,6 % no IKP 2013. gadā un līdz 2,4 % no IKP 2014. gadā, pamatojoties uz pieņēmumu, ka politika netiks mainīta, tādējādi saglabājoties stipri zem Līgumā noteiktās atsauces vērtības 3 % apmērā no IKP.

Kāpēc Komisija iesaka Padomei sākt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Maltai?

Kopš pievienošanās Eiropas Savienībai Maltai ir piemērotas divas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras. Pirmā tika sākta 2004. gada jūlijā un tika atcelta 2007. gada jūnijā. Otrā tika sākta 2009. gada jūlijā un tika atcelta 2012. gada decembrī. Saskaņā ar datiem, ko Maltas iestādes paziņoja 2013. gada aprīlī, 2012. gadā valsts budžeta deficīts Maltā sasniedza 3,3 % no IKP, tādējādi pārsniedzot Līgumā noteikto atsauces vērtību – 3 % no IKP. Komisijas ziņojumā saskaņā ar 126. panta 3. punktu, kas ir pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras pirmais solis, uzskatīts, ka deficīts ir tuvu atsauces vērtībai – 3 % no IKP, bet atsauces vērtības pārsniegumu nevar uzskatīt par ārkārtēju vai īslaicīgu Līguma un Stabilitātes un izaugsmes pakta nozīmē. Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozēs paredzēts, ka 2013. un 2014. gadā deficīts joprojām pārsniegs atsauces vērtību un būs attiecīgi 3,7 % un 3,6 % no IKP. Turklāt 2012. gada parāda attiecība bija virs atsauces vērtības – 60 % no IKP, un Malta neguva pietiekamu progresu parāda samazināšanas kritērija īstenošanā atbilstīgi pārejas perioda prasībām1. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija iesaka Padomei pieņemt lēmumu par pārmērīga budžeta deficītu saskaņā ar Līguma 126. panta 6. punktu.

Kad Maltai jānovērš pārmērīgais budžeta deficīts?

Komisija iesaka Padomei sniegt ieteikumus Maltai saskaņā ar 126. panta 7. punktu, lai līdz 2014. gadam izbeigtu pašreizējo pārmērīga budžeta deficīta situāciju. Konkrēti Maltai jāsasniedz pamata deficīta mērķis 3,4% apmērā no IKP 2013. gadā un 2,7% apmērā no IKP 2014. gadā, kas atbilst strukturālās bilances ikgadējam uzlabojumam aptuveni 0,7% apmērā no IKP 2013. gadā un 0,7% apmērā no IKP 2014. gadā. Šis korekcijas virziens ļautu līdz 2014. gadam samazināt deficītu zem atsauces vērtības 3 % apmērā no IKP, vienlaikus nodrošinot, ka parāda attiecība apmierinošā tempā tuvosies atsauces vērtībai – 60 % no IKP.

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas termiņa pagarinājumi

Uz kurām valstīm tas attiecas? Kāda ir jaunās fiskālās korekcijas gaita?

Spānija

Komisija iesaka par diviem gadiem pagarināt termiņu Spānijai, lai valsts līdz 2016. gadam novērstu esošo pārmērīgā budžeta deficīta situāciju. Spānijai jāpanāk strukturālā budžeta bilances uzlabojums par 1,1 % no IKP 2013. gadā, 0,8 % no IKP 2014. gadā, 0,8 % no IKP 2015. gadā un 1,2 % no IKP 2016. gadā, lai panāktu to, ka valsts pamata budžeta deficīts līdz 2016. gadam ir mazāks par atsauces vērtību 3 % apmērā no IKP, pamatojoties uz Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozēm. Atbilstošajiem pamata deficīta mērķiem jābūt 6,5 % no IKP 2013. gadam, 5,8 % no IKP 2014. gadam, 4,2 % no IKP 2015. gadam un 2,8 % no IKP 2016. gadam.

Francija

Komisija iesaka par diviem gadiem pagarināt termiņu Francijai, lai Francija vēlākais līdz 2015. gadam novērstu esošo pārmērīgā budžeta deficīta situāciju. Francijai jāsasniedz pamata deficīts 3,9 % apmērā no IKP 2013. gadā, 3,6 % apmērā 2014. gadā un 2,8 % apmērā 2015. gadā, kas atbilst strukturālās bilances uzlabojumam 1,3 % apmērā no IKP 2013. gadā, 0,8 % apmērā 2014. gadā un 0,8 % apmērā 2015. gadā, pamatojoties uz Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozēm (pagarinātas līdz 2015. gadam).

