Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

Eiropas Komisija

MEMO

Brisele, 2013. gada 27. marts

Jautājumi un atbildes: zaļā grāmata par klimata un enerģētikas politikas satvaru līdz 2030. gadam

Kādi ir šā satvara galvenie mērķi?

Galvenie mērķi ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, panākt energoapgādes drošību un sekmēt izaugsmi, konkurētspēju un nodarbinātību, izmantojot izmaksu ziņā efektīvu pieeju, kuras pamatā ir augstās tehnoloģijas.

Kas ir mainījies kopš 2020. gada mērķu noteikšanas?

Starp svarīgākajām izmaiņām jāmin ekonomiskās izmaiņas, tehnoloģiju attīstība, kas ļauj ražot jaunu veidu enerģiju, cenu izmaiņas un attīstība pētniecības jomā.

Kāpēc ir svarīgi laikus vienoties par klimata un enerģētikas politikas satvaru līdz 2030. gadam?

  1. Pirmkārt, ieguldījumu cikli ir ilgi, un tas nozīmē, ka pašlaik finansētā infrastruktūra joprojām tiks izmantota 2030. gadā un pat vēlāk. Tāpēc ieguldītājiem ir droši jāzina, kādi mērķi un kāda politika būs spēkā minētajā laikposmā.

  2. Otrkārt, skaidri 2030. gada mērķi sekmēs virzību uz konkurētspējīgu ekonomiku un drošu energosistēmu, jo tā sekmēs pieprasījumu pēc efektīvām tehnoloģijām ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un stimulēs pētniecību, izstrādi un inovāciju, kas var pavērt jaunas iespējas nodarbinātībai un izaugsmei.

  3. Treškārt, ir paredzams, ka līdz 2015. gada beigām tiks parakstīts starptautisks nolīgums par klimata pārmaiņām. Lai varētu aktīvi iesaistīties sarunās ar citām valstīm, ES līdz tam laikam būs jāvienojas par dažādiem jautājumiem, tostarp pašas ES pasākumu vērienu 2030. gadam.

Kādi klimata un enerģētikas mērķi ES jāsasniedz līdz 2020. gadam?

Pašreizējā politikas satvara pamatā ir trīs galvenie mērķi, kas ES jāsasniedz līdz 2020. gadam:

  1. samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni;

  2. panākt, lai 20 % no izmantotās enerģijas tiktu iegūta no atjaunojamiem energoavotiem;

  3. samazināt primārās enerģijas patēriņu par 20 % (salīdzinājumā ar prognozēm, kas tika izvirzītas pirms vienošanās par klimata un enerģētikas mērķiem 2020. gadam).

Kas jau ir panākts, virzoties uz mērķu sasniegšanu?

  1. 2011. gadā tika lēsts, ka ES SEG emisiju apjoms ir 16 % zem 1990. gada līmeņa, savukārt IKP kopš 1990. gada ir palielinājies par 48 %.

  2. 2010. gadā 12,7 % no patērētās enerģijas tika iegūta no atjaunojamiem energoavotiem, savukārt 2005. gadā šis rādītājs bija 8,5 %.

  3. Lielākais primārās enerģijas patēriņš tika reģistrēts 2005./2006. gadā — aptuveni 1825 miljoni tonnu naftas ekvivalenta (Mtoe). Kopš tā laika šā patēriņa apjoms ir samazinājies, 2011. gadā sasniedzot 1730 Mtoe.

Kādi ir galvenie šajā apspriešanā aplūkojamie jautājumi?

Zaļās grāmatas kontekstā ar ieinteresētajām personām tiek apspriesti vairāki jautājumi, kam ir liela nozīme attiecībā uz 2030. gada satvaru, piemēram:

  1. ko var mācīties no līdzšinējā satvara sniegtās pieredzes?

  2. kādus klimata un enerģētikas mērķus varētu noteikt 2030. gadam?

  3. kā nodrošināt dažādu politikas instrumentu saskaņotību?

  4. kā vislabāk definēt politiku, lai sekmētu ES konkurētspēju un energoapgādes drošību?

  5. kāds mehānisms ļautu ņemt vērā dalībvalstu atšķirīgās rīcības iespējas?

Kādi ir Enerģētikas ceļveža 2050. gadam un Zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa ekonomikas ceļveža 2050. gadam galvenie secinājumi attiecībā uz 2030. gadu?

Scenāriji, kas tika piedāvāti Enerģētikas ceļvedī 2050. gadam un Zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa ekonomikas ceļvedī 2050. gadam, vedināja izdarīt šādus secinājumus:

  1. ja vēlamies panākt SEG emisiju samazinājumu par 80–95 % līdz 2050. gadam atbilstoši vajadzīgajiem rūpnieciski attīstīto valstu kopējiem emisiju samazinājumiem, lai sasniegtu starptautiski nosprausto mērķi nepieļaut, ka temperatūras paaugstināšanās globālās sasilšanas dēļ sasniedz 2° C, ES SEG emisijas jāsamazina par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni;

  2. lielāks atjaunojamās enerģijas patēriņš, lielāka energoefektivitāte un labāka un lietpratīgāk izveidota energoinfrastruktūra — tās ir ES energosistēmas izmaiņas, kas nebūs jānožēlo;

  3. ir paredzams, ka enerģijas cenas laikposmā līdz 2030. gadam palielināsies neatkarīgi no tā, vai tiks veikta vērienīga energosistēmas dekarbonizācija. Tam par iemeslu lielā mērā ir ieguldījumi energosistēmā, kas būtu jāveic jebkurā gadījumā.

Vairāk informācijas sk. IP/13/272.


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site