Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

INFORMATĪVS PAZIŅOJUMS

Briselē, 2013. gada 27. maijā

Stājas spēkā divu tiesību aktu kopums, ar ko tiek noslēgts eirozonas budžeta uzraudzības cikls un pilnveidota ekonomikas pārvaldība eirozonā

Kopš eiro izveidošanas pastāv skaidri noteikumi publisko finanšu stabilitātes nodrošināšanai. Tie ir ietverti Stabilitātes un izaugsmes paktā (SIP), kurā noteikti labi zināmie ierobežojumi attiecībā uz budžeta deficītu (3 % no IKP) un valsts parādu (60 % no IKP). Pasaules ekonomikas un finanšu krīze tomēr ir izgaismojusi ekonomikas pārvaldības un budžeta uzraudzības trūkumus ES līmenī. Šie trūkumi tika efektīvi novērsti, 2010.—2011. gadā izveidojot Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu un sniedzot sešus tiesību aktu priekšlikumus, kas pazīstami kā sešu tiesību aktu kopums un ar ko dažādos veidos tika stiprināts SIP.

Tomēr, ņemot vērā paaugstināto iespēju, ka vienotas valūtas zonā īstenotai budžeta politikai var veidoties blakusefekti, pastāv acīmredzama nepieciešamība īpaši eirozonai izveidot vēl stingrākus mehānismus. Šajā nolūkā Komisija 2011. gada novembrī sniedza priekšlikumus divām papildu regulām, kuru uzdevums ir stiprināt budžeta uzraudzību eirozonā.

Šī reformu pakete, tā sauktais divu tiesību aktu kopums, visās eirozonas dalībvalstīs stājas spēkā 2013. gada 30. maijā. Jaunie pasākumi paredz lielāku pārredzamību attiecībā uz dalībvalstu lēmumiem par budžetu, ciešāku koordināciju eirozonā, sākot no 2014. gada budžeta cikla, un atzīst to eirozonas dalībvalstu īpašās vajadzības, kurām ir nopietns finansiāls slogs. Divu tiesību aktu kopuma stāšanās spēkā palīdz radīt apstākļus, lai veiktu turpmākus pasākumus ekonomikas un monetārās savienības stiprināšanai, kā Komisija izklāstījusi pagājušā gada novembrī publicētajā Plānā padziļinātas un patiesas EMS izveidei (skatīt IP/12/1272 un MEMO/12/909).

Kādēļ vajadzīgas abas jaunās regulas?

Lai stiprinātu ekonomikas un monetārās savienības ekonomikas pīlāru, eirozonas dalībvalstīm bija nepieciešams virzīties tālāk par 2011. gadā pieņemto sešu tiesību aktu kopumu. Eirozonas dalībvalstīs īstenotā ekonomikas un budžeta politika rada acīmredzamus blakusefektus pārējā vienotās valūtas zonā. Ekonomiskā uzplaukuma laikos šāda savstarpēja atkarība nes lielāku labklājību. Grūtos laikos lielākā mērā tiek dalīti riski. Šādai riska dalīšanai būtu jāiet roku rokā ar atbildības dalīšanu, un tas ietver plašāku informācijas apmaiņu un ciešāku koordināciju, kā arī vienotu procedūru, kas piemērojama visos gadījumos, tostarp finanšu atbalsta mehānismu izmantošanai.

Kāds ir jauno tiesību aktu juridiskais pamats?

Jaunās procedūras ir balstītas uz ES Līguma 136. pantu. Saskaņā ar šo pantu eirozonas dalībvalstis var stiprināt budžeta politikas koordināciju un uzraudzību, lai ekonomikas un monetārajā savienībā nodrošinātu pienācīgu budžeta disciplīnu. Tādēļ jaunie tiesību akti ir piemērojami tikai eirozonā.

Kādi ir tiesību aktu „divnieka” galvenie elementi?

Divu tiesību aktu kopumā ietilpst divas regulas, kuru uzdevums ir stiprināt ekonomikas integrāciju un konverģenci starp eirozonas dalībvalstīm. Šīs regulas balstās uz sešu tiesību aktu kopumā paredzētajām SIP reformām, Eiropas fiskālās uzraudzības sistēmu un Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu un šos instrumentus papildina.

Pirmo regulu piemēro visām eirozonas dalībvalstīm, un īpaši noteikumi attiecas uz tām dalībvalstīm, kurām piemēro SIP korektīvo daļu – pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru.

