Chemin de navigation

Left navigation

Additional tools

EIROPAS KOMISIJA

INFORMATĪVS PAZIŅOJUMS

Briselē, 2013. gada 10. decembrī

Jautājumi un atbildes par reformēto kopējo zivsaimniecības politiku

Reformētās kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) galvenais mērķis ir panākt no vides, ekonomiskā un sociālā viedokļa ilgtspējīgu zveju. Ar jaunās politikas palīdzību tiks panākts, ka zivju krājumi atkal sasniedz ilgtspējīgu apmēru, un tiks izbeigta izšķērdīga zvejas prakse. Tā ES pilsoņiem ilgtermiņā nodrošinās stabilu un drošu apgādi ar veselīgu pārtiku. Tās mērķis ir panākt jaunu uzplaukumu zvejniecības nozarē, sniegt jaunas nodarbinātības un izaugsmes iespējas piekrastes teritorijās un pārtraukt atkarību no subsīdijām. ES finansiālā palīdzība, ko sniegs ierosinātais Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, būs pieejama jaunās politikas ilgtspējības mērķu īstenošanas atbalstam.

Kāpēc ir vajadzīga jauna politika?

Eiropas zivsaimniecības politikai ir steidzami nepieciešama reforma. Kuģi joprojām nozvejo vairāk zivju, nekā to krājumi var droši atjaunoties. Zvejas nozares nākotnes izredzes ir neskaidras.

Ņemot vērā iepriekšminēto, Eiropas Komisija 2011. gadā ierosināja vērienīgu politikas reformu. Šī reforma ir vērsta uz to, lai ieviestu nosacījumus ar mērķi panākt labāku nākotni zivīm un zvejniecībām, kā arī jūras videi, kas ir to pamatā. Reformētā KZP palīdzēs īstenot stratēģiju “Eiropa 2020” un tieksies nodrošināt stabilākus nozares ekonomiskos rādītājus, iekļaujošu izaugsmi un labāku kohēziju piekrastes reģionos.

Kādi ir jaunās politikas galvenie elementi?

Ilgtspējība ir reformas galvenais elements

Ilgtspējīga zveja nozīmē to, ka nozvejotie daudzumi neapdraud krājumu atjaunošanos un zvejniekiem nodrošina lielus ilgtermiņa ieguves apjomus. Šis līmenis ir zināms kā "maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms" (MSY). Saskaņā ar jauno KZP nozvejai no krājumiem jāatbilst minētajam apjomam. Šis MSY mērķis ir noteikts ANO Jūras tiesību konvencijā, un tas tika apstiprināts 2002. gada Pasaules samitā par ilgtspējīgu attīstību kā mērķis, kas pasaulei (kur tas ir iespējams) būtu jāsasniedz līdz 2015. gadam. Saskaņā ar jauno KZP līdz 2015. gadam jāpanāk MSY atbilstoši zvejas apjomi, kad tas ir iespējams, un vēlākais līdz 2020. gadam šādi apjomi jāpanāk attiecībā uz visiem zivju krājumiem.

Aplēses liecina, ka tad, ja krājumi tiek izmantoti šādā veidā, krājumu apmēri ievērojami palielinātos un uzlabotos nozvejas apjomi un ienākumi no zvejas.

Ilgtspējīga zveja palīdzēs arī panākt stabilas cenas pārredzamos apstākļos, sniedzot nepārprotamus ieguvumus patērētājiem.

Uz ekosistēmu balstīta daudzgadu pārvaldība

Daudzgadu plāni joprojām ir mūsu zvejsaimniecības pārvaldības uzmanības centrā. Šie pārvaldības plāni tiks pārorientēti no pašreizējiem viena krājuma pārvaldības plāniem uz zvejniecību pārvaldības plāniem. Lai atbalstītu to, ka tiek panākta ilgtspēja, mazāk plānos tiks ietverts vairāk zivju krājumu. Saskaņā ar šiem plāniem ikgadējās zvejas iespējas noteiks Padome. Plānos var iekļaut arī citus saglabāšanas un tehniskos pasākumus, kas ir daļa no ierosināto instrumentu kopuma.

Lai atjaunotu Eiropas zivsaimniecības ekonomikas dzīvotspēju, jūras vides robežas jāaizsargā efektīvāk. ES zvejniecības pārvaldībā tiks izmantota ekosistēmas pieeja un piesardzīga pieeja, lai nodrošinātu to, ka zvejas darbību ietekme uz jūras ekosistēmu ir ierobežota. Tas aizsargās jūras resursus.