Nīderlande

Komisija iesaka par vienu gadu pagarināt termiņu Nīderlandei, lai valsts vēlākais līdz 2014. gadam novērstu esošo pārmērīgā budžeta deficīta situāciju. Nīderlandei jāsasniedz pamata deficīta mērķis 3,6 % apmērā 2013. gadā un 2,8 % no IKP 2014. gadā, kas atbilst strukturālās bilances uzlabojumam aptuveni 0,6 % apmērā no IKP 2013. gadā un 0,7 % apmērā no IKP 2014. gadā.

Polija

Komisija iesaka par diviem gadiem pagarināt termiņu Polijai, lai Polija vēlākais līdz 2014. gadam novērstu esošo pārmērīgā budžeta deficīta situāciju. Polijai jāsasniedz pamata deficīta mērķis 3,6 % apmērā un 3,0 % apmērā no IKP 2013. un 2014. gadā, kas atbilst strukturālās bilances ikgadējam uzlabojumam vismaz attiecīgi 0,8 % un 1,3 % apmērā no IKP, pamatojoties uz atjauninātajām Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozēm.

Portugāle

Komisija iesaka par vienu gadu pagarināt termiņu Portugālei, lai valsts līdz 2015. gadam novērstu esošo pārmērīgā budžeta deficīta situāciju. Portugāles iestādēm jāsamazina pamata deficīts līdz 5,5 % no IKP 2013. gadā, 4,0 % no IKP 2014. gadā un 2,5 % no IKP 2015. gadā, kas atbilst strukturālās bilances uzlabojumam 0,6 % apmērā no IKP 2013. gadā, 1,4 % apmērā no IKP 2014. gadā un 0,5 % apmērā no IKP 2015. gadā, pamatojoties uz Komisijas dienestu 2013. gada maija ekonomikas attīstības perspektīvu atjauninājumu Portugālei.

Slovēnija

Komisija iesaka par diviem gadiem pagarināt termiņu Slovēnijai, lai valsts līdz 2015. gadam novērstu esošo pārmērīgā budžeta deficīta situāciju. Slovēnijai jāsasniedz pamata valsts budžeta deficīta mērķis 4,9 % apmērā no IKP 2013. gadā (3,7 % no IKP, izņemot vienreizējos izdevumus 1,2 % apmērā no IKP, lai rekapitalizētu divas lielākās bankas), 3,3 % apmērā no IKP 2014. gadā un 2,5 % apmērā no IKP 2015. gadā. Tas atbilst strukturālās bilances ikgadējam uzlabojumam par 0,75 % no IKP 2013. gadā, 0,5 % no IKP 2014. gadā un 0,5 % no IKP 2015. gadā, lai panāktu to, ka pamata valsts budžeta deficīts līdz 2015. gadam ir mazāks par robežvērtību 3 % apmērā no IKP, pamatojoties uz Komisijas dienestu atjauninātajām 2013. gada pavasara prognozēm.

Kādi ir nosacījumi, lai piešķirtu papildu laiku pārmērīgā budžeta deficīta novēršanai?

Dalībvalstij var piešķirt papildu laiku pārmērīgā budžeta deficīta novēršanai, nepaātrinot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, ja ir izpildīti divi nosacījumi:

  1. Jābūt negaidītam ekonomiskam notikumam ar būtiskām nelabvēlīgām sekām dalībvalstij, kurai piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kas nozīmē, ka vairs nav iespējams ievērot termiņu pārmērīga budžeta deficīta novēršanai.

  2. Dalībvalstij jābūt veikušai „efektīvu rīcību”, lai izpildītu ieteikumu vai brīdinājumu, ko tai adresējusi Padome.

Tiek uzskatīts, ka dalībvalsts ir veikusi efektīvu rīcību, ja tā ir rīkojusies saskaņā ar Padomes ieteikumu gan attiecībā uz nepieciešamo pasākumu īstenošanu, gan budžeta izpildi. Ja nav sasniegti nominālie mērķi, tiek veikta īstenoto strukturālo centienu (ko novērtē ar strukturālās bilances izmaiņām, t. i., budžeta bilance bez ekonomikas cikla sekām un vienreizēju un pagaidu pasākumu ietekmes) rūpīga analīze, lai noteiktu, vai dalībvalsts ir pieņēmusi nepieciešamā mēroga pasākumus.