Otrajā regulā ir ietverti skaidri un vienkāršoti noteikumi par pastiprinātu uzraudzību dalībvalstīs, kuras saskaras ar ārkārtīgi lielām grūtībām saistībā ar finanšu stabilitāti, dalībvalstīs, kuras saņem finansiālu palīdzību, un dalībvalstīs, kurās tiek izbeigta finansiālas palīdzības programma.

Ar divu tiesību aktu kopumu eirozonā izveido vienotu satvaru, pamatojoties uz pakāpenisku pieeju. Ar to tiek ieviestas atbilstīgas uzraudzības prasības attiecībā uz virkni budžeta stāvokļu, lai nodrošinātu nepārtrauktu politikas pārraudzību.

ES fiskālā sistēma jau ir grozīta ar sešu tiesību aktu kopumu. Kāpēc nepieciešamas šīs jaunās izmaiņas?

Krīze mums ir iemācījusi, ka visa ekonomikas cikla laikā nepieciešams piesardzīgāk veidot fiskālo politiku. Ar sešu tiesību aktu kopumu veiktās Stabilitātes un izaugsmes pakta reformas rezultātā dalībvalstīm tika izvirzītas jaunas prasības attiecībā uz budžeta politiku, jo īpaši jauni fiskālie noteikumi. Divu tiesību aktu kopumā tas nav paredzēts, jo tajā galvenā uzmanība ir pievērsta koordinācijai.

Krīze parādīja arī to, ka ir vajadzīgi turpmāki uzlabojumi attiecībā uz budžetu koordināciju un uzraudzību eirozonas dalībvalstīs, tā kā starp tām pastāv lielāka savstarpējā atkarība un uzņēmība pret citu dalībvalstu fiskālo lēmumu blakusefektiem. Tas ir palielinājis vēlmi stiprināt savstarpējo uzraudzību un ar budžetu saistītus lēmumus apsvērt kā vispārsvarīgu jautājumu. Veidojot pastiprinātu sadarbību un integrāciju eirozonā un paredzot pakāpenisku un ciešāku pārraudzību, divu tiesību aktu kopums palīdzēs stiprināt ekonomikas un monetārās savienības ekonomikas pīlāru.

Kā divu tiesību aktu kopums uzlabos budžeta koordināciju eirozonā?

Ar divu tiesību aktu kopumu ievieš eirozonas dalībvalstīm kopīgus budžeta termiņus un kopīgus budžeta noteikumus. Tas ir, sākot ar nākamo budžeta ciklu:

  • līdz 30. aprīlim eirozonas dalībvalstīm ir pienākums publicēt savus vidēja termiņa fiskālos plānus (stabilitātes programmas) un to izaugsmes un nodarbinātības politikas prioritātes nākamajiem 12 mēnešiem (valsts reformu programmas) saistībā ar Eiropas ekonomikas politikas koordinācijas pusgadu;

  • līdz 15. oktobrim eirozonas dalībvalstīm ir pienākums publicēt savus budžeta projektus nākamajam gadam;

  • līdz 31. decembrim eirozonas dalībvalstīm ir jāpieņem savi budžeti nākamajam gadam.

Svarīgs jauninājums divu tiesību aktu kopumā ir noteikums, ka Komisija ne vēlāk kā līdz 30. novembrim pārbaudīs katru budžeta projektu un par to sniegs atzinumu. Ja Komisija atklās nopietnu neatbilstību Stabilitātes un izaugsmes paktā ietvertajām saistībām, tā attiecīgo dalībvalsti aicinās iesniegt pārskatītu projektu. Attiecībā uz visu eirozonu kopumā Komisija publicēs visaptverošu novērtējumu par budžeta perspektīvu nākamajam gadam. Komisijas atzinumi par valstu budžetiem un par eirozonu būs pamatā diskusijām Eirogrupā.

Tā kā šāda koordinēta uzraudzība norit rudenī, t.i., divu Eiropas pusgadu starplaikā, tā lietderīgi papildina pašreizējo pārvaldības regulējumu, veidojot kontekstu nākamajam pavasarim un ļaujot veikt turpmākos pasākumus saistībā ar iepriekšējā pavasarī sniegtajiem ieteikumiem. Turklāt atbilstoši integrētas uzraudzības principam, atbilstoši kuram tika izveidots Eiropas pusgads, divu tiesību aktu kopums nodrošina atbilstību starp budžeta un citiem ekonomikas politikas procesiem un lēmumiem.

Svarīgi ir arī tas, ka divu tiesību aktu kopums stiprinās valstu budžeta procesu pareizību, dalībvalstīm nosakot pienākumu savus budžeta projektus pamatot ar neatkarīgām makroekonomikas prognozēm un nodrošināt neatkarīgu iestāžu darbību, lai pārbaudītu atbilstību valstu fiskālajiem noteikumiem.