Izmetumu aizliegšana

Ir aprēķināts, ka izmetumi, tas ir, nevēlamo zivju izmešana atpakaļ jūrā, ir 23 % no kopējās nozvejas (dažās zvejniecībās ievērojami vairāk). Šī nepieņemamā prakse tiks izskausta, nosakot precīzus izpildes termiņus (pakāpeniski 2015.–2019. gadā) un vienlaikus īstenojot vairākus papildpasākumus. Zvejniekiem būs obligāti jāizkrauj visu komerciālo sugu nozveja. Mazizmēra zivju atlikušo nozveju parasti nevarēs pārdot lietošanai pārtikā.

Šāda aizlieguma rezultātā tiks iegūti ticamāki dati par zivju krājumiem, uzlabosies pārvaldība un resursu efektivitāte. Tā ir arī stimuls zvejniekiem, lai ar tehniskiem risinājumiem, piemēram, izmantojot selektīvākus zvejas rīkus, izvairītos no nevēlamas nozvejas.

Dalībvalstīm jāpārliecinās, ka to zvejas kuģi ir aprīkoti tā, lai nodrošinātu visu zvejas un apstrādes darbību pilnīgu dokumentēšanu ar nolūku uzraudzīt to, kā tiek ievērots pienākums izkraut visu nozveju.

Zvejas flotes kapacitātes pārvaldība

Dalībvalstīm būs jānodrošina, ka to flotes kapacitāte (kuģu skaits un lielums) ir līdzsvarā ar zvejas iespējām. Ja dalībvalsts konstatēs pārmērīgu kapacitāti kādā flotes segmentā, tā izstrādās rīcības plānu šīs pārmērīgās kapacitātes samazināšanai. Ja dalībvalstij neizdosies panākt vajadzīgo flotes kapacitātes samazinājumu, var tikt apturēts finansējums, ko nodrošina Eiropas finanšu instrumenti.

Decentralizēta pārvaldība

Jaunā KZP tuvinās lēmumu pieņemšanu zvejas vietām un skaidri noteiks katra dalībnieka uzdevumus un pienākumus. Tas pieliks punktu sīkumainai pārvaldībai no Briseles. ES likumdevēji noteiks tikai vispārīgo regulējumu, pamatprincipus un standartus, vispārējos mērķus, darbības rādītājus un termiņus. Tad dalībvalstis sadarbosies reģionālā līmenī un izstrādās faktiskus īstenošanas pasākumus. Kad visas attiecīgās dalībvalstis būs vienojušās, šos ieteikumus varēs transponēt noteikumos, kas piemērojami visiem attiecīgajiem zvejniekiem.

Mazapjoma zvejniecību atbalstīšana

ES mazapjoma flote veido 77 % no kopējās ES flotes kuģu skaita ziņā, taču tās ietekme uz resursiem vidēji ir mazāka, jo tā veido tikai 8 % no ES flotes kopējās tilpības (kuģu izmēra) un 32 % no ES flotes dzinēju jaudas. Mazapjoma piekrastes zvejniecībām bieži vien ir nozīmīga loma daudzu Eiropas piekrastes reģionu sociālajā struktūrā un kultūras identitātē. Tāpēc tām ir vajadzīgs īpašs atbalsts. Reformētā KZP līdz 2022. gadam pagarina dalībvalstu tiesības ierobežot zveju zonā, kas ir 12 jūras jūdžu attālumā no krasta līnijas.

Ilgtspējīgas akvakultūras veidošana

Labāks akvakultūras regulējums palielinās jūras produktu ražošanas un piegādes apjomu ES, mazinās atkarību no importētām zivīm un veicinās izaugsmi piekrastes un lauku apvidos. Līdz 2014. gadam dalībvalstis izstrādās valsts stratēģiskos plānus, lai uzlabotu nosacījumus akvakultūrai, likvidētu administratīvus šķēršļus un apstiprinātu vides, sociālos un ekonomiskos standartus, kas piemērojami zivaudzēšanas nozarē. Tiks izveidota jauna Akvakultūras konsultatīvā padome, kura sniegs ieteikumus ar nozari saistītos jautājumos. Akvakultūras attīstībā skaidri iezīmējas ES dimensija: valsts mērogā pieņemti stratēģiski lēmumi var ietekmēt šādu attīstību blakus esošajās dalībvalstīs.