Ja dalībvalsts ir veikusi efektīvu rīcību, bet nevar ievērot termiņu sakarā ar negaidītiem notikumiem, kuriem ir būtiskas negatīvas sekas uz valsts finansēm, Padome var lemt pieņemt pārskatītu ieteikumu, pagarinot termiņu pārmērīga budžeta deficīta novēršanai.

Kāds ir pagarinājuma juridiskais pamats?

Juridiskais pamats ir Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 5. punkts. Tajā noteikts, ka Padome pēc Komisijas ieteikuma var nolemt pieņemt pārskatītu ieteikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 7. punktu, ja ir veikta efektīva rīcība un ir notikuši negaidīti nelabvēlīgi ekonomiski notikumi ar būtiskām nelabvēlīgām sekām uz valsts finansēm.

Kādi ir nākamie soļi?

Komisija iesaka Padomei noteikt 2013. gada 1. oktobri kā termiņu Spānijai, Francijai, Nīderlandei, Polijai un Slovēnijai, lai veiktu efektīvu rīcību (t. i., publiski izziņot vai veikt pasākumus, kas šķiet pietiekami, lai nodrošinātu pietiekamu progresu pārmērīgā budžeta deficīta novēršanai) un detalizēti ziņotu par konsolidācijas stratēģiju, kas ir paredzēta to attiecīgo mērķu sasniegšanai. Uz Portugāli attiecas ekonomikas korekciju programmas nosacījumi.

Kas notiek, ja valstis neveic efektīvu rīcību?

Pēc termiņa efektīvas rīcības veikšanai Komisija veiks veiktās rīcības novērtējumu un paziņos savus konstatējumus Padomei. Ja novērtējums ir negatīvs, Komisija ieteiks Padomei nolemt, ka rīcība nav veikta (Līguma 126. panta 8. punkts). Tādā gadījumā attiecībā uz eirozonas dalībvalstīm Komisija ieteiks Padomei arī paātrināt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, t. i., sniegt brīdinājumu attiecīgajai dalībvalstij (Līguma 126. panta 9. punkts).

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras paātrināšana Beļģijai

Ko Komisija iesaka Beļģijai?

Komisija iesaka Padomei pieņemt lēmumu saskaņā ar 126. panta 8. punktu, ka Beļģija nav veikusi efektīvu rīcību, reaģējot uz Padomes 2009. gada 2. decembra ieteikumu saskaņā ar 126. panta 7. punktu, un pieņemt lēmumu saskaņā ar 126. panta 9. punktu sniegt brīdinājumu Beļģijai veikt pasākumus, lai līdz 2013. gadam novērstu pārmērīgo budžeta deficītu.

Kāpēc Komisija secina, ka Beļģija nav veikusi efektīvu rīcību?

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra Beļģijai tika sākta 2009. gadā, un valsts tika aicināta novērst pārmērīgo budžeta deficītu līdz 2012. gadam. Tomēr 2012. gada deficīts bija 3,9 % no IKP. Tādēļ Beļģija līdz Padomes ieteiktajam termiņam nebija novērsusi pārmērīgo budžeta deficītu. Tas bija daļēji saistīts ar steidzamo nepieciešamību 2012. gada beigās pārkapitalizēt banku grupu Dexia, kam bija negatīva ietekme 0,8 % apmērā no IKP uz valsts budžeta deficītu. Tomēr arī bez šīs darbības termiņš nebūtu ievērots.

Vidējie ikgadējie fiskālie centieni kopš 2010. gada tiek lēsti 0,3 % apmērā no IKP – ievērojami zem Padomes ieteiktajiem ¾ % no IKP. Arī pēc pārskatīto potenciālo jaunas pieauguma un ieņēmumu attīstības ietekmes korekcijas koriģētie vidējie fiskālie centieni ir mazāki nekā puse no ieteiktajiem centieniem.

Paredzams, ka attiecībā uz sākotnējo 2013. gada budžetu veiktie centieni un 2013. gada martā veiktā budžeta kontrole samazinās deficītu zem 3 % no IKP 2013. gadā. Tomēr saskaņā ar Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozēm drošības rezerve pret Līgumā noteiktās atsauces vērtības pārsniegšanu ir ļoti neliela. Turklāt korekcija pašlaik vēl nav stabila. Tāpēc ir pamatots 2013. gada deficīta papildu samazinājums līdz 2,7 % no IKP, lai nodrošinātu valsts budžeta bilances ilgstošu uzlabojumu.