Kā divu tiesību aktu kopums uzlabos ekonomikas un finanšu uzraudzību eirozonā?

Attiecībā uz dalībvalstīm, kurām piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, ar divu tiesību aktu kopumu ievieš pārraudzības sistēmu, kas pastāvēs līdzās Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām un tās papildinās. Attiecīgajām dalībvalstīm atkarībā no pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras posma ir pienākums Komisijai regulāri sniegt sīkāku informāciju par veiktajiem pasākumiem, lai novērstu pārmērīgo budžeta deficītu. Pateicoties šādai kārtībai, Komisijai būs vieglāk atklāt jebkādus riskus attiecībā uz šīm korekcijām. Konstatējot šādus riskus, Komisija var tieši attiecīgajai dalībvalstij sniegt ieteikumu veikt visas nepieciešamās darbības, lai netiktu atzīts, ka tā nav izpildījusi savas saistības, un tādējādi izvairītos no finanšu sankcijām.

Ar divu tiesību aktu kopumu turklāt tiek stiprināta to dalībvalstu pārraudzība un uzraudzība, kurām draud vai kurās pastāv nopietnas grūtības saistībā ar to finanšu stabilitāti. Tas, cik rūpīga būs pārraudzība un uzraudzība, būs atkarīgs no attiecīgās dalībvalsts finanšu stāvokļa nopietnības.

Tas citastarp attiecas arī uz tām dalībvalstīm, kuras saņem finansiālu palīdzību vai kurās šāda palīdzība tiek pakāpeniski izbeigta. Komisija un Eiropas Centrālā banka veiks ļoti rūpīgu pastiprinātu uzraudzību arī pār tām dalībvalstīm, kurās pastāv nopietna finanšu nestabilitāte vai kuras saņem finansiālu palīdzību piesardzības pasākumu veidā. Šī pastiprinātā uzraudzība balstīsies uz prasībām, kas dalībvalstīm izvirzītas saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, un pārsniegs to apjomu.

Pamatojoties uz šādu uzraudzību, Komisija var secināt, ka dalībvalstij ir jāveic turpmāki pasākumi, jo tās finanšu stāvoklis var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz eirozonas finanšu stabilitāti. Šādos gadījumos Komisija var ierosināt, ka Ministru padome attiecīgajai dalībvalstij iesaka veikt koriģējošus pasākumus vai izstrādāt makroekonomikas korekciju programmas projektu.

Kā divu tiesību aktu kopums ir saistīts ar fiskālā pakta līgumu?

Starpvaldību Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, ko parasti dēvē par fiskālā pakta līgumu, ir vienošanās starp eirozonas dalībvalstīm un astoņām citām ES dalībvalstīm. Lai gan šis līgums nav nostiprināts ES tiesību aktos, tajā tomēr ir ietverta apņemšanās piecu gadu laikā tā saturu ietvert ES tiesiskajā regulējumā.

Ar divu tiesību aktu kopumu ES tiesību aktos iestrādā dažus fiskālā pakta līguma elementus, tostarp prasības dalībvalstīm, kurām piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, sagatavot ekonomiskās partnerības programmas un veikt dalībvalstu parāda vērtspapīru emisijas plānu ex ante koordināciju.

Kā šis jaunais regulējums ir saistīts ar Stabilitātes un izaugsmes paktu un Eiropas pusgadu?

Divu tiesību aktu kopums ir izstrādāts tā, lai pilnībā iekļautos Stabilitātes un izaugsmes paktā un to papildinātu. Eiropas pusgada ietvaros dalībvalstis katru pavasari iesniedz savus vidēja termiņa fiskālos plānus (attiecībā uz eirozonas dalībvalstīm tos sauc par stabilitātes programmām, bet attiecībā uz pārējām dalībvalstīm – par konverģences programmām). Attiecībā uz eirozonas dalībvalstīm divu tiesību aktu kopumā ir paredzēts pavasara procesam pielīdzināms process rudenī, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta tikai nākamā gada budžeta plāniem.

Komisija pirms budžeta pieņemšanas sniegs atzinumu par to, vai budžeta projekts atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktā izvirzītajām prasībām un Eiropas pusgada ietvaros konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem budžeta politikas jomā. Ir gan svarīgi uzsvērt, ka divu tiesību aktu kopums Komisijai neparedz tiesības grozīt valstu budžeta projektus, nedz arī pienākumu dalībvalstīm stingri ievērot Komisijas atzinumu. Šā procesa pievienotā vērtība ir ieviestās tiešās norādes budžeta procedūras gaitā, tādējādi sniedzot vajadzīgo informāciju visām valstu budžeta procesā iesaistītajām pusēm, pirms tās pieņem lēmumu par budžetu.