Zinātnes atziņu pilnveidošana

Uzticama un atjaunināta informācija par jūras resursu stāvokli ir svarīga, lai varētu pieņemt pamatotus pārvaldības lēmumus, kā arī efektīvi īstenot reformēto KZP. Dalībvalstīm tiks uzticēts vākt, uzturēt un kopīgi izmantot datus par zivju krājumiem, flotēm un zvejas ietekmi jūras baseina līmenī. Politikas tiks pieņemtas saskaņā ar labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu. Lai koordinētu šo darbu, tiks izstrādātas valsts pētniecības programmas.

Jauna tirgus politika — lielākas iespējas nozarei un labāk informēti patērētāji

Jaunās tirgus politikas nolūks ir stiprināt ES nozares konkurētspēju, uzlabot tirgu pārredzamību un nodrošināt godīgas konkurences nosacījumus visiem Savienībā tirgotajiem produktiem.

Pašreizējais intervences režīms tiks modernizēts un vienkāršots: ražotāju organizācijām būs atļauts uzpirkt zvejas produktus, kad cenas ir zemākas par noteiktu līmeni, un uzglabāt produktus, lai tos laistu tirgū vēlāk. Šī sistēma sekmēs tirgus stabilitāti.

Ražotāju organizācijām būs plašākas funkcijas arī kopīgā pārvaldībā, uzraudzībā un kontrolē. Jauni tirdzniecības standarti par marķēšanu, kvalitāti un izsekojamību sniegs patērētājiem skaidrāku informāciju un palīdzēs atbalstīt ilgtspējīgu zvejniecību. Noteikta informācija marķējumā būs jānorāda obligāti, citas norādes varēs sniegt brīvprātīgi.

Atbildība starptautiskā mērogā

FAO dati liecina, ka daudzi pasaules zivju krājumi tiek izmantoti pilnībā vai pat pārmērīgi. ES ir pasaulē lielākais zvejas produktu importētājs naudas izteiksmē, un tāpēc tai jārīkojas gan pašu mājās, gan ārvalstīs. Ārējai zivsaimniecības politikai jākļūst par KZP neatņemamu daļu. Tāpēc starptautiskās un reģionālās organizācijās ES aizstāvēs ilgtspējības un zivju krājumu un jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas principus. Tā veidos apvienības un rīkosies kopā ar galvenajiem partneriem, lai apkarotu nelegālu zveju un samazinātu pārmērīgu kapacitāti.

Ar trešām valstīm noslēgtos divpusējos zvejas nolīgumos ES veicinās ilgtspējību, labu pārvaldību un demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma principu ievērošanu. Pašreizējos nolīgumus aizstās ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerības nolīgumi (SFPA), un tie nodrošinās to, ka zvejas resursu izmantošana notiek, pamatojoties uz uzticamiem zinātniskiem ieteikumiem un apgūstot tikai resursu pārpalikumu, kuru partnervalsts nevar vai nevēlas nozvejot pati. Saskaņā ar SFPA partnervalstis saņems kompensāciju par piekļuvi zvejas resursiem, un partnervalstīm tiks sniegta arī finansiāla palīdzība ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas īstenošanai.

Vai gaidāmi jauni noteikumi kontroles un noteikumu izpildes jomā?

Priekšlikums ir saskaņā ar jauno ES kontroles režīmu, kas ir spēkā no 2010. gada, un tajā ir iestrādāti kontroles un noteikumu izpildes režīma pamatelementi, lai nodrošinātu KZP noteikumu ievērošanu. Tomēr tiks veiktas nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos par tehniskiem pasākumiem un kontroli, lai izkraušanas pienākums varētu stāties spēkā. Saskaņā ar pienākuma izkraut nozveju ieviešanu Komisija ierosina uzraudzības un kontroles pienākumus, jo īpaši saistībā ar pilnīgu zvejniecības dokumentēšanu, kā arī ar izmēģinājuma projektiem par jaunām zvejniecības kontroles tehnoloģijām, kas veicina ilgtspējīgu zveju.

Kad reforma stāsies spēkā?

Tā kā ir panākta Padomes un Parlamenta oficiāla vienošanās, reformētā KZP tiks piemērota no 2014. gada 1. janvāra. Jauno noteikumu, piemēram, izkraušanas pienākuma, ieviešana noritēs pakāpeniski, jo nozarei vajadzīgs laiks, lai pielāgotos un varētu sasniegt rezultātus. Taču reformā ir noteikti skaidri termiņi.

Plašāka informācija pieejama:

KZP reformas tīmekļa vietne:

http://ec.europa.eu/fisheries/reform/proposals/index_en.htm


Side Bar

Mon compte

Gérez vos recherches et notifications par email


Aidez-nous à améliorer ce site