Kāda ir jaunā korekcija Beļģijai?

Komisija iesaka Padomei pieņemt lēmumu, ka Beļģijai līdz 2013. gadam jāizbeidz pašreizējā pārmērīgā budžeta deficīta situācija. Beļģijai 2013. gadā jāsamazina pamata deficīts līdz 2,7 % no IKP. Šis nominālais uzlabojums atbilst strukturālās bilances uzlabojumam 1 % apmērā no IKP 2013. gadā, pamatojoties uz Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozēm.

Beļģija vēlākais līdz 2013. gada 21. septembrim iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā izklāstīti pasākumi, kas veikti, lai ievērotu šo lēmumu. Komisija šo ziņojumu novērtēs, lai novērtētu sasniegto virzībā uz pārmērīga budžeta deficīta novēršanu.

Vispārīga informācija

Kāds būs nākamais solis?

Finanšu ministri apspriedīs šodienas ieteikumus ECOFIN padomes sanāksmē 21. jūnijā Luksemburgā.

Kādas ir pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras galvenās iezīmes?

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra ir uz noteikumiem balstīts process, kas iedibināts Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD, 126. pants), lai nodrošinātu, ka dalībvalstis koriģē fiskālās politikas rupjas kļūdas. Ir divas galvenās atsauces vērtības, kuru neievērošana veido kritērijus, uz kuru pamata var attaisnot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras sākšanu: viens valsts budžeta deficītam (3 % no IKP) un viens valsts bruto parādam (60 % no IKP). Lai nodrošinātu pārmērīga budžeta deficīta novēršanu, uz dalībvalstīm, kurām piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, attiecas ieteikumi, kas jāievēro līdz noteiktam termiņam.

Dažādie pasākumi pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras ietvaros ir uzskaitīti Līgumā un papildus precizēti Stabilitātes un izaugsmes pakta tiesību aktā (Regula (EK) Nr. 1467/97). Lai gan pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta „korektīvai daļai”, to papildina „preventīvā daļa” (kas definēta Regulā (EK) Nr. 1466/97), kas ietver procedūras, lai veicinātu ekonomikas politikas uzraudzību un koordināciju un nodrošinātu progresu fiskālās stabilitātes īstenošanā.

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra nesen ir pastiprināta ekonomikas pārvaldības struktūras pārveides ietvaros Eiropas Savienībā, daļēji reaģējot uz ekonomikas krīzi. Jo īpaši ar tiesību aktu kopumu, kas pazīstams kā „sešu tiesību aktu kopums”, tika lielā mērā veikta ekonomikas un budžeta uzraudzības reforma Eiropas Savienībā (MEMO/11/898).

Vai uz programmas valstīm attiecas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra?

Jā, pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra notiek Grieķijai, Īrijai, Portugālei un Kiprai. Tomēr ir atsevišķi noteikumi, lai izvairītos no uzraudzības un ziņošanas prasību dublēšanās. Komisija jau ir īstenojusi šo principu, ko apstiprina divu tiesību aktu kopuma regula, kas stāsies spēkā 30. maijā (MEMO/13/196). Kopumā divu tiesību aktu kopuma, kas sastāv no divām regulām, mērķis ir turpmāk stiprināt budžeta uzraudzību un ekonomikas un budžeta politikas koordināciju eirozonā. Pretēji pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrai makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra neattiecas uz dalībvalstīm, kurām piemēro korekciju programmu.

Plašākai informācijai skatīt:

http://ec.europa.eu/economy_finance/economic_governance/sgp/corrective_arm/index_en.htm.

1 :

Saskaņā ar sešu tiesību aktu kopumu, kas stājās spēkā 2011. gada decembrī, izbeidzot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, dalībvalstij pirms parāda kritērija pilnīgas piemērošanas piemēro trīs gadu pārejas periodu, kura laikā tai tomēr jāgūst pietiekams progress parāda kritērija īstenošanā. Īstenošanā gūtā progresa negatīva novērtējuma rezultātā Komisija sagatavo ziņojumu, pamatojoties uz 126. panta 3. punktu, un var tikt sākta jauna pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra. Maltai pārejas periods parāda samazināšanas kritērija īstenošanai sākās 2012. gadā. Komisijas novērtējums ir, ka 2012. gadā Maltas īstenotie strukturālie centieni nebija pietiekami, lai izpildītu pārejas perioda prasības.


Side Bar

My account

Manage your searches and email notifications


Help us improve our website