Attiecībā uz dalībvalstīm, kurām piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem pastāvošās prasības tiek papildinātas ar jaunām dalībvalstu veikto pasākumu paziņošanas prasībām, kuras nepārklājas ar jau pastāvošajām un tās neaizstāj. Šī papildu informācija tomēr paaugstina Komisijas atbildību savlaicīgi sniegt norādījumus par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras ieteikumu neievērošanu. Tādējādi šajā sakarā tiek palielināta ES preventīvā loma un turpmāk stiprināti izpildes nodrošināšanas mehānismi eirozonā (pakāpenisku finansiālo sankciju veidā), kas tika izveidoti ar sešu tiesību aktu kopumu.

Pateicoties šīm jaunajām ziņošanas procedūrām, ar divu tiesību aktu kopumu tiek stiprināts Stabilitātes un izaugsmes pakts, paplašinot Komisijas rīcībā esošo instrumentu klāstu ieteikumu sniegšanai. Piemēram, ja Komisija savā atzinumā norāda, ka budžeta projekts neatbilst saistībām saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu, un attiecīgā dalībvalsts neveic pasākumus, lai to novērstu, šādu agrīnu Komisijas norādi vēlāk var izmantot kā daļu no pamatojuma, lai pieņemtu lēmumu, piemēram, par to, vai dalībvalstij piemērot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, ja tās budžeta deficīts vai parāds neatbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.

Kas notiek, kad dalībvalstij beidz piemērot korekciju programmu vai palīdzību piesardzības pasākumu veidā?

Ar divu tiesību aktu kopumu ievieš jaunu sistēmu dalībvalstu uzraudzībai pēc korekciju programmas darbības beigām vai pēc tam, kad izbeigta palīdzība piesardzības pasākumu veidā. Šo jauno pastiprināto uzraudzību dalībvalstīm piemēros tikmēr, kamēr tās atmaksās vismaz 75 % no saņemtās palīdzības. Tā mērķis ir nodrošināt sekmīgu un ilgtspējīgu atgriešanos tirgos, kā arī fiskālo ilgtspēju, kas nāks par labu gan attiecīgajai dalībvalstij, gan eirozonai kopumā.

Kāpēc papildus parastās uzraudzības procesam nepieciešams pastiprinātas uzraudzības process? Vai tas nozīmē, ka parastais process nedarbosies?

Uzraudzības process ir ievērojami uzlabots ar sešu tiesību aktu kopumu. Tomēr pieredze liecina, ka mums jābūt gataviem neparedzētiem pavērsieniem. Tāpēc ar divu tiesību aktu kopumu ieviestās pastiprinātas pārraudzības procedūras ļaus īstenot ciešāku uzraudzību pār tām valstīm, kurās pastāv finanšu grūtības vai to draudi. Komisijai tiks piešķirtas nepieciešamās pilnvaras, lai nodrošinātu vai atjaunotu ilgtspējīgu virzību.

Kāpēc attiecībā uz programmā iekļautajām valstīm nepieciešams pielāgot Stabilitātes un izaugsmes pakta, makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras un Eiropas pusgada īstenošanu? Vai tas nevājina uzraudzību?

Makroekonomikas korekciju programmām ir ļoti plaša darbības joma, kas sniedzas tālāk par strikti fiskāliem jautājumiem un daudzpusēju uzraudzību. Praksē attiecīgā dalībvalsts tiek aicināta veikt visus norādītos pasākumus, kas ir nepieciešami, lai uzlabotu tās ekonomikas un finanšu situāciju tuvākā laikposmā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Apturot makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras/pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras īstenošanu un veicot pārraudzību un ziņošanu saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu un Eiropas pusgada ietvaros, tiks novērsta pārraudzības un ziņošanas prasību nelietderīga pārklāšanās.

Vai divu tiesību aktu kopumā paredzētā pastiprinātā uzraudzība atbilst ESM/EFSI pamatnostādņu noteikumiem attiecībā uz valstīm, kurām sniedz finansiālo palīdzību piesardzības pasākumu veidā?

Jā. Komisija attiecīgās ESM/EFSI pamatnostādnes izstrādāja un apsprieda ar dalībvalstīm, ņemot vērā divu tiesību aktu kopumu, tādējādi nodrošinot šo tekstu savstarpēju atbilstību. Ar divu tiesību aktu kopumu ES tiesiskajā regulējumā tiek nostiprināta saskaņā ar šiem starpvaldību instrumentiem iedibinātā prakse.


